Bēgļa pabalsts, kas pašreiz ir 256 eiro, pēc samazināšanas varētu būt 130-150 eiro robežās, izriet no Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) šorīt teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma.
Valdības vadītāja atzina, ka pabalsts varētu būt mazāks par 256 eiro, bet ne tik mazs, lai bēgļi būtu spiesti pievērsties noziedzībai.
Straujuma uzsvēra, ka pagaidām negrib minēt precīzu summu, cik liels pēc samazināšanas varētu būt bēgļa pabalsts, tomēr viņa pauda uzskatu, ka šai summai ir jābūt nedaudz virs trūcīgas personas ienākumu sliekšņa, kas ir 128,06 eiro.
Vaicāta, vai tādā gadījumā bēgļa pabalsts varētu būt mazāks par 150 eiro, Straujuma atbildēja apstiprinoši, taču piebilda, ka par šīm summām vēl gaidāmas diskusijas. No valdības vadītājas teiktā secināms, ka salīdzinoši zemais pabalsta apmērs varētu būt viens no faktoriem, kas motivētu bēgļus meklēt algotu darbu.
Kā ziņots, valdošās koalīcijas partijas ir vienisprātis, ka pabalsts bēgļiem jāsamazina, bet par konkrētu samazinājuma apmēru partneri vakar vēl nevienojās, un mēneša beigās par šo jautājumu lems valdība.
Straujuma vakar pēc koalīcijas partiju sanāksmes sacīja, ka kopumā partneriem nav iebildumu pret bēgļu pabalstu izvērtēšanu. Vakar izskanējušas arī dažādas iespējamas summas, līdz kurām pabalstus varētu samazināt, tomēr vienošanās par kādu no piedāvājumiem neesot panākta.
Līdz ar to par šo jautājumu 20.oktobrī lems valdība, bet 19.oktobrī diskutēs koalīcija, uzklausot Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumus.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) valdes loceklis Jānis Dombrava jau iepriekš pauda, ka minimālā pensija Latvijā ir 64,03 eiro mēnesī, garantētā minimālā ienākuma līmenis ir 49,80 eiro. VL-TB/LNNK rosinājusi pabalstus bēgļiem pielīdzināt šiem vispārējiem līmeņiem.
Dombrava arī vakar pauda, ka Valsts kanceleja iepazīstināja politiķus ar apkopoto informāciju, kas liecina - bēgļi papildus var saņemt daudz citu pabalstu. Piemēram, viņi varot saņemt bērnu pabalstu, kas ir 76 eiro mēnesī. Papildus tam bēgļi var saņemt arī pabalstu no 11 līdz 34 eiro mēnesī, par katru bērnu atkarībā no viņu skaita, kā arī bērnu kopšanas pabalstu, ja bērns ir vecumā līdz 1,5 gadam, klāstīja Dombrava.
Viņš piebilda, ka visai koalīcijai ir vienots viedoklis, ka bēgļu pabalsta apmērs jāsamazina, lai nebūtu nevienlīdzīga situācija ar Latvijas iedzīvotājiem.
«Ne visi bēgļi automātiski ir cilvēki bez nekādiem uzkrājumiem. Mēs zinām, ka virknei no šiem cilvēkiem ir bijusi iespēja samaksāt vairākus tūkstošus kontrabandistiem, kas viņus atgādājuši līdz Eiropai. Tāpat Muceniekos dažiem bēgļiem ir labāki planšetdatori nekā vienam otram Saeimas deputātam vai ministram,» turpināja politiķis, noraidot bažas par iespējamām sekām, samazinot pabalstus. Dombrava uzskata - nebūtu korekti runāt, ka bēgļi automātiski kļūs par noziedzniekiem, ja tiks samazināts pabalsta apjoms.
Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde vakar skatīja šo jautājumu un uzskata, ka pabalsta apmērs bēgļiem jāsamazina, informēja ZZS valdes loceklis Edgars Tavars. ZZS uzskata, ka šo jautājumu nevar skatīt atrauti no Latvijas iedzīvotājiem pieejamām pensijām, maznodrošināto pabalstiem.
Tā būšot «zināma indikācija arī bēgļiem». Eiropas Savienības (ES) valstis samazinot pabalstus un bēgļu plūsmas no šīm valstīm dodas citā virzienā, skaidroja Tavars.
Straujuma arī atbalsta pabalsta apmēra samazinājumu. Runājot par VL-TB/LNNK piedāvājumu, valdības vadītāja vakar teica, ka pabalsts netiks samazināts līdz 49 eiro. Viņa arī uzsvēra, ka šis jautājums jāvērtē kontekstā ar pašvaldību sniegto palīdzību maznodrošinātajiem. Proti, vajadzētu izvairīties no situācijas, ka pašvaldībām būs jāsniedz papildu palīdzība, samazinot pabalstu bēgļiem.
Bēgļu pabalsta apmēru koalīcija pārrunāja jau pirms nedēļas. Jau toreiz partneriem nebija konceptuālu iebildumu pret ierosinājumu samazināt pabalstu bēgļiem. Tomēr IeM un Labklājības ministrijai bija nepieciešams pārbaudīt, vai tas nebūtu pretrunā ar ES regulām vai direktīvām.
