Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rigvir holdinga valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Rigvir holdinga nosaukums ir tāds pats kā uzņēmuma ražotajām zālēm, tātad tas nes tās pašas vērtības un uzdevumus, ko konkrētās zāles. Tās ir unikālas ar to, ka ir pasaulē pirmās reģistrētās dzīvu vīrusu saturošās zāles vēža ārstēšanai un joprojām vienīgās, kas satur naturālu vīrusu bez gēnu modifikācijas. Rigvir ir onkoloģijas nozares - vēža viroterapijas - pamatlicējs.

Bijusī Ainas Mucenieces Viroterapijas Fonda vadītāja Diāna Otisone kļuvusi par ambulatorās klīnikas Viroterapijas konsultācijas īpašnieci un vadītāju.

Ambulatorā klīnika Viroterapijas konsultācijas specializējas onkoloģisko pacientu ārstēšanā ar vēža viroterapiju. Klīnika orientējas gan uz Latvijas, gan ārvalstu pacientu apkalpošanu, veidojot ekonomisko piedāvājumu. Par klīnikas vadošajiem speciālistiem kļuvušas onkoloģe Elita Šapovalova un onkoimunuloģe Guna Proboka. Viroterapijas konsultācijas ir otrā klīnika Latvijā, kas sniedz medicīnas eksporta pakalpojumus ārvalstu pacientiem, izmantojot vēža viroterapiju.

Pasaulē pirmo klīniski apstiprināto onkolītisko vīrusu atklāja un izstrādāja profesore Aina Muceniece 20. gadsimta 60. gados, bet Latvijas Zāļu valsts aģentūrā tas reģistrēts 2004. gadā.

Uzņēmums Rigvir holdings izsludinājis iepirkumu 585 tūkstošu eiro apmērā, informē Rigvir pārstāvji.

Iepirkuma mērķis ir atrast partneri, ar ko kopā tiktu realizēts Eiropas Savienības struktūrfondu projekts, lai palielinātu Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti. Projekta finansējumu plānots ieguldīt cilvēkresursos un infrastruktūrā.

Pretendentam būs jāveic Latvijā izgudroto pretvēža zāļu Rigvir imūnmodulējošo īpašību izpēte in vitro, šūnu receptoru analīze un iespējamo iedarbības signālceļu identifikācija, veselu donoru un onkoloģisko pacientu paraugu analīzes pētījums.

Kā viens no būtiskiem pretendentu atlases kritērijiem ir atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana. Pretendenta rīcībā ir jābūt laboratorijas telpām darbam ar šūnu kultūrām, tajā skaitā sterilizatoram, vismaz diviem laminārās plūsmas boksiem un CO2 inkubatoriem aseptisku apstākļu nodrošināšanai un procesu nodalīšanai. Tāpat pretendentam ir jābūt pieejamai infrastruktūrai šūnu kultūru uzglabāšanai – ultra zemas temperatūras saldētavai.

Vītolu fonda dibinātājiem Vilim un Martai Vītoliem piederošā holdingkompānija SIA VVMV iegādājusies 5% Global Virotherapy Cancer Clinic (GVCC) kapitāldaļas, tādējādi kļūstot par vienu no vēža viroterapijas klīnikas akcionāriem, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Šī ir pirmā SIA VVMV investīcija, kas saistīta ar medicīnas nozari. Mēs ļoti augstu novērtējam iespēju sniegt ieguldījumu klīnikā, kas inovatīvi darbojas viroterapijas jomā, turpinot zinātnieces Ainas Mucenieces ieguldīto mūža darbu šajā tik nozīmīgajā pretvēža viroterapijas attīstībā. Uzņēmuma akcionāru un vadības darbība apliecina pēctecību šim lielajam darbam. Tā ir mūsu kopīga iespēja starptautiski iepazīstināt ar Latvijas zinātnes sasniegumiem un palīdzēt cilvēkiem,» stāsta Vilis Vītols.

GVCC dibināta 2016.gada sākumā un tās izveidē tika ieguldīts aptuveni pusmiljons eiro. GVCC ir pasaulē pirmais vēža viroterapijas ekselences centrs, kas nozīmē, ka šis centrs ir saņēmis visaugstāko novērtējumu kā specializētā vēža viroterapijas klīnika, kurā vispilnīgākā mērā pieejama kompleksā vēža viroterapija, kādu to ir izstrādājusi Rigvir izgudrotāja, viroterapijas pamatlicēja, profesore Aina Muceniece.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Latvijas Bankai bija, ir un būs svarīga loma ne tikai makroekonomiskās stabilitātes jautājumos, tai jāiesaistās arī svarīgu tautsaimniecības jautājumu risināšanā.

