Jaunākais izdevums

Krimas aneksija Krievijas ekonomikai turpmākajos pāris gados izmaksās līdz 200 miljardiem dolāru, otrdien paziņojis Krievijas bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins.

Kudrins norādīja, ka ikgadējie maksājumi reģionam sasniegs septiņus miljardus dolāru, bet kopējās izmaksas būs daudz lielākas. Visi netiešie un citi zaudējumi, piemēram, kapitāla aizplūšana, protams, ir daudz lielāki. Tie var sasniegt 150 līdz 200 miljardus dolāru nākamajos trīs līdz četros gados, paziņoja Kudrins.

Tāda ir cena, viņš piebilda.

Krimas aneksija un atbalsts prokremliskajiem kaujiniekiem Austrumukrainā ir ievērojami pasliktinājis Krievijas attiecības ar Rietumiem, kas noteikuši bargas ekonomiskās sankcijas.

Ukrainas krīzes sekas un nestabilās naftas cenas izraisījušas Krievijā finansiālu krīzi, bet Maskava apgalvo, ka ļaunākais drīz būs pārdzīvots, norādot uz neseno rubļa vērtības pieaugumu un naftas cenu nostabilizēšanos.

Tomēr Kudrins aicināja amatpersonas nebūt pārlieku optimistiskām un prognozēja, ka nākamajos piecos gados gaidāma stagnācija, pat ja valdībai izdosies īstenot strukturālās reformas.

Mēs esam gandrīz nolemti. Šis ir nopietnākais izaicinājums, ar ko prezidents saskāries, norādīja Kudrins.

Viņš aicināja Putinu izmantos savu lielo popularitāti tautā, lai īstenotu patiesas reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums

LETA--UKRAINSKA PRAVDA/AFP/UNN/UNIAN, 17.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz pirmdienu pēc vairākiem sprādzieniem iegruvis vismaz viens Krimas tilta laidums, un satiksme pa tiltu pilnībā apturēta.

"Uz Krimas tilta apturēta satiksme. Noticis ārkārtējs gadījums 145.balsta rajonā no Krasnodaras novada puses. Strādā tiesībsargāšanas iestādes un visi atbildīgie dienesti," paziņojis krievu ieceltais okupācijas iestāžu vadītājs Krimā Sergejs Aksjonovs.

Tikmēr dažādi krievu ziņu kanāli lietotnē "Telegram" vēsta, ka pēc diviem sprādzieniem iegruvis vismaz viens no tilta laidumiem.

Tīmekļa izdevums "Baza" ziņo, ka "nokritis" viens no tilta laidumiem un ka gājuši bojā vismaz divi cilvēki, bet viens guvis ievainojumus.

Arī "Telegram" kanāls "Astra", atsaucoties uz vietējiem iedzīvotājiem, apstiprina, ka iegruvis viens no tilta laidumiem.

Taču vēlāk izskanējušas ziņas, ka bojāts arī otrs laidums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

Apple aptur sadarbību ar Krimas programmētājiem

BNS/INTERFAX, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV datortehnoloģiju kompānija Apple Inc. ir vienpusēji apturējusi sadarbības līgumus ar programmatūras izstrādātājiem Krievijas anektētajā Krimā, ziņu aģentūrai Interfax pavēstīja Krimas programmētājs Maksims Serdjuks.

Kompānija ir aizvākusi Krimas iedzīvotāju veidotās aplikācijas no sava interneta aplikāciju veikala App Store, kuru izmanto Apple produktu īpašnieki, sacīja Serdjuks. Apple arī bloķējusi Krimas programmētāju kontus, uz kuriem bija pārskaitīta nauda, kuru lietotāji samaksājuši par šīm aplikācijām.

«Man paziņoja, ka kompānija ir anulējusi līgumu un aicinājusi iznīcināt visus datus, visu tehnisko informāciju, kuru es biju saņēmis no Apple. Apmēram 15 manu kontaktpersonu ir saņēmuši līdzīgus paziņojumus. Nauda Apple kontos, kas agrāk netika izņemta, tagad, protams, ir iestrēgusi,» sacīja Serdjuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Īlons Masks - pirmais bagātāko amerikāņu sarakstā

LETA--INTERFAX/FORBES, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Swedbank maksās 3,4 miljonus dolāru saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu

LETA, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES pagarina sankcijas Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām

LETA, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) pirmdien uz pusgadu pagarinājusi sankcijas pret Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām par to lomu Krimas aneksijā un konfliktā Ukrainā.

