Izstrādāts pilnīgi jauns Valsts policijas formas tērpu dizaina paraugs – mūsdienīgs un vizuāli atšķirīgs no tā, kāds bijis līdz šim.Jaunos formas tērpus plānots ieviest līdz 2019. gada beigām, informē VP.

«Viss būs atkarīgs no tā, kā mums veiksies darbi ar birokrātiskām lietām, bet, ja viss ritēs raiti, tad 2019. gada otrajā pusē un uz 101. Valsts policijas parādi policisti soļos jaunajās formās,» biznesa portālam Db.lv komentē Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

To, cik varētu izmaksāt visu Valsts policijas darbinieku formas tērpu nomaiņa, I.Ķuzis vēl nevarēja precīzi pateikt: «Pagaidām šie ir prototipi un ja pakāpeniski pāriesim uz jaunajām formām, tad mēs varētu iekļauties esošajā finansējumā, pat bez papildus finanšu piesaistes».

Tiks rīkots iepirkums, kura laikā izvēlēsies komersantu, kurš arī noteiks formas tērpu izmaksas. I.Ķuzis norāda, ka viens policijas formas tērpa komplekts varētu izmaksāt aptuveni 1500 eiro.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap un Lietuvas Policijas departaments ir parakstījuši līgumu par Šauļu reģiona policijas pārvaldes jaunas galvenās ēkas projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un apsaimniekošanu.

Parakstītā publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) līguma kopējā vērtība ir 21,9 miljoni eiro. BaltCap uzņēmums "Safe Community" apņemas trīs gadu laikā pabeigt pārvaldes jaunās galvenās ēkas būvniecību un 12 gadus sniegt objekta uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, tostarp tīrīšanu un tehnisko apkopi.

Jaunā ēka Šauļos ar kopējo platību 5,2 tūkstoši kvadrātmetri atradīsies uz 1,4 ha liela zemes gabala. Tā būs četrstāvu ēka, kas paredzēta 245 darba vietām. Plānots, ka pie ēkas atradīsies autostāvvieta ar 270 vietām, no kurām 49 būs paredzētas apmeklētājiem. Objekta projektu izstrādās “2L architects”.

“Policijas departamenta īstenotā infrastruktūras modernizācijas programma ar PPP modeļa palīdzību ir nozīmīgs veiksmes stāsts Lietuvas valsts sektora infrastruktūras reformā pēdējos gados. Šis ir lielisks piemērs, kā efektīvi un caurskatāmi īstenot PPP projektus. Arī mums Latvijā būtu jāmācās no Lietuvas un Polijas, kur pašvaldības saprātīgos termiņos īsteno simtiem nelielu PPP projektu 5–20 milj. EUR apmērā,” uzsver Matīss Paegle, BaltCap Infrastruktūras fonda investīciju direktors.

Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža pavēle par Ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām paredz arī policistu rotāciju un liegumu policistiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro.

Ķuzis pagājušā piektdienā VP gada pārskata sanāksmē īsi paziņoja, ka šogad būtiski tiek mainīta Ceļu policijas darba organizācija, proti, tās ekipāžu galvenie divi uzdevumi būs satiksmes negadījumu formēšana un atrašanās vietās, kurās izveidojušies sastrēgumi. Saskaņā ar jauno kārtību ātruma kontrole vairāk tiks veikta ar fotoradariem un netrafaretajām automašīnām.

VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka VP priekšnieka pavēle patiesībā ir daudz plašāka un tā attiecas uz diviem jautājumiem - ceļu policijas un patruļdienesta darba organizāciju un pretkorupcijas risku mazināšanu šajās struktūrās.

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus informēja VK.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Šonedēļ darbu sāks ar 360 grādu kameru aprīkota netrafarēta policijas automašīna, kas neapturot transportlīdzekli spēs konstatēt dažādus autovadītāju pieļautus pārkāpumus, tostarp, telefonu lietošanu, braukšanu pie sarkanās gaismas vai bez apdrošināšanas.

Valsts policija (VP) patlaban plašāku informāciju par aprīkoto automašīnu nesniedz, taču norāda, ka automašīna būs aplūkojama rīt, 22.oktobrī preses konferencē pie VP centrālās ēkas Čiekurkalnā. Preses konferencē piedalīsies VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs un Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Šādas automašīnas iegāde gan nav noslēpums, jo jau 2018.gadā šāds spēkrats tika izmantots testa režīmā un pēcāk rīkots iepirkuma konkurss. Publiski pieejamā informācija liecina, ka konkrētais iepirkums apzīmēts kā «automātiska transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmju nolasīšanas/atpazīšanas un ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanas sistēma». Publiski pieejamā iepirkuma nolikumā skaidrots, ka no reģistrēta notikuma ir iespēja noformēt pārkāpuma protokolu, izmantojot uzņemto video materiālu un konstatētos pārkāpuma datus.

