Jaunākais izdevums

Aizvadītā gada beigās nerezidentu noguldījumi Latvijas komercbankās pēc ilgāka pārtraukumu pārsniedza rezidentu noguldījumu apjomu, jaunākajā ekonomikas apskata prezentācijā trešdien sacīja Nordea ekonomists Gints Belēvičs.

2014.gada beigās nerezidentu depozīti sasnieguši 11,2 miljardus eiro pretstatā 10,7 miljardiem eiro rezidentu noguldījumu.

Riskus Latvijas banku sektoram tas gan, pēc eksperta domām, nerada, jo vietējie iedzīvotāji pārsvarā izmanto to banku pakalpojumus, kas neorientējas uz nerezidentu noguldījumu piesaisti. Turklāt bankām, kas piesaista nerezidentu naudas līdzekļus, ir daudz stingrākas kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības.

Pretstatā noguldījumiem, kredītportfelis Latvijas komercbankām turpina samazināties, šobrīd atrodoties 2006. gada līmenī, kas ir teju divas reizes mazāk nekā 2008. gadā. Visticamāk, straujš kredītportfeļu samazinājums vairs nav gaidāms un aktīvāka kreditēšana varētu atsākties gada beigās vai 2016. gadā, uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Depozīti atgriezušies finanšu dienaskārtībā. Kā rīkoties?

Leonīds Bološko, AS “Rietumu Banka” biznesa attīstības nodaļas vadītājs, 20.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pirmajā ceturksnī pieaugusi par 39 miljoniem eiro

Db.lv, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 61 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, informē bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Peļņa ir palielinājusies, jo ir pieauguši bankas ieņēmumi, lai gan šajā periodā auguši arī bankas izdevumi.

Bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 57,216 miljoni eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi 2,7 reizes un bija 61,691 miljons eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2023.gada marta beigās bija 8,569 miljardi eiro, kas ir par 0,7% jeb 55,415 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 8,514 miljardi eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ir palielinājušies par 52 miljoniem, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir auguši par diviem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lazy Francis īpašniece: Sadarbība ar bankām daudz vieglāk veidojas Anglijā

Žanete Hāka, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā biznesu uzsāku pirms četriem gadiem, un zināju, ka nepalikšu tikai Latvijā - uzreiz nodibināju uzņēmumu Anglijā, jaunākajā Citadele Index prezentācijā sacīja grezno bērnu apģērbu zīmola Lazy Francis īpašniece un dizainere Olga Krūze.

«Es zinu, ka mūsu ir tik, cik ir, taču nepiekrītu, ka mums būtu kāda citāda pirktspēja. Tāpat kā šeit, arī citās valstīts ir sabiedrības slāņi, ir cilvēki, kas labi pelna un tādi, kas pelna ne tik labi,» viņa uzsver. .

«Jāteic gan, ka sadarbība ar bankām man daudz vieglāk veidojas Anglijā un, ja ir vajadzīgs kredīts, tad kārtoju to tur. Konkrēts piemērs, apgrozāmajiem līdzekļiem lūdzu 50 000 eiro kredītu 3 bankās Latvijā. Visas trīs to atteicās dot bez ķīlas. Savukārt Anglijā tikai paskatoties manu kredītvēsturi es kredītu bez ķīlas saņēmu, turklāt lielāku nekā tie 50000. Tur arī tā atšķirība, ka ar bankām ārzemēs ir vieglāk strādāt,» viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pērn bija 274 miljoni eiro

Db.lv, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa Latvijā 2023.gadā bija 274 miljoni eiro (iepretim 132 miljoniem 2022.gadā). savukārt bankas izdevumi pērn kāpuši līdz 138 miljoniem eiro (iepretim 112 miljoniem pērn), informē bankā.

Kopējais nodokļu apmērs par 2023.gadu ir 95 miljoni eiro, no kuriem 2023.gadā jau samaksāti nepilni 34 miljoni eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2023.gadā palielinājušies par 193 miljoniem eiro, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir pieauguši par 5 miljoniem eiro.

Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs pieaudzis par 6%, mājsaimniecību segmentā augot par 8%, kamēr uzņēmumu segmentā tas audzis par 3%. Kopējais mājsaimniecībām izsniegtais finansējums 2023.gadā sasniedza 613 miljonus eiro, kamēr uzņēmumiem izsniegti 767 miljoni eiro.

