Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) publicējusi 2017.gada aizliegto vielu sarakstu, tajā saglabājot arī Latvijā izstrādāto meldoniju.

LETA jau vēstīja, ka meldonijs, kas ir medikamenta Miltronāts aktīvā viela, aizliegto vielu sarakstā tika iekļauts pirms gada. Šogad tas kļuvis par «populārāko» dopingu pasaulē, jo tā lietošanā pieķerti ļoti daudzi sportisti, ieskaitot tenisa superzvaigzni Mariju Šarapovu.

Šomēnes ar WADA pārstāvjiem tikās arī Latvijas farmācijas kompānijas AS Grindeks pārstāvji, tomēr viņiem nav izdevies panākt Mildronāta aktīvās vielas izņemšanu no aizliegto vielu vidus.

Kā vēstīts, WADA līdz 30.septembrim bija pagarinājusi periodu, kura laikā meldonija lietošanā pieķertie sportisti var izvairīties no diskvalifikācijas, ja viņu organismā konstatēts neliels daudzums šīs vielas. Kaut gan oficiāli tas nav izziņots, paredzams, ka no 1.oktobra šī atruna vairs nebūs spēkā un meldonijs sportistu organismā vairs nedrīkstēs atrasties nemaz.

Par Latvijā radīto medikamentu Mildronāts šobrīd runā visa pasaule, komentējot starptautisko ažiotāžu, kuru izraisīja daudzu slavenu sportistu pozitīvās dopinga analīzes, intervijā DB apgalvo Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.

Viņš norāda, ka Mildronāta tematika tikusi ļoti plaši pārrunāta ar pašmāju sportistiem un viņu treneriem, kad septembrī Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) pieņēma lēmumu par meldonija, kas ir Mildronāta aktīvā viela, iekļaušanu aizliegto zāļu sarakstā.

«Kopš tā brīža, vismaz oficiāli, neviens Latvijas Olimpiskās vienības sportists to nelieto,» pauž Vrubļevskis. LOK prezidents paskaidroja, ka meldonijs saglabājās organismā vismaz divus mēnešus, līdz ar to no 1.novembra līdz 1.janvārim bija pārejas periods. «Ja oktobrī kāds to vēl aiz nezināšanas vai neuzmanības lietoja, tad no 1.novembra to nedrīkstēja vairs darīt, lai sportistiem netiktu konstatēti dopinga noteikumu pārkāpumi,» pauž Vrubļevskis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Meldoniju atstāj aizliegto vielu sarakstā. Ražotāji par taisnību vēl pacīnīsies, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Aizliegto vielu sarakstā ir ļoti viegli ko iekļaut, bet krietni grūtāk ir izņemt. Tā, raksturojot Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) lēmumu aizliegto vielu sarakstā joprojām atstāt Latvijā izstrādāto meldoniju, norāda gan pašmāju medikamentu ražotāji, gan zinātnieki.

Meldonijs ir medikamenta Mildronāts aktīvā viela, kas aizliegto vielu sarakstā tika iekļauta no šī gada. Milzu atpazīstamību tas guva martā, kad šī viela tika atklāta tenisa superzvaigznes Marijas Šarapovas organismā.

Cerības, ka dopinga zīmē Mildronātam būs jāpavada ne ilgāk kā gads, nepiepildījās. Latvijas pārstāvji tikās ar WADA ekspertiem, tomēr viņiem neizdevās pārliecināt, ka medikaments nestimulē sportiskos sasniegumus.

Slavenā Krievijas sportiste Marija Šarapova pirmdien pirmo reizi kopš diskvalifikācijas piešķiršanas par dopinga lietošanu piedalījusies tenisa mačā, aizvadot divas spēles Lasvegasā notikušajā labdarības pasākumā.

Pašlaik 29 gadus vecā Šarapova pirmdien piedalījās labdarības pasākumā, lai vāktu līdzekļus pazīstamā mūziķa Eltona Džona AIDS fondam. Pirmajā mačā krieviete pārī ar talantīgo amerikānieti Teilori Džonsonu piekāpās slavenajai Martinai Navratilovai un Līzelai Hūberei no ASV.

Pēc tam Šarapova piedalījās arī labdarības pasākuma fināla mačā, kur, spēlējot kopā ar ASV tenisa leģendu Džonu Makinroju, bija jāsacenšas pret Navratilovu un Endiju Rodiku.