Drīzumā uz ceļiem parādīsies vēl trīs netrafarētas ceļu policijas automašīnas ar 360 grādu videoieraksta sistēmu, kas ļauj efektīvi konstatēt pārkāpumus neapturot autovadītāju.

Valsts policijas preses pārstāve Līna Bagdone aģentūrai LETA pastāstīja, ka iekārtu iepirkums nesen ir noslēdzies un patlaban notiek līguma saskaņošana. Kamēr notiek šis process, policija līguma summu un piegādātāju patlaban neatklās.

Kopumā tiks iegādāts aprīkojums trīs automašīnām. Jaunas automašīnas nebūs nepieciešamas iegādāties, jo kameras varēs izvietot uz patlaban policijas rīcībā esošajiem spēkratiem.

Bagdone arī norādīja, ka 2019.gadā iegādātā pirmā 360 grādu kameras sistēma jau sen kā sevi pierādījusi un turpina efektīvi darboties satiksmes drošības uzraudzībā.

Jau ziņots, ka 2019.gada rudenī uz ielām sāka darboties ar 360 grādu kameru aprīkots netrafarēts policijas mikroautobuss. Busiņā iemontētā iekārta spēj nolasīt numurzīmes un konstatēt pārkāpumus, neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju. Pārkāpuma izdarītājs līdzīgi kā ar foto radariem netiek apturēts, taču vēlāk saņem pārkāpuma protokolu ar automašīnas attēlu, numurzīmi un fiksēto pārkāpumu.

Valsts policija (VP) prognozē, ka ar jauno 360 grādu novērošanas sistēmu dažu stundu laikā varēs konstatēt 20 līdz 30 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus, žurnālistiem pastāstīja VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

VP šodien prezentēja ar 360 grādu kameru aprīkotu netrafarētu policijas automašīnu, kas, neapturot transportlīdzekli, spēs konstatēt dažādus autovadītāju pieļautoss pārkāpumus.

Prezentētais transportlīdzeklis ir pelēkas krāsas «Renault Trafic dci 145» modeļa mikroautobuss, kurš pilnvērtīgu patrulēšanu sāks jau no šodienas.

Kā pastāstīja VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, 2017.gadā valdība atbalstīja Ceļu satiksmes drošības koncepciju un viens no veicamajiem pasākumiem bija specializētas sistēmas izveide, kura spēj nolasīt numurzīmes un fiksēt pārkāpumus, neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju.

Konkrētā automašīna ir aprīkota ar četrām kamerām un mikroautobuss izvēlēts, jo tas ir augstāks par vieglajiem auto, kā rezultātā arī kameras redzamība ir labāka.

Konkurences padome (KP) piemērojusi kopumā 233 791 eiro lielu naudas sodu SIA "PK Serviss", SIA "Koro būve" un SIA "Tavs laikmets" par aizliegtu vienošanos privātā pasūtītāja SIA "Lyngson" rīkotā būvniecības iepirkumā, otrdien preses konferencē informēja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Sodītie uzņēmumi vienojušies par dalības nosacījumiem "Lyngson" rīkotā iepirkumā par jaunas ražošanas ēkas projektēšanu un būvniecību Olainē. Kopējā iepirkuma summa bija ap diviem miljoniem eiro, un iepirkums noslēdzās 2019.gada nogalē. Ražošanas ēka patlaban jau ir uzbūvēta.

KP vadītājs uzsvēra, ka šis ir pirmais KP atklātais kartelis privāta pasūtītāja rīkotā iepirkumā.

KP aizliegto vienošanos izdevies konstatēt, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas departamenta sniegto informāciju un izpētes gaitā papildu gūtajiem pierādījumiem.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite sacīja, ka kartelī iesaistīto dalībnieku darbību rezultātā iepirkuma pasūtītājs saņēma saskaņotus, nevis patiesas konkurences apstākļos gatavotus piedāvājumus - pretendenti apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju par vienas vienības izmaksām, tādējādi izslēdzot konkurenci iepirkumā konkurentu starpā.

