Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Pasaules lielākie uzņēmumi šomēnes sākuši publicēt to, kā tiem iepriekšējā ceturksnī klājies ar to finansēm.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa 2020. gada ceturtajā ceturksnī gada skatījumā būs samazinājusies par 8,8%, liecina "FactSet" apkopotās aplēses. Ja tas piepildīsies, tad tas būtu trešais straujākais to peļņas kritums kopš 2009. gada trešā ceturkšņa. Tāpat tas nozīmētu, ka pasaules lielāko uzņēmumu kopējā peļņa sarūk jau četrus ceturkšņus pēc kārtas. Jāteic gan, ka, laikam ejot, Volstrītas pieņēmumi kļuvuši optimistiskāki. Piemēram, septembra beigās tika lēsts, ka ASV nozīmīgāko publiski kotēto kompāniju peļņa gada skatījumā būs sarukusi vairāk – teju par 13%.

Turklāt liela daļa uzņēmumu, kas janvārī jau ir paspējuši paziņot par savu iepriekšējā atskaites perioda sniegumu, visai pamatīgi pārspējuši ekspertu pirms tam izteiktās aplēses. "Bloomberg" rēķina – ja kompānijas turpina šādā garā to darīt, tad gada skatījumā ceturtajā ceturksnī var pat tikt fiksēts peļņas pieaugums nevis kritums. Pamatā tiek norādīts, ka daudzas lielās kompānijas visai strauji samazinājušas izmaksas un lielā daļā gadījumu spējušas pārslēgties uz dzīvi tiešsaistē.

Šogad pasaules lielākajos akciju tirgos kāda īpaša gravitācija vērojama nav. Piemēram, ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība nupat pāršāvusies pāri 4,5 tūkst punktu atzīmei, kas reizē arī nozīmē, ka kopš šā gada sākuma ASV lielāko uzņēmumu akciju cena, ja vērtē to kopumu, pieaugusi jau vairāk nekā par 20%.

Tik pārliecinošs akciju cenu pieaugums varētu likties mulsinošs laikā, kad neskaidrība par pasaules ekonomiku joprojām ir ļoti liela. To audzējusi, piemēram, lipīgā Covid-19 delta varianta izplatīšanās, kur atsevišķi ekonomikas dati jau tagad liek domāt, ka varenais nesenais ekonomikas izrāviens varētu vismaz nedaudz rimties. Tāpat jāņem vērā, ka pēc gandrīz nepārtraukta kāpuma akcijas nav lētas un var spekulēt, ka to novērtējumi ieceno pamatā visai saulaina scenārija materializēšanos pasaules ekonomikā un kompāniju peļņas un ieņēmumu atskaitēs.

Prognozes un inflācija

Kopumā šādos laikos izteikt aplēses par nākotni nav pateicīgs darbs. Tomēr dažkārt tas tiek darīts tāpat. Piemēram, Reuters veiktajā 40 vērtspapīru tirgus stratēģu augusta beigu aptaujā paustā prognozē liecina, ka minētais ASV Standard & Poor's 500 indekss šo gadu noslēgs pie 4,5 tūkst punktu atzīmes (tā ir aptaujas rezultātu mediāna) – tātad turpat, kur šī indeksa vērtība atrodas jau šobrīd.

Šā gada sākumā tika spriests, ka Rietumvalstu lielāko kompāniju peļņas pieaugums bremzēsies. Tiesa gan, laikam ejot, šīs prognozes kļuvušas arvien drūmākas.

