Šī gada pirmajos divos mēnešos automašīnu detaļu zādzību pieteikumu skaits ir pieaudzis par 25% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, liecina If Apdrošināšanas dati.

Pēdējā pusgada laikā novērota arī jauna tendence: straujš BMW automašīnu marku stūru zādzību skaita pieaugums.

Visbiežāk zagļi izvēlējušies nozagt 320, 530 un X5 modeļu stūres, izmantojot vienkāršu veidu: tiek izsists automašīnas stikls un pēc tam atskrūvēta stūre. Pēc autoservisu ekspertu sniegtās informācijas stūres zādzība aizņem vidēji divas minūtes.

“BMW automašīnas marka ir viena no populārākajām auto markām Latvijā. Un stūre ir pietiekami vērtīga detaļa, ko varētu būt viegli realizēt otrreizējā tirgū,” komentē If Apdrošināšanas KASKO produkta vadītājs Roberts Skrupskis.

Vidēji atlīdzības par jaunu stūres nomaiņu svārstās no 2000 līdz 6000 eiro atkarībā no automašīnai nodarīto bojājumu apmēra. Zādzības galvenokārt notiek Rīgā un Pierīgas novados klusākās un nomaļākās vietās diennakts tumšajā laikā, bet tai pašā laikā arī mēdz būt gadījumi privātmāju teritorijās.

Lai mazinātu automašīnu zādzību skaitu Latvijā, ir sagatavoti un otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt kriminālatbildību par transportlīdzekļa zādzību, kas izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī.

Grozījumi 2. lasījumā Saeimā tika pieņemti 14. februārī, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz 3. lasījumu ir beidzies. Tādēļ var prognozēt, ka drīzumā tie tiks izskatīti atbildīgajā – Saeimas Juridiskajā komisijā, un pēc tam nodoti Saeimai uz 3. lasījumu. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins prognozē, ka likuma izmaiņas var gaidīt jau aprīļa beigās vai maijā.

Kā norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācija, grozījumi nepieciešami, lai novērstu pašlaik pastāvošo disproporciju: šobrīd zādzība no transportlīdzekļa tiek klasificēta saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta trešo daļu – kā smags noziegums, un par to paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Savukārt, paša transportlīdzekļa zādzība tiek klasificēta saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta pirmo daļu – kā mazāk smags noziegums ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Šā gada 11 mēnešos autozagļi visvairāk iekārojuši BMW, "Volvo" un "Toyota" markas automašīnas, savukārt septiņu gada periodā zagtāko auto topā pirmās vietas pieder "Toyota", "Audi", "BMW", "Volkswagen" un "Honda", liecina AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) apkopotie dati.

Par auto zādzībām izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības pārsniedz kopumā 3,4 miljonus eiro, liecina dati par KASKO apdrošināšanas atlīdzībām.

"Auto zagļi beidzamajos gados visvairāk iekārojuši vidējās klases automašīnas, pieaug gan to zādzību skaits, gan izmaksāto atlīdzību apjoms, savukārt kopējais atlīdzību apjoms septiņu gadu periodā katru gadu bijis visai atšķirīgs - tā, piemēram, "antirekords" konstatēts 2017. gadā, kad izmaksātās atlīdzības pārsniegušas 726 tūkstošus eiro, bet mazākais izmaksātais atlīdzību apjoms konstatēts 2013. gadā, kad par auto zādzībām izmaksāti 311 tūkstoši eiro," situāciju raksturo BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

Lai gan zagļi iecienījuši jaunākus auto, pērn visvairāk zagtas bija desmit gadus un vecākas mašīnas.

