«Bieži vien melnie punkti uz ceļa ir nepareizas satiksmes organizēšanas sekas. Pagaidām jautājums par melno punktu juridisko statusu Latvijā nav sakārtots,» Neatkarīgajai atzīst Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
Arī autožurnālists Pauls Timrots uzskata, ka melnie punkti ir ceļu inženieru kļūda, jo, ja tā «būtu kāda metafiziska problēma vai seno kapu ādere, tad jādodas pie Zilākalna Martas vai kāda cita un jāmeklē problēmas cēloņi, taču vispārīgi tiem ir racionāli cēloņi – nelīdzens ceļu segums vai kaut kas nav bijis kārtībā ar plānošanu.»
VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) pēdējo triju gadu laikā ir spējuši likvidēt tikai 17 melnos punktus un pārbūvēt 41 krustojumu, jo visa pamatā ir problēma ar finansējumu.
Patlaban Ceļu satiksmes likumā noteikts, ka ceļa pārvaldītāja pienākums ir nodrošināt, lai tiktu analizēti ceļu satiksmes negadījumi, tādējādi pastāvīgi pilnveidojot satiksmes organizāciju. LVC melno punktu karti veido tikai reizi trijos gados. Vienlaikus neviens spēkā esošais normatīvais akts nenosaka, kā būtu apkopojama iegūtā informācija un kā par paaugstinātas bīstamības ceļu posmiem jāinformē sabiedrība.
Pagaidām kā risinājums melno punktu skaita mazināšanai tiek izmantotas ceļa zīmes ar brīdinājuma – izsaukuma – zīmi, taču iespējams, ka līdzīgi kā citās valstīs pēc noteikumu izstrādes ieviesīs brīdinošo ceļa zīmi ar melnu punktu vidū. «Tā ir daudz efektīvāka nekā izsaukuma zīme, taču pasaules prakse ir dažāda. Piemēram, norādes ar melniem punktiem ir Lietuvā, arī Polijā. Šādas ceļa zīmes par ļaunu nenāk, taču skeptiķi uzskata, ka ceļa zīmju jau tā ir par daudz un tās novērš autovadītāju uzmanību,» stāsta VP pārstāvis E. Zivtiņš.
P. Timrots ideju par melno punktu ceļa zīmēm sauc par īstermiņa projektu, jo tādā veidā tie, kam jānodrošina ceļu satiksmes drošība, izvairās no atbildības. «Tas parāda slinkumu vai bezspēcību. Tad jau bedres arī varētu nelabot un uzlikt ceļa zīmi, ka uz ceļa ir bedres,» ir pārliecināts autožurnālists.
Pērn satiksmes organizācijai un autoceļu aprīkojumam LVC tērēja gandrīz divus miljonus latu, satiksmes drošības paaugstināšanai atvēlēja 5,19 milj. Ls. Savukārt 30.septembrī likumdevējs nodeva Saeimas komisijām izskatīšanā jautājumu par melno punktu klasificēšanu un sabiedrības informēšanu.
Sekojiet ziņām