Patlaban mazumtirdzniecības nozares izaugsme bremzējas, neskatoties uz labajiem ekonomikas rādītājiem, norāda ekonomisti.
Mazumtirdzniecības nozarē atspoguļojas vairāki aspekti, un nākotnē visdrīzāk strauju izaugsmi nevar gaidīt.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem par jaunākajiem mazumtirdzniecības rādītājiem un prognozēm nākotnei!
#1/3
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums gada laikā ir audzis vien par 1.3%. Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 3.9%, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 4.6%.
Labvēlīgās tendences ekonomikā, kas turpina stiprināt pirktspēju, šogad ļoti vāji atspoguļojas mazumtirdzniecības rādītājos un turpmākā mazumtirdzniecības izaugsme, šķiet, būs ļoti piezemēta. To ietekmē vairāki faktori, ne tikai ekonomiskie, bet liela loma ir patērētāju noskaņojumam. Taču reizē tam ir grūti rast viennozīmīgu skaidrojumu. Noteikti sava loma ir Krievijas un citu NVS tūristu skaita un pirktspējas kritumam. Tie, pretēji Rietumvalstu tūristiem, izmantoja iespēju ne tikai apmeklēt Latviju, bet vienlaicīgi arī sparīgi iepirktos.
Tāpat noteiktos segmentos var saskatīt piesātinājuma pazīmes, piemēram, elektropreču tirdzniecības kritumā. Tādēļ lielāka aktivitāte būs vērojama līdz ar straujākām izmaiņām nekustamā īpašuma nozarē. Tikmēr turpinās stabils pieaugums tirdzniecībā pa internetu un pastu. Ļoti iespējams, ka šis iepirkšanās veids kļūst populārāks lielākā mērā, nekā to spēj uzskaitīt statistika. Ņemot vērā to, ka nosacījumi tēriņu kāpumam ir labvēlīgi, ir pamats prognozēt nelielu aktivitātes atgūšanos. Tomēr, visticamāk, ka mazumtirdzniecības apjomu kāpums ir ieslīdējis lēnas izaugsmes fāzē, ko nosaka piesardzība, kā dēļ pieaug uzkrājumi u.tml., demogrāfiskās izmaiņas un tas, ka mainās prioritātes patēriņā.
#2/3
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece
Mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi bez degvielas mazumtirdzniecības šī gada jūlijā bija par 1% mazāki nekā pērn. Tas ir pirmais kritums kopš 2010.gada jūnija. Salīdzinājumam mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par gandrīz 3% šī gada pirmajā pusē pret attiecīgo periodu pērn. Kritumu jūlijā galvenokārt noteica 3.9% samazinājums pārtikas tirdzniecībā, ko var daļēji skaidrot ar bāzes efektu, bet ne tikai. Tā kā iedzīvotāju skaits Latvijā nepieaug, tad kopējais pārtikas patēriņš vairs nevar strauji turpināt augt. Pārtikas tirgus varētu būt jau sasniedzis zināmu piesātinājumu. Iespējams, ka cilvēki arī biežāk ēd ārpus mājas, bet šādi tēriņi neparādās mazumtirdzniecības statistikā.
Mājsaimniecību ienākumi turpina augt, un augt turpina arī mājsaimniecību depozīti. Bet mazumtirdzniecības apgrozījums ir audzis aizvien lēnāk. Izskatās, ka nepieciešamākās ilglietošanas preces mājsaimniecības jau ir sagādājušas, bet lielākiem pirkumiem, piemēram, mājokļa iegādei vēl nepietiek apņēmības. Dati rāda, ka mājsaimniecības šogad ir sākušas mazāk pirkt elektropreces. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos kritums šo preču pārdošanas apjomā ir aptuveni 10% (-6.1% jūlijā). Iepriekšējos trīs gadus elektropreču apgrozījums pieauga par gandrīz 20% ik gadu. Proti, katru gadu jaunu ledusskapi nudien nevajag. Mazumtirdzniecības apgrozījums aug lēnāk arī tāpēc, ka mājsaimniecības vairāk pērk pakalpojumus, kas mazumtirdzniecības datos neatspoguļojas.