Latvijā pēdējos gados nozagto transportlīdzekļu skaits turpina samazināties, tomēr kopumā tas joprojām ir salīdzinoši augsts. Aplūkojot 10 gadu posmu, secināms, ka nozagto auto skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi. Proti, 2008. gadā Latvijā gada laikā tika nozagti vairāk nekā divi tūkstoši automašīnu, bet pagājušajā gadā tie bija 760 spēkrati. Vēl 2017. gadā kopumā tika nozagtas 854 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas informācijas centra apkopotie dati. Arī apdrošinātāja Gjensidige Latvija pieejamā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto segmentā. Vairākus gadus zagļi visvairāk bija iecienījuši Volkswagen markas automašīnas, kā arī Audi un BMW. Tomēr pēdējā pusotra gada laikā tendences ir mainījušās un BMW zagto auto topā ir izvirzījies vadībā – pērn kopumā tika nozagtas 212 BMW markas automašīnas. Pagājušajā gadā visvairāk zagtas BMW X5 – kopumā 42 šādas automašīnas. Otrajā vietā Volkswagen ar 133 nozagtām automašīnām, bet trešajā vietā ir Audi (113).

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Nozagto automašīnu daudzums un markas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būtiski atšķiras. 2018. gadā Latvijā un Lietuvā joprojām zagtāko automašīnu topa pirmajā vietā bija BMW markas auto, savukārt Igaunijā visvairāk ir zagtas Toyota mašīnas, liecina Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Apdrošinātāju asociāciju dati.

Būtiski atšķiras arī auto zādzību skaits - Latvijā apdrošinātājiem pērn ziņots par 256 nozagtām mašīnām, Igaunijā - tikai par 38 mašīnām. Par Lietuvas pērnā gada datiem var spriest no pirmā ceturkšņa un iepriekšējo gadu tendencēm - Lietuvā gadā apdrošinātājiem tiek ziņots par nedaudz vairāk nekā simts nozagtām automašīnām (1. ceturksnī - par 37 nozagtiem auto).

«Lielākās atšķirības nozagto auto skaitā ir starp Latviju un Igauniju. Viens no skaidrojumiem ir vispārējā atšķirība abu valstu autoparkos - Latvijā ir daudz vairāk luksusa klases auto, kas ir dārgāki un tādējādi interesantāki auto zagļiem. Protams, atšķiras arī valstu izmērs, un Latvijā mēdz uzdarboties arī citu valstu zagļi. Igaunijā un Lietuvā arī soda apmērs, ko piemēro transportlīdzekļa zādzības gadījumos, līdz šim ir bijis smagāks nekā Latvijā,» stāsta Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents.

Jaunākās tehnoloģijas sākuši izmantot arī noziedznieki, tostarp zādzībās no īpašumiem tiek izmantoti droni, intervijā atzina apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Īpaši pēdējā laikā ir redzams, ka no kaimiņvalstīm ierodas "viesstrādnieki", kuri apzog mājsaimniecības un mazos uzņēmumus, kuros nav fiziskās apsardzes. Viņi no sākuma ar droniem izpēta, vai konkrētajā mājsaimniecībā ir kaut kas interesants - vai pa teritoriju pārvietojas zāles pļāvējs robots, vai ārā ir kāds motocikls, velosipēds, kad saimnieki parasti nav mājās. Nākamā "brigāde" jau brauc ar busiņu, paņem visu noskatīto un brauc tālāk," stāstīja Ābele.

Vienlaikus viņš piebilda, ka nevar gan teikt, ka šī zagļu grupa izmantotu kādas citas advancētas tehnoloģijas, piemēram, lai atslēgtu signalizācijas sistēmas - pamatā mājokļu zagļi ir "iesprūduši deviņdesmitajos" un durvis mēģina atvērt ar lauzni vai izsist logu. Savukārt tie noziedznieki, kas ir advancētāki un strādā ar tehnoloģijām, parasti nodarbojas ar finanšu noziegumiem un krāpniecību.

Pateicoties attapīgam un drosmīgam iedzīvotājam, ceturtdien, 4. jūlijā, nozieguma brīdī Rīgā tika aizturēta viltvārde, kura kārtējo reizi, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci, bija iekļuvusi seniores dzīvoklī ar mērķi izdarīt zādzību.

