Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 18.11.2016

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tekstila nozarē nonācu pavisam nejauši - pirms desmit gadiem. Tolaik strādāju par kāda uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāju. Meklējot kādam projektam auduma maisiņu šuvēju, secināju, ka tas ir teju neiespējami vai arī ļoti dārgi. Jau tolaik galvā virmoja ideja, ka vēlos kaut ko savu, realizēt savas idejas. Strādājot kāda pakļautībā, bija sajūta, ka spārni tiek aplauzti, idejas ierobežotas dažādos iemeslos un atrunās. Acīmredzot idejā izlauzās vectēva gēni. Viņš savulaik bija Liepājas pieprasītākais drēbnieks. Tad nu, pierunājot draugus un paziņas, man izdevās pārliecināt par investēšanu šūšanas ceha izveidošanā. Sākām ar auduma maisiņu un dažādu lina auduma suvenīru ražošanu. Tad - pēc kādiem gadiem - mani uzrunāja tekstilgalantērijas fabrikas Lenta vadība, piedāvājot iegādāties viņu ražotni Tukumā. Es piekritu. Mainīju stratēģiju, mainīju ražošanas uzsvarus - Latvijas karogi kļuva par vienu no vadošajiem produktiem. Tagad tas ir tikai viens segments no visa, ko mēs piedāvājam. Šogad esam pārdevuši arī 150 kilometrus Latvijas karoglentu un 500 000 patriotu piespraudīšu, kuras ikdienā uz ielas var redzēt teju katram. Šis laiks - novembris - mūsu komandai ir īpašs. Mēs redzam savus darba augļus uz ielas.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Prieku sagādā klienti, kas mums saka paldies par labu servisu, skaistiem izstrādājumiem un labas kvalitātes karogiem. Tas ir lielais motivators darboties, radīt jaunus dizainus, iepriecināt pircējus. Mēs mēdzam teikt, ka mēs varam sašūt lielāko karogu pasaulē, noaust garāko tautisko lenti novadā, vai sašūt skaistāko dvieli pilsētā, bet tikai katrs pats var radīt savu māju sajūtu. Mēs palīdzam ar māju sajūtu tiem cilvēkiem, kam Latvija ir īpaša vieta. Jā, arī mājas!

Apbēdinājums, kas vienlaikus it kā ir arī kompliments, rodas, kad pamanām, ka mūsu idejas kopē vai atdarina konkurenti, bet viņiem tas neizdodas tik labi. Ir tirgotāji, kas mānās par produktu izcelsmi un, acīs skatoties un smaidot, man personīgi saka, ka šī prece ir ražota Latvijas Tekstilā, kaut gan es skaidri zinu, ka tā nav. Es sevi un kolēģus mierinu, ka kopē tikai no labākajiem. Acīmredzot, mums sanāk, un par to jau vien ir liels prieks.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Lielākais prieks ir mana komanda gan šeit Rīgā, gan Tukumā, kā arī kolēģi, kas jau daudzus gadus uzticīgi strādā kopā ar mani. Tas ir neizmērāms spēks, kura vērtību nemaz nevar noteikt. Tā ir milzīga. Un atkal tie ir klienti, kuru dēļ mēs strādājam. Kad vasaras beigās uzrunājām savus pircējus, lai mums palīdzētu tikt pie jaunām telpām šūšanas ražotnei, atsaucība bija tiešām liela. Lai gan akcijas rezultāts nebija tik sekmīgs kā bijām gribējuši, tomēr tas deva nopietnu grūdienu saņemties un neatteikties no šī mērķa. Un tas ir piepildījies. Jau drīzumā sāksim ievākšanās procesu jaunajās telpās.

Par skumjo jau negribas runāt, tomēr jāatzīst, ka ir grūti nest Latvijas vārdu uzņēmuma nosaukumā, kas uzliek papildu atbildību par darbu, ko veic. Diemžēl, diemžēl mēs esam par maz iedzīvotāju tik lielā valstī. Lai uzņēmums lokāli spētu attīstīties, ir par maz pircēju, tādēļ raugāmies pārrobežu virzienā. Tas ir gan slikti, gan labi. Slikti gan tieši tādēļ, ka mēs nevaram izdarīt visu, ko mēs gribētu izdarīt šeit pat uz vietas Latvijā.

- Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?

Jau pieminēju augusta uzsaukumu saviem pircējiem, lai palīdz mums nopelnīt jaunas telpas plašākai šūšanas ražotnei. Tas šobrīd ir izdevies, jau drīzumā parakstīsim līgumu, un mēs tiksim pie plašām telpām, kur tālāk attīstīt šūšanas ražotni. Protams, ka līdz ar šo projektu tiks meklēti ceļi pie investoriem, lai varētu attīstīt arī citu mājas tekstila ražošanu - aizkarus, gultas veļu utml. Tie ir segmenti, kurus mēs nevarējām realizēt šaurības dēļ.