Depozītu apjoms, salīdzinot 2022.gada beigām, ir audzis par 5%, kur mājsaimniecību depozīti pieauga par 3%, kamēr uzņēmumu depozīti par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules spēcīgākās bankas

Žanete Hāka, 04.08.2015

1. Hang Seng Bank

Valsts: Hongkonga
Kopējais punktu skaits: 20,6
Aktīvu apjoms, miljardos ASV dolāru: 163

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules spēcīgākā banku topā līderis jau otro gadu ir Hongkongas banka Hang Seng Bank, liecina jaunākais Bloomberg Markets pasaules stiprāko banku saraksts.

Bāzeles banku uzraudzības komiteja liek kredītiestādēm visā pasaulē uzlabot kapitāla standartus. Pēdējie noteikumi – Bāzeles III prasības, vairāk nekā trīskāršojušas minimālo pamatkapitāla apjomu, kas nepieciešams pret riska svērtajiem aktīviem. Vietējie uzraugi, savukārt, var noteikt vēl stingrākas prasības.

Bloomberg apkopojis bankas, kuras pasaulē ir visspēcīgākās, ņemot vērā piecus kritērijus – sliktos aktīvus, kredītu zaudējumu uzkrājumi, depozīti un efektivitāte.

Kapitāla stiprināšana ir ietekmējusi lielāko Eiropas banku rezultātus. Tā, piemēram, Swedbank cietusi lielākos zaudējumus starp lielākajām Ziemeļvalstu bankām kopš 2009. gada. Tās vadītājs Maikls Volfs uzsvēris, ka banka divu akciju emisiju laikā ir piesaistījusi 27,5 miljardus Zviedrijas kronu, lai palielinātu bankas kapitāla rādītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Īstais laiks fiksēt augstāko ienesīgumu

Konstantīns Goluzins, Rietumu Bankas klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņā ar augsto inflācijas līmeni, Eiropas centrālā banka (ECB) kopš 2022. gada jūlija ir strauji cēlusi procentu likmes, palielinot naudas cenu un radot iespēju, neuzņemoties praktiski nekādu risku – izdevīgi izvietot naudu banku depozītos vai drošās obligācijās. Gaidot īsto brīdi, kad izvietot savus līdzekļus ar maksimāli augstu ienesīgumu, daudziem aktuāls ir jautājums – vai ir pienācis īstais brīdis vai arī gaidīt vēl turpmāko likmju palielinājumu.

Uz šo brīdi ECB ir palielinājusi depozīta likmi līdz 3,75%. Ir sagaidāms, ka Septembrī, ECB palielinās likmi vēl par 25 bāzes punktiem, līdz 4%, kas varētu būt pēdējais palielinājums šajā ierobežojošās monetārās politikas procentu likmju kāpināšanas ciklā. Par to arī liecina nākotnes procentu likmes, kas prognozē vēl vienu likmes palielinājumu šogad un procentu likmes samazinājumu tuvāk nākamā gada vidum. Protams, procentu likmju trajektorija būs atkarīga no inflācijas un citiem makroekonomiskajiem datiem, bet signāli ir daudz, ka likmes kāpināšana trajektorija ir tuvu savam augstākajam punktam.

Par to, ka inflācija varētu turpināt samazināties liecina tādi faktori, kā globālās tirdzniecības palēninājums, kā arī cenu kritums Ķīnā, kas šo deflāciju varētu tālāk “eksportēt” uz pārējo pasauli. Piegāžu ķēdes ir stabilizējušās, bet OPEC valstis turpina samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas. Visi šie un daudz citi rādītāji arvien vairāk norāda uz ekonomiskās aktivitātes un līdz ar to cenu spiediena samazinājumu, kas nozīmē, ka galvenajam inflācijas rādītājam arī būtu jāturpina samazināties. Lai arī inflācijas samazināšanās līdz 2% līmenim nenozīmē, ka ECB uzreiz samazinās procentu likmes līdz 0%, tomēr tas būs signāls, ka ECB var sākt pakāpeniski tās samazināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Igaunijā emitē pirmās obligācijas 65 miljonu eiro vērtībā – investīcijas 35 miljonu apmērā veica LHV pensiju fondi un 30 miljonu eiro apmērā – Swedbank pensiju fondi. Līdzekļi tiks izmantoti bankas ikdienas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un aizvietos Luminor akcionāru finansējumu.