Pašreizējā informācija liecina, ka aizturētā, iespējams, saistīta gan ar šonedēļ izdarītu zādzību un zādzības mēģinājumiem, gan ar citiem līdzīgiem gadījumiem Rīgā šogad un pagājušajā gadā. Valsts policija aicina iedzīvotājus aplūkot sievietes fotogrāfiju un atsaukties arī citus, kuri cietuši no viņas noziedzīgajām darbībām, zvanot policijai pa tālruņa numuru 110 vai vēršoties tuvākajā Valsts policijas iecirknī!

Jau ziņots, ka šonedēļ Valsts policija reģistrēja trīs gadījumus, kad tobrīd nenoskaidrota sieviete, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci un apgalvojot, ka jāpārbauda skaitītāju rādījumi, bija iekļuvusi senioru dzīvokļos Rīgā, Ķengaragā. Sieviete centusies novērst dzīvokļu iemītnieku uzmanību un meklēt dažādus aizbildinājumus, lai tie aizietu uz citu telpu un viltvārdi atstātu vienu. Divos gadījumos mājokļu saimnieki, nojautuši ko nelāgu, bija uzmanījuši sievieti, līdz ar to viņai neizdevās neko nozagt. Taču 3. jūlijā noziedzniece kādai 1925. gadā dzimušai sievietei nozagusi 1100 eiro.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar šā gada iepriekšējiem mēnešiem, ir vērojams zādzību skaita pieaugums no privātmājām un vasarnīcām Rīgas reģionā, informēja Valsts policijā.

Taču gada griezumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, zādzību skaits kopumā samazinās.

Tā, piemēram, šā gada 11 mēnešos ir reģistrētas 147 zādzības no privātmājām Rīgas reģionā, tai skaitā septembrī – 7, oktobrī – 9, bet novembrī – 20.

Savukārt, 2018. gada 11 mēnešos reģistrētas 216 zādzības no privātmājām Rīgas reģionā, tai skaitā septembrī – 19, oktobrī – 18, bet novembrī – 19.

Raugoties tālākā nākotnē, 2017. gada 11 mēnešos reģistrētas 219 zādzības no privātmājām Rīgas reģionā, tai skaitā septembrī – 17, oktobrī – 37, bet novembrī – 47.

Šobrīd visvairāk zādzību tiek izdarīts Babītes novadā, Mārupes novadā, Ķekavas novadā, Stopiņu novadā un Garkalnes novadā.

Eksperimentā noskaidrots, ka mājokļa apzagšanai pietiek vien ar 1,5 minūtēm.

«Mājās un dzīvokļos zādzības visbiežāk notiek, atmūķējot terases durvis, logus vai āra durvis. Tāpat, ja logi vai balkona durvis ir atstāti vēdināšanas režīmā, zaglis tos var atspiest vaļā. Situācijas ir dažādas, bet parasti zagļi izvēlas īpašumu, kas nav labi apsargāts un tajā viegli iekļūt,» komentē eksperimenta veicēja If Apdrošināšana Privātīpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs Endijs Melecis.

Visbiežāk zagtās lietas ir tādas, kuras zaglim būs viegli iznest un kas ir ātri pamanāmas. Visbiežāk tiek zagtas vērtslietas, bižutērija, somas, rokaspulksteņi, nauda, mazā elektrotehnika – foto kameras, datori un to aprīkojums. Nereti arī alkohols un apģērbi, piemēram, zīmolu apģērbi un krekli, kas vēl ir iepakojumos. Ja būs iespējams lietas aizvest, tiks nozagtas arī mantas no dārza vai šķūnīša.

Mazumtirdzniecība ir viena no jomām, kurā strauji ienāk jaunākās tehnoloģijas – sākot no mākslīgā intelekta un ar to darbināmiem robotiem, līdz pat inteliģentiem automatizācijas risinājumiem un paplašinātajai realitātei. Kā šie mazumtirdzniecības risinājumi tuvākajā nākotnē ietekmēs pircēju iepirkšanās paradumus un Latvijas veikalu darbību, un vai tie spēs cīnīties ar zādzību pieaugumu?

Jāuzsver, ka ekonomiskie apstākļi un augstā inflācija Latvijā ir bijis katalizators veikalu automatizācijas uzplaukumam. Šis process ne tikai optimizē resursus, bet arī nodrošina klientiem augstas kvalitātes un efektīvu iepirkšanās pieredzi. Abu minēto faktoru mijiedarbībā ir radīta uzlabota un tehnoloģiski piesātināta mazumtirdzniecības vide, kurā uzņēmumi sasniedz savu maksimālo efektivitāti, bet pircējiem tiek nodrošinātas ērtības un personalizēta apkalpošana.

Mākslīgais intelekts cīņā ar zādzībām

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk tiek izmantoti mazumtirdzniecībā, nodrošinot pašapkalpošanās kasu netraucētu darbību, palīdzot efektīvāk pārvaldīt preču piegādi, labāk izprast patērētāju uzvedību un pasargāt no zādzībām. Jāatzīst, ka zādzības šobrīd ir viena no aktuālākajām problēmām mazumtirdzniecības nozarē, turklāt inflācijas apstākļos tā ir kļuvusi vēl izplatītāka.

Pallādija cenas skrējienu arvien augstāk, šķiet, nespēj apturēt nekas.

Šo metālu plaši izmanto benzīna un hibrīdauto katalizatoru ražošanā, kas tiek uzskatīti par videi pieņemamākiem. Labāki spēkratu katalizatori atbilst dominējošajam stāstam, ka nākotnē jādzīvo zaļāk. Tam gan komplektā nākusi arī dārdzība. Būtībā auto gāzu emisiju standarti kļūst arvien stingrāki, kas nodrošina pieprasījumu pēc tā paša pallādija, kura ieguve nemaz nav tik liela, ja salīdzina ar straujo pieprasījuma pieaugumu pēc tā.

Rezultātā šī metāla cena piecu gadu laikā ir palēkusies aptuveni par 200% un pietuvojusies 2,5 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Salīdzinājumam - zelta cena 14. februārī ASV preču biržā atradās pie 1583 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci un arī zeltam pēdējie mēneši cenas dinamikas ziņā bijuši lieliski.

Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

Jaunajā «Lidostas Parkā» mājas radis arī IT produktu un risinājumu izplatītājs AS «Elko Group».

Industriālā parka atklāšanas pasākumā uzņēmuma tirdzniecības direktors Mārtiņš Pavlovskis sacīja, ka pārcelšanās uz jaunajām telpām bijis svarīgs solis, domājot par tālāko uzņēmuma attīstību Baltijā. «Ir nepieciešams nodrošināt klientiem pēc iespējas plašāku produktu klāstu. Arī ražotāji no mums sagaida, ka mēs viņu produkciju padarīsim pēc iespējas pamanāmāku, piedāvājot gan lētākus, gan dārgākus produktus. Ja līdz šim strādājām no trīs dažādām noliktavām Rīgā, tad, uzsākot sadarbību ar «Lidostas Parku», esam pārcēlušies uz vienu lielu noliktavu.»

Jaunā noliktava nodrošina preču klāstu visam Baltijas reģionam, kā arī Polijai. Parka atrašanās lidostas tuvumā samazinās preču piegādes izmaksas. Uzņēmuma loģistikas direktors Ģirts Āboliņš pauž, ka nozīmīgs faktors turpmākai attīstībai būs arī Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūve: «Mums būs izdevīgi vest preces pa dzelzceļu, nevis ar kravas auto. Tas samazinās bīstamību uz ceļa, zādzības, gaidīšanu rindās uz ceļiem un citus riskus.»

Skrundas degvielas uzpildes stacijas darbiniece otrdien, ar auto dzenoties pakaļ zaglim, piespiedusi viņu avarēt, informēja Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova

Policija 9.aprīlī ap plkst.6.40 saņēmusi informāciju par to, ka kādā degvielas uzpildes stacijā Skrundā vīrietis ielējis degvielu 72 eiro vērtībā, paņēmis eļļu un cigaretes un aizbēdzis, par precēm nesamaksājot.

Pēc zādzības izdarīšanas 1953.gadā dzimušais vīrietis no tirdzniecības vietas bēga ar automašīnu, bet darbiniece ar savu automašīnu viņam sekojusi, līdz zaglis iebrauca grāvī. Vīrietis guvis traumas un nogādāts medicīnas iestādē.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirknī ir uzsākts kriminālprocess par zādzību nelielā apmērā. Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Telefonu remonta izmaksas ik gadu pakāpeniski aug, un šogad vidēji viena telefona atjaunošana izmaksājusi 200 eiro, liecina mobilo sakaru operatora «Tele2» un apdrošināšanas sabiedrības «Balta» apkopotā informācija.

Pieaudzis arī kopējais «Tele2» klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms – pērn tas sasniedza teju trešdaļu miljona eiro, bet šā gada pirmajos sešos mēnešos par telefonu bojājumiem ir izmaksāti jau gandrīz 200 tūkstoši eiro.

«Viedierīces ir kļuvušas par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, un likumsakarīgi, ka ikdienas steigā un sadzīviskās situācijās nereti mēdz notikt negaidītais - visbiežāk pieteikumi, ko saņemam no klientiem, saistīti ar kritiena rezultātā bojātiem viedtālruņiem. Atlīdzību pieteikumu vidū regulāri ir gadījumi, kad bojājumu iemesls ir bērnu rotaļas. Nereti īpašnieki sabojā savas ierīces uz tām nejauši uzsēžoties vai uzkāpjot, bet atlīdzību pieteikumu vidū atrodams arī kāds gadījums, kad telefonu sagrauzis suns,» skaidro Armands Lagons, BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes produktu vadītājs.

Lietu internets, lielo datu izmantošana, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts un datu pārraides attīstība mūsdienās ievērojami maina cilvēku ikdienu un veicina inovācijas gandrīz jebkurā nozarē.

Gada sākumā Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences Riga Comm organizatori aicināja iepriekšējo gadu runātājus un nozares ekspertus novērtēt tehnoloģiju attīstību un prognozēt 2019. gada tendences.

Diskutēt par nozares aktualitātēm varēs 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādē un konferencē Riga Comm, kas notiks 10. un 11. oktobrī.

Ražotāji pirmās 5G iekārtas sola piedāvāt jau šogad, un arī Latvijas telekomunikāciju operatori plāno šogad attīstīt pirmos 5G tīklus. LMT Inovatīvo risinājumu vadītājs Aleksandrs Sigajevs norāda, ka nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls 5G nebūs vienkārši vēl ātrāks internets: «Tas tiek veidots kā īpaši stabils bezvadu interneta pieslēgums ar ļoti zemu aizkavējumu, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcās, gan satiksmē esošs bezpilota auto, gan pacients attālinātā veselības aprūpē». A. Sigajevs norāda, ka 5G veicinās digitalizāciju praktiski jebkurā nozarē, un Latvijai ir visas tehnoloģiskās priekšrocības, kā arī gudri cilvēki, lai kļūtu par līderi.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” dati liecina, ka pēdējā gada laikā, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 izraisītās pandēmijas, ir par 15 % samazinājies apdrošināšanas pieteikumu biežums par bojātām viedierīcēm.

Uzņēmumā gan prognozē, ka šādu pieteikumu biežums palielināsies līdz ar mācību procesa atsākšanos klātienē, kā arī aktīvāku cilvēku kustību ārpus mājām. Vairāk nekā uz pusi ir arī samazinājies viedierīču zādzību skaits.

Kā atzīst uzņēmumā, tad šie dati skaidrojami ar to, ka pandēmijas laikā cilvēki vairāk uzturas mājās un mazāk nododas aktīvai izklaidei un atpūtai, kas bieži vien ir galvenie iemesli, kādēļ tiek sabojātas viedierīces vai notiek kādi citi nepatīkami atgadījumi, piemēram, zādzības.

“Cilvēki, dodoties uz koncertiem, ballītēm un ceļojumos, telefonu izmantoja, lai iemūžinātu skaistākos un jautrākos mirkļus. Taču šādos brīžos bieži vien gadās arī dažādas ķibeles, piemēram, telefons nokrīt un tiek sasists ekrāns, telefons iekrīt baseinā vai ceļojuma laikā tas tiek nozagts,” stāsta “Tele2” apdrošināšanas produktu vadītājs Zemgus Eglītis.

Aizvadītajās brīvdienās notikusi liela apmēra zādzība IT produktu un risinājumu izplatītāja AS "ELKO Grupa" noliktavā Rīgā.

Noliktavā uzglabātās preces bija pilnībā apdrošinātas, tāpēc neradīs būtisku ietekmi uz uzņēmuma darbību, tomēr, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma apmērus, ELKO izsludinājis līdz pat 200 000 eiro lielu atlīdzību par informācijas sniegšanu, kas varētu palīdzēt atklāt noziegumu.

Noziedzīgais nodarījums organizētā grupā izdarīts aizvadītajā nedēļas nogalē, ELKO Grupa noliktavas telpās, biznesa parkā "Lidostas Parks". Ielaušanās notikusi no blakus esošās noliktavas.

"Prognozējam, ka Baltijas un Austrumeiropas valstu tirgos šobrīd varētu ieplūst liels daudzums noziedzīgā ceļā iegūtas preces: mobilie tālruņi, portatīvie datori, procesori, video un atmiņas kartes. Aicinām nekavējoties atsaukties visus nozarē strādājošos partnerus, ja rodas aizdomas par kādas preces izcelsmi. Pēc pieprasījuma varam sniegt nozagto preču sēriju numurus salīdzināšanai, tāpat arī jābrīdina, ka nozagtās preces tālākpārdošana ir nelikumīga un šo preču pārdevējiem vai pircējiem tā var tikt atsavināta," informē ELKO Grupa direktors Svens Dinsdorfs.

CERT.LV (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) ir saņēmusi informāciju par vairāk nekā 1000 individuālajām apkures iekārtām, kurām var piekļūt nepiederošas personas un veikt izmaiņas iekārtu iestatījumos, piemēram, atslēdzot apkuri, informē CERT.LV.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija norāda, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ātra un nepārtraukta saziņa ir svarīga ikdienas sastāvdaļa. Tas attiecas arī uz mājsaimniecībā esošajām viedajām iekārtām, šajā gadījumā apkures katliem, kurus ērtības labad ir iespējams pievienot internetam, lai tos jebkurā brīdī varētu pārbaudīt no sava viedtālruņa, kā arī attālināti izmainīt iestatījumus, ja tas pēkšņi būtu nepieciešams.

Kiberdrošības uztvere mainās pēc datu zādzības  

Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas,...

Lai nodrošinātu šādu ērtu piekļuvi, iekārtu ražotājs caur interneta pieslēgumu ievāc un apkopo visu informāciju par šo iekārtu, lai tālāk interneta tīmekļa vietnē vai speciālā mobilā lietotnē nodrošinātu iekārtas vadīšanu.

Kontrolētas un sankcionētas piekļuves nodrošināšanai mājās esošajām viedajām iekārtām, kuras tiek uzraudzītas vai vadītas caur interneta pieslēgumu no viedtālruņa, tās ir jāaizsargā ar drošu paroli, kā arī jākontrolē, kuras darbības ir atļauts veikt bez paroles, bet kuru izpildei nepieciešama parole, informē CERT.LV

Krāpniecības riski attālinātajā darbā 

2020. gada pēdējie trīs ceturkšņi aizvadīti pandēmijas Covid-19 ierobežojumu ēnā, aicinot biroju...

Institūcija norāda, ka bieži vien ērtības labad viedās iekārtas sākotnēji ir konfigurētas vai nu bez autentifikācijas (lietotājvārda un paroles), vai ar tukšu paroli. Šādā gadījumā viedajām iekārtām var pieslēgties nezināmi lietotāji, kuri var novērot vai mainīt iekārtu darbību. Iespējams, viedās veļasmašīnas vai ledusskapja gadījumā ietekme ir mazāka, nekā tad, ja tas ir apkures katls, kurš nodrošina visas mājas siltumu gada aukstākajos mēnešos.

Atkarībā no iekārtu ražotāja, lielākajai daļai viedo iekārtu ir iespējams iestatīt paroli, lai nepieļautu nekontrolētu un svešu lietotāju pieslēgšanos tām. Informāciju par paroles iestatīšanu parasti var atrast iekārtas lietotāja rokasgrāmatā, ražotāja mājas lapā, vai caurskatot iekārtas drošības un autentifikācijas iestatījumu iespējas jūsu mobilajā lietotnē vai tīmekļa vietnē, no kuras pārraugāt un vadāt iekārtu.

CERT.LV iesaka, ja iekārtai nav uzstādīta parole, vai ir parole, kuru neesat paši uzstādījuši (tā ir iestatīta rūpnīcā un šīs rūpnieciski iestatītās paroles atrodamas internetā un tāpēc nav drošas), ir jāuzstāda droša (pietiekami gara un unikāla) parole.

Ja paroli iestatīt neizdodas vai nav skaidrs, kur to var izdarīt, CERT.LV aicina vērsties pie oficiālā ražotāja pārstāvja Latvijā vai sertificēta iekārtu servisa nodrošinātāja, lai saņemtu nepieciešamo atbalstu.

CERT.LV aicina pārbaudīt savas apkures iekārtas un iestatīt tām drošas paroles, lai pasargātu sevi un sev tuvos no stindzinoša pārsteiguma.

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

Bojātā degvielas cauruļvada sprādzienā Meksikas vidienē bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 85 cilvēkiem, paziņojušas amatpersonas.

Eksplozijas brīdī piektdien pie cauruļvada Idalgo štata Tlavelilpanā, aptuveni 85 kilometrus no galvaspilsētas Mehiko, bija sapulcējušies vairāk nekā 600 cilvēku, kas centās spaiņos savākt no cauruļvada plūstošo degvielu.

Idalgo štata gubernators Omars Fajads svētdien tviterī ierakstija, ka bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 85, jo miruši vairāki smagi ievainotie.

Slimnīcās vēl atrodas 72 ievainotie, informēja gubernators. Daudzi no ievainotajiem guvuši smagus vai ļoti smagus apdegumus.

Daudzus bojāgājušos būs iespējams identificēt tikai ar DNS pārbaužu palīdzību, jo no viņiem palikuši tikai kauli un pelni.

Sprādziena cēlonis pagaidām nav noskaidrots. Taču valstij piederošais naftas uzņēmums «Pemex» tviterī izplatījis informāciju, ka cauruļvads ticis apzināti bojāts, lai iegūtu nelikumīgu piekļuvi degvielai.

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Pasaules lielākā kriptovalūta bitkoins turpina savu augšupeju, un dažu dienu laikā tā vērtība pārsniegusi 7000 dolāru.

Vēl aizvadītajā nedēļā DB rakstīja, ka bitkoina cena sasniedza 6000 dolārus, un analītiķi minēja, vai tam izdosies turpināt kāpt augšup, vai kriptovalūtas cena atdursies pret pretestības līmeni un atkritīs atpakaļ, taču tā vērtība turpināja palielināties, un kopš piektdienas cena pieaugusi par 11%.

Bitkoina vērtība pirmdien sasniedza 7585 dolārus, bet pēc tam atkrita līdz 6957,73 dolāriem. Tādējādi kopš decembra bitkoina vērtība ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, taču aizvien tā ir būtiski zemāka nekā 2017.gadā, kad sasniedza 19 tūkstošus dolāru.

Kriptovalūtu nākotne aizvien ir miglā tīta, ņemot vērā diskusijas par virtuālo valūtu nākotni, ko var ietekmēt gan jauns regulējums, gan zādzības no biržām.