Tekstilnozares a/s Rita veikusi zīmola maiņu, lai iekarotu vietējo tirgu ar Latvijas dizaineru kolekcijām.

Kopš šā gada 19. septembra zīmols Rita ieguvis jaunu «seju», mainījies arī uzņēmuma sortiments – tradicionālos veļas izstrādājumus papildinājušas Latvijas dizaineru veidotas sieviešu apģērbu kolekcijas. Nākotnes ieceres saistās arī ar vīriešu modi un zīmola Rita nostiprināšanu eksportā. Pirmais mēnesis pēc zīmola maiņas apliecinājis, ka izvēle bijusi pareiza, apgalvo a/s Rita pārdošanas daļas vadītāja Jūlija Grabarovska.

Jauni vēji

A/s Rita nākamgad apritēs 90 gadi, un pārdzīvots ļoti daudz pārmaiņu. Šogad mainīta uzņēmuma koncepcija – līdzīgi kā lielie ražotāji Eiropā, a/s Rita izstrādā sezonas kolekcijas. Krievijā jau prezentēta 2014.gada pavasara –vasaras kolekcija, Latvijā ar labiem panākumiem pirms mēneša izrādīta rudens–ziemas apģērbu kolekcija.

«Sausums sāk radīt problēmas – vasarāji dīgst nevienmērīgi, jaunie dzinumi nespēj izlauzties cauri cietajai zemes garozai,» šodien laikrakstā Zemgales Ziņas atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Zemnieks Juris Kaņepe rādījis, kā viņa apsētajos laukos Glūdas pagasta zemnieku saimniecībā «Ziemeļi» cauri cietajai māla garozai asnus mēģina izdzīt nesen iesētā labība. Šogad jau piedzīvoti pamatīgi zaudējumi, pārsējot ziemāju laukus, bet ieilgušais sausuma periods radot bažas, ka vienmērīgi nesadīgs vasarāji.

«Dažādas laika ziņu interneta lapas tagad ir zemnieku lasītākā literatūra,» stāstījis J.Kaņepe. Sausuma dēļ faktiski apstājušies arī visi saimniecībā veicamie darbi, un tiekot gaidīts lietus, lai pāris dienu pirms tā varētu laukos kaisīt minerālus.

Šogad laikapstākļi zemniekus nelutina – viņi gan novērtējot to, ka agrais un siltais pavasaris ļāvis agrāk pabeigt gan izsalušo ziemāju pārsēšanu, gan vasarāju sējas darbus, tomēr ieilgušais sausums nu jau sāk satraukt.

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) uzdevums būs piecos gados sasniegt tādu līmeni, lai piesaistītu viena miljarda eiro investīcijas gadā, teica Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Investīciju nodaļas vadītājs Rolands Bogdanovs.

Savukārt tūristu skaita ziņā tuvāko gadu laikā iecerēts sasniegt 80% no 2019.gada līmeņa.

Kopumā aģentūras budžets būs nedaudz vairāk nekā 2 miljoni eiro un to veidos līdzekļi, kas piešķirti reorganizētajam Rīgas Tūrisma attīstības birojam, Ārlietu pārvaldei un Pilsētas attīstības departamentā esošajai Investīciju un attīstības nodaļai.

Kopumā darbam RITA plānots piesaistīt 32 darbiniekus, kuri strādās trijos virzienos - investīciju piesaistē, tūrisma attīstības un Rīgas zīmolvadībā.

Kā informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), RITA izveide esot viens no priekšvēlēšanu solījumiem, ko solīja ne tikai pašreizējās koalīcijas partijas, bet arī opozīcija. Līdz ar to, viņš cerot, ka par aģentūras izveidi balsos arī opozīcija.

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju, 23. martā ar tiešsaistes lekciju par biznesa izaugsmes plānošanu jau septīto reizi tiks uzsākta SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programma.

Tās ietvaros 13 dažādu nozaru uzņēmumi turpmāko sešu mēnešu garumā ekspertu un mentoru vadībā pilnveidos zināšanas un prasmes tādās jomās kā inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un produktu vadība, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana un ilgtspēja.

Šogad Izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar inovāciju vadības uzņēmumu “Helve”. Dalība Izaugsmes programmā ir bez maksas un tā paredzēta Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar vismaz divu gadu pieredzi uzņēmējdarbībā. Kopš 2018. gada Izaugsmes programmu absolvējuši jau vairāk nekā 70 Latvijas uzņēmumu.