Luminor Bank AS ienāca Baltijas kapitāla tirgū pirmajā ceturksnī pēc savas darbības uzsākšanas 2017. gada 1. oktobrī. Šobrīd Luminor finansējums galvenokārt ir privāto un korporatīvo klientu depozīti un akcionāru banku finansējums. Luminor ilgtermiņa finansēšanas stratēģija ir piesaistīt papildu klientu depozītus un emitēt vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijas, lai pakāpeniski aizstātu atlikušo īpašnieku finansējumu.

Erki Rāzuke (Erkki Raasuke), Luminor Group AB valdes priekšsēdētājs, saka: «Plānojam arī turpmāk regulāri emitēt vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijas Baltijas tirgos.»

Pēc Kristjana Tamla (Kristjan Tamla), Swedbank Investeerimisfonid AS ģenerāldirektora teiktā, šī ir pirmā reize, kad pensiju fondu apvienotais finansējuma piedāvājums Igaunijā ir bijis veiksmīgs. «Skandināvijā pensiju fondi bieži kopīgi finansē lielākus projektus un Luminor obligāciju emitēšana rāda, ka šāda prakse attīstās arī šeit. Turklāt tas ir arī labs piemērs, kā vietējie investori var nodrošināt kapitālu uzņēmumam, pirms tas saņem finansiālu atzinību no ārzemju investoriem,» stāsta Kristjans Tamla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gandrīz 12 miljoni par pikseļainu multeņģīmi

Jānis Šķupelis, 11.06.2021

Nupat par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdots digitālais darbs Covid Alien. Tas astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finanšu ministre: Situācija pārējā banku sektorā ir stabila

Dienas Bizness, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) deva laiku ABLV Bank pierādīt, ka tā spēj darboties, taču, kā izskatās, banka, neskatoties, ka ir intensīvi strādājusi, nav pārliecinājusi ECB, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No šī brīža 8 darbdienu laikā kļūs pieejama garantētā noguldījumu izmaksa. Šos garantētos noguldījumus izmaksā ne vairāk kā 100 tūkstošu eiro apmērā, banka varēs izmaksāt no saviem līdzekļiem, tādēļ nebūs nepieciešams NGF vai valsts finansējums, viņa informē.

Visu laiku ar FKTK veicam nepārtrauktu noguldījumu situācijas novērošanu Latvijā, tā ir stabila un depozīti turas apmēram 20 miljardu eiro apmērā, maksājumu plūsmas nav būtiski palielinājušās.

ABLV Bank nav sistēmiska banka, kas nozīmē, ka valsts no savas puses neiegulda līdzekļus, bankai nav būtiskas nozīmes ekonomikā, kaut arī tā ir trešā lielākā banka.

«Komunicējam ar FKTK, reitingu aģentūrām, un domāju - par to, ka situācija ir stabila, liecina tas, ka Standard&Poor’s pārapstiprinājusi reitingu,» viņa piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik par maz tiek investēts attīstībā un pārlieku piesardzīgi šajā jautājumā ir gan uzņēmumi, gan komercbankas, kuru risku novērtējums nav atbilstošs šodienas apstākļiem, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Iepriekšējos gados investīciju trūkums Latvijas ekonomikā ir bijis ļoti uzskatāms. Tas nozīmē, ka ražīguma kāpums ir lēnāks. Tas nozīmē, ka izaugsmes temps ir lēnāks. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi aug lēnāk. Eiropas vidējo līmeni mums noķert arvien ir ļoti grūti un tas ir tāls uzdevums. Tādēļ manuprāt investīciju trūkums ir ļoti kritiska lieta Latvijas ekonomikā,” norādīja Kazāks.

Tajā pašā laikā dati liecina, ka nu jau vairākus gadus Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju uzkrājumi ir krietni lielāki nekā kredītsaistības.

“Viens no elementiem šeit ir uzņēmumu spēja un vēlme investēt. Te es uzņēmējiem viennozīmīgi varu teikt – nekrājiet, investējiet! Neesiet tik piesardzīgi! Ja mēs skatāmies uz datiem, tad uzņēmumu depozīti Latvijas komercbankās ir auguši par vairāk nekā 20% gada laikā. Šī nauda ir jāiegulda biznesā, jo nākotnes izaicinājumi ir ļoti plaši un investīcijas ir nepieciešamas,” aicināja centrālās bankas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 23.februārī AS ABLV Bank piesaistīto noguldījumu apmērs bija 2,1 miljards eiro, bet līdzekļi Latvijas Bankā sasnieguši 693,99 miljonus eiro, liecina bankas publicētais finanšu stāvokļa pārskats.

