Finanšu ministrijas nespēja deviņu mēnešu laikā izstrādāt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma piemērošanas noteikumus, rada augsni nevajadzīgām domstarpībām starp nodokļu maksātājiem un VID.
«Uzskatu, ka šis kārtējais robs ir apliecinājums iestāžu nolaidībai, jo nevar prasīt, lai persona maksā nodokļus, nesaprotot, par ko, kad un kā ir jāmaksā,» tā SIA Komercpadoms valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
«Man radies iespaids, ka VID normatīvo aktu trūkumu aizpilda ar slepeniem iekšējiem normatīvajiem aktiem, ar ko nodokļu maksātājam nav tiesību iepazīties. Nodokļu maksātājam ir tikai tiesības minēt, kādā veida VID ir nonācis pie konkrētās normas interpretācijas, » pauž M. Vanags.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu
šeit!
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija
DB arhīvā.
Pensijas
Nākotnes pensija jākrāj pašiem
Jo ilgāks darba mūžs, jo uz lielāku pensiju var pretendēt nākotnē, tomēr 3.pensiju līmenis var izrādīties vienīgais glābējs. Ja piepildās scenārijs, ka pēc 40 gadiem viens strādājošais uzturēs divus pensionārus, pašreiz dotie solījumi maksāt pienākošās pensijas var nepiepildīties. Tādējādi, ja šo gadu laikā 2. pensiju līmenis tiks «sabojāts», nākotnē ir draudi saņemt mazākas pensijas nekā pienākas vai nesaņemt vispār.
Iepirkumi
Centrāltirgus rekonstrukcija strupceļā
Šovasar paralizēta rekonstrukcija a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT) sakņu paviljonā, un tas uzņēmumam rada zaudējumus. RCT uzskata, ka tas noticis Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu dēļ. Tādējādi kavējas vairāk nekā viena miljona latu ieguldīšana objektā, tas ietekmē sakņu tirgotāju darbu un neļauj turpināt kopējo investīciju projektu. IUB tam nepiekrīt.
Toni zinātnē un pētniecībā diktēs uzņēmēji
No ERAF uzņēmēju un zinātnieku sadarbībai turpmākos piecus gadus no ERAF pieejami 36,3 milj. Ls.
Šie līdzekļi paredzēti kompetenču centru izveidei un pētniecībai, ar mērķi izstrādāt jaunus, starptautiski konkurētspējīgus projektus. Līdz 30. septembrim vēl turpinās projektu iesniegšana, taču skaidrs, ka centriem jātop veidotiem nozarēs, kuras Ekonomikas ministrija ir nosaukusi par prioritārām, t.i, pārtika, kokapstrāde, mašīnbūve, elektronika, IT, loģistika, ķīmija, farmācija, biotehnoloģijas. Turklāt katrā kompetenču centrā jāsadarbojas vismaz trim uzņēmumiem un vienai zinātniskai institūcijai, bet, vēlams lai spēlētāju būtu vairāk. Konkursā papildu punkti tikšot tiem, kur būs vairāk nekā 10 spēlētāji
-27°C
Sekojiet ziņām