Vēl janvārī vidēji tika lēsts, ka šā gada ASV Standard & Poor’s 500 aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa pieaugs aptuveni par 6%. Šobrīd šī prognoze apcirpta līdz 1,5%, liecina FactSet apkopotie dati. Tas, ja salīdzina ar pagājušā gada 24% pieaugumu, izskatās maz. Turklāt vairāki Volstrītas tendenču pētnieki pat gaida, ka šā gada skatījumā lielo ASV publiski kotēto uzņēmumu nopelnītais varētu samazināties. Vidēji tiek gaidīts, ka jau trešajā ceturksnī ASV kompāniju peļņa gada skatījumā varētu sarukt par 3,2%. Savukārt ceturtajā ceturksnī tā atkal pieaugšot par nepilniem 4% (tas gan var būt pārlieku optimistiski). Daudz kas gan būs atkarīgs no tālākiem notikumiem, piemēram, kādi pavērsieni būs tirdzniecības karos. Tāpat kompāniju izmaksas un tādējādi bieži vien arī peļņu deldējusi augošā izejvielu, darbaspēka un ASV dolāra cena.

ASV tehnoloģiju milžu akciju cenas pirmdien pieauga pirms šonedēļ gaidāmiem augsto tehnoloģiju uzņēmumu paziņojumiem par to peļņu, savukārt naftas cenu kāpumu veicināja satraukums par naftas piegādēm no Tuvo Austrumu reģiona.

Eiropas biržu indeksi un Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» demonstrēja nelielu pieaugumu, bet cits Volstrītas indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,7% pirms gaidāmajiem «Amazon», «Facebook» un «Google» paziņojumiem par to peļņu.

Naftas cenas pieauga, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu, turpinoties saspīlējumam Persijas līča rajonā, kur Irāna kopš pagājušās nedēļas ir aizturējusi Lielbritānijas tankkuģi.

Turpinoties 2.ceturkšņa peļņas paziņojumu sezonai, «kompānijas līdz šim pārspēj zemās cerības, un ar to var pietikt, lai novērstu peļņas recesiju», komentēja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

«Līdz nedēļas beigām mēs uzzināsim vairāk par korporatīvās Amerikas stāvokli,» viņš piebilda.

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, sākoties tirdzniecības nedēļai, kurā gaidāma daudzu uzņēmumu peļņas rādītāju paziņošana.

Prognozes gaidāmajam peļņas rādītāju periodam gan ir atturīgas.

Tiek prognozēts, ka Volstrītas indeksa «Standard & Poor's 500» aprēķināšanā iekļautās kompānijas ziņos par otrā ceturkšņa peļņas samazināšanos par 3% salīdzinājumā ar analogu pērnā gada periodu. Starp kompānijām, kas šonedēļ paziņos savus peļņas rādītājus, ir «JPMorgan Chase», «Netflix» un «Johnson & Johnson».

Svarīgi faktori peļņas kritumam ir vājš pieprasījums Ķīnā un citos starptautiskajos tirgos, augstākas izmaksas muitas tarifu dēļ un augsta ASV dolāra vērtība.

«Peļņas pieaugums «S&P 500» [uzņēmumiem] pirmajā pusgadā ir bijis izvairīgs,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, ko noteica investoru reakcija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rezultātiem.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs rezumēja, ka lielo ASV uzņēmumu peļņas rezultāti 1.ceturksnī bijuši «labi, slikti un neglīti».

Pie «neglītajiem» bija pieskaitāmi rūpniecisko produktu ražotāja 3M rezultāti pēc tā paziņojuma par darbavietu skaita samazināšanu visā pasaulē preču noieta krituma dēļ. Tie veicināja Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» samazināšanos par 0,5%.

«Labo» rezultātu pusē bija uzņēmumi «Microsoft» un «Facebook», kas sekmēja Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos. Trešais Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» tikpat kā nemainījās.

«Tas simtprocentīgi ir saistīts ar peļņu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Investori uztver daudz datu, un mēs saņemam dažādus signālus attiecībā uz peļņu, bet tie lielākoties ir pozitīvi.»

Šogad līdz šim Rietumvalstu akciju sniegums bijis izcils. Kopš janvāra sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēkusies jau vairāk nekā par ceturto daļu.

Līdzīgi strauji palielinājusies arī cita ASV akciju tirgus - 30 gigantiskas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība. Tā novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme. Lai Dow indekss to sasniegtu, tam no pagājušās nedēļas beigu līmeņa būtu jāpieaug vien par 6,5%. Ņemot vērā to, ka ASV akcijas gandrīz katru jaunu dienu nu aizsniedzas līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, šāds scenārijs izskatās visai ticams.

Katrā ziņā šā brīža akciju cenu pieaugums neliecina par to, ka vērtspapīru mijēji būtu pievērsuši lielu uzmanību runām par ekonomikas bremzēšanos. Zināms pamats tam ir, jo vadošo tautsaimniecību dati pēdējās nedēļās bijuši nedaudz labāki nekā pirms tam gaidīts (tas attālinājis kādas neizbēgamas recesijas iespējamību). Tāpat pārsvarā aktuālas cerības uz tirdzniecības kariņu pamieru un to, ka aktīvi ekonomiku stutēs ietekmīgās centrālās bankas.

Pasaules ekonomika spiež pa bremzēm, lai gan akciju tirgus izskatās neapstādināms. ASV akciju vērtība šogad palēkusies jau par 21% un nupat aizsniegusies līdz jaunam rekordam.

Tas liecina, ka finanšu tirgus nākotni gluži dramatiskās krāsās neskicē un visai cītīgi meklē iemeslus optimismam.

Daļēji šis te optimisms gan varētu būt pašu tirgus dalībnieku izveidots. Jau pāris nedēļas pasaules lielākie Rietumvalstu uzņēmumi ziņo par savu iepriekšējā ceturkšņa veikumu. ASV gadījumā šobrīd par finanšu sniegumu informējusi gandrīz puse no Standard & Poor’s 500 indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem. Būtiski ir tas, ka aptuveni 80% (pēdējos gados tā ir ierasta aina) no šiem uzņēmumiem ir pārspējuši Volstrītas analītiķu pirms tam izteiktās peļņas prognozes. Šobrīd izskatās, ka ASV gadījumā turpināsies peļņas recesija, lai gan tā būs mērenāka, nekā lēsts pirms tam.

Akciju cenas Volstrītā otrdien atkal pieauga, un divi no Volstrītas indeksiem sasniedza jaunus rekordus, savukārt Eiropas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par eirozonas deflāciju augustā un ražošanas aktivitātes vājināšanos.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Lai gan ASV bezdarba līmenis ir pieaudzis un vairākos ekonomikas sektoros turpinās problēmas, analītiķi paredz, ka Vašingtonas atbalsta veicinātā ekonomikas atveseļošanās drīz novedīs pie spēcīga uzņēmumu peļņas kāpuma.

Tirgus gaida rekordlielu peļņu 2021.gada 4.ceturksnī, sacīja "S&P Dow Jones Indices" vecākais analītiķis Hovards Silverblats.

Eiropā Londonas biržas indekss krasi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga un Parīzes biržas indekss nedaudz samazinājās.

Eirozonā augustā bijusi 0,2% gada deflācija, salīdzinot ar 0,4% inflāciju jūlijā, liecina otrdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Investori parasti ļoti cītīgi seko ziņām par kompāniju finanšu datiem, un nereti kompāniju pārdošanas un peļņas rādītāji pārspēj analītiķu prognozes, raksta MarketWatch.

Tomēr tas, ka pārspētas analītiķu aplēses, ne vienmēr nozīmē, ka rādītāji uzlabojas – kompānijas pārdošanas apjomi vai peļņa var sarukt, bet tāpat būt labāki rezultāti, nekā gaidīja analītiķi.

Turklāt uzņēmuma datus vienā ceturksnī var ietekmēt vairāki faktori – izmaiņas grāmatvedībā, likumdošanas grozījumi vai vienreizēji pasākumi, tādēļ jāseko līdzi datiem vairākos periodos.

Patlaban investori vēl gaida visu kompāniju ceturtā ceturkšņa rezultātus, taču S&P Global Market Intelligence ekspertu aplēses liecina, ka Standard&Poor’s 500 indeksā iekļauto kompāniju ceturkšņa pārdošanas apjomi gada laikā būs vidēji pieauguši par 6,7%, bet peļņa uz akciju – par 14,9%.