Šīs ES sankcijas pret Krieviju pagarinātas līdz 15.septembrim. Sankciju, kas paredz aktīvu iesaldēšanu un ieceļošanas ES aizliegumu, sarakstā ir 150 fiziskas un 37 juridiskas personas. Sankciju sarakstā ir gan Austrumukrainā karojošie kaujinieki, gan Krievijas deputāti, oligarhi un slavenības.

Eiropadome paziņoja, ka uz vēl sešiem mēnešiem līdz 15.septembrim pagarina ierobežojošos pasākumus par darbībām, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Situācijas novērtējums neattaisno sankciju režīmu maiņu.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperti piesardzīgi vērtē ES sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu pret Krieviju

BNS, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti piesardzīgi vērtē iespēju, ka pavasarī varētu tikt mīkstinātas vai atceltas Eiropas Savienības (ES) piemērotās sankcijas pret Krieviju, noskaidroja aģentūra BNS.

Politologs Kārlis Daukšts atzina, ka pagaidām ES turpmākā rīcība attiecībā uz sankcijām nav skaidra nevienam, jo ES nav vienotas politikas un katra valsts situācija vērtē no savām pozīcijām. «Šobrīd dominē Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskās intereses, tāpēc ir pretrunas savā starpā,» viņš paskaidroja.

Augstā līmenī politiski risinājumi ES un Krievijas, Ukrainas starpā varētu tikt meklēti 15.janvārī, kad Kazahstānas galvaspilsētā Astanā Ukrainas prezidents Petro Porošenko tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai apspriestu sarunas ar prokrieviskajiem separātistiem, pieļāva politologs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien publicētā intervijā lika saprast, ka neplāno aicināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz «lielā septiņnieka» (G7) samitu, kas šī gada jūnijā notiks Vācijā.

««Lielais septiņnieks» un agrāk - «lielais astoņnieks» (G8) - vienmēr uzskatīja sevi par apvienību, kuru vieno kopīgas vērtības,» Merkele paziņoja intervijā Vācijas laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung, kuras pilns teksts tiek publicēts piektdien.

«Krimas aneksija, kas kļuva par starptautisko tiesību principu rupju pārkāpumu, un notikumi Ukrainas austrumos ir šo kopīgo vērtību pārkāpums,» skaidroja Merkele.

Kanclere atzīmēja, ka Rietumu sankcijas pret Krieviju tiks saglabātas tik ilgi, kamēr pastāv iemesli, kuru dēļ tās tika ieviestas.

«Mēs apspriedīsim jautājumu par to, kā rīkoties ar sankcijām, kuras mēs nolēmām piemērot pēc Krimas aneksijas, tomēr, spriežot pēc esošās situācijas, tās tiks saglabātas,» sacīja Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simferopoles Starptautiskajā lidostā norisinās jauna termināļa būvdarbi. Tam dots nosaukums Krimas Vilnis.

Projekta autors ir Dienvidkorejas uzņēmums Samoo Architects & Engineers.

Jāatgādina, ka Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bagātākie cilvēki 2022.gada pirmajā pusē zaudējuši 1,4 triljonus dolāru

LETA--BLOOMBERG, 04.07.2022

Saskaņā ar "Bloomberg" aplēsēm pasaulē bagātākais cilvēks joprojām ir "Tesla Motors" līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks, kura bagātība aplēsta uz 208,5 miljardiem dolāru.

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

500 pasaulē bagātākie cilvēki 2022.gada pirmajā pusē zaudējuši 1,4 triljonus dolāru, aplēsusi biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg".

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātāja un vadītāja Īlona Maska bagātība sarukusi par gandrīz 62 miljardiem dolāru, ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītāja Džefa Bezosa bagātība samazinājusies par 63 miljardiem dolāru un sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook" dibinātāja Marka Zakerberga bagātība sarukusi par vairāk nekā 50%.

Tās ir lielas izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad izteikti bagāto cilvēku turība pieauga, pateicoties valdību un centrālo banku stimulu programmām Covid-19 pandēmijas dēļ.

"Bloomberg" to skaidroja ar straujo procentu likmju pieaugumu centrālajās bankās, lai cīnītos ar augsto inflāciju, kas ietekmē augsta riska aktīvus, tostarp uzņēmumu akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Avoti: ES lēmumu par sankcijām Krievijai varētu atlikt uz nākamo nedēļu

LETA, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis varētu atlikt lēmuma pieņemšanu par Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu uz nākamo nedēļu, jo Itālija paudusi vēlmi, lai lēmumu pieņem ES līderi samitā jaunnedēļ, trešdien pavēstīja avoti diplomātu aprindās.

Tika cerēts, ka 28 dalībvalstu vēstnieki sanāksmē trešdien bez debatēm vienosies pagarināt uz sešiem mēnešiem Krievijai noteiktās sankcijas.

Tomēr apstākļos, kad Rietumiem jārēķinās ar Maskavas palīdzību Sīrijas konflikta atrisināšanā, Roma norādījusi, ka lēmums būtu jāpieņem ES līderiem, kas nākamo ceturtdien un piektdien tiksies samitā Briselē.

Viss ir gaisā. (..) Jautājums ir par to, kur lēmums būtu jāpieņem, un daži vēlas, lai tas notiktu līderu nākamās nedēļas samitā, sacīja avots. Itālija spiež uz to.

Itāļu avots apstiprināja, ka Roma pieprasījusi diskusijas par sankcijām, jo tas ir svarīgs jautājums, kuram nepieciešama izvērtēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: ES grasās pagarināt Krievijai noteiktās sankcijas

LETA, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī gaidāmajā samitā Eiropas Savienība (ES) grasās vēl uz pusgadu pagarināt Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas, atsaucoties uz avotiem Briselē un Berlīnē, pirmdien vēsta laikraksts Handelsblatt.

Atcelt sankcijas nav nekāda pamata, sacījis laikraksta sarunbiedrs.

Sankcijas var tikt atceltas vienīgi tad, kad Minskas vienošanās būs tiešām pilnā apmērā īstenotas, bet Ukrainas-Krievijas robeža atradīsies starptautiskajā kontrolē, laikrakstam uzsvēris Vācijas valdības pārstāvis.

Šobrīd Krievija dara visu, lai saglabātu Minskas līgumu izpildes šķietamību un vainu par neveiksmēm uzkrautu Ukrainai, sacījis avots.

Termiņš sankcijām, kas, sodot Krieviju par agresiju Austrumukrainā, pirmo reizi tika noteiktas 2014.gada jūlijā, beigsies janvāra beigās.

Krimas aneksijas dēļ ieviestās sankcijas, kas noteiktas Krimas preču importam, investīcijām nekustamajos īpašumos Krimā, kā arī tūrisma darbībai Krimā, būs spēkā līdz 23.jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieeja vienotajam Eiropas tirgum veicinājusi transporta un loģistikas jomas attīstību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kādas iespējas transporta pakalpojumu un loģistikas risinājumu jomā Latvijas uzņēmējiem pavēris vienotais tirgus, kā arī ar kādiem izaicinājumiem līdz šim un arī nākotnē nāksies saskarties, DB aptaujāja vairākus nozares ekspertus gan no valsts pārvaldes, gan komersantu vidus. Taču vispirms daži skaitļi, kas ieskicē to, ka pieeja vienotajam Eiropas tirgum līdz ar Padomju Savienības sabrukumu un vēlāk arī Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (2004. gada 1. maijā) nesusi labumu tranzīta, transporta un loģistikas jomai.

Piemēram, autopārvadājumu kravu apgrozība sākotnēji saruka no 5,85 miljardiem tonnkilometru (tkm) 1990. gadā līdz 1,25 miljardiem tkm 1993. gadā, taču zaudētie apjomi jau 10 gados tika pārsniegti (6,16 tkm), bet 2004. gadā pieauguši līdz 7,32 miljardiem tkm, savukārt 2014. gadā – līdz 13,67 miljardiem tkm. Tostarp starptautiskajos pārvadājumos kravu apgrozības kāpums bijis daudzkārtējs no 2,16 miljardiem tkm 1997. gadā (kad mainījās statistikas datu ievākšanas kārtība) līdz 4,98 miljardiem tkm 2004. gadā un 10,93 miljardiem tkm 2014. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Progress Krievijas un Ukrainas sarunās izraisa naftas cenu kritumu un Eiropas akciju cenu pieaugumu

LETA--AFP/BBC, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules 500 bagātākie cilvēki dienas laikā zaudējuši 238,5 miljardus dolāru

LETA--AFP, 10.03.2020

ASV interneta tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāja un vadītāja, pasaules bagātākā cilvēka Džefa Bezosa bagātība pirmdien samazinājusies par 5,6 miljardiem dolāru.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecsimt pasaules turīgāko cilvēku bagātība pirmdien, kas jau nodēvēta par akciju biržu "Melno pirmdienu", sarukusi par 238,5 miljardiem ASV dolāru (208,2 miljardiem eiro), liecina ziņu aģentūras "Bloomberg" veidotā miljardieru indeksa dati.

Indieša Mukeša Ambani bagātība samazinājusies par 5,8 miljardiem dolāru līdz aptuveni 41,8 miljardiem dolāru, viņam zaudējot Āzijas turīgākā cilvēka statusu.

Zaudējumu ziņā viņu apsteidzis interneta tirdzniecības kompānijas "Alibaba" dibinātājs Džeks Ma no Ķīnas, kura bagātība sarukusi par 1,1 miljardu dolāru līdz 44,5 miljardiem dolāru.

Tikmēr ASV interneta tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāja un vadītāja, pasaules bagātākā cilvēka Džefa Bezosa bagātība pirmdien samazinājusies par 5,6 miljardiem dolāru, bet amerikāņu investors Vorens Bafets zaudējis 5,3 miljardus dolāru.

Eiropā vislielākos zaudējumus cietis Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, kura bagātība sarukusi par 4,4 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tokijas olimpisko spēļu rīkošanas budžets samazināts par 1,4 miljardiem dolāru

LETA/AFP, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tokijas 2020.gada Vasaras olimpisko spēļu rīkotāji piektdien iepazīstināja ar «ievērojamiem» samazinājumiem budžetā, gada laikā no tā «nogriežot» 1,4 miljardus ASV dolāru (1,18 miljardus eiro).

Patlaban olimpisko spēļu budžets kopumā sastāda 1,35 triljonus jenu (10,6 miljardus eiro), organizatori norādījuši savā paziņojumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo budžeta versiju pirms gada, samazinājums sastāda 1,4 miljardus dolāru (1,18 miljardus eiro), savukārt salīdzinājumā ar šī gada maiju, kad tika publiskoti pagaidu budžeta aprēķini, tas samazināts par 300 miljoniem dolāru (252 miljoni eiro).

«Skatoties uz priekšu, «Tokyo 2020» turpinās meklēt iespējas samazināt izmaksas vēl vairāk, it īpaši sacensību pārvaldības, transporta, izmitināšanas un drošības jomās,» teikts rīkotāju paziņojumā.

«Tās vēl nebūs beigas centieniem samazināt izmaksas,» preses konferencē norādīja «Tokyo 2020» organizācijas komitejas galvenais atbildīgais par finansēm Hidemasa Nakamura.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules bagātākie cilvēki Brexit dēļ zaudējuši 196,2 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien 400 pasaules turīgāko cilvēku bagātības vērtība saruka par 69,2 miljardiem dolāru, liecina Bloomberg dati.

Tādējādi kopumā pasaules turīgākie cilvēki Lielbritānijas referenduma rezultāta dēļ zaudējuši 196,2 miljardus dolāru no savas bagātības.

Kā liecina Bloomberg miljardieru indeksa dati, viņu kopējais bagātības apmērs ir 3,8 triljoni dolāru, kas ir par 1,8% mazāk nekā gada sākumā.

Eiropas 92 bagātākie cilvēki pirmdien zaudēja 29,4 miljardus dolāru, kopējam kritumam divu dienu laikā sasniedzot 81,7 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma viņu bagātības apmērs ir sarucis par vairāk nekā 45,5 miljardiem dolāru jeb 5,1%.

Savukārt 150 bagātākie cilvēki no ASV un Kanādas pirmdien zaudējuši 26,7 miljardus dolāru, bet divu dienu laikā – 62,5 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma bagātības apmērs nav mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas Facebook pērnā gada pēdējā ceturkšņa peļņa ir vairāk nekā divkāršojusies, jo šī sociālā tīkla lietotāju skaits pērn pieauga līdz aptuveni 1,6 miljardiem, teikts Facebook publicētā paziņojumā.

«Mūsu kopiena turpināja augt, un mūsu bizness plaukst,» pavēstīja kompānijas Facebook līdzdibinātājs un vadītājs Marks Cukerbergs, publicējot pagājušā ceturkšņa rezultātus, kas ievērojami pārspējuši prognozes.

2015.gada pēdējos trijos mēnešos kompānija guvusi peļņu 1,56 miljardu ASV dolāru apmērā, bet attiecīgā 2014.gada posmā - 701 miljonus dolāru.

Ieņēmumi pērnā gada pēdējā ceturksnī pieauga līdz 5,84 miljardiem dolāru salīdzinājumā ar 3,85 miljardiem 2014.gada 4.ceturksnī.

Šie rezultāti parāda Facebook augošo spēku interneta reklāmu jomā, sevišķi mobilajos tālruņos. Pērnā gada pēdējā ceturksnī apmēram 80% no interneta reklāmu ieņēmumiem tika gūti ar reklāmām mobilajos tālruņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Latvijā uzkrātā bagātība (uzņēmumi, mājsaimniecības, valsts) ir mīnus 10, 8 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas publiskotā statistika.

Sāksim ar ārvalstu tiešajām investīcijām. 2023. gada pirmajā ceturksnī tie bija 188 miljoni eiro, kas ir nenozīmīgi uz Latvijas kopējā ekonomikas fona. Tehniski 2021. gada statistikā bija vērojams milzīgs ārvalstu investīciju pieplūdums, bet tas, visticamāk, bija saistīts ar to, ka Swedbank pārreģistrēja bankas piederību no Latvijas uz Zviedriju. Tāpēc tās, visticamāk, ir grāmatvedības manipulāciju rezultātā izraisītas investīcijas. Tas, iespējams, attiecas arī uz milzu investīcijām 2022.gadā. Manuprāt, tās ir tādas pašas grāmatvedības manipulācijas, bet jau saistībā ar Krievijas sankcijām.

To arī parāda ārvalstu investoru reinvestētā peļņa Latvijā, kas 2023. gada pirmajā ceturksnī bija nepilni 100 miljoni eiro. Tas ir nekas pret Latvijas ekonomikas lielumu. Kovida laiks un postkovidalaiks ļoti pozitīvi ietekmēja finanšu sektoru. Te ir strikts līdzsvars starp pasīviem un aktīviem, ko kontrolē Latvijas Banka (LB) un Eiropas Centrālā banka (ECB). Tātad, ja 2020. gada pirmajā ceturksnī visa finanšu sektora kopējie aktīvi bija 58 miljardi eiro, tad 2023. gada pirmajā ceturksnī tie jau bija 77 miljardi eiro. Saistības ir līdzsvarā ar aktīviem, un tās kontrolē LB un ECB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Desmit ES valstis pārdevušas bruņojumu Krievijai, neskatoties uz 2014.gada embargo

LETA/POLSKIE RADIO, 18.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Eiropas Savienības (ES) valstis, arī Vācija un Francija, turpināja pārdot ieročus Krievijai vēl pēc tam, kad 2014.gadā spēkā stājās aizliegums tirgot ieročus Kremlim, vēstīja Polijas medijs "tvp.info".

ES ieroču embargo noteica pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un sniedza militāru atbalstu kaujiniekiem Ukrainas austrumos.