Jauno vieglo pasažieru auto (M1 kategorija) tirdzniecība šī gada deviņos mēnešos ir piedzīvojusi 23 % lielu izaugsmi, taču patiesais tirgus pieaugums ir mērāms tikai ar dažiem procentiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad ir pārdots par 2366 vienībām vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš nosauc divus svarīgākos faktorus, kas sagroza priekšstatu par patiesajiem 2016. gada reģistrācijas datiem. Vispirms tas ir vērienīgais Valsts policijas autoparka atjaunošanas iepirkums. Šī gada jūnijā policijas rīcībā tika nodotas jau 473 automašīnas. Atliek piebilst, ka Valsts policija ikdienas darbam, kā arī satiksmes uzraudzības nodrošināšanai kopumā nomās 755 auto, no tām lielāko daļu jeb 507 jaunās auto paredzēts pieņemt lietošanā jau šogad, savukārt 2017. gadā - vēl 248 automašīnas. Turklāt, pēc I. Rūtiņa teiktā, patiesos Latvijas jauno vieglo auto tirgus apmērus visvairāk kropļo joprojām augošie reeksporta apjomi.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinātajos ceļu būvdarbu iepirkumos šogad nav novērojams cenu samazinājums, cenas ir palikušas pērnā gada līmenī un ir par 27% zemākas, nekā bija 2019.gadā, norādīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš pauda, ka šogad, tāpat kā pērn, būvdarbu sezona valsts ceļu tīklā ir pakārtota finansējuma avotiem un to nosacījumiem. Proti, lielākā daļa remontdarbu tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tāpēc darbi jāuzsāk un jāpabeidz šī gada laikā.

"Tas nozīmē, ka lielākoties veicam seguma atjaunošanu uz reģionālajiem autoceļiem, jo šos darbus ir iespējams realizēt vienas būvdarbu sezonas ietvaros. Tāpat Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) finansējuma ietvaros notiek darbi uz vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, grants segumu nomainot uz dubultās apstrādes virsmām jeb melno segumu," stāstīja Lazdovskis.

Patlaban valsts ceļu tīklā būvdarbi notiek 133 objektos, savukārt 60 objektos darbi jau ir pabeigti. Kopumā šajā būvdarbu sezonā darbi tika plānoti 210 objektos, no tiem 86 - valsts pamatbudžeta finansējuma ietvaros, 124 - par finansējumu no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tai skaitā ATR kontekstā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šobrīd nodrošina darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Darbi notiek, ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis- Pigits.

"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole," norāda J. Ivanovskis-Pigits.

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. "Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojām ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, " darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis - Pigits.

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien no Valsts policijas izolatora Čiekurkalnā atbrīvojis pirmdien par korupciju aizturēto Rīgas domes deputāti, Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieci Baibu Broku (VL-TB/LNNK), kā arī uzņēmējus Ivaru Milleru un Gunti Rāvi.

Broku KNAB aizturēja pirmdien un šodien beidzās likumā paredzētais aizturēšanas termiņš. Aģentūrai LETA gan KNAB neizdevās noskaidrot, vai Latvijas Biatlona federācijas prezidentei Brokai un Rāvim jau piemēroti kādi drošības līdzekļi. Tikmēr Brokas tālrunis joprojām ir izslēgts.

Millera advokāts Oskars Ramiņš apliecināja, ka klientam piemērots aizliegums izbraukt no valsts un tuvoties konkrētām personām, kuras viņš nevarot atklāt. Tāpat klientam ir izsniegts lēmums par aizdomās turēto, taču plašāk advokāts informāciju sniegt nevarot.

Milleram KNAB vērstās aizdomas nav izprotamas un inkriminētais noziegums tiek noliegts, norādīja advokāts.

Savukārt Rāvis pēc iznākšanas no izolatora žurnālistiem teica, ka vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst un viņam nav izprotamas KNAB paustās aizdomas.

Kaut gan līdz janvāra sākumam tika solīta skaidrība par līdz šim lielāko automobiļu iepirkumu Valsts policijā, neatbildēto jautājumu joprojām ir daudz, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Joprojām nav atrisinātas domstarpības par Valsts policijas automašīnu iepirkumu. Viens no konkursa uzvarētājiem – pilnsabiedrība A26 – uzstāj, ka ir izpildījusi visas iepirkumā noteiktās prasības, tikmēr Valsts policijā norāda uz pretējo.