Kopš pērnā gada 31.decembra līdzekļu apmērs Latvijas Bankā pieaudzis par vairāk nekā 300 miljoniem eiro, jo gada nogalē tas bija 389 miljoni eiro.

Noguldījumu apjoms sarucis par 560 miljoniem eiro līdz 2,1 miljardam eiro.

Bankas izsniegto kredītu apjoms februārī sasniedzis 963,8 miljonus eiro, bet gada nogalē bija 997,8 miljoni eiro.

Kā liecina dati, bankas vērtspapīru apjoms 23.februārī bija 939 miljonu eiro vērtībā, salīdzinot ar gada beigām, kad tie bija 1,79 miljardi eiro.

Bankas kapitāls sasniedzis 353,6 miljonus eiro. Bankas emitēto parasto obligāciju vērtība februārī ir 309,4 miljoni eiro, bet subordinētie depozīti un emitētās subordinētās obligācijas – 137,7 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbībai digitālajā vidē vajadzīgi ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz biznesu

Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Biznesa vadība” direktore, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iedzīvotāji no banku depozītiem septembrī izņēmuši rubļus 1,3 miljardu dolāru vērtībā, informē The Moscow Times.

Citu valūtu noguldījumi palielinājušies par 2,4%, pateicoties dolāra un eiro īpatsvara pieaugumam.

Ņemot vērā rubļa vērtības kritumu, Krievijas banku sistēma septembrī ir zaudējusi privātos depozītus 4,9 miljardu dolāru vērtībā.

Samazinoties rubļa vērtībai, konta turētāji Krievijas bankās rīkojas tāpat kā lielie spēlētāji – pārvērš savus rubļa ieguldījumus ienesīgākās investīcijās. Kā liecina Fitch dati, rubļu depozīti tiek pārkonvertēti citās valūtās vai tiek izmantoti importētu preču un nekustamā īpašuma iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas banku pakalpojumu pieejamība atbilst labākajai praksei reģionā

Laima Letiņa, Finanšu nozares asociācijas padomniece, CAMS, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankas pēdējos piecos gados piedzīvojušas nozīmīgas pārmaiņas. Lielākā daļa banku pakalpojumu klientiem ir pieejami digitāli, piedāvājot modernākas maksājumu iespējas. Stiprināta arī starptautiskā reputācija, veidojot ilgtspējīgākus biznesa modeļus un aizejot no transakciju “nauda ienāk, nauda aiziet” pieejas, ko joprojām dažreiz kāds aplami mēdz saukt par “investīcijām”.

Pēdējos divos gados darbs ieguldīts, lai no formālas pieejas, kas plaši un pamatoti kritizēta savas neelastības dēļ, risku pārvaldībā pārietu uz riskos balstītu pieeju. Pozitīvās pārmaiņas bijušas labas sadarbības rezultāts starp nozari un atbildīgajām iestādēm Latvijā un arī starptautiski.

Latvijas finanšu iestādes dažādās diskusijās bieži tikušas salīdzinātas ar kaimiņvalstīm, norādot gan uz atšķirīgām prasībām, gan dažādiem pieejamajiem resursiem prasību izpildei. Uzsvērta pārlieku stingra un formāla pieeja, negatīva ietekme uz konkurētspēju reģionā, rezultātā mazinot investīciju piesaistes iespējas. Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Polijas partnerorganizācijām veica pētījumu, kas salīdzina Latvijas risinājumus finanšu pakalpojumu pieejamībā un atbilstības nodrošināšanā ar kaimiņvalstīm un starptautiskajiem standartiem. Pētījumā vērtētas un apkopotas minēto partnerorganizāciju sniegtās atbildes par dažādiem ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saistītiem segmentiem – depozīti un finansēšana, aizdevumi, parādu atgūšana, maksājumu pakalpojumi, neklātienes identifikācija, it īpaši naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju izpildes prasību īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kuģniecības zaudējumi samazinājušies