Šarapovai par aizliegtās vielas meldonija lietošanu šogad tika piespriesta divu gadu diskvalifikācija, kas gan nu samazināta līdz 15 mēnešiem. Tas nozīmē, ka krieviete oficiālās sacensībās varēs atgriezties nākamā gada pavasarī.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Gan Latvijā, gan Krievijā audzis pieprasījums pēc Latvijas farmācijas uzņēmuma AS Grindeks ražotā medikamenta Mildronāts, kas šonedēļ nonāca pasaules mediju uzmanības lokā pēc tenisistes Marijas Šarapovas paziņojuma par pozitīvām dopinga analīzēm, proti, tenisistes organismā atklāta meldonija klātbūtne.

Krievijā interneta aptieku tīklā apteka.ru būtiski audzis pieprasījums pēc Grindeks ražotā medikamenta Mildronāts, interneta vietnē pharmvestnik.ru publicētā rakstā stāsta zinātniskā ražošanas kompleksa Katren attīstības direktors Anatolijs Tencers. Ja agrāk šajā interneta vietnē dienā bija 50-60 Mildronāta pieprasījumi, tad 8.martā reģistrēti 1100 pieprasījumi, 9.martā - 1200, stāstījis Tencers. Pēc viņa teiktā, preparāta pārdošanas apjoms kopš 7.-8.marta audzis 15-20 reizes.

Šonedēļ salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu arī Latvijā vērojams «zināms pieaugums» Mildronāta tirdzniecībā, aģentūrai LETA sacīja ražotāja Grindeks Komunikācijas departamenta vadītāja Laila Kļaviņa. Viņa vērsa uzmanību, ka Latvijā nevajadzētu veidoties situācijai, ka produkts nav pieejams. Grindeks noliktavās ir Mildronāta rezerves, medikaments ir pieejams arī vairumtirdzniecības bāzēs. Ja zāles ir izpirktas kādā konkrētā aptiekā, tad 12 līdz 24 stundu laikā medikaments aptiekai atkal tiek piegādāts, paskaidroja Kļaviņa.

Latvijas intelektuālās eksportpreces ražotājs a/s Grindeks šogad diskutēs ar Pasaules Antidopinga aģentūru par meldonija izņemšanu no aizliegto vielu saraksta, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Globālo farmācijas grandu spiediens, iespējams, ir veicinājis Pasaules Antidopinga aģentūru (PAA) iekļaut sportistiem aizliegto vielu sastāvā meldoniju – tā var domāt, izanalizējot notikumu gaitu saistībā ar šā aizlieguma tapšanu. Meldonijs ir aktīvā viela vienam no Latvijas eksporta lepnumiem – Grindeks ražotajam mildronātam, un, kā lasāms plašsaziņā, kopš pērnā gada rudens šā sportistu vidū populārā preparāta lietošanas dēļ ne viens vien jau ir iekūlies nepatikšanās ar antidopinga regulatoriem.

AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis DB saka: «Protams, esam sarūgtināti, ka pēc mūsu sniegtajiem argumentiem, pierādījumiem un pamatojumiem, mildronāts ir iekļauts sportistiem aizliegto vielu sarakstā, jo, pamatojoties uz padziļinātu izpēti, uzskatām, ka meldonijam šajā sarakstā nav jābūt. Taču mildronāta iekļaušana sarakstā nekādā mērā neietekmē faktu, ka tas ir kvalitatīvs, drošs un efektīvs preparāts. Līdz šim tas ir bijis pieejams visiem, kam vajadzīgs, t.sk. sportistiem paaugstinātu psihoemocionālu un fizisku slodžu izraisītu traucējumu novēršanai.»

AS Grindeks uzskata, ka meldonijs, kas ir AS Grindeks originālpreparāta Mildronāts® aktīvā viela, nav dopings, bet gan efektīvas klīniskā praksē plaši izplatītas zāles un nav iekļaujamas sportistiem aizliegto vielu sarakstā, informē kompānijas pārstāve Laila Kļaviņa.

Grindeks nav saņēmis Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) pamatojumu šādam lēmumam. Līdz ar to uzņēmumam ir liegta iespēja izvērtēt tos argumentus, kas mudināja preparātu šajā sarakstā iekļaut. Gluži pretēji, jau pāris gadus atpakaļ uzņēmuma speciālisti padziļināti pētīja šo aspektu gan šeit uz vietas Latvijā, gan atbildot uz Rietum-Eiropas speciālistu jautājumiem, un nonāca pie kopīga slēdziena, ka Meldonijs nav iekļaujams aizliegto vielu sarakstā, norāda uzņēmuma pārstāve.

Tiklīdz Grindeks saņems Pasaules Antidopinga aģentūras atzinumu, rūpīgi to izanalizēs un darīs visu, lai pārliecinātu lēmuma pieņēmējus izņemt preparātu no saraksta laukā, uzsver L. Kļaviņa.