Gada izskaņā Valsts policija norādīja, ka pat pēc pēdējām sarunām ar A26 pārstāvjiem par iepirkumu tā joprojām nav guvusi apstiprinājumu A26 spējai izpildīt uzņemtās līgumsaistības. A26 bija jāsagatavo konkrēts plāns par tālāko rīcību auto atbilstības līgumam nodrošināšanai un dokumentācijas sakārtošanai.

Konflikta būtība slēpjas dzinēju izmešu sertifikātos. Policija teic, ka iepirkuma prasībās norādīts – dzinējiem ir jāatbilst EURO 6 izmešu sertifikātam, tomēr konkursa uzvarētājs A26 kārtībsargiem piegādājis automašīnas ar EURO 5 dzinējiem. Tikmēr pilnsabiedrības pārstāvji nebeidz atkārtot, ka iepirkuma prasībās bija norādīts - dzinējiem ir jāatbilst EURO 6 emisiju klasei, bet par sertifikātu nav bijusi runa. Automašīnām veicot tehniskus uzlabojumus, EURO 6 emisiju klasi var panākt arī EURO 5 dzinējiem.

Korupcijas risku mazināšanai Ceļu policijai piegādātas 206 pie apģērba piestiprināmas videokameras, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā.

Individuālās kameras paredzētas ceļu policistiem, kas būs piestiprinātas pie apģērba un fiksēs autovadītāju sarunas ar inspektoriem.

Iepirkums jau noslēdzās 31.oktobrī un noslēgts 111 440 eiro liels līgums ar uzņēmumu «Saint-Tech».

21.decembrī kompaktās videokameras ir piegādātas, taču vēl tiks kārtotas visas tehniskās un juridiskās formalitātes.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis aģentūrai LETA teica, ka reāli kameras policisti sāks lietot februārī, jo pirms tam darbinieki jāapmāca to lietošanā. Kameras tiks katram valsts reģionam.

Paredzēts, ka kameras tiks ieslēgtas brīdī, kad policistiem notiks komunikācija ar satiksmes dalībniekiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par kukuļošanu rosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo politiķi un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieci Baibu Broku un diviem uzņēmējiem Ivaru Milleru un Gunti Rāvi.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka birojs rosinājis kriminālvajāšanu pret četrām personām, proti, vienu valsts amatpersonu par kukuļa piedāvājuma un kukuļa pieņemšanu, bet pret diviem uzņēmējiem - par kukuļa piedāvāšanu un tā nodošanu.

Vienam no iepriekšminētajiem uzņēmējiem, kā arī citai iesaistītai fiziskai personai KNAB inkriminē arī aizliegtu operatīvās darbības pasākumiem paredzētās stratēģiskās nozīmes ierīces glabāšanu.

KNAB kriminālprocesu sāka 2018.gada 22.maijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja saistībā ar kādas ēkas plānoto būvniecību, iespējams, darbojās konkrētu uzņēmēju interesēs. Amatpersona, iepriekš vienojoties, piekrita pieņemt uzņēmēju kukuļa piedāvājumu un pieņēma 20 000 eiro, noformējot to kā ziedojumu biedrībai.

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Pagājušajā gadā ievērojami palielinājies jaunu automobiļu iegādes darījumu skaits privātpersonu segmentā, liecina Auto asociācijas dati.

Salīdzinot ar 2015. gadu, privātpersonu aktivitāte palielinājās par 22%. Savukārt kopējais vieglo automobiļu tirgus pieaugums ir 15%, sasniedzot 18 575 jaunas reģistrētas pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta vienības. 2016. gadā turpinājās vieglā komerctransporta (N1) reģistrācijas skaita lejupslīde.

To skaits sasniedza vien 2216 jaunu automobiļu, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš. Vieglā komerctransporta segments pēdējos gados tiek ievērojami noslogots ar jaunu nodokļu ieviešanu un nodokļu likmju celšanu, kas neveicina šī segmenta attīstību.

Arī 2017. gads nav nācis bez izmaiņām. N1 kategorijas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3000kg, lai varētu braukt pa noteiktiem Latvijas galveno un reģionālo autoceļu posmiem (izņemot to šķērsošanu, tai skaitā apļveida krustojumos), būs jāpērk vinjete. Likmes ir no 6,- EUR/diennaktī līdz 300,- EUR/gadā. Tai pašā laikā likumdevējs joprojām nav novērsis dīvaino kāzusu, kad nodoklis par personīgā labuma gūšanu ir jāmaksā par vieglo komerctransportu, kas likuma normu nepilnību dēļ tiek klasificēts kā pasažieru auto. Šādi automobiļi saskaņā ar Auto Asociācijas katalogu ir automobiļi ar furgona virsbūvi, un pēc sava komforta, vadāmības, apdares u.c. īpašībām nekādi nevar tikt uzskatīti par vieglajiem pasažieru automobiļiem.

Pagājušais gads Latvijā iezīmējās ar pieprasījuma pieaugumu pēc jaunām vieglajām automašīnām un augstāku līzingā finansēto automašīnu īpatsvaru, norāda DNB bankas eksperti.

Kopumā šī gan nav tendence tikai Latvijā vien, jo vēlmi iegūt automašīnu, kas nāk tieši no rūpnīcas, arvien vairāk var novērot arī citviet pasaulē.

Saskaņā ar CSDD datiem 2016. gadā Latvijā ir bijuši 65 213 vieglo automašīnu pirmreizējas reģistrācijas darījumi, kas ietver gan jauno, gan lietoto auto iegādi. Salīdzinot ar 2015. gadu, par 15 % pieaudzis pieprasījums pēc jaunajām vieglajām automašīnām, sasniedzot 18 519 iegādes darījumus. Par spīti komerctransporta pieprasījuma samazinājumam (- 6 %) kopumā pozitīvu kāpumu jaunu vieglo automobiļu segmentā ir nodrošinājis pieaugums pasažieru transporta iegādē. Salīdzinājumā ar 2015. gadu šo transporta līdzekļu iegādes skaits palielinājies par 19 %. Pieaugumu ir nodrošinājušas gan juridiskās (+13%), gan fiziskās (+ 22 %) personas.

Vērienīgs līgums noslēgts starp Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centru (RKIK), Scania, Veho un Volvo par militāro transportlīdzekļu iegādi, lai turpmākos septiņus gadus Igaunijas un Latvijas spēka struktūras apgādātu ar dažāda veida transportlīdzekļiem.

Ietvarlīguma kopējā vērtība ir aptuveni 693 miljoni eiro.

“Agrāk bruņotos spēkus apgādāja ar lietotu tehniku no sabiedrotajiem, bet, ņemot vērā saasināto drošības situāciju, šīs iespējas Eiropā ir izsmeltas. Tagad pirmo reizi vēsturē mums ir iespēja Igaunijas bruņotajiem spēkiem pasūtīt tieši viņu vajadzībām atbilstošus jaunus transportlīdzekļus,” sacīja RKIK transportlīdzekļu, tehnikas un loģistikas kategorijas vadītājs Erko Sepri.

Erko Sepri norādīja, ka šis ir ļoti vērienīgs un apjomīgs projekts, kur uzsvars likts uz detaļām, lai Igaunija un Latvija iegūtu vislabākos iespējamos nosacījumus militāro transportlīdzekļu iegādei gan cenas, gan piegādes ziņā. Iepirkums norisinājās sīvā konkurencē, piedalījās aptuveni desmit pretendenti, no kuriem trīs tika pasludināti par uzvarētājiem. Līdz piecām tonnām smagus transportlīdzekļus sāks piegādāt Veho AS, bet kā uzvarētāji transportlīdzekļu kategorijā, kas sver vairāk nekā piecas tonnas, tika izraudzīti Volvo Eesti AS un Scania Eesti AS.

2017. gadā noturēt iepriekšējo gadu līmeni bija liels izaicinājums, jo, mainoties automobiļu reģistrācijas kārtībai Latvijā, reeksports (automobiļu pārdošana ārpus valsts teritorijas) kļuva mazāk atraktīvs, liecina Latvijas Auto asociācijas informācija.

Lielais policijas iepirkums tika piegādāts, bet citu ievērojamu darījumu tirgū nebija. Tas nozīmēja, ka bija ievērojami jāpieaug vietējam pieprasījumam pēc jauniem automobiļiem.

Un tas notika – 2017. gads beidzās ar 2% pieaugumu vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta segmentā, sasniedzot 18 934 jaunu automobiļu reģistrāciju, neskatoties uz to, ka reeksports samazinājās gandrīz uz pusi un no jaunām ievestajām automašīnām pēc pirmās reģistrācijas valsti pamet vien 2000 vienības. Tā visa rezultātā jaunu automobiļu reģistrācija pastāvīgai lietošanai Latvijā ir pieaugusi par 12%, kas ir par 1870 vienībām vairāk nekā 2016. gadā.

Pieprasījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, skaidro Auto asociācijas pārstāvji.