Un, protams, liels lepnums un arī satraukums par gaidāmo militāro parādi šodien krastmalā, kur zem helikoptera lepni plīvos ne vien pērn sašūtais 6 x 12 metrus lielais Latvijas karogs, bet šogad arī pirms nedēļas tapušais 72 m2 lielais NATO karogs. Ceru, ka laika apstākļi būs labi lidojumam, un varēsim aplūkot, kas mums ir sanācis.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?

Latvijas Tekstilu var atrast teju visos sociālajos tīklos. Esam gan Facebook, gan Twitter, kā arī Instagram un Pinterest. Esam ļoti aktīvs uzņēmums, kas izmanto mūsdienu mārketinga sniegtās iespējas. Tas ir perfekts veids, kā uzrunāt savus klientus, vēstīt par saviem jaunumiem. Brīžiem pat ar šausmām domāju, ko vajadzētu darīt pirms demit gadiem, lai īsā laikā un ar salīdzinoši mazu reklāmas budžetu būtu iespējams uzrunāt tūkstošus. Šobrīd sociālajos tīklos mums seko jau vairāk nekā seši tūkstoši klientu. Skaits katru dienu aug. Ir neizsakāmi laba sajūta, kad ienāk veikalā patīkama kundzīte un saka: es redzēju tādu smuku dvieli Facebook, es gribētu tādus trīs. Tas ir neizsakāms prieks. Atgriezeniskā saite, ko sniedz sociālie tīkli brīžiem ir neatkārtojami vērtīgs materiāls un pieredze.

- Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?

Nezināšu, vai tā ir slikta, vai laba īpašība, bet ātri aizdegos par milzīgo bardaku, kāds ir mūsu valstī. Ir sajūta, ka uzņēmējus vairs jau pat nedzen prom no Latvijas, bet sāk burtiski pierunāt doties prom. Tas viss, kas šobrīd notiek valsts ekonomikas politikā ir tik greizi, ka tas liek vienkārši kliegt aiz šausmām par to, kas šobrīd tiek darīts. Jau labu laiku, metaforās runājot, saku, ka ierēdniecība ar uzņēmējiem rīkojas kā ar nobadinātu un nomocītu govi, kas jau ir noslaukta tukša, bet viņu vēl sāk sist un griezt gaļu ārā no stilba, lai piespiestu būt vēl ražīgākai. Bet paši varat iedomāties, kas notiks ar govi, ja ar viņu šādi rīkotos. Pareizi - viņa nomirs! Ir milzums iestāžu, kas to tik vien dara kā dzen naglas Latvijas uzņēmējdarbības zārkā. Un tajos brīžos, kad domā par attīstības virzieniem savam biznesam, tad ir, nevis cerību pilna sajūta, bet gan milzīgs jautājums galvā: vai neesmu jucis, vēl kaut ko investējot Latvijā.

Un, kad kāda augsta amatpersona smaida preses fotogrāfiem un žunālistiem, teic, ka ir labi, ka Latvijas uzņēmumi investē ražošanā Igaunijā, tad aizej uz Igaunijas vēstniecību pēc aploksnes ar uzrakstu: «Your key to Estonia», un prātā nāk doma: valstsvīrs teica, ka tā labi, tad pilsonis - paklausa.

Tā kā jāatzīst, ka ātri kļūstu nikns par netaisnību attieksmēs, kas, protams, mēdz izsist no līdzvara un traucē domāt ar skaidru galvu par nākotni.

- Ko jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?

Lielākais mērķis, uz kuru faktiski maziem solīšiem jau tiecos, ir izdarīt visu, lai mana uzņēmuma ražotā produkcija būtu nopērkama lielajās Eiropas valstīs. Tas noteikti ir piecgades mērķis. Kādā formātā tas notiks, tas ir laika un stratēģijas jautājums, bet pieci gadi noteikti ir tas laiks, lai tas būtu reāli.

Savukārt, ja runājam par tādiem emocionālajiem mērķiem, varbūt tas varētu būt mērķis sašūt lielāko karogu pasaulē uz Latvijas simtgadi...

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Visiem saviem kolēģiem bieži un vienmēr atgādinu, ka ne jau es esmu tas, kas viņiem un tai skaitā man maksā algas. Patiesībā mūsu diženais boss un algotājs ir mūsu klienti. Lai gan mēdz būt dažādi klienti, prasīgi, kašķīgi, nelaipni, tomēr to, kas ir pateicīgi, laipni un smaidīgi, ir daudz vairāk un viņu dēļ mēs strādājam.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Man prātā ir palikusi epizode no ļoti agras bērnības, kad, reiz dodoties mājās, savai mammai jautāju: kur māca direktorus? Tas bija 1986.gads. Direktorus nekur tolaik nemācīja. Man bija tā iespēja vērot darbā savas mammas priekšnieci, man tas šķita ļoti īpaši. Acīmredzot viņa mani ļoti ietekmēja. Tā nu ir sanācis, ka esmu izaudzis vidē, kur rūpes par pilniem veikalu plauktiem bija ļoti svarīgas. Tas gan bija vēl padomju laikos, ir mainījušās ekonomiskās attiecības, tukši plaukti vairs sen jau nav norma. Mēs dzīvojam citā politiskā iekārtā. Un tomēr, ir lietas un attiecības starp cilvēkiem, kas nav mainījušās. Arī pieredze, kas palikusi atmiņā no bērnības, noder joprojām, tikai jau citā veidolā.

Mans pirmais oficiālais darbs bija astoņu gadu vecumā zivju fabrikas ēdnīcā, kur man pienākums bija palīdzēt novākt un nomazgāt traukus. Strādāju četras stundas dienā vienu mēneša vakaru. Saņēmu, laikam, 35 rubļus. Tas bija vareni, iet uz kasi pēc naudas. Atceros, kā šodien.

- Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?

Nodevība un zagšana. Ja uzņēmums ir kā otra ģimene, kā man reiz teica ceha vadītāja, tad ir pilnīgi nepieņemi, ja apzodz savu ģimeni. Es uzskatu, ja darbinieks uzdrīkstas kaut ko paņemt bez atļaujas, šis process ir pielīdzināms atlūgumam.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Mēs cenšamies būt diezgan atklāti savās darbībās un mērķos, ko plaši arī stāstām uzņēmuma sociālajos kontos. Jebkuri jaunumi, prieki vai bēdas tiek izstāstīti ierakstos Facebook. Es uzskatu, ka attiecības ar klientiem jāveido kā ar draugiem. Ja ir slikti, tad tā arī jāsaka, un jāatzīst, ka klienti labprāt arī palīdz.

- Vai Jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?

Man personīgi ir divas aizraušanās, kuras izmantoju brīžos, kad ir jāpieņem sarežģīti lēmumi. Viena no tām ir vinila skaņuplates. Es klausos klasiko mūziku. Tas palīdz emocionāli nomierināties, kā arī sniedz garīgu baudu. Otra lieta ir mandalu krāsošana. Ja ir kāds grūti risināms jautājums, es ņemu no interneta izdrukātu mandalas zīmējumu un to vienkārši ar zīmuļiem izkrāsoju. Tā ir sava veida meditācija, kas ļauj atbrīvoties no karuseļa galvā, bet nākamajā dienā nonākt līdz skaidram un precīzam lēmumam.

- Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Patīkamais pārsteigums ir gandrīz caur uzņēmēju asarām, bet man ir liels prieks, ka daudzi uzņēmēji šobrīd ceļas kājās un atklāti saka: mēs tā vairs nespējam! Notiek viļņošanās, aktīvāka ir kļuvusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas aicina uzņēmējus aktīvi apvienoties, lai beidzot varētu skaļāk un jaudīgāk paust savu viedokli.

Nepatīkamais, protams, ir tas, ka valdība un deputāti nesaprot, no kurienes viņu kabatās rodas nauda. Tas ir nožēlojami skumji, ka visās valsts nelaimēs un nepareizi pieņemtajos likumos vainīgi ir uzņēmēji. Deputāte, kas Saeimā atrodas jau teju 13 gadus un algā ir saņēmusi teju pusmiljonu eiro, atļaujas kaunināt mazo biznesu, ka viņi nespēj samaksāt visus nodokļus. Viņai nav ne mazākās nojausmas, ka mazais bizness pat sapņos nav redzējis algu mēnesī 3,5 tūkstošu apmērā, kā arī vēl lepna dzīvokļa apmaksu par 4,5 tūkstošiem gadā. Un tad ir jautājums, kas tas par deputātu, kas nespēj sarakstīt tādus likumus, lai valstī kļūtu vieglāk strādāt uzņēmējiem?

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Ideālās pusdienas varētu klāt tieši šodien, 18.novembrī. Un tām vajadzētu sastāvēt tikai no tādiem produktiem, kas ir auguši vai saražoti Latvijā. Mums taču ir arī lieliski vīni, kas darināti Aizputē, nemaz nerunājot par visgaršīgāko ēdienu, kādu ir iespējams radīt no Latvijas produktiem.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Ir vairākas filmas un grāmatas, kuras mēdzu noskatīties reizi no reizes, bet tas būtu milzu saraksts. Atklāti runājot nedaudz ar smaidu, literāro darbu, kas uz mani atstās vislielāko ietekmi, es vēl neesmu sarakstījis.