Par to tiks runāts konferencē "Bankas mainīgajā pasaulē", ko rīko Tiesību zinātņu institūts sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu "Dienas Bizness". Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka ieguva jaunu prezidentu – Mārtiņu Kazāku, kuram netrūks izaicinājumu ne Latvijas un Eiropas, ne arī pasaules mērogā. Parlamentārieši jau ir iezīmējuši iespējamo Latvijas Bankas un pašreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošanu zem viena jumta. Jāatgādina, ka savulaik, 1997.gadā, tika uzsākts darbs pie finanšu un kapitāla tirgus vienotas uzraudzības koncepcijas, kas 2000. gadā rezultējās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma pieņemšanu, un 2001.gada 1. jūlijā šī komisija sāka savu darbu.

Nespēju iedomāties, ka LB Prezidents varētu būt vainojams viņam inkriminētajos noziegumos, sociālajā tīklā Twitter norāda bijušas Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše.

«Ja LB Prezidents nav vainīgs, viņam šobrīd nav jāatkāpjas no amata. Tā būtu Latvijas nedraugu uzvara. No KNAB vēlētos redzēt iespējami ātru situācijas risinājumu vienā vai otrā virzienā,» raksta E.Repše.

«Līdz šim ļoti cienu gan manu draugu un kolēģi LB Prezidentu Ilmāru Rimšēviču, gan mūsu tiesībsargājošās iestādes. Tagad grūti iedomāties, ka abi varētu arī turpmāk palikt vienā laivā. Ļoti ceru uz drīzu un izsmeļošu situācijas skaidrojumu tiesiskā ceļā ar faktiem un pierādījumiem,» viņš piebilst.

Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam ceļamaizē ir iedots valsts finanšu sektora "kapitālais remonts".

Ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras jaunajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, šīs nedēļas žurnālā diskutē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, bijušais Latvijas Bankas prezidents un bijušais Ministru prezidents Einars Repše, Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle, bet portālā www. db.lv iespējams noskatīties diskusijas video versiju.

28. janvāra numurā:

Vai ārkārtējās situācijas laikā Ministru prezidentam kā valdības vadītājam ir pietiekamas pilnvaras, vai to apmērs ir jāpalielina? Vai pašlaik ir īstais laiks to darīt?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbild seši bijušie premjeri “Dienas Bizness” un Tiesību zinātņu pētniecības institūts rīkotajā diskusijā.

Ņemot vērā, ka premjerministra pilnvaras lēmumu pieņemšanas procesā šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, ir tādas pašas, kā ierastā dzīvē, tad par valdības vadītāja pilnvaru palielināšanu sāk runāt ne tikai kuluāros, bet arī parlamenta tribīnē.

Tas tiek motivēts ar to, ka Ministru prezidents sāk atgādināt ministru sēdes vadītāju, nevis valsts pirmo personu, kurš spēj izvest no krīzes. Diskusijā aicināti nevis juristi teorētiķi, bet lietpratēji, kuri paši ir nesuši smago Ministru prezidenta atbildības nastu.

Kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atbrīvošanai paredzētās drošības naudas maksātājs uzņēmējs Andris Kreislers savulaik dāsni ziedojis partijām, liecina informācija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā.

Kreislers laikā no 2004. līdz 2011.gadam septiņas reizes kopumā ziedojis 39 555 eiro. Četras reizes uzņēmējs atbalstījis patlaban likvidēto partiju «Jaunais laiks», kuru savulaik vadīja bijušais Latvijas bankas prezidents Einars Repše. Tāpat divas reizes nauda pārskaitīta patlaban likvidētajai partijai «Pilsoniskā savienība», kas savulaik kopā ar «Jauno laiku» un partiju «Sabiedrība citai politikai» apvienojoties izveidoja partiju «Vienotība».

Vienu reizi Kreislers ziedojumu atvēlējis arī Latvijas Zaļajai partijai.

