Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī ne labākā, uzskata Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.

Drošas Braukšanas Skolas (DBS Autoskolas) vadītājs ir runājis ar saviem kolēģiem Lielbritānijā, kur apmācību process tiek organizēts citādi. Mums diezgan daudz kas ir palicis no senajiem laikiem, piemēram, apmācību process. Lielbritānijā teoriju var mācīties pats un pēc tam eksāmenu kārtot elektroniski. «Lielākā atšķirība Latvijai un Lielbritānijai eksāmenu jomā ir tas, ka tur uzdotie jautājumi nav, lai «iegāztu», bet gan, lai pārbaudītu zināšanas. Taču Latvija arī pārorientējas uz Lielbritānijas pieeju,» norāda J. Vanks. Viņš atzinīgi vērtē modernizētos CSDD teorijas eksāmenus, kuros ir ieviesti video jautājumi. Video jautājumu mērķis ir veicināt jauno autovadītāju izpratni par drošu rīcību uz ceļa, kā arī sekmēt pieklājību un toleranci starp satiksmes dalībniekiem.

Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Rīgā autoskolas sakuplojušas treknajos gados, bet tagad tām nākas piepūst vaigus, lai nezaudētu cīņā par potenciālo autovadītāju uzmanības piesaistīšanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laiks pirms aptuveni septiņiem gadiem bija aktīvākais posms, kad šādu biznesu sāka ļoti daudzi uzņēmēji. Tolaik tas bijis labi pelnošs, bet tagad situācija ir ievērojami mainījusies, atzīst DB aptaujāto autoskolu pārstāvji.

Pašlaik Latvijā tiesības apmācīt transportlīdzekļu vadītājus ir 349 iestādēm, bet kopumā ir 779 apmācības vietas. Tostarp šādas tiesības ir vidusskolām, profesionālās izglītības iestādēm, liecina valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) apkopotie dati. Faktiski gan darbojas ap 200 autoskolu. Daudzām ir vairākas (dažām pat 20–30) apmācību vietas dažādās pilsētās.

Strādājošu autoskolu skaits pēdējos gados ir līdzīgs. 2013. gadā reģistrētas 13 