- Kas Jūs iedvesmo un motivē?

Sapnis paveikt kaut ko ļoti, ļoti īpašu.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Šeit laikam būs divas atbildes. Racionālā un emocionālā. Racionālais prāts liktu to investēt vērtspapīros un akcijās. Emocionālais - noorganizētt brīnišķīgu ceļojumu-piedzīvojumu ģimenei.

- Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?

Protams, liela uzmanība tiek veltīta plānošanai, ideju strukturēšanai un mērķu virzības analizēšanai. Laikam tāds īpašākais rituāls ir pēc kāda labi paveikta darba doties uz glāzi vīna iemīļotākajā restorānā.

- Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Tā ir vienlaikus anekdote, bet arī mana iekšējā pārliecība, kādēļ ir kaut kas jādara. Lai gan pilnīgi noteikti neesmu reliģiozs cilvēks, tomēr anekdote ir par Dievu.

Baznīcā uz ceļiem tup izmisis večuks un lūdz Dievu:

«Visu mūžu esmu Tev cītīgi kalpojis: esmu cītīgi studējis Tavu mācību un sekojis Taviem baušļiem;

katru svētdienu esmu nācis uz baznīcu; esmu cītīgi ziedojis labdarībai;

savai sievai esmu labs vīrs, saviem bērniem labs tēvs; katru dienu strādāju vaiga sviedros, lai uzturētu savu ģimeni un ziedotu Tev. Bet man tai dzīvē nu pavisam neiet. Dievs, kāpēc Tu mani neuzklausi? Es taču visu mūžu esmu Tev lūdzis tikai vienu vienīgu lietu – ļauj man laimēt loterijā!»

Večukam par pārsteigumu, pēkšņi nogrand pērkons, viņu apžilbina spoža gaisma, un atskan varena, bet aizkaitināta balss: «Alfrēd, jā, Tu esi man labi kalpojis, Tu esi sekojis visam labajam. Betm kā lai Tev palīdz, ja tu līdz šim neesi nopircis nevienu pašu loterijas biļeti?»

Morāle šim stāstam ir pavisam vienkārša, lai kaut ko sasniegtu, ir jādara.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Saprotot gaidāmo diezgan grūto periodu visiem Latvijas uzņēmējiem, ne tikai mazajā un vidējā sektorā, bet uzņēmējdarbības vidē kopumā, tomēr aicinātu uzņēmējus augstāk pacelt galvu, apzinoties, ka neviena valsts nevar pastāvēt bez aizrautīgiem un kaislīgiem uzņēmumu dibinātājiem un vadītājiem. Jau tas, ka esat šobrīd uzņēmuma saimnieks vai vadītājs, apliecina to, ka esat cīnītājs, kurš ir gatavs riskēt un atkal celties pēc kritiena, lai turpinātu ceļu. Aicinu nebaidīties no pārrobežu iespējām, nebaidīties no valodām un to apgūšanas. Ja reiz esi kļuvis par uzņēmēju, tad tāds būsi arī simtiem kilometru no pašreizējās adreses. Uzņēmējs nav profesija, tas ir izaicinājums. Izturību ikgadējā pārmaiņu laikā.

- Lūdzu, iesakiet kādu kultūras pasākumu, kuru būtu vērts apmeklēt.

Tā kā šodien ir Latvijas dzimšanas diena, noteikti apmeklējiet plašo dzimšanas dienas programmu gan Rīgā, gan visos Latvijas novados. Svinēsim savas valsts dzimšanas dienu kopā.

Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas Tekstils vadītājs: Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks

Lelde Petrāne, 02.10.2019

«Latvijas Tekstils» cenšas dažādot piedāvāto produkciju un drīzumā tirdzniecībā nonāks arī trauki.

Foto avots: «Latvijas Tekstils»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja runājam par uzņēmuma «Latvijas Tekstils» salonveikalu, kas atrodas Rīgā, Matīsa ielā 17, diemžēl bēdīgākais ir tas, ka pilsētas centrs kļūst arvien tukšāks, veikalu piedāvājums - arvien garlaicīgāks, jo visa tirdzniecība pārvācas uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem,» biznesa portālam db.lv sacīja «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis.

O. Polmanis atzīst, ka, ja fiziskā veikala Matīsa ielā finansiālie rādītāji turpinās kristies, iespējams, «Latvijas Tekstils» pat pieņems lēmumu par tā slēgšanu.