Vēl jāpiemin arī tas, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma dati, iespējams, aizvien neprecīzāk atspoguļos patieso situāciju attiecībā uz mājsaimniecību preču patēriņu. Datos jau kādu laiku novērojam pieaugumu tirdzniecībā interneta veikalos un pa pastu, bet šie dati ietver tikai Latvijā reģistrēto uzņēmumu apgrozījumu. Mājsaimniecības aizvien lielāku daļu savu pirkumu veic internetā, izvēloties arī ārzemju veikalus (Amazon, Ebay, AliExpress u.c.), ko uzskaitīt ir grūti. Jo lielāks kļūs ārzemju interneta veikalos veikto pirkumu īpatsvars, jo mazāk precīzi būs mazumtirdzniecības apgrozījuma dati.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma mēneša dati ir diezgan svārstīgi, tāpēc, visticamāk, pārdošanas apjomu kritums nebūs noturīgs un svārstīsies no plusiem uz mīnusiem. Gadā kopumā mazumtirdzniecības apjomi joprojām būs nelielos, bet tomēr plusos.
#3/3
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā pieaudzis pavisam nedaudz, par 1.3% gada griezumā un par 0,4% pret iepriekšējo mēnesi. Taču krasi atšķirīgi bijuši rezultāti dažādās preču grupās. Ticams skaidrojums tam, ka nepārtikas preču pārdošana pieauga par 4,6%, bet pārtikas — samazinājās par 3,9%, ir laika apstākļi. Jūlijs bija nedaudz siltāks, bet arī krietni, par 37% slapjāks par vēsturiski vidējo, bez nevienas bezlietus dienas Latvijā kopumā. Atpūta zem klajas debess mēdz būt saistīta ar stipri izšķērdīgu pārtikas un tai radniecīgu substanču patēriņu. Jāpiebilst, arī atpūtas un sporta preču pārdošana jūlijā saruka.
Savukārt spēcīgs kāpums gada griezumā (+12,2% gada griezumā un +5,6% pret iepriekšējo mēnesi) reģistrēts apavu un apģērbu pārdošanā. Kā jau atzīmēts iepriekš, šajās produktu grupās jūlijā bija līdz šim spēcīgākā mēneša deflācija. Tirgotāju noteiktās sezonālās atlaides bija īpaši pievilcīgas, laika apstākļi ārpusē tieši pretēji, rezultāts likumsakarīgs. Ne tik spēcīgs, bet arī nozīmīgs pārdošanas pieaugums (4.2% gada griezumā un 0.7% pret iepriekšējo mēnesi) konstatēts lielākajā kategorijā, kas atspoguļo būvmateriālus veikalu darbību, kas saskan ar sadzīviskiem vērojumiem par maza mēroga būvniecības un remontu aktivizēšanos.
Saskaņā ar šodien Eiropas Komisijas publicētajiem datiem, gan mazumtirgotāju, gan patērētāju noskaņojums augustā ir pasliktinājies. Laika apstākļi šajā mēnesī vispār komentārus neprasa. Tāpēc arī augusta mazumtirdzniecības datos nekas labs nav gaidāms, un patēriņš 3.ceturksnī varētu būt pavājš. Izaugsmes virzītāja lomu uz brīdi ir pārņēmušas eksporta nozares. Nākamgad savukārt spēcīga vilkme gaidāma abās ekonomikas pusēs. Nav šaubu, ka patēriņu netieši vājinājis daudz piesauktais ES fondu naudas plūsmas pārrāvums, kuru šobrīd jau var izmērīt precīzi. Valsts budžetā ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības 1.pusgadā bija par 222.5 miljoniem eiro mazāki nekā pirms gada, kas neizbēgami ir ietekmējis arī izdevumus. Tātad ES fondu naudas kavēšanās ekonomikai ir devusi anti-stimulu, kas ir tuvs 2% no pirmā pusgada IKP, galvenokārt skarot lielos celtniecības projektus. Arī vērtējums par norisēm nozarēs rāda — ja nebūtu krituma celtniecībā, IKP pieaugums 2.ceturksnī būtu bijis par apmēram diviem procentpunktiem lielāks, ietverot arī vērtējumu par ietekmi uz pārējām nozarēm. Saikne starp šiem notikumiem un veikalu apgrozījumu precīzāk redzama celtniecības nodarbinātības izmaiņās, darbavietu skaits šajā nozarē šogad ir samazinājies par apmēram 10 tūkstošiem.
Nākamgad ekonomikas izaugsmē šo pāris procentu ietekmi mēs jau varētu redzēt ar pretēju zīmi, šim efektam papildinoties ar augšupvērstu ietekmi no eksporta nozaru adaptēšanās bijušās PSRS valstu ekonomikas vājumam un kreditēšanas kāpuma.