Finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu skaits aug, attiecīgi pieaug arī maksātnespējas procesu un bankrotējušo uzņēmumu skaits. Arvien vairāk fizisko un juridisko personu uz savas ādas izjūt, ko nozīmē maksātnespējas process, atklājas jaunas spēkā esošā maksātnespējas regulējuma nepilnības.
Protams, sabiedrības uzmanības degpunktā lielākoties nokļūst naudas grūtībās nonākušie iedzīvotāji - izūtrupētas ģimenes pārdzīvojumi cilvēkos izraisa daudz lielāku līdzjūtību nekā gadījumi, kad izpārdota tiek juridiskas personas, tas ir, uzņēmuma, manta. Tomēr, kašķējoties par to, kā labāk aizsargāt iedzīvotājus, un iztēlē zīmējot ainiņas, kurās nežēlīgi baņķieri izliek no mājām raudošus bērnus, nereti tiek piemirsts, ka ekonomiskās lielķezas laikā ir svarīgi aizsargāt arī uzņēmumus. Kaut vai tādēļ, ka uzņēmumu bankrots lielākoties nozīmē arī zaudētas darbvietas, nereti - pat simtiem.
Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem maksātnespējas lietas ierosināšana lielākoties nozīmē maksātnespējas procesa pasludināšanu un bieži vien rezultātā - bankrotu. Ne vienmēr, bet pārāk bieži. Par to, ka maksātnespējas process varētu kalpot par līdzekli uzņēmuma atveseļošanai un maksātspējas atjaunošanai, dažkārt tiek runāts semināros, bet prakse diemžēl ir cita. Protams, pēdējos gados ir ieviesti daži biznesa «rehabilitācijas» mehānismi - tiesiskās aizsardzības process (TAP) un ārpustiesas TAP. Tomēr pagaidām šie jauninājumi nav īpaši efektīvi, un lielai daļai lūdzēju cerēto tiesisko aizsardzību tā arī nav izdevies iegūt. Arī par to, cik efektīvs Latvijā ir TAP, varēsim spriest tikai pēc kāda laiciņa.
Maksātnespējas lietas ierosināšana ir kļuvusi ja ne gluži par izklaidi, tad par parādu piedziņas mehānismu gan. Juristu aizrādījumi, ka maksātnespējas procesa mērķis nav parādu piedziņa, skan samērā naivi - kamēr šis būs ātrākais un bieži vien efektīvākais veids, kā piespiest darījumu partneri norēķināties par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, tikmēr šāda prakse būs izplatīta. Patlaban maksātnespējas procesu ierosināt ir samērā vienkārši, turklāt to iespējams izdarīt pat tad, ja parāda summa ir niecīga. Maksātnespējas likums ir nepilnīgs, un arī svaigākie likuma grozījumi to nepadarīs par ideālu. Problēmas ar šīs jomas tiesisko regulējumu Latvijā ir hroniskas, un tas atspoguļojas arī Pasaules Bankas veidotajā uzņēmējdarbības vides novērtējumā Doing Business - 2009. gadā Latvija uzņēmējdarbības izbeigšanas «ērtības» ziņā bija 89. vietā pasaulē, bet 2010. gada reitingā pakāpusies vien par vienu vietu.
Lai praksē iedzīvinātu lielisko teoriju, ka maksātnespējas procesa mērķis var būt ne tikai biznesa vides iztīrīšana no «kritušajiem» uzņēmumiem, bet arī grūtībās nonākušo uzņēmumu «rehabilitācija», ar likumu vien nepietiek. Nepieciešams mainīt arī uzņēmējdarbības kultūru - iedzīvināt ārpustiesas parādu restrukturizācijas ieražas, proti, parādnieku brīvprātīgu vienošanos ar kreditoriem, no vienas puses un kreditoru iecietību pret grūtībās nonākušajiem, - no otras.