Lai gan nereti viesu vēlme pēc asākām izjūtām pārspēj vēlmi pēc komforta un viņi izvēlas naktsmītnes cietumos vai ēkās ar traģisku vēsturi, tomēr šādas vietas iemieso mūsu tautas vēstures smagākās lappuses un būtu jāsaglabā neskartas.

Jāatgādina, ka pavisam nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par plāniem veidot viesnīcu kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas ēkā jeb t.s. Stūra mājā. Tāpat jau vairākus gadus apmeklētājiem ir iespēja nakšņot Karostas cietumā, tādējādi izbaudot neierastas sajūtas.

Vēstures smagākās lappuses nav domātas biznesam

Tūristu vēlmes ir ļoti dažādas - lielai daļai ceļotāju iespēja pārnakšņot ēkās, kurās kādreiz risinājušies šausminoši notikumi, šķitīs varens piedzīvojums. Daudzi pat neaizdomājas, kā konkrēto objektu būtu iespējams izmantot citiem mērķiem. Manuprāt, nav ētiski šādās vietās veidot biznesu, tajā skaitā, ierīkojot viesnīcas. Kā lielisku piemēru varētu minēt visiem labi zināmo Stūra māju, par kuras pārbūvi šobrīd norisinās plašas diskusijas. Manuprāt, pārveidojot šo namu par viesnīcu, tiek samazināta tā nozīme Latvijas vēsturē. Mūsu valsts vēsturē bijušas arī ļoti smagas lappuses – neskaitāmas zaudētas dzīvības, sagrautas ģimenes un dzīves. Tomēr tā ir un paliek mūsu vēsture, kura jāsaglabā un jāciena. Protams, par to ir jāstāsta jaunākajām paaudzēm un mūsu valsts viesiem, taču tas jādara ar cieņu pret tiem, kuri zaudējuši savas dzīvības. Spilgts piemērs ir Aušvica jeb Osvencima - nacistiskās Vācijas lielākā koncentrācijas nometne, kas atrodas Polijā. To ir iespējams apskatīt, dodoties ekskursijā gida pavadībā un uzzināt tās vēsturi. Tā ir vēstures izziņas, nevis atpūtas vai izklaides vieta.

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Apmierināti un motivēti darbinieki ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai biznesa attīstībai, tāpēc vēlos jūs iepazīstināt ar jaunākajām atziņām no Deloitte 2024. gada “Global Human Capital Trends” ziņojuma, ko Deloitte publicē kopš 2012. gada. Šī gada pētījums, kurā apkopoti vairāk nekā 14 000 respondentu viedokļi no 95 valstīm, izceļ būtisku faktu: darba robežām izplūstot (domājot par attālināto darbu), tādas iezīmes kā empātija un zinātkāre kļūst arvien būtiskākas.

Novērojamas labbūtības pasliktināšanās pazīmes

Lai gan vairums vadītāju atzīst, ka ilgtspējas prioritizēšana, arī attiecībā uz cilvēkresursiem, ir ļoti svarīga organizācijas panākumiem, šķiet, ka pašreizējie centieni ir nepietiekami, jo lielākā daļa darbinieku ziņo par stagnējošu vai pasliktinājušos labbūtību darbā. 53% darbinieku apgalvo, ka viņus visvairāk uztrauc pieaugošais darba stress, kas pasliktina mentālo veselību.

Saskaņā ar Deloitte Globālo Mileniāļu un Z paaudzes aptaujas datiem, 48% darbinieku un 53% vadītāju atzīst, ka darbā ir izdeguši, un gandrīz puse mileniāļu un Z paaudzes darbinieku norāda, ka visu laiku vai lielāko daļu laika jūtas stresa pārņemti. 2023. gada “Gallup State of the Global Workplace” pētījumā atklāts, ka 59% no pasaules darbaspēka “klusi aiziet no darba ” jeb, angliski runājot, “are quiet-quitting”.

Melnā zelta cena visai strauji atkāpusies līdz 60 ASV dolāriem par barelu

Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā nedēļas laikā ir sarukusi aptuveni par 10 ASV dolāriem. Turklāt nedaudz ilgākā termiņā – kopš aprīļa beigu daļas – tās cenas kritums sasniedzis gandrīz 20%. Tā saucamajā lāču tirgus stadijā šobrīd jau atrodas otra naftas tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas – cena.

Melnā zelta vērtībai ceļot zemāk likusi atklāsme, ka pasaules lielvaru tirdzniecības saasinājumi kļūs tikai akūtāki. Raizes ir, ka notiekošais varētu negatīvi iespaidot patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu un tādējādi – to vēlmi tērēt. Tas tendenču prognozētājiem savukārt liek cirpt arī globālā naftas patēriņa aplēses. Rezumējot – nostiprinās pieņēmums, ka ar naftas pieprasījumu varētu būt krietni sliktāk, nekā tika lēsts pirms tam. Šajā pašā laikā naftas piedāvājums joprojām, šķiet, ir pietiekami bagātīgs, kas liek augt valstu šī resursa uzkrājumiem. Piemēram, iepriekšējā nedēļā ASV jēlnaftas, dīzeļa un benzīna krājumi pieauga par 22 miljoniem barelu, kas bija visvairāk gandrīz 30 gadu laikā.

Pasaules lielākajos akciju tirgos šā mēneša pirmajā pusē turpinājies cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka fondu tirgū, neskatoties uz pandēmiju, atkal aiz kalniem pēc zināmas - ne pārāk ilgas - pauzes var nebūt jaunu vēsturisko virsotņu sasniegšana.

Tuvākajā laikā omu finanšu tirgos gan noteiks tas, kādas būs globāli vadošo kompāniju atskaites par to iepriekšējā ceturkšņa peļņu.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa šā gada otrajā ceturksnī būs sarukusi gandrīz par 45%, liecina "FactSet" apkopotie dati. Savukārt visa šā gada skatījumā pagaidām tiek lēsts, ka ASV lielāko uzņēmumu peļņa būs saplakusi par 21,5% un apgrozījums - par 3,9%.

Lielas cerības tiek liktas uz nākamo gadu. Tad no ASV uzņēmumiem vidēji tiek gaidīta peļņas palielināšanās gandrīz par 30% un apgrozījuma pieaugums par 8,5%. Kopumā šāds noskaņojums liek domāt, ka vismaz finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka sliktākais ar pasaules pandēmiju jau ir aiz muguras un, visticamāk, būs vērojams kaut kas līdzīgs "V" veida ekonomikas atgūšanās procesam. Pat straujāk uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņa var samazināties Eiropā. ASV investīciju bankas "JPMorgan Chase & Co" eksperti paredz, ka tā reģiona Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem būs kopumā sarukusi gandrīz par 60%.

Eiropas krājēji drīzumā savu naudu varēs virzīt pirmā vecā kontinenta marihuānas biržā tirgotā fonda (ETF) daļu virzienā.

Pieejamā informācija liecina, ka Kanādas uzņēmums Purpose Investments Vācijā plāno sākt tirgot Medical Cannabis and Wellness ETF akcijas, kurš savukārt uzpirks reģiona publiski kotētos medicīniskās marihuānas, marihuānas eļļas un citu legālo šīs nozares uzņēmumu vērtspapīrus. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka šis fonds prasīs 80 centus par katriem ieguldītiem 100 eiro.

Fonda pārstāvji cer, ka interese par šādiem ieguldījumiem būs gan no privāto baņķieru, gan institucionālo investoru puses.

"Medicīniskās marihuānas industrijai ir milzīgs potenciāls, un tā saskaras ar nozīmīgu investoru interesi. Līdz šim Eiropas investoriem bijusi ierobežota pieeja šim tirgum," Financial Times skaidro HANetf pārstāvji.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, rekordaugstai inflācijai pastiprinot investoru bažas, ka ir gaidāmas jaunas procentlikmju paaugstināšanas.

Galvenie Volstrītas indeksi samazinājās ceturto dienu pēc kārtas, turpinoties lejupejošai tendencei pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pagājušonedēļ paustā brīdinājuma, ka turpināsies procentlikmju celšana ar mērķi iegrožot inflāciju.

Frankfurtes, Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka pēc Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ātrā novērtējuma publicēšanas, kas liecina, ka gada inflācija eirozonā augustā palielinājusies līdz 9,1% salīdzinājumā ar 8,9% jūlijā, pamudinot Eiropas Centrālo banku (ECB) uz stingrāku monetāro politiku.

Eirozonas inflācija pārspēj rekordus 

Gada inflācija eirozonā jūlijā palielinājusies līdz 9,1% salīdzinājumā ar 8,9% jūlijā, liecina...

Tirgu dalībnieki tagad gaida, kad piektdien tiks publicēti dati par jaunu ASV darbavietu radīšanu, lai gūtu labāku priekšstatu par ekonomikas stāvokli.

"Sākot ar rītdienu un piektdienu, es domāju, mums būs daudz informācijas, ko pārdomāt," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins.

Naftas cenas kritās bažās par pieprasījumu, Ķīnai ieviešot jaunus Covid-19 ierobežojumus un pastāvot iespējamībai, ka vienošanās par Irānas kodolprogrammu var palielināt jēlnaftas eksportu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average " trešdien kritās par 0,9% līdz 31 510,43 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 3955,00 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 11 816,20 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 1,1% līdz 7284,15 puktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,7% līdz 12 873,48 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,4% līdz 6125,10 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 2,3% līdz 89,55 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,8% līdz 96,49 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,0015 līdz 1,0054 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,1656 līdz 1,1619 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 139,00 līdz 138,978 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,92 līdz 86,50 pensiem par eiro.

ASV biržu indeksi un vairums Eiropas biržu indeksu otrdien pieauga, investoriem mierīgi uztverot tirdzniecību karu starp ASV un Ķīnu.

Eiropas biržu indeksi īslaicīgi kritās pēc Ķīnas atbildes uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem, bet Volstrītas indeksi pieauga visu tirdzniecības dienu, investoriem uzskatot jauno eskalāciju ASV-Ķīnas tirdzniecības karā par mazāk svarīgu, nekā bija uzskatīts. Reaģējot uz Volstrītas indeksu kāpumu, sāka pieaugt arī Eiropas indeksi.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nosaka atbildes muitas tarifus piecu līdz desmit procentu apmērā ASV precēm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā, šādi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdienas lēmumu noteikt 10% muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Gan ASV, gan Ķīnas noteiktie tarifi stāsies spēkā 24.septembrī.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, ASV informācijas tehnoloģiju (IT) firmu akciju cenām būtiski samazinoties sakarā ar bažām par izaugsmes palēnināšanos šajā ietekmīgajā sektorā.

Volstrītas indekss «Nasdaq Composite», ko nosaka galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akcijas, kritās par 1,4%, samazinoties par vismaz 1% trešo tirdzniecības dienu pēc kārtas. Saruka arī abi pārējie Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500», kā arī nozīmīgāko biržu indeksi Eiropā un Āzijā.

Kritums notika pirms šonedēļ gaidāmām centrālo banku sanāksmēm ASV, Japānā un Lielbritānijā, kā arī pirms vairākiem ziņojumiem par ekonomikas rādītājiem un firmu peļņu.

IT firmu akciju cenas ASV ir kritušās, kopš uzņēmums «Facebook» pagājušonedēļ vēstīja par izaugsmes palēnināšanos, jo tam vairāk jātērē datu drošības garantēšanai, atbildot uz kritiku par šī sociālā tīkla privātuma politiku.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, savukārt naftas cenas kāpa bažās par situāciju Tuvajos Austrumos.

Volstrītas indeksi nedaudz pieauga pēc ziņām par "Disney" un citu uzņēmumu labiem peļņas rādītājiem.

Nākamnedēļ gaidāmais ziņojums par ASV patēriņa cenu indeksu var būt katalizators, lai Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" noslēgtu tirdzniecības sesiju virs 5000 punktu atzīmes, sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Parīzes, Frankfurtes un Milānas biržu indeksi pieauga, bet Londonas biržas indekss kritās.

"Disney" akcijas cena pieauga par 11,5% pēc ziņām par uzņēmuma peļņu, kas pārspējusi prognozes, un paziņojuma par dividenžu palielināšanu un jaunu akciju atpirkšanas programmu.

Francijas luksusa preču milža "Kering" akcijas cena pieauga par 6%, neraugoties uz gada apgrozījuma un peļņas samazināšanos, kompānijai pārfokusējot savu biznesu ap savu galveno zīmolu "Gucci".

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, investoriem pievēršot uzmanību trešdien plānotajai ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšanai. Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās.

Londonas biržas indekss palielinājās, pateicoties mārciņas vērtības kritumam, kas veicina cenu pieaugumu multinacionālo uzņēmumu akcijām, kuri gūst peļņu ASV dolāros.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Bankas politikas veidotājs Gertjans Vlīge deva mājienu par iespējamu balsojumu, kurā varētu tikt nolemts janvārī pazemināt šīs centrālās bankas galveno procentlikmi.

Lielbritānijas ekonomika novembrī saruka par 0,3%, jo gaidāmais Brexit un politiska neskaidrība veicināja rūpnieciskās ražošanas izlaides samazināšanos.

Volstrītas biržu indeksiem pieaugot, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīs "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās pēc ziņām, ka ASV administrācija apsver nodokļu paaugstināšanu turīgajiem akciju investoriem, savukārt Eiropas akciju cenas pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi un obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu.

Volstrītas indeksi trešdien bija pieauguši, bet lielāko nedēļas daļu bija pakļauti spiedienam, pastāvot bažām par pārāk augstiem akciju novērtējumiem un augošu Covid-19 gadījumu skaitu Indijā un citās valstīs.

Ceturtdienas kritumu Volstrītā sekmēja ziņas, ka ASV prezidents Džo Baidens izstrādā plānu pacelt nodokļa likmi akciju darījumos gūtai peļņai no 20% līdz 39,6% cilvēkiem, kas nopelna vairāk nekā miljonu ASV dolāru.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par 0,9%.

Baidens jau pirms tam bija ierosinājis pacelt uzņēmumu ienākuma nodokļus, lai finansētu viņa ierosinātu infrastruktūras attīstības plānu 2,3 triljonu dolāru apmērā.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,8% un Parīzes biržas indekss - par 0,9%, reaģējot uz ECB paziņoto lēmumu.

Pasaules biržu indeksi pirmdien mainījās dažādos virzienos pēc ziņām, ka ASV un Ķīna tirdzniecības sarunu gaitā ir pietuvojušās vienošanās noslēgšanai, kas atcels dažus no pēdējos mēnešos noteiktajiem muitas tarifiem.

Āzijas biržu indeksi pieauga, Eiropas biržu indeksiem bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi kritās.

Analītiķi sacīja, ka Volstrītas reakcija daļēji atspoguļoja uzskatu, ka tirdzniecības sarunu progress jau ir pozitīvi ietekmējis tirgu.

«Pēdējās nedēļas mums bija pozitīva reakcija uz progresu tirdzniecības vienošanās panākšanā. Tagad, kas tas ir gandrīz izdarīts, mēs sākam runāt par to, kādā ziņā šī tirdzniecības vienošanās nebūs tik lieliska,» teica «FTN Financial» analītiķis Kriss Lovs.

Analītiķi uzskata, ka spiedienu uz ASV akcijām radīja arī vāji būvniecības dati un ziņa, ka ASV Kongresa demokrāti paplašina izmeklēšanu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu un viņa palīgiem.