Kā liecina SIA «Firmas.lv» informācija, 2011.gadā Rimšēviča draugam Kreisleram piederošās 12,51% kapitāldaļas būvniecības uzņēmumā SIA «Velve» nonāca uzņēmēja Māra Martinsona īpašumā, kura vārds figurē KNAB lietā pret Rimšēviču. KNAB aizturēja Martinsonu par iespējamu nozieguma atbalstīšanu, tomēr uzņēmējs vēlāk tika atbrīvots. Viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.augusta numurā lasi:

Statistika

Tirgus atceļ obligātā iepirkuma nepieciešamību

Tēma

Pārtikas ražotājiem - izdzīvošanas gads

Maize rudenī būs vēl dārgāka

Aktuāli

Cilvēki seko ekonomikai

Finanses

Konservatīvie zaudē visvairāk

Sapolitizētais kapitāls, arī pensiju

Satversmes tiesa (ST) ir pasludinājusi savu spriedumu - Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei. Ministru prezidents Māris Kučinskis jau paziņojis, ka ST lēmums tiks pildīts, taču lēmuma pildīšanas rezultātā problēmas nebūs tik daudz saistītas ar finansējumu, bet gan ar darba roku trūkumu.

Tajā pašā laikā šis ST lēmums kārtējo reizi apliecina, ka valsts nedrīkst savas finansiālās problēmas risināt ar antikonstitucionālu lēmumu palīdzību. Lai gan politiķi regulāri kāpj uz viena un tā paša grābekļa – proti, cenšas sasāpējušas finanšu problēmas risināt uz kādas sabiedrības grupas rēķina, par tiesiskumu īsti neaizdomājoties. Spilgts piemērs tam ir 2009. gada ST lēmums, kas noteica, ka krīzes apstākļos valdības pieņemtais lēmums samazināt pensijas par 10%, bet strādājošiem pensionāriem – par 70% ir Satversmei neatbilstošs un nav spēkā kopš tā pieņemšanas brīža. Toreizējais finanšu ministrs Einārs Repše gan nepakautrējās ST lēmumu nodēvēt par bezatbildīgu, jo tas radīšot lielu robu sociālajā budžetā, aizmirstot par to, ka ST primāri ir jārūpējas par tiesiskumu, nevis budžetu. Tas gan neizslēdz, ka var būt krīzes apstākļos kādas pārejas normas, ar kurām tiek noteikti kādi samērīgi ierobežojumi. Taču mūsu politiķu nelaime ir tā, ka tie neprot nekrīzes laikā atteikties no krīzes laikā pieņemtajiem ierobežojumiem.

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs. Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti eksistenciālas dabas jautājums: vai nu Eiropas Centrālā banka beidzot izpildīs savu tiešo pienākumu un nodrošinās stabilu eiro, vai arī eiro vienkārši izzudīs un eirozona izjuks, tās vietā nākot kaut kam labākam.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat pašreizējo situāciju – augsta inflācija, karš Ukrainā, neprognozējama rītdiena, kas daudzus vedina uz 1991. gada notikumiem?

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Godātā redakcija, atļaujiet caur Jūsu izdevuma slejām vērsties pie mūsu sabiedrības progresīvās daļas. Pie tiem, kuri iestājas par atbildību, taisnīgumu un nerimtīgu attīstību ceļā uz vispārēju tautas laimi. Kuri ir par progresīvām idejām, progresīviem nodokļiem, progresīvu attieksmi pret apkārtējo vidi un progresīvu neiecietību pret netaisnīgu bagātību.

Dārgie progresa aizstāvji, veicinātāji un cīnītāji, Jūsu degsme ir uzteicama, tomēr vēlos teikt dažus vārdus par sekām, kuras progresa ideju piesātinātā atmosfēra radījusi ne tikai ļaunajiem bagātniekiem, bet daudz plašākiem slāņiem, pašus progresa kareivjus ieskaitot. Atgādināšanai pāris atkāpju vēsturē.

Reiz senā pagātnē Einars Repše, progresa ideju nospiests, stādīja priekšā progresīvā nodokļa uzmetumu, saskaņā ar kuru tāds būtu jāsāk maksāt no mēneša ienākumiem virs Ls 400. Kāds jandāls izcēlās! Kā nav kauna! Nevis no 40 000 un pat ne no 4000, bet jau no četriem simtiem! FM aprēķini toreiz rādīja, ka kaut cik pamanāms rezultāts būtu tikai tad, ja sāktu no šāda pieticīga līmeņa, bet primitīva ļauno bagātnieku čakarēšana būtu bez taustāmām fiskālām sekām. Ideja toreiz izčākstēja, bet populārā vēlme zāģēt biezos reanimējās vēl tizlākā formā kā «solidaritātes nodoklis», nu jau citu jaunlaicēnu izpildījumā. Ar jau sen prognozētām sekām: budžetam ne silts, ne auksts, tikai lieks sarežģījums nodokļu sistēmā.