Žanete Hāka, 21.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība un tās meitas sabiedrību (LK koncerns) neto zaudējumi šā gada deviņos mēnešos sasniedza 14,17 miljonus ASV dolāru, kas ir par 10,47 miljoniem dolāru mazāk nekā 2013. gada atbilstošā periodā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Šā gada deviņu mēnešu uzkrāto rezultātu pozitīvi ietekmēja ienākumi no daļējā izlīguma saistībā ar Antonio Gramsi Corporation lietu Londonas Augstākajā tiesā 20,05 miljonu dolāru apmērā, nekustamā īpašuma Rīgā, Jēkaba ielā pārdošana, kā arī ieguldījuma ārstniecības klīnikā SIA Via Una pārvērtēšana. Tomēr koncerna rezultātus negatīvi ietekmējuši uzkrājumi kuģu vērtības samazinājumam par 32,25 miljoniem dolāru, zaudējumi no kuģa Rīga atsavināšanas 0,34 miljonu dolāru apmērā, kā arī ieguldījuma AS Latvijas Naftas tranzīts vērtības samazinājums 8,34 miljonu dolāru apmērā.

30. septembrī flotē bija 16 tankkuģi ar vidējo vecumu 7 gadi. Šā gada deviņos mēnešos flotes kopējie ieņēmumi bija 69,36 miljoni dolāru, savukārt flotes neto reisu rezultāts bija 57,99 miljoni dolāru. Peļņa no kuģu darbības pēc nolietojuma atskaitījuma un kuģu sausā doka amortizācijas šā gada deviņos mēnešos bija 20,66 miljoni dolāru – līdzīgi iepriekšējā periodā sasniegtajam rezultātam (2013. gada deviņos mēnešos – 21,38 miljoni).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Fitch: Latvijas kredītreitingu ABLV Bank darbības apturēšana būtiski neietekmēs

Dienas Bizness, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas trešās lielākās bankas darbības apturēšana būtiski neapdraud valsts kredītreitinga fundamentālos faktorus, paziņojumā norāda aģentūra Fitch Ratings.

Pašreizējie signāli tirgū liecina, ka depozītu aizplūšana nav izplatījusies uz citām bankām, kas liecina, ka, neskatoties uz reputācijas pasliktināšanos, nepalielinās ilgtermiņa risks, ko rada lielais nerezidentu sektors bankās, un to var absorbēt bez būtiska valsts parādsaistību pieauguma.

Fitch ilgtermiņā ir izvērtējis nerezidentu depozītu sektoru kā risku Latvijas finansiālajai stabilitātei, un analizēs, vai no ABLV Bank darbības pārtraukšanas risks pieaugs.

Tāpat Fitch neparedz, ka ABLV Bank sabrukums ietekmēs valdības finanses. Kopējie nodrošinātie depozīti ABLV tiek lēsti 470 miljonu eiro apmērā, ko banka varētu segt no saviem aktīviem, un iztrūkums varētu tikt segts no Noguldījumu garantiju fonda, kurā šobrīd ir 158 miljoni eiro. Ja būs nepieciešams, fonds aizņemsies no vietējām bankām. Valdības ieņēmumi no ABLV Bank pērn bija 0,06% no IKP, bet kopējais nerezidentu depozītu sektors ģenerēja 0,3% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu "PrivatBank" valdē atstājusi valdes locekle un valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Una Jansone, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas bankas valdes sastāvā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 13.oktobrī.

Tādējādi šobrīd "Privatbank" valdē darbu turpina Kristīna Matvejeva, kuras pārraudzībā, pēc bankas mājaslapā publiskotās informācijas, ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas, kā arī darbības atbilstības kontroles jomas, un Vaira Filipsone, kura ir par biznesa attīstību atbildīgā valdes locekle, kā arī Kreditēšanas departamenta vadītāja.

"PrivatBank" valde kopš 2019.gada aprīļa, kad amatu atstāja valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kukičs, strādā bez valdes priekšsēdētāja.

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū 

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un...

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9.augustā atļāva "PrivatBank" nodot "Industra Bank" kredītiestādes uzņēmuma daļu atbilstoši abu pušu noslēgtajam kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumam.

Darījumā "Industra Bank" pārņēma no "PrivatBank" klientu attiecības, tostarp privātpersonu un juridisko personu kontu pārvaldību, kredītu un līzinga portfeļus, noguldījumus, kā arī bankai piederošos vērtspapīrus. Darījumā pārnesamo kredītu apmērs veidoja aptuveni 23 miljonus eiro, savukārt noguldījumu apmērs pārsniedza 57 miljonus eiro.