«Latvijas Tekstils» izgatavo mājas tekstilu: dvieļus, galdautus, salvetes, priekšautus, cimdus, maisiņus no lina un kokvilnas, karogus un lentes, kā arī pārdod saistītos produktus gan fiziskajā veikalā, gan internetveikalā.

Vaicāts, vai arī «Latvijas Tekstils» apsvēris iespēju atvērt veikalu kādā no tirdzniecības centriem, O. Polmanis db.lv sacīja: «Neesam par to domājuši, neesam uzprasījušies un arī neviens piedāvājums nav bijis.»

«Tajā, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks, svarīgu faktoru spēlē arī apstāklis, ka Rīga ir viena no retajām galvaspilsētām Eiropā, kurā vispār nav iepirkšanās ielas, un tā vistiešākā veidā ir pilsētas plānotāju atbildība. Krišjāņa Barona un Tērbatas ielas ir mašīnu caurbrauktuves. Tur nav interesanti pastaigāties un atrast interesantus veikalu piedāvājumus. Sūdzamies, ka Rīgai ir par maz tūristu, tai pat laikā izveidot kaut vienu iepirkšanās ielu nepietiek politiskas motivācijas. Jautājums tikai - kādēļ? Kamēr Stopiņu novadā būvēs dzīvesstila tirdzniecības centru ar gājēju ielām un streetfood kafetērijām, tepat Matīsa ielā ir milzīga degradēta teritorija - Vidzemes tirgus, kur dzīvība dziest ar katru dienu. Pilsētas sirdī, sabiedriskā transporta krustpunktā ir vairāki hektāri zemes, kur varētu attīstīties dzīvesstila veikaliņi, streetfood kafejnīcas, amatnieki, pakalpojumu sniedzēji un kas vēl tik nē... Un tas sekmīgi kalpotu ne tikai par vietējo iedzīvotāju, bet arī tūrisma magnētu. Un tieši šis būtu tas galapunkts, uz kuru vajadzētu vest iepirkšanās ielai vai pat ielām. Taču, lai tas notiktu, ir vajadzīgs pilsētas plānotājs ar galvu, ideju un enerģiju. Pats no sevis nekas netaps,» savās pārdomās dalījās O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brangs loms – sadarbība ar lielajām ķēdēm

Linda Zalāne, 07.11.2017

Jānis Jansons kopā ar sievu Annu Anitu Jansoni


Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū HoReCa segmentam tekstilu piedāvā vairāki pašmāju uzņēmumi un arī kaimiņvalstu kompānijas. Konkurentu skaits ir lielāks tajās preču grupās, kuras ir vieglāk saražot vai pirkt un pārdot. «Ekonomika atdzīvojas – tā ir priecīga ziņa. Latvijā šajā nišā pēdējos gados nopietnu konkurenci veido nomas uzņēmumi, kas piedāvā viesnīcām tekstilu iznomāt, kā arī paši nodrošina tā kopšanu. Latvijā šo servisu nodrošina igauņu uzņēmumi, bet prognozēju, ka tas ir laika jautājums, kad šādu pakalpojumu sāks sniegt arī pašmāju firmas,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Viesnīcu tekstils līdzīpašnieks Jānis Jansons.

SIA Aviro projektu vadītājs Mārtiņš Circens teic, ka nozarē konkurence ir ļoti sīva un pēdējos gados tā noteikti ir saasinājusies, jo tik tiešām Latvijas mazajā tirgū aktīvi ienāk lietuviešu un igauņu piegādātāji. Konkurences rezultātā daudzi vietējie piegādātāji spiesti samazināt cenas, bieži vien tas notiek uz nenomaksāto nodokļu rēķina.

SIA Viesnīcu tekstils nodibināts pirms desmit gadiem kā SIA Viesnīcu apgāds meitas uzņēmums ar mērķi ražot tam tekstilu. «Mums tolaik bija iespēja iegūt finansējumu finanšu institūcijā ALTUM, un kopējās investīcijas bija apmēram 20 tūkst. eiro. Uzņēmāmies risku, tolaik neapzinoties, kas sekos, jo tikko dzimušam uzņēmumam nācās izdzīvot krīzes gadus. Tie bija liktenīgi arī mātes uzņēmumam, kas fiziski vairs nefunkcionē, savukārt mēs darbību turpinām,» stāsta J. Jansons, kurš uzņēmumu vada kopā ar sievu Annu Anitu Jansoni. SIA Viesnīcu tekstils sortimentā ir piecas produktu grupas – restorānu tekstils, viesnīcu tekstils un interjera lietas, aizkari, darba apģērbs un dažādi aprīkojumi un piederumi. Pēc pieprasījuma apjoma absolūts līderis ir viesnīcām paredzētais tekstils. Katram viesnīcas viesim ir paredzēti trīs gultas veļas un dvieļu komplekti. Ik gadu tekstils tiek pakāpeniski nomainīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Tekstila izstrādājumiem dod otro dzīvi

Lelde Petrāne, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Arī «Orkla Foods Latvija» savā piedāvājumā iekļāvusi produktus par godu Latvijas valsts simtgadei. Katra no četrām jaunajām tomātu mērcēm simbolizē attiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā novada būtību, raksturu un garšu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Mērces idejas un izpildījuma autori ir «Orkla Foods Latvija» jauno produktu izstrādes komanda, tehnologi un mārketinga speciālisti.