SEB Inovāciju vadītāja Irēna Vercmane: “Lielai daļai uzņēmumu šobrīd jāvelta papildu resursi, lai risinātu operatīvos jautājumus, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju un tās izraisīto ietekmi gan uz piegādes ķēdēm, gan noieta tirgiem. Taču tas nenozīmē, ka nepieciešamība stratēģiski domāt soli uz priekšu būtu kļuvusi nebūtiska. Šajos apstākļos vēl jo svarīgāk ir attīstīt spēju izaicinājumos saskatīt jaunas iespējas, lai nodrošinātu sava biznesa ilgtspēju. Tāpēc prieks, ka mūsu uzņēmēji saglabā izaugsmes ambīcijas un vēlas gan papildināt jau esošās zināšanas, gan apgūt ko jaunu savai attīstībai.”

Latvijā lielākā daļa atbalsta instrumentu uzņēmējdarbībā ir paredzēti jaunajiem uzņēmējiem, savukārt, maziem un vidējiem uzņēmumiem šādu iespēju ir ļoti maz. Līdz ar to AS «SEB banka», turpinot pagājušajā gadā aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, izsludina pieteikumu pieņemšanu programmas ceturtajam ciklam, kas notiks no oktobra līdz janvārim.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 12-14 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska mēroga ekspertu un mentoru vadībā strādās pie inovatīva produkta vai pakalpojuma izveides, lai turpmāk nodrošinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi, kā arī izstrādās trīs mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Programmas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta biznesa zināšanu un prasmju pilnveidošanai ar uzsvaru uz tādām digitalizācijas laikam raksturīgām prasībām kā digitālo tehnoloģiju pielietojums, inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un pārdošana, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana.

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir pārsteidzis Latvijas sabiedrību ar revolucionāru ideju, ka pacienti, kas, ārstēšanās laikā būs izmantojuši kādu maksas pakalpojumu vairs nevarēs saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi.

Gribētos noticēt ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa Rīta panorāmā teiktajam, ka ministrs, kas savu darbu veicot ar novatorisku pieeju, iespējams, esot testējis sabiedrības viedokli. Ja pieņemam, ka iepriekšējā Latvijas valsts prezidenta leģendārā žurnālistiem izteiktā frāze «Čaļi, pa galvu vajag, ja! Ilgi neesat sisti tikai, ja!» nebija nekas vairāk, kā avangardisks joks, kura mērķis bija pārbaudīt preses brīvību un žurnālistu drosmi, tad varam noticēt arī Brigmaņa skaidrojumam.

Iedomājoties to, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs nejokoja un neko netestēja un Veselības ministrijā tik tiešām tiek kalti plāni par to, kā maksas medicīnas izmantotājiem ierobežot iespējas saņemt valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus kājas var palikt stīvas. Ja ne gluži man, tad desmitiem tūkstošu pacientu, kuri nesakārtotās veselības aprūpes sistēmas dēļ mēnešiem un pat gadiem ilgi spiesti gaidīt rindās, lai saņemtu kādu vitāli nepieciešamu medicīnas pakalpojumu.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Šķēršļi, kas šobrīd sastopami globālās izaugsmes un ražošanas jomā, un vājās eirozonas izaugsmes prognozes savienojumā ar neskaidrībām saistībā ar Brexit referendumu un ģeopolitisko situāciju, ierobežo uz eksportu un ieguldījumiem orientētas izaugsmes iespējas Baltijas valstīs.

Lai gan patērētāji ir saglabājuši imunitāti pret nelabvēlīgo ārējo vidi, bez straujākas ieguldījumu veikšanas eksporta potenciāla uzlabošanai vidējā termiņā varam sagaidīt izaugsmes potenciāla samazināšanos. Vājie izaugsmes rādītāji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 2017. gadā sasniegs attiecīgi 2,6%, 2,8% un 3% līmeni. Šādos paaugstinātas neskaidrības apstākļos varam sagaidīt nelielu inflācijas palielināšanos, ko papildinās būtiski riski kopējā izaugsmē, skaidro Nordea bankas ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs.

Baltijas valstu atvērtā ekonomika saskarsies ar ievērojamiem šķēršļiem saistībā ar vājiem globālās tirdzniecības rādītājiem un jo īpaši gausas izaugsmes prognozēm attīstītajās valstīs. Apvienojumā ar aizvien lielāku ģeopolitisko neskaidrību Eiropā, eksporta ieņēmumiem un ar tiem saistīto ieguldījumu rādītājiem nevar prognozēt augšupeju. Iekšzemes pieprasījums joprojām ir galvenais izaugsmes dzinējspēks Baltijas valstīs.