Pēc "Industra Bank" pārstāvju vēstītā, no "PrivatBank" uz "Industra Bank" tika pārcelti 243 juridisku personu un 5566 fizisku personu norēķinu kontu atlikumi, depozīti un kredīti, tostarp līzingi un maksājumu karšu kredītlimiti.

"PrivatBank" pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 5,933 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,3 reizes mazāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 102,945 miljonu eiro apmērā, kas ir par 24,3% jeb 33,013 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Pēc aktīvu apmēra "PrivatBank" ir viena no mazākajām bankām Latvijā. Bankas lielākais akcionārs ir Ukrainas "PrivatBank" (46,54%), kuru 2016.gada decembrī Ukrainas valdība nacionalizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Danske Bank strādājusi ar peļņu

Žanete Hāka, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī AS Danske Bank no pamatdarbības - biznesa klientu un ar tiem saistītu privātpersonu apkalpošanas - Danske Bank Latvijā guva neto peļņu 392 tūkstošu eiro apmērā.

Peļņa pirms uzkrājumiem kredītu vērtības samazinājumam pieauga līdz 609 tūkstošiem eiro, informē bankas pārstāvji.

Biznesa apjomu pieauguma rezultātā bankas kopējie ienākumi no pamatdarbības sasniedza 1,9 miljonus eiro, pieaugot par 45%. Tīrie procentu ienākumi pieauga par 62% un sasniedza 1,3 miljonus eiro, savukārt tīrie komisijas naudas ienākumi pieauga par 85% un sasniedza 572 tūkstošus eiro.

Bankas izmaksas pieauga par 10%. Banka plāno investēt IT platformas izveidē, kas būs kopīga Danske Bank visās Baltijas valstīs. Baltijas valstu IT platforma tiks lielā mērā integrēta ar Danske Bank Grupas sistēmām, lai nodrošinātu mūsdienīgu un vienotu pakalpojumu piedāvājumu mūsu biznesa klientiem, kas darbojas Baltijas valstīs. Plānots, ka kopīgā IT platforma Danske Bank Baltijas valstīs tiks ieviesta līdz 2016.gada beigām. Papildus tam, banka nedaudz palielinājusi darbinieku skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā AS ABLV Bank aktīvu apmērs bija 2,476 miljardi eiro, kas ir par 33% mazāk nekā pērnā gada nogalē, liecina bankas finanšu dati.

Bankas piesaistīto noguldījumu apjoms kopš pērnā gada beigām sarucis par gandrīz 40% līdz 1,65 miljardiem eiro.

Emitēto parasto obligāciju apjoms saruka no 403,2 miljoniem eiro pērnā gada beigās līdz 287 miljoniem eiro 2.martā, savukārt subordinētie depozīti un subordinētās obligācijas sasniedza 137,7 miljonus eiro.

Bankas kapitāls un rezerves martā bija 355 miljoni eiro, kas ir līdzīgs apjoms kā pērnā gada nogalē, kad tās bija 356,98 miljoni eiro.

Kopējais izsniegto kredītu apjoms 2.martā sasniedza 942 miljonus eiro, salīdzinot ar 997,76 miljoniem eiro pērnā gada nogalē.

Bankas likviditātes rādītājs pieaudzis no 81,05% pērnā gada decembrī līdz 98,05% marta sākumā. Minimālais kapitāla pietiekamības rādītājs 2.martā bija 21,4%, salīdzinot ar 21,06% pērnā gada nogalē, savukārt pirmā līmeņa pamata kapitāla pietiekamības rādītājs sasniedza 16,55%, salīdzinot ar 16,26% pērnā gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Likmju kāpums var kļūt izaicinošs tiem, kuriem ir daudz kredītu

LETA, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procenta likmju kāpums kredītiem, visdrīzāk, neradīs tūlītēju negatīvu ietekmi, taču ir iespējams, ka banku klienti būs piesardzīgāki jaunu kredītu ņemšanā, intervijā atzina "OP Corporate Bank" pārstāvji.

"OP Corporate Bank" Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns uzsvēra, ka Latvijā bankas pašlaik ir piesaistījušās vairāk depozītu nekā izsniegušas kredītos.