«Spilvas» jaunās tomātu mērces pārdošanā nonāca maijā un uzņēmums secina, ka cilvēki ir novērtējuši produktu, jo tiek veikti atkārtoti pirkumi. «Jaunās produktu sērijas kopējo ietekmi uz tomātu mērču kategoriju varēsim izvērtēt šā gada beigās, kad arī būs godam nosvinēta valsts apaļā jubileja,» stāsta R. Avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apģērbs valsts karoga krāsā ir īsts izaicinājums suvenīru ražotājiem

Linda Zalāne, 13.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas uzņēmēji, vēloties dot savu artavu Latvijas simtgades svinībām, sākuši ražot dažādus produktus savas zemes apaļajai jubilejai par godu

Daļa no ražotājiem produktus rotā ar Latvijas simtgades oficiālo simbolu, bet daļa akcentē mūsu zemes spēka zīmes un krāsas. Tomēr visiem vienojošs ir stāsts, kuru tie vēlas līdz ar jauno produktu līniju iznest tautā un pasaulē.

Zīmols Grandfather par godu Latvijas simtgadei ražo džemperus ar kapuci un bez tās tumši sarkanā krāsā ar Latvijas simtgadei izstrādāto identitāti. «Lielākais izaicinājums bija saražot biezu kokvilnas audumu džemperi, kas būtu nevis standarta sarkanajā krāsā, bet mūsu valsts noteiktajā tumši sarkanajā tonī. Ja pavērosiet, tad lielākā daļa mūsu nacionālās izlases arī ir ietērptas standarta sarkanās krāsas virsdrēbēs. Nespēju noticēt, ka pat tādi lieli ražotāji kā 4F nevar pareizo krāsas toni dabūt. Tā arī aizsākās mūsu ceļš līdz īstajai krāsai,» stāsta zīmola Grandfather dibinātājs Aleksandrs Bondars. Viņš Latvijas oficiālo krāsas toni aizsūtīja sadarbības partneriem Itālijā, Polijā un Turcijā. No visām laboratorijām saņēma standarta sarkanu toni ar paskaidrojumu, ka krāsas pigmenti nespēj iesūkties audumā un šādu toni nav iespējams saražot. «Tomēr nepadevos un mainīju pieeju, kā iegūt šo toni, un pēc astoņu mēnešu saskaņošanas ar ražotājiem es tiku līdz īstajai krāsai. Pateicoties šai pieredzei, tagad varam droši teikt, ka spējam saražot džemperus jebkurā krāsas tonī,» smej A. Bondars. Šā zīmola jakas tirdzniecības vietās nonāks šī mēneša beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotāju apgrozījums šogad kopvērtējumā varētu būt tuvu iepriekšējā gada līmenim, aģentūrai LETA prognozēja asociācijas «Latvijas mēbeles» prezidents Juris Griķis.

«Gads līdz šim nozarei ir bijis bez īpaša pieauguma. Pirmais pusgads parasti mēbeļu ražotājiem nav tas labākais. Atbilstoši tirgus konjuktūrai, parasti mēbelēm cilvēki tērē naudu otrajā pusgadā. Pirmajā pusgadā dažiem veicies nedaudz labāk, dažiem nedaudz sliktāk. Apgrozījums šogad nozarei kopvērtējumā varētu būt tuvu iepriekšējā gada līmenim,» sacīja Griķis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijas mēbeļu ražotāju peļņa, visticamāk, šogad saruks. «Ja ar cīņu mēs noturam realizācijas līmeni - eksporta un vietējā tirgus līmeni -, tad peļņas rādītāji, iespējams varētu samazināties, jo izdevumu daļa aug daudz straujāk nekā ieņēmumu daļa. Izejvielu cenas un resursi - algas, materiāli, elektrības cenas, siltums - pieaug. Taču tirgus, īpaši, eksporta tirgus neakceptē tik milzīgas resursu izmaiņas, tik augstu cenu pieaugumu. Līdz ar to nozare cīnās ar resursu cenu pieaugumu. Arī nodokļu slogs pieaug,» pārdomās dalījās Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», uzskatot, ka darbojas tomēr nedaudz atšķirīgā nišā.

Pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm. IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, “Eco Baltia Vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un līdz vasaras beigām papildus jau esošajām 60 speciālajām šķirošanas tvertnēm uzstādīs vēl 36 konteinerus.

Plānota sadarbība arī ar vides pakalpojumu uzņēmumu “Clean R”, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās papildus vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus, tādējādi kopumā šogad Latvijā būs pieejami jau 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citos reģionos.

“Tekstila šķirošanas popularitātes pieaugums un augošais sabiedrības pieprasījums pēc tekstila konteineriem aktualizē jautājumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un paplašināt tekstila konteineru pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, jau tagad attīstot sistēmu, kas Latvijā būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra,” saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka sabiedrība kļūst izglītotāka atkritumu šķirošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Daiļrade RC ražotnē, kur top Latvijas karogi.

Agrāk uzņēmumā notika vērienīga ražošana un strādāja 12 tūkstoši darbinieku, stāsta SIA Daiļrade RC rīkotājdirektore Gaļina Driviniece. 1995.gadā tika uzsākta uzņēmuma sadalīšana un tika atdalīta SIA Daiļrade RC (Daiļrade Radošais centrs). Tā kā šeit bija filiāle, tad tajā ietilpta arī eksperimentālā grupa ar dažādiem speciālistiem, kas radīja tehnoloģijas, pirmos rasējumus un produktus, un vajadzēja sākt tos pārdot.

Tajā laikā bija 350 darbinieki, bet nu palikuši vien 50, viņa stāsta.

Uzņēmums aizvien atrodas ražošanas ēkā Čiekurkalnā, kur četros stāvos izvietoti dažādi ražošanas sektori.

SIA Daiļrade RC patlaban darbojas četros virzienos – ādas izstrādājumi, tekstils, metāls un koks. Šos elementus iespējams arī kombinēt, tādēļ uzņēmumam ir plašas ražošanas iespējas, viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus.

Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Sākas jauno mākslinieku darbu izstāde - gadatirgus Jarmarka

Zane Atlāce - Bistere, 15.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar saukli Māksla=sirdslieta ceturtdien, 15.decembrī, Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) tiek atklāta jauno māklsinieku darbu izstāde, labdarības akcija un gadatirgus Jarmarka.

Jarmarkā apskatei un iegādei šogad darbus iesnieguši vairāk nekā 350 Mākslas akadēmijas studenti. Izstādē izlikto darbu skaits ir ļoti plašs. Tās ir vairāk nekā 10 000 unikālas mākslas un dizaina vienības, tajā skaitā gleznas, grafika, tekstils, rotas, keramika, mode u.c., kas radītas studiju procesā.

Studenti cenu saviem darbiem nosaka paši. Turklāt neliela daļa no ienākumiem tiek ziedota Latvijas Mākslas akadēmijas un tai piederošo telpu restaurācijai un remonta darbiem.

Izstāde-gadatirgus atvērta no 15.decembra līdz 30.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Optimistiskās prognozes ir skarbas, bet ekonomika nesabruks

Jānis Goldbergs, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,2% līdz 1,8%, bet inflācijas prognoze visam gadam palielināta no 6,2% līdz 9,5%, tā paredzot ekonomiskās izaugsmes sarukumu, ko izraisa enerģētikas cenu celšanās, materiālu deficīts, karš Ukrainā un sankcijas Krievijai.

Sīkāk par šā gada prognozēm un ieteiktajiem risinājumiem valdībai Dienas Bizness izjautāja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes direktoru Uldi Rutkasti.

Fragments no intervijas

Vai ir pamats teikt, ka šogad Latviju sagaida izaugsme vispār, ja ievēro inflācijas skaitlisko pienesumu?

Rēķinot IKP prognozi, mēs inflācijas pienesumu atņemam nost. Tādēļ IKP prognoze ir korekta.

Izvērtējot riskus, izaugsme ir iespējama?

Prognozēs mēs esam diezgan reālistiski un optimistiski, jo pamata attīstības scenārijā riski ir daudzmaz redzami un pārdomāti. Tas, ko varēja kvantitatīvi novērtēt, ir ielikts aprēķinos. Tajā pašā laikā riski ir!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc tekstila šķirošanas konteineriem reģionos turpina pieaugt, tāpēc “AJ Power Recycling” un “3R” plāno līdz nākamā gada beigām investēt 250 000 eiro papildu 200 konteineru uzstādīšanai Latvijas novados.