Tā sakritis, ka vienlaikus, pērnā gada nogalē, jaunos biznesa dīķos iepeldēja divas reklāmas industrijas haizivis.

!Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks kopā ar partneriem palaida sulas, kosmētikas un uztura bagātinātāju līniju, kas centrēta ap smiltsērkšķiem. Bet aģentūras Taivas Ogilvy līdzīpašnieks Andris Blaka autosalonā sabēra smiltis un atvēra savu pludmales sporta centru.

Ēriks saka, ka reklāmas biznesa pamatā ir «viena skumja patiesība — mēs radām to, ko cilvēks pēc definīcijas mēģina neredzēt. Tāpēc saņemt gandarījumu ir grūti». Viņš allaž esot gribējis radīt kaut ko, kam var pieskarties un ko parādīt mazbērniem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, lēš nozares zinātāji. Vienlaikus reklāmā tāpat kā jebkurā citā nozarē patlaban ir grūtāk gūt adekvātu peļņu. Tomēr astoņus gadus no vietas (nerēķinot pērno gadu) reklāma ir bijusi rentabla nozare un iespējams, ka industrijas spēlētājiem ir brīvi līdzekļi, ko investēt citviet, rēķina Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols. Turklāt reklāmistiem, salīdzinot ar citu nozaru darboņiem, ir vēl arī kāda priekšrocība ieiešanai jaunā biznesa nišā — viņi ir labi trenēti, lai saredzētu ideju, kas varētu aiziet. «Abas šīs investīcijas ir šaurās nišās. Tas apliecina, ka šis nav mirkļa vājums, bet pārdomāta ideja,» saka Ģ.Ozols.(Foto: Kristaps Kalns)

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Lai gan no šī gada sākuma dažādi makroekonomikas rādītāji sākuši signalizēt par zināmu stabilitāti (IKP, preču un pakalpojumu importa un eksporta neliels pieaugums), parādu atgūšanas nozarē joprojām turpinās stagnācija – vidējā maksājuma summa, salīdzinot ar gada sākumu, samazinājusies, arī parādsaistību apmaksas disciplīna turpina svārstīties, atgādinot, ka nozīmīgai daļai apmaksas grūtībās nonākušo kredītņēmēju krīzes zemākais punkts vēl nav sasniegts. Piebildīšu, ka tā ir normāla prakse, jo kredītsaistību apmaksas rādītāji ekonomikas stabilizācijai pielāgojas ar laika nobīdi.

Savukārt nozares uzņēmumiem šis ir laiks, ko veltīt biznesa funkcionalitātes, efektivitātes un jaunu iespēju pārskatīšanai. Viens no lielākajiem veikumiem un solis pretī parādu piedziņas jomas sakārtošanai Latvijā neapšaubāmi ir Latvijas ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas dibināšana, kas šobrīd apvieno piecus vadošos nozares uzņēmumus.

Šī asociācija un tās uzņēmumi strādās, lai aizsargātu kreditoru intereses (būtībā tā darbosies kā nozares kvalitātes zīme), piedalītos parādu piedziņas nozari reglamentējoša tiesiskā akta izstrādē, kā arī veicinātu izpratni par ētisku parādu atgūšanas praksi un iesaistītos dialogā.

Šo ceturtdien Eiropas Parlaments ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta Žana Kloda Trišē piedalīšanos pavadīja ražīgu dienu, jo tika pieņemtas veselas trīs rezolūcijas. Tika brīdināts arī no pārlieku lielas algu samazināšanas, jo arī tas apdraudot trauslo ekonomikas izaugsmi.

Pirmā no pieņemtajām rezolūcijām bija par ECB līdzšinējā darba novērtējumu. ECB tika kritizēta, ka tā 2008. gadā. procentu likmes samazināja ne tik ātros tempos kā vajadzēja. Jāatgādina, ka vēl toreiz ECB cīnījās ar inflāciju (tagad inflācija ECB monetārās politikas noteicējiem nav ne prātā), kura bija virs ECB vēlamajiem 2%. Arī cenu stabilitāte tika noteikta par bankas prioritāti Nr.1. Rezolūcijā tika izteiktas arī bažas par to vai ECB aktīvi tirgū iepludinātā naudiņa ir sasniegusi savu mērķi, proti, mazos un vidējos uzņēmumus. Vairums banku ECB lēto naudu kīzes laikā esot izmantojušas, lai palielinātu savu peļņu un mazinātu zaudējumus. ECB tika brīdināta, lai pāragri nepievērstos inflācijas apkarošanai, jo tas var apdraudēt pirmos ekonomikas atveseļošanās asnus.

Janvārī akciju tirgi saguruši un sākusies apjomīga izpārdošana.

Lai arī uz cik optimistiskas nots saistībā ar cenu pieaugumu lielākajos pasaules akciju tirgos noslēgtos pagājušais gads, šobrīd tos pārņēmis pilnīgi pretējs noskaņojums. Riska apetīte samazinās, ko pavada dažviet visai straujš akciju cenu kritums. Notiekošais iet roku rokā ar ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) politiku – minētā iestāde šonedēļ paveica to, ko liela daļa tirgus dalībnieku sakostiem zobiem gaidīja – ikmēneša kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) jeb dolāru drukāšanas programmas apjomi tika ierobežoti vēl par 10 miljardiem ASV dolāru – līdz 65 miljardiem. Šādas gaidas vien un arī tām sekojošais pats fakts rezultējās ar kaut ko līdzīgu panikai attīstības valstu tirgos, kur investori metas pārdot gan šo valstu vērtspapīrus, gan valūtas. Tāpat akciju cenu kritums vērojams lielākajos attīstīto valstu akciju tirgos un pašlaik arvien vairāk tiek runāts, ka pēc pagājušā gada straujā riska aktīvu vērtību kāpuma ievadīta nopietnāka cenu korekcija globālā līmenī. Jānorāda, ka FRS īstenotās pakāpeniskās QE samazināšanas tēma, visticamāk, aptvers visu šo gadu un līdz ar to, vismaz no šī aspekta puses raugoties, akciju tirgū prognozēt ļoti pozitīvas tendences varētu būt visai riskanti. Protams, jāatceras, ka var pelnīt arī cenu krituma apstākļos un cenu samazināšanās pat bieži var izrādīties labs brīdis, lai kāda uzņēmuma akcijas iegādātos lētāk, ja ir pārliecība, ka konkrētā korporācija ir fundamentāli labi sagatavota pieaugumam nākotnē. Turklāt jau vairākkārt rakstīts, ka daudzi eksperti – gan ārzemju, gan vietējie – norādījuši, ka korekcija attīstītajos tirgos būtu pat vēlama, jo tā panīdē cenu burbuļa veidošanās asnus (pagājušajā gadā ASV vadošo indeksu vērtības pieauga gandrīz par 30%). Izpārdošanu šīs nedēļas beigās pastiprināja arī vāji Ķīnas ekonomikas dati, kas atklāja, ka valsts ražošanas sektora aktivitāte bijusi zemākā sešu mēnešu laikā.

Eiropas Savienība (ES) ir palielinājusi kompensāciju piedāvājumu lauksaimniekiem, kas guva ievērojamus zaudējumus sakarā ar E.coli baktērijas uzliesmojumu līdz 210 miljoniem eiro, vēsta BBC.

Jau rakstīts, ka Eiropas Komisija iepriekš piedāvāja kompensācijas 150 miljonu eiro apmērā, tomēr lauksaimnieki no šī piedāvājuma atteicās, norādot, ka tas ir pārāk maz.

Jaunais piedāvājums kompensēs lauksaimnieku zaudējumus 50% apmērā norādīja ES lauksaimniecības komisārs Dačjans Cološs, vēsta Sky News. Spānija, kuras dārzeņu audzētāji visvairāk cieta no Vācijas ieviestā dārzeņu importa aizlieguma, iepriekš pieprasījusi kompensācijas 100% apmērā,

Vēlāk dārzeņu audzētājiem būs iespēja izmantot citus maksājumu avotus, kas ļaus segt zaudējumus pat 70% apmērā, piebilda komisārs.

Lai gan Vācija ir paziņojusi, ka infekcijas uzliesmojums tuvojas beigām – valstī joprojām spēkā ir brīdinājums uzturā nelietot svaigus tomātus, salātus, gurķus un dažādus asnus, līdz tiks atrasts noslēpumainās infekcijas cēlonis.

Preiļiem ir ambīcija ieņemt vienu no redzamākajām vietām Latgales tūrismā – jaunie Preiļi dzimst līdz ar vācbaltiešu pils rekonstrukciju.

Attīstot pili ar muižas apbūves kompleksu un parku, Preiļu pašvaldība cer pilsētu padarīt pievilcīgāku tūristiem. Pili nav paredzēts piedāvāt kā statisku apskates objektu, bet gan nodot biznesam – lai vecā ēka strādā un pelna. Paralēli Preiļi attīsta arī veselības uzlabošanas un rehabilitācijas tūrisma pakalpojumus. Pašvaldība iegādājusies veco baseina ēku Liepājas ielā, kurā veido veselības uzlabošanas un rekreācijas kompleksu ar viesnīcu, ko pēc būvdarbiem izsoles kārtībā nodos uzņēmējiem. «Preiļi būs reāla alternatīva atpūtai Jūrmalas sanatorijās. Mums ir ekoloģiska vide, pils, keramikas darbnīcas, vīngliemežu audzētava, vīna darītava, aktīvās atpūtas iespējas. Kādi tur vairs Vaivari? Preiļi – restarts dzīvei!» novada tūrisma potenciālu saredz Preiļu novada uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece. «Un būtiski, ka mums ir labākā dzemdību nodaļa Latgalē,» viņa piebilst. «Vēlamies tūristam nodrošināt pilnu servisu,» piebilst Preiļu novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Meļko. Tomēr pils ir tūrisma attīstības stratēģijas pirmais un arī galvenais posms.

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Fragments no intervijas:

Ko Latvija ir ieguvusi, iestājoties eirozonā?

Latvijas iestāšanās eirozonā ir bijis trešais būtiskākais notikums pēc iestāšanās ES un kļūšanas par NATO dalībvalsti. Nav piepildījies neviens no Armagedona scenārijiem, par kuriem brīdināja un ar kuriem baidīja Latvijas iedzīvotājus pirms iestāšanās eirozonā gan atsevišķi ekonomisti, gan arī politiķi. It īpaši ekonomiskās recesijas laikā redzējām, ka Latvijai pietrūkst vienas lielas starptautiskas institūcijas, kas stāvētu mums aiz muguras un pie kuras varētu vērsties un saņemt nepieciešamo naudu īstermiņa problēmu risināšanai.

Ar drakoniskiem taupības pasākumiem cenšoties samazināt budžeta deficītu, Eiropas valstis var nokaut jau tā vārgulīgos ekonomiskās atveseļošanās asnus, brīdina eksperti.

Prognozes par ekonomiskās krīzes otro vilni var īstenoties un arī ļoti sāpīgi ietekmēt ne tikai daudzu citu, bet arī Latvijas ražotājus. Latvijas valstij būtu jādomā par to kādus pasākumus īstenot, lai pašmāju ražotāji kļūtu konkurētspējīgāki, piemēram, samazinot darbaspēka nodokļus, norāda metālapstrādes un mašīnbūves nozares eksperts Vilis Dārznieks. Viņaprāt, Latvijas ražotāji – eksportētāji būs sava veida spogulis notiekošajam ārvalstu tirgos.

Tikko spēj kompensēt

Šobrīd apstrādes rūpniecības ienākumi ārzemes tikko spēj kompensēt iekšējā tirgus kritumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Franču vīndari šogad ievākuši mazāko ražu 60 gadu laikā, jo pavasara sals sabojājis ražu vairākos bordo vīna reģionos, savukārt vasaras vētra veicinājusi šampanieša vīnogu straujāku bojāšanos, raksta Bloomberg.

Rezultātā vīna apjoms sarucis par 19%, kas ir ekvivalents aptuveni 4,9 miljardiem pudeļu, liecina Francijas Lauksaimniecības ministrijas aplēses. Tas ir straujākais kritums kopš vismaz 1957.gada, kad sals pavasarī iznīcināja asnus. Ministrija skaidro, ka ražošanas apjomu kritumu lielākoties ietekmēja pavasara sals, savukārt sausums dienvidaustrumu reģionos situāciju nepadarīja labāku.

Francija un Itālija parasti sacenšas par pasaules lielākā vīna ražotāja titulu, līdz ar to laikapstākļi ir nozīmīgs faktors. Arī Itālijas vīna laukus ir skāris sals, sausums un karstais laiks, taču tiek prognozēts, ka apjomi pārspēs Francijas. Itālijas vīna ražošanas asociācijas prognozes liecina, ka šogad tiks saražoti 47,2 miljoni hektolitru, salīdzinot ar 36,9 miljoniem hektolitru Francijā.

Biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju - Aiva Vīksna, uzņēmuma AV Consulting un SIA LatBan sindikāts Nr.1 dibinātāja, SIA Brother’s Travel Georgia partnere, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja un šīs izdevniecības dibinātās Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija direktore.

Uzņēmēja ir no Gulbenes. Tur arī uz augusi un dzinusi pirmos asnus uzņēmējdarbībā. Jau mācoties skolā, A. Vīksna vasaras brīvlaikā ar brāli, brālēnu un māsīcu vāca ārstniecības augus. Tos nodeva aptiekā un saņēma pirmo sevis nopelnīto atalgojumu. Tie, varētu teikt, bija uzņēmējas pirmie soļi pretim biznesam.

Uzņēmējas portrets: Zane Čulkstēna 

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma...

“Es gan tanī laikā nedomāju, un neviens jau nerunāja par savu biznesu. Man patika kaut ko darīt vairāk nekā ci tiem, domāt atšķirīgi. Man bija svarīgi nopelnīt pašai, būt neatkarīgai,” stāsta A. Vīksna.

Pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu, tagadējā uzņēmēja iestājās LU Ķīmijas fakultātē. Viņai skolas laikā patika gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. Un A. Vīksna bija nolēmusi, ka kļūs par ķīmijas skolotāju. “Mācoties jau piektajā kursā, Latvijā sākās pārmaiņu laiki. Veidojās pirmie kooperatīvi, un manī radās ziņkāre. Kas ir bizness? Man nemācīja to. Es nezināju, kas ir mārketings un citi tanī laikā gudrie biznesa termini. Bet interese bija tik liela, ka, beidzot LU Ķīmijas fakultāti, es atteicos no labiem piedāvājumiem kā ķīmijas skolotājai, bet gan lēcu aukstā ūdenī,” atceras A. Vīksna.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Darbojusies arī modes biznesā

1991. gadā sākās A. Vīksnas pirmie soļi biznesā no kioska Centrāltirgū, no privatizētas mazas pašapkalpošanas kafejnīcas Pārdaugavā, līdz 1993. gadā tika izveidota izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. “1993. gadā uzaicināju Aivu un viņas vīru kopā veidot biznesu – Lietišķās informācijas dienestu, kuru veiksmīgi no dibinājām un attīstījām. Uzņēmēju varu raksturot kā spilgtu, erudītu, komunikablu, godīgu un enerģisku. Vienmēr pozitīvi noskaņotu,” komentē Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Pēc viņa domām, mērķtiecība, godīgums un sistēmiskums ir īpašības, kas uzņēmējai palīdzējušas biznesā.

Visu rakstu lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

#Tieši Absolūts ēd ir kļuvis par logo Lipsku ģimenes saimniecībai.

Lipsku ģimene Krimuldas novada Inciemā saimnieko bioloģiski un kaļ idejas jaunajai pavasara sezonai

Kad ierodamies pie Lipsku ģimenes, saimnieks Juris naglo sijas topošajā augļu un dārzeņu pārstrādes telpā, kur tiks ražoti kaltētu augu pulveri. Tā atrodas līdzās diedzētavai, kur pirmos asnus laiž sinepes, zirnīši, saulespuķes, kvieši un citi mikrozaļumi. «Neesam liela saimniecība, bet dārzeņu audzēšana ir mūsu sirdslieta,» teikts Absolūts ēd mājaslapā. Tieši Absolūts ēd ir kļuvis par logo Lipsku ģimenes saimniecībai. Jāuzsver, ka Lipsku ģimenē aug četri bērni vecumā no diviem līdz 10 gadiem un abi vecākie jau tur rūpi par savām dobītēm.

Eksperti turpina brīdināt par iespējamo apdraudējumu Eiropas jau tā visai trauslajai ekonomiskajai izaugsmei.

Ar drakoniskiem taupības pasākumiem cenšoties samazināt deficītu, Eiropas valstis var nokaut jau tā vārgulīgos atveseļošanās asnus, jo izdevumu samazināšana un nodokļu paaugstināšana laikā, kad daudzi uzņēmumi un patērētāji vēl aizvien cieš no globālās krīzes sekām, var dot pamatīgu triecienu patēriņam, kavējot ražošanas atgūšanos. Eiropai draud ne tikai tūlītēja krīze, bet arī ilgtermiņa ekonomiskie izaicinājumi — tās ražotāji nespēs piedāvāt savas preces lētāk nekā kolēģi Āzijā, savukārt ASV ir aizsteigusies priekšā tehnoloģiju attīstībā.

«Galvenais uzdevums ir novērst situāciju, ka valsts sektora krīze atkal noved pie kritiskiem notikumiem finanšu sektorā un reālajā ekonomikā,» ECB padomes locekļa Ēvalda Novotnija teikto citē Reuters.