"Tas nozīmē, ka gan privātpersonas, gan uzņēmumi ir bijuši salīdzinoši konservatīvi, uzņemoties jaunas saistības. Tas nozīmē arī to, ka uzņēmumu bilances ir spēcīgākas un mēs neredzam to, ka varētu sekot tūlītēja negatīva ietekme. It īpaši tas attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, ar kuriem Latvijas tirgū strādā mūsu banka," sacīja Prikšāns.

Arī Somijas finanšu grupas "OP Financial Group" prezidents un izpilddirektors Timo Ritakallio norādīja, ka banku klientiem - vai tās būtu mājsaimniecības vai korporatīvie klienti - tagadējais procentu likmju līmenis problēmas nerada, un nav redzami sarežģījumi ar kredītu atmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Parādu varētu stiept

Didzis Meļķis, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās palīdzības programmas tapšana nemaina faktu, ka Grieķijas pašreizējais parāds nav apkalpojams.

Arī Latvija ir devusi zaļo gaismu sarunām par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju, ziņo Ministru kabinets. Finanšu ministra Jāņa Reira pilnvarošana šīm sarunām reizē ir arī īsa atbilde uz to, vai parlaments jaunā aizdevuma veidošanās fāzē tiek iesaistīts. Nē, netiek.

Tā kā Grieķija nav atmaksājusi savu jūlija sākumā pienākošos 1,6 mljrd. EUR parādu Starptautiskajam Valūtas fondam un tam pēc statūtiem ir liegts tālāk piedalīties šīs valsts finansēšanā, jaunais aizdevums tiek plānots jau vien ar ES palīdzību jeb tikai caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM). Tā akcionāri ir visas eirozonas valstis, ieskaitot Latviju, un vairākās no tām par pašu jaunās palīdzības programmas sākšanu ir jālemj parlamentiem. DB jau norādīja (15.07.2015.), ka pēc Grieķijas laikraksta Ekathimerini analīzes parlamentārs lēmums būtu jāpieņem arī Latvijai, tomēr Latvijā pagājušajā nedēļā augstākajā politiskajā līmenī par to valdīja ļoti atšķirīgi redzējumi, līdz tika secināts, ka visa parlamenta iesaiste nav nepieciešama. Finanšu ministrija (FM) oficiāli ir uzsvērusi, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda tiešā veidā jaunā aizdevuma plānā netiek skarta. FM ierēdnis, kas gan nebija pilnvarots runāt oficiāli, sarunā ar DB skaidro shēmu, kuras dēļ paredzamā ESM aizdevuma nauda būs relatīvā drošībā. Proti, 700 mljrd. EUR lielais ESM tā struktūras dēļ statistikā neparādās kā nacionālo valstu saistības – tajā iemaksātā nauda faktiski nevairo ne, piemēram, Latvijas budžeta deficītu, ne valsts ārējo parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Meridian Trade Bank nerezidentu noguldījumu īpatsvars pārsniedz 60%

Dienas Bizness, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Meridian Trade Bank kopējais piesaistīto noguldījumu apmērs pērnā gada beigās sasniedza 249,424 miljonus eiro, no kuriem 62% veidoja nerezidentu klientu depozīti, liecina bankas pārskats.

No nerezidentiem piesaistīti noguldījumi 156,589 miljonu eiro apmērā, bet no rezidentiem – 92,8 miljonu eiro apmērā.

Bankas vadība skaidro, ka 2017. gadā AS Meridian Trade Bank turpināja aktīvu darbu pie biznesa modeļa pārveides un pilnveidošanas, liekot uzsvaru uz atbilstības un kontroles uzlabošanu, mūsdienu tehnoloģijām, un vietējo klientu loka paplašināšanu.

Bankas prioritāte patlaban ir pakalpojumu klāsta un apjoma paplašināšana vietējiem klientiem, kas tika īstenots 2017. gada laikā, palielinot Latvijas un Lietuvas klientu noguldījumu īpatsvaru no 40% līdz 44%.

Fokusējoties uz mazo un vidējo biznesu, 96% no visiem kredītiem ir izsniegti vietējiem uzņēmumiem un privātpersonām. Kopējais klientu skaits 2017. gada 31. decembrī sasniedza gandrīz 40 tūkstošus, 92% no tiem ir Latvijas un Lietuvas rezidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru