Finanses

Patērētāji: papildu dokumentāli pierādījumi būtu jāsniedz aizdevumiem virs 500 EUR

Žanete Hāka, 25.11.2016

Jaunākais izdevums

Lielākā daļa jeb 89% nebanku kreditēšanas nozares klientu uzskata, ka papildu dokumentālie pierādījumi kā viens no elementiem klientu maksātspējas vērtēšanā būtu jāpiemēro aizdevumiem, kas lielāki par 500 EUR, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktais pētījums par patērētāju viedokli.

Ņemot vērā, ka aizdevumu summas, ko nebanku kredītdevēji izsniedz patērētājiem, ir salīdzinoši nelielas, ir tikai saprotams, ka papildu dokumentālu pierādījumu iesniegšana patērētājiem rada neērtības. Arī uzņēmumiem tas nozīmē papildu resursus dokumentu apstrādē un uzglabāšanā, tāpēc nozares uzņēmumi rosinās pārskatīt slieksni, no kura tas būtu jādara, palielinot to no līdzšinējiem 427 EUR līdz 600 EUR, uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, vienlaikus norādot, ka attīstoties tehnoloģijām, ir daudz efektīvāki instrumenti pienācīgai klientu maksātspējas vērtēšanai.

Saskaņā ar LAFPA pētījumu tkai 3% patērētāju uzskata, ka papildu dokumentālie pierādījumi kā viens no elementiem klientu maksātspējas vērtēšanā būtu jāpiemēro aizdevumiem no pirmā eiro, 8% uzskata, ka jāpiemēro no 300 EUR, 25% uzskata, ka jāpiemēro no 500 EUR, savukārt 45% kā piemērojamo summu, no kuras būtu jāsniedz papildu dokumentālie pierādījumi, norādīja 1000 EUR. Katrs desmitais uzskata, ka jāpiemēro no 2500 EUR, savukārt 9% atzina, ka šāda prasība būtu jāpiemēro kredītiem, kas lielāki par 5000 EUR.

LAFPA apkopotie dati parāda, ka kredītu atmaksas disciplīna līdz 427 EUR un virs 427 EUR ir līdzvērtīga. “Tas nozīmē, ka šobrīd noteiktais slieksnis neietekmē aizdevumu atmaksas disciplīnu. Un ir pamats līdzšinējo slieksni celt līdz 600 EUR, kas nodrošinās cilvēkiem brīvu piekļuvi kapitālam, vienlaikus saglabājot augstu kredītu atmaksas disciplīnu,” norāda LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Vienlaikus nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi uzskata, ka nozares priekšlikums atbilst valdības deklarācijai, kurā viens no uzdevumiem ir palielināt kapitāla ieplūšanu tautsaimniecībā, nodrošinot banku kredītlīdzekļiem alternatīvus finanšu instrumentus.

LAFPA pētījums veikts 2016. gada novembrī, aptaujājot 1075 nebanku kreditēšanas nozares klientus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšana stagnējošā ekonomikā ir iespējama

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas kredītu pārvaldes vadītājs, 04.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads spēcīgu ģeopolitisko satricinājumu ēnā, pirms tam divi gadi pandēmijas varā – viennozīmīgi, tas atstājis ietekmi uz kreditēšanas jomu Latvijā.

Pēdējā laikā arī dzirdami viedokļi, ka bankas nepietiekami kreditējot uzņēmumus, kas kavē atgūšanos no pēdējo gadu sarežģītajiem izaicinājumiem. Domājot par nozares nākotni, aktuāls kļūst jautājums – vai un kā sektors spēs atbalstīt uzņēmējus, lai ne tikai veicinātu valsts ekonomisko attīstību, bet vienlaikus, Latvijas uzņēmējdarbības vidi padarītu pievilcīgu ārvalstu investoriem?

Kreditēšana nevar rasties pati no sevis

Kreditēšana vienmēr strādā kā dinamisks ekonomikas process – jauns kredīts rada jaunu projektu, kas rada jaunus ieņēmumus, jaunu pārticību – un tas attiecīgi jaunu pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, lai īstenotu jaunus projektus, kas spētu pelnīt no arvien augošās pārticības. Šis ir vispusēji izdevīgs cikls un banka ir tā dzinējspēks. Bet tajā pat laika bankai vienmēr ir jāatceras par drošību un stabilitāti un, kreditēt jaunu projektu, jābūt pārliecībai, ka tam būs patērētājs un pieprasījums. Vienkārši sakot – ka tas būs veiksmīgs. Vienmēr jāatceras, ka banka ir vidutājs – kredītos aizdota tiek nauda, ko bankai ir uzticējuši citi klienti un pret to jāizturas ar bez kompromisu rūpību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšana stagnējošā ekonomikā ir iespējama

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas kredītu pārvaldes vadītājs, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads spēcīgu ģeopolitisko satricinājumu ēnā, pirms tam divi gadi pandēmijas varā – viennozīmīgi, tas atstājis ietekmi uz kreditēšanas jomu Latvijā. Pēdējā laikā arī dzirdami viedokļi, ka bankas nepietiekami kreditējot uzņēmumus, kas kavē atgūšanos no pēdējo gadu sarežģītajiem izaicinājumiem.

Domājot par nozares nākotni, aktuāls kļūst jautājums – vai un kā sektors spēs atbalstīt uzņēmējus, lai ne tikai veicinātu valsts ekonomisko attīstību, bet vienlaikus, Latvijas uzņēmējdarbības vidi padarītu pievilcīgu ārvalstu investoriem?

Kreditēšana nevar rasties pati no sevis

Kreditēšana vienmēr strādā kā dinamisks ekonomikas process – jauns kredīts rada jaunu projektu, kas rada jaunus ieņēmumus, jaunu pārticību – un tas attiecīgi jaunu pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, lai īstenotu jaunus projektus, kas spētu pelnīt no arvien augošās pārticības. Šis ir vispusēji izdevīgs cikls un banka ir tā dzinējspēks. Bet tajā pat laika bankai vienmēr ir jāatceras par drošību un stabilitāti un, kreditēt jaunu projektu, jābūt pārliecībai, ka tam būs patērētājs un pieprasījums. Vienkārši sakot – ka tas būs veiksmīgs. Vienmēr jāatceras, ka banka ir vidutājs – kredītos aizdota tiek nauda, ko bankai ir uzticējuši citi klienti un pret to jāizturas ar bez kompromisu rūpību.

Komentāri

Pievienot komentāru