AS Grindeks pārstāvji Monreālā, Kanādā tikās ar Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) vadības pārstāvjiem, lai apspriestu iespējas izslēgt preparātu Mildronāts® (meldonium) no sportistiem aizliegto vielu saraksta, informē uzņēmumā.

Diskusijas laikā tika rasta kopēja izpratne un abas puses vienojās par tālāku sadarbību. Abas puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas, lai tiktu novērsta ļaunprātīga un medicīniski nepamatota medikamenta lietošana.

«Grindeks un Pasaules Antidopinga aģentūra ir vienojusies par turpmāku sadarbību. Tikšanās laikā spējām atrast kopsaucējus, taču pastāv arī atšķirīgi uzskati. Mēs esam pārliecināti un gatavi argumentēt, lai medikamentu Mildronāts® no sportistiem aizliegto vielu saraksta izslēgtu. Mēs esam ieinteresēti, lai mūsu ražotais preparāts būtu pieejams visiem pacientiem, kam tas ir nepieciešams, tajā skaitā arī sportistiem. No jebkura aspekta skatoties, Grindeks ir kategorisks pret medicīniski nepamatotu un ļaunprātīgu medikamenta lietošanu, » norāda AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu «Ieteicams līdz…».

Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm. Likumu plānots papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa «Ieteicams līdz...» beigām.

Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Mājražotājiem turpmāk būs iespēja vienā mēnesī realizēt 30% no saražotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas veikaliem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, neveicot citādi obligāto uzņēmuma atzīšanas procesu, paredz valdības akceptētais noteikumu projekts Prasības uzņēmumiem, kas piegādā mājas apstākļos gatavotu dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, patlaban visiem pārtikas aprites uzņēmumiem, kas piegādā dzīvnieku izcelsmes produktus citam uzņēmumam, ir nepieciešama atzīšana. Tikmēr mājražotājiem patlaban tas ir aizliegts, turklāt atzīšanas process šādiem uzņēmumiem ir nopietns finansiālais slogs.

Līdz ar to noteikumu projekts nosaka, ka mājražotājiem piemēros atkāpi, ļaujot piegādāt 30% saražotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas, kas nepārsniedz 4000 kilogramus gatavās produkcijas mēnesī. 30% robeža noteikta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta regulu, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Turklāt tika skatīti citu Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvie akti, kuros tiek izmantota minētā atkāpe.

Lai arī Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti šopavasar solīja izstrādāt vadlīnijas pārtikas ar beigušos derīguma termiņu izmantošanai, tas nenotiks, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ZM pārstāve Dagnija Muceniece sacīja, ka ZM tikai veica aptauju, bet vadlīnijas netaps, jo tā neesot ZM prioritāte.

Līdz ar to nav skaidrs, vai un kā šādu pārtiku varētu izmantot. Jāatgādina, ka Dānijā atvērti vairāki veikali, kur patērētājiem ir iespēja iegādāties pārtikas produktus pēc derīguma termiņa beigām. Latvijā par šo jautājumu sabiedrībā pavasarī bija plašas diskusijas.

ZM aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni 50% aptaujāto nevēlas pirkt produktus pēc derīguma termiņa beigām. Aptauju veica arī pārtikas banka Paēdušai Latvijai. Arī šī aptauja parādīja, ka puse no respondentiem nevēlas iegādāties produktus pēc derīguma termiņa beigām, ja iepakojums marķēts ar «ieteicams līdz».

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?

Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.

Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.

A/s Grindeks oriģinālpodukts Mildronāts pērn pārdots par 31,2 miljoniem eiro, kas ir teju trešā daļa no uzņēmuma pagājušā gada gatavo zāļu pārdošanas apjoma.

2016. gadā Mildronāts tika pārdots 20 valstīs, vislielākais pieprasījums bija Krievijā, Lietuvā un Latvijā. «2015. un 2016. gada pārdošanas dati nav salīdzināmi, jo, ņemot vērā ekonomisko nestabilitāti vairākos Mildronāta pārdošanas tirgos, atsevišķās valstīs, noliktavās iepriekš bija izveidojušies vērā ņemami produkcijas uzkrājumi. Nenoliedzami, ka arī Šarapovas fenomens ir atstājis pozitīvu ietekmi uz pārdošanas apjoma pieaugumu,» saka a/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

DB jau rakstīja, ka meldonijs, kas ir medikamenta Mildronāts aktīvā viela, pagājušajā gadā tika iekļauts Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) aizliegto vielu sarakstā. Milzu atpazīstamību tas guva pērn pavasarī, kad šī viela tika atklāta Krievijas tenisa zvaigznes Marijas Šarapovas organismā.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.