Tomēr gan iepriekšējais Francijas prezidents Fransuā Olands, gan viņa pēctecis Emanuels Makrons apstiprināja "diskrētas ieroču piegādes" Maskavai, liecina Polijas vietnes rīcībā esošā informācija, kas balstīta pētniecības organizācijas "Disclose" datos.

Tiek apgalvots, ka kopš 2014.gada Francija Krievijai piegādājusi militāro aprīkojumu 152 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot termiskās attēlveidošanas kameras tankiem, kā arī navigācijas sistēmas un infrasarkanos detektorus Krievijas iznīcinātājiem un uzbrukuma helikopteriem, vēstīja "tvp.info".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par 9.maija svinībām par godu 70.gadadienai kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju ir bijis visu mūžu iekšā, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«Es, protams, personīgi esmu. Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā,» taujāts, vai ir pieņemts lēmums 9.maijā doties uz Maskavu, atbildēja prezidents.

Viņš norādīja, ka lēmums publiski tiks paziņots pēc tam, kad tiks informēta Krievija par Latvijas atbildi.

Uz jautājumu, kad prezidents paudīs savu nostāju, viņš sacīja: «Kad dzīve rādīs, ka tas ir nepieciešams, jo es neesmu viens šajā spēlē. Latvija viņu veiksmīgi iesākusi un arī veiksmīgi turpinās.»

Jau ziņots, ka prezidents ir saņēmis ielūgumu no Krievijas apmeklēt pasākumus par godu 70.gadadienai kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju un patlaban izvērtē, vai ierasties uz gaidāmajiem pasākumiem, pastāstīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Krapāne norādīja, ka līdz nākamā gada maijam ir pietiekami daudz laika, lai prezidents izvērtētu to, vai pieņemt ielūgumu un apmeklēt pasākumus, vai arī nē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV sankcijas izraisa četros gados straujāko kritumu Maskavas akciju biržā

LETA, 09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju vērtība Maskavas fondu biržā pirmdien piedzīvojusi pēdējos četros gados straujāko kritumu un Krievijas rubļa vērtība strauji samazinājusies saistībā ar ASV lēmumu pret vairākiem krievu oligarhiem, viņu vadītājiem uzņēmumiem un amatpersonām noteikt sankcijas.

Akciju vērtība Maskavas fondu tirgū pirmdien nokrita par 7,2%, kas ir straujākais kritums kopš 2014.gada marta, kad Maskavas īstenotā Krimas aneksija izraisīja starptautiskas sankcijas pret Krieviju.

Tikmēr rubļa un vietējo obligāciju vērtība piedzīvojusi straujāko lejupslīdi kopš 2016.gada novembra.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs jau paziņojis, ka valdība aplūkos iespējas nodrošināt atbalstu ASV sankciju skartajiem uzņēmumiem un nozarēm.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija piektdien paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstīm ir jāstrādā kopā, lai radītu spiedienu uz Krieviju rast risinājumu Ukrainas konfliktā, jo tas var palīdzēt mazināt sankcijas, kas patlaban rada riskus Eiropas ekonomikām, uzskata Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons.

Kā raksta Associated Press, viņš izteicies, ka Eiropai ir kolektīva atbildība saglabāt spiedienu pār Krieviju saistībā ar tās iesaistīšanos Ukrainas konfliktā un Krimas aneksijā.

Viņš gan uzsvēris, ka Eiropas Savienības sankcijas nevar tikt mīkstinātas vai atceltas, ja Krievija nemaina savu politiku konfliktā. Tomēr viņš paudis bažas par ekonomiskajiem blakusefektiem, kas var skart Eiropas uzņēmumus, piemēram, naftas kompānijas un pārtikas ražotājus, kam ir sadarbība ar Krieviju.

Par spīti šīm bažām daži ES līderi spēcīgi pretojas sankciju mīkstināšanai, un izmaiņas tuvākajā laikā nav paredzamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) vēl uz pusgadu pagarinājusi Krievijai noteiktās sankcijas, pirmdien tviterī paziņoja ES oficiālā pārstāve Sjūzana Kīfere.