No 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jānodrošina dalīta vākšana tekstilmateriāliem. Ar mērķi mazināt atkritumu apjomu Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no 2024. gada jūlija plānots attiecināt arī tekstilizstrādājumiem. Tas paredz, ka turpmāk preču ražotājam vai pārdevējam būs jāuzņemas atbildība par preces pilnu dzīves ciklu – ne tikai par tās saražošanu, bet arī gala apsaimniekošanu, ieskaitot utilizēšanu.

Dabas resursu nodokļa sistēmā liela loma ir arī ražotāju atbildības sistēmām, jo to galvenais uzdevums ir atbilstoši normatīviem savākt un apsaimniekot tekstilizstrādājumus (nodot pārstrādei, reģenerācijai), samazinot kaitējumu videi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmums Latvijas Tekstils lūdzis klientu palīdzību jaunu ražošanas telpu iegādē

Lelde Petrāne, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu ražotājs un tirgotājs SIA Latvijas Tekstils pēc jaunu ražošanas telpu iegādes iecerējis paplašināt ražošanu. Lai īstenotu šo mērķi, uzņēmums lūdzis klientu palīdzību, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Līdzšinējās ražošanas telpas Tukumā uzņēmumam kļuvušas par šauru, tādēļ nav iespējams īstenot paplašināšanās plānus. Intensīvi meklētas jaunas, piemērotas telpas, taču atrastās - būtiski lielākās - telpas iespējams tikai iegādāties. Noma nav iespējama. Tā kā laiks savākt nepieciešamos naudas līdzekļus ir ierobežots, uzņēmums nolēmis vērsties pēc palīdzības pie klientiem, uzsākot akciju «Palīdzi piepildīt sapni!». Uzņēmums aicina klientus iegādāties akcijas dvieļus, tādējādi palīdzot savākt ražošanas telpu iegādei nepieciešamo naudas summu - 40 tūkstošus eiro. Patlaban rit akcijas trešā nedēļa. O. Polmanis gan nevarēja pateikt, cik liela naudas summa akcijas ietvaros jau savākta - rezultāti tikšot apkopoti akcijas noslēgumā. «Ir patīkams apgrozījuma pieaugums,» viņš sacīja, vienlaikus atzīstot, ka bija gaidīta lielāka klientu atsaucība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Dizains sadraudzējies ar dārza tehniku

Linda Zalāne, 11.04.2018

Veikala Daba un radošās darbnīcas Daba vadītāja Dace Stūre (no labās) un viņas kolēģe Agnese Lībere

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā konkursā "Ideju kauss" saņemtas 217 idejas, no kurām 109 izvirzītas otrajai kārtai.

Biznesa ideju autori 26. septembrī uzsāks sešu nedēļu mācību ciklu pieredzējušu pasniedzēju vadībā, lai turpinātu attīstīt savu biznesa ideju.

"Gandrīz puse jeb 48 no konkursa otrajai kārtai izvirzītajām biznesa idejām ir saistītas ar informācijas tehnoloģiju jomu, kas saskan ar LIAA stratēģiju arvien lielāku uzsvaru likt uz augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību," norāda LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Savukārt 11 biznesa idejas ir saistītas ar pārtikas ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet trešā populārākā kategorija ar 9 biznesa idejām ir izklaide un atpūta. Vēl otrajai kārtai izvirzītas biznesa idejas, kuras saistītas ar dažādu iekārtu ražošanu, lauksaimniecību, transportu, apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanu, izglītību, vides risinājumiem un citām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Varētu rosināt atgriezties pie dīkstāves pabalstu izmaksas

LETA, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) varētu rosināt atgriezties pie dīkstāves pabalstu izmaksas Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbiniekiem, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš norādīja, ka patlaban piedzīvojam Covid-19 pandēmijas otro vilni, turklāt infekcijas izplatības dēļ tiek paralizēts uzņēmumu darbs. Kā piemēru Vitenbergs minēja Covid-19 izplatību uzņēmumos "Kuldīgas tekstils" un "Līcis-99".

Pēc ekonomikas ministra teiktā, ja Covid-19 izplatības dēļ atkal nāksies domāt par atbalsta mehānismiem uzņēmumiem, EM rosinās ieviest dīkstāves pabalstus, bet par to vēl esot jāpārliecina koalīcijas partneri.

Vitenbergs informēja, ka EM patlaban gatavo informatīvu ziņojumu par situāciju uzņēmējdarbības vidē, kas nākamnedēļ tiks prezentēts koalīcijas partneriem.

Vaicāts par līdzekļiem, kādus varētu novirzīt uzņēmēju atbalstam, Vitenbergs norādīja, ka patlaban pieejamā summa ir 15 miljoni eiro, kas tiks pārdalīti no eksporta atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru