Finanses

Provizoriskie rezultāti: 25 eirozonas bankas nav izturējušas ECB pārbaudes

Žanete Hāka, 24.10.2014

Jaunākais izdevums

Eiropas Centrālās bankas stresa testu nav izturējušas 25 eirozonas bankas, liecina Bloomberg News rīcībā esošais ECB banku pārbaudes uzmetums.

Savukārt 105 bankas testu ir izturējušas. Kā liecina informācija, aptuveni desmit bankām, kuras nav izturējušas pārbaudi, ir nepietiekams kapitāls, kas jāpalielina. Šis skaitlis gan varētu mainīties līdz 26. oktobrim, kad tiks publicēti ECB pārbaužu rezultāti, jo centrālā banka turpina sarunas ar tirgus dalībniekiem.

Bankām, kuras ir palielinājušas kapitālu šajā gadā, lai nosegtu iztrūkumus, nebūs jāmeklē papildus finansējums. Tiem tirgus dalībniekiem, kuriem kapitāls nebūs pietiekams, tiks dotas divas nedēļas laika, lai iesniegtu kapitāla plānu. Līdz rītdienai bankām būs jāparaksta ECB vērtējums.

ECB gan sacījusi, ka nevar komentēt spekulācijas par novērtējumu.

ECB eirozonas banku visaptverošā novērtējuma rezultāti tiks publicēti šo svētdien, 26. oktobrī plkst. 13 pēc Latvijas laika, nodrošinot rezultātu apkopojumu par visām bankām un arī atsevišķo banku līmenī. No Latvijā strādājošām bankām novērtējumā tika iekļautas trīs pēc aktīviem lielākās bankas - Swedbank, SEB banka un ABLV Bank.

Visaptverošais novērtējums ir 130 lielāko eirozonas banku (ieskaitot Lietuvu) finansiālā stāvokļa padziļināta pārbaude, pirms ECB 4. novembrī Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros pārņems šo banku uzraudzības pienākumus. Tas veicina banku bilanču lielāku caurskatāmību, nodrošinot labāku pieejamību informācijai par banku stāvokli, tādējādi veicinot uzticību finanšu sektoram. Šajā pārbaudē ir iesaistīti arī katras valsts vietējie uzraugi un Eiropas Banku iestāde (EBA).

Visaptverošajā novērtējumā ir divas būtiskas daļas: aktīvu kvalitātes pārbaude, lai uzlabotu banku riska darījumu caurskatāmību, veicot banku aktīvu kvalitātes pārbaudi, t.sk. aktīvu un nodrošinājuma novērtējuma atbilstību un saistītos noteikumus; stresa tests, lai pārbaudītu banku finanšu stāvokļa elastību stresa scenāriju apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Tuvojas brīdis, kad trīs lielākās Latvijas bankas sāks uzraudzīt ECB

Žanete Hāka, 04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc diviem mēnešiem - 4. novembrī stāsies spēkā Eiropas banku vienotais uzraudzības mehānisms (VUM), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.

Tādējādi lielāko eirozonas banku uzraudzības grožus pārņems Eiropas Centrālā banka (ECB), kas sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem rūpēsies par Eiropas banku sistēmas drošību un stabilitāti.

ECB uzraudzībā būs 128 bankas, kas veido aptuveni 85% no kopējiem aktīviem.

Latvijā ECB ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas – AS Swedbank, AS SEB banka un AS ABLV Bank - to aktīvu apjoms veido 44% no kopējā banku sektora aktīviem.

Swedbank vadītājs Māris Mančinskis skaidro, ka jaunais mehānisms nozīmē gan iespējas, gan izaicinājumus – tas prasīs bankai jaunus resursus un būs jāmācās kā strādāt ar vairākiem jauniem regulatoriem. Tāpat uzraudzība pievienos jaunu caurspīdību un banku sektors savu darbību varēs salīdzināt ar citu valstu banku darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas bankas ECB pārbaudes izturējušas; eirozonas bankām trūkst 25 miljardi eiro

Žanete Hāka, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) publicējusi 130 lielāko eirozonas banku finansiālā stāvokļa padziļinātas pārbaudes – visaptverošā novērtējuma – rezultātus, konstatējot kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā 25 eirozonas bankās.

No Latvijā strādājošām bankām novērtējumā piedalījās trīs pēc aktīviem lielākās bankas – Swedbank, SEB banka un ABLV Bank, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas eksperti.

Vērtējot eirozonas bankas, ECB secinājusi, ka nepieciešamas banku aktīvu vērtības korekcijas 48 miljardu eiro apmērā; 37 miljardi eiro no šā apjoma neradīja kapitāla iztrūkumu.

Saistībā ar kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā un aktīvu vērtības korekcijām 37 miljardu eiro apmērā kopējā ietekme uz bankām sasniedza 62 miljardus eiro.

Konstatēti papildu ienākumus nenesoši riska darījumi 136 miljardu eiro apmērā.

Īstenojoties stresa testa nelabvēlīgas attīstības scenārijam, banku kapitāls saruktu par 263 miljardiem eiro, kā rezultātā CET1 rādītāja mediāna samazinātos par 4 procentpunktiem (no 12,4% līdz 8,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: Maksājumi ABLV kreditoriem tiks pakļauti pamatīgai izpētei

Māris Ķirsons, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FKTK nebija juridiska pamata atteikt ABLV Bank īpašniekiem īstenot pašlikvidāciju, taču bija nepieciešams izvērtēt ne tikai bankas finanšu stāvokli, bet arī radīt mehānismu izteikto pārmetumu pārbaudei attiecībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (AML) riskiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņš atzīst, ka lēmuma pieņemšanas process ievilkās daudz ilgāk, nekā sākotnēji bija cerēts, jo dokumenti no bankas akcionāriem par pašlikvidāciju tika saņemti 5. martā, bet FKTK padome šādu risinājumu akceptēja 12. jūnijā. Šajā jautājumā svarīgākais ir iemesls, kāpēc ABLV akcionāri nonāca līdz lēmumam par pašlikvidēšanos – to izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojuma projekts, kas saka, ka banka ir drauds ASV finanšu sistēmai un tā apstiprināšanas gadījumā banka tiek izslēgta no ASV dolāru norēķinu zonas.

Ir runas par to, ka ne visi padomes locekļi atbalstījuši ABLV Bank pašlikvidāciju!

Komentāri

Pievienot komentāru