Galvaspilsētas nākamā gada budžets tiek plānots vien ar 1,3 milj. eiro deficītu, nākamajos divos gados tiek zīmēti pat desmitos miljonu mērāmi pārpalikumi
Tas izriet no Rīgas pilsētas trīsgadu budžeta ietvara. Vai pašvaldībai izdosies sabalansēt savus izdevumus un ienākumus, atkal neiekrītot desmitiem miljonu lielos mīnusos, rādīs laiks. Strādājot pie šī gada pašvaldības budžeta, sākotnēji tika plānots, ka ieņēmumi pārsniegs izdevumus, taču pēc investīciju programmas apstiprināšanas un vienošanās par dotāciju SIA Rīgas satiksme, deficīts tomēr sasniedza 55,6 milj. eiro. Tiesa, šobrīd tiek lēsts, ka deficīts būs mazāks – ap 52 milj. eiro.
Balansējot budžetu, pašvaldība lēš, ka minimālais līdzekļu atlikums katra gada sākumā būs ne mazāks par 15 milj. eiro. Jāpiebilst, ka šo gadu tā plāno noslēgt un nākamo gadu sākt ar 8,1 milj. eiro atlikumu, kam gada laikā būtu jāpieaug līdz 27,2 milj. eiro. Faktiski gan uz šī gada oktobra sākumu ieņēmumi par 15,7 milj. eiro pārsniedza izdevumus un pašvaldības naudas līdzekļu atlikums bija 57,5 milj. eiro. Ilgstoši dzīvojot pāri līdzekļiem, pašvaldība dažu gadu laikā strauji sadeldējusi uzkrājumus, kas pirms pieciem gadiem pārsniedza 100 milj. eiro. Tiesa, nevienā likumā vai citā normatīvā aktā nav noteikti nekādi kritēriji vai ierobežojumi budžeta atlikuma veidošanai, pašvaldībai vien atbildīgi jāizturas, lai budžeta līdzekļi tiktu lietderīgi un likumīgi izmantoti. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase savā blogā portālā makroekonomika.lv vērtē, ka uzkrājumu izmantošana uzturēšanas izdevumu segšanai būtu lietojama vien kā īstermiņa risinājums, kam vajadzētu sekot (konkurētspēju veicinošām strukturālām) reformām, taču Rīgas budžeta deficīta finansēšana no uzkrājumiem tiek izmantota jau kopš 2008. gada. Līdzīgi rīkojas daudzas pašvaldības.
Visu rakstu Rīga grib dzīvot bez deficīta lasiet 25. novembra laikrakstā Dienas Bizness.