«ES pagarinājusi ekonomiskās sankcijas pret Krieviju līdz 2016.gada 31.janvārim, ar mērķi pabeigt Minskas līgumu īstenošanu,» teikts amatpersonas tvītā.

Vēl pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds apliecināja, ka Krievijai noteiktās sankcijas paliks spēkā, kamēr Maskava nebūs izpildījusi Minskas vienošanās prasības par Ausrumukrainas konflikta izbeigšanu.

«Šodien mēs oficiāli pagarināsim sankcijas attiecībā uz Krieviju līdz brīdim, kad tā būs izpildījusi savas saistības Minskas līgumu ietvaros,» sacīja mistrs. «Vēl seši sankciju mēneši.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pēdējā laika karsto aktualitāti, kādēļ atsevišķi uzņēmumi un investori saskaras ar banku atteikumu sadarboties un vai mūsu kredītiestāžu prasības ir pārspīlētas, DB stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības un kontroles komitejas līdzpriekšsēdētāji Uldis Upenieks un Juris Bogdanovs.

Dienas Biznesā viena no aktuālām tēmām, par ko sūdzas daudzi uzņēmēji un investori, ir banku nevēlēšanās atvērt kontus. Ar to saskārušies vairāki uzņēmēji un investori. Turklāt, pēc viņu teiktā, viņi nesadarbojoties ar uzņēmumiem, kuri pārkāpj sankciju režīmu. Kādi ir iemesli vēl bez sankciju režīma pārkāpšanas, kuru dēļ bankas atsakās atvērt kontus?

U. Upenieks: Šis jautājums tomēr ir jāskata sankciju kontekstā. Viena lieta ir, kad uzņēmums sadarbojas ar partneri, kurš ir iekļauts tiešajā sankciju sarakstā, par to viss ir skaidrs. Taču vēl ir sektorālās sankcijas, kas attiecas uz noteiktām tautsaimniecības nozarēm vai preču grupām. Turklāt jāņem vērā, ka ir arī netieši sankciju pārkāpumi. Viens nesens piemērs: anektētajā Krimas pussalā tika uzstādītas Rietumeiropas ražotāja ražotas turbīnas. Tas ir klajš sankciju pārkāpums, jo ir noteikts, ka uz Krimas pussalu nekādas preces piegādāt nedrīkst. To visu pētot, tika konstatēts, ka uzņēmums turbīnas piegādājis Krievijai, nevis Krimai, taču no Krievijas tās tika pārsūtītas uz anektēto pussalu. Rezultātā konkrētajam uzņēmumam sanāca pamatīga taisnošanās, kā tā ražotās turbīnas nonāca tur, kur tām nebija jānonāk. Tas, kas tiek sagaidīts no bankām un uzņēmējiem, ka visa produktu piegādes ķēde, tostarp transportēšana, tiek izsekota, lai gūtu pārliecību, ka nav tiešu vai netiešu sankciju pārkāpumu. Mēs atrodamies blakus Krievijai, pret kuru salīdzinoši nesen ir ieviesta virkne sankciju. Un mūsu uzņēmējiem ir ciešas saiknes ar šo valsti, arī loģistikas uzņēmumiem, kas transportē kādas preces. Lai bankas apkalpotu šo uzņēmumu norēķinus, mums jābūt pārliecībai, ka netiek pārkāptas sankcijas. Ja, izvērtējot kādu jaunu uzņēmumu, mums nav simtprocentīgas pārliecības par tā sadarbības partneriem, banka nevēlas riskēt ar netiešu sankciju pārkāpumu. Ja atceramies FKTK piemērotos sodus piecām bankām, tad nevienā gadījumā nebija runa par tiešiem sankciju pārkāpumiem. Bija darījumu ķēde ar desmit iesaistītām pusēm, kur bankas bija kāds piektais sestais posms. Bankas nevarēja redzēt nedz pirmo, nedz desmito posmu. Bet, kad uzraugi apkopoja visu informāciju, tie konstatēja, ka ir noticis netiešs sankciju pārkāpums. Latvijas likumi paredz vienlīdzīgu atbildību gan par tiešu, gan netiešu sankciju pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru