Valsts sāktā atbalsta programmas izstrāde vērtējama kā apsveicama ideja, īpaši ņemot vērā, ka Latvija elektromobilitātes nozarē šobrīd ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm, norāda Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) valdes priekšsēdētājs Māris Sproga. Taču, viņaprāt, pašreizējā programma ir nepilnīga, galvenais trūkums - nav paredzēts modelis elektromobilitātes stratēģiskai attīstībai valsts mērogā. Tāpat vēl ir daudz fundamentālu jautājumu, kas ir jārisina, pirms sākt tērēt naudu.

KPFI finansēto projektu konkursa «Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā - atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai» nolikuma noteikumu projekts šā gada martā ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, šobrīd tas tiek skaņots ar Finanšu, Tieslietu, Satiksmes un Ekonomikas ministrijām, DB informē Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kuras pārziņā ir šī programma. Noteikumu projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Uz KPFI atbalstu elektromobiļu iegādei un infrastruktūras izveidei varēs pretendēt Latvijas pārvaldes iestādes, publiskās personas, Latvijā reģistrēti komersanti; atbalsts elektromobiļu iegādei paredzēts arī fiziskām personām, informē VARAM.

Elektromobiļu uzlādes staciju tīkla veidošanā prioritārās pilsētas ir noteiktas Rīga, Jūrmala, Saulkrasti, Salacgrīva, Valmiera, Alūksne, Gulbene, Ventspils, Liepāja, Saldus, Kuldīga, Talsi, Daugavpils, Rēzekne, Jēkabpils, Bauska un Jelgava. Tās ir izvēlētas atbilstoši Latvijas galvenajām satiksmes maģistrālēm un maršrutiem, lai nodrošinātu elektotransporta iespēju izbraukt arī ārpus Latvijas robežām. Uzlādes infrastruktūru ir plānots izvietot netālu no valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, kā arī pilsētu tranzītielām.

Pēc M. Sprogas domām, elektromobilitātes ieviešanai Latvijā šobrīd nav īsti pamata, un plānošanā pietrūkst ilgtermiņa stratēģijas. Viņš norāda, ka, īstenojot virkni tehnoloģiski un ģeogrāfiski nesaistītu kampaņveidīgu projektu, var tikt būtiski apgrūtināta nozares tālāka attīstība, turklāt pašreizējā programma neparedz kopējas Latvijas elektromobilitātes infrastruktūras pārklājumu.

Jāpiebilst, ka Igaunija ir izmantojusi brīvās CO2 emisiju kvotas un jau sākusi pasaulē pirmā līdzstrāvas ātrās uzlādes staciju tīkla veidošanu valsts mērogā, līdz šā gada beigām paredzot pabeigt 31 stacijas uzstādīšanu, līdztekus iegādājoties arī vairākus simtus elektromobiļu valdības autoparkam.

«Rodas iespaids, ka pašreizējā programmas redakcijā faktiski tiek lobēts japāņu CHAdeMO tipa uzlādes staciju standartu, kura izplatība ES šobrīd ir 1% apmērā un kura nākotne ir apšaubāma - līdz gada beigām būs izstrādāts īpašs ES aprobēts lādēšanas standarts ātrai uzlādei,» piebilst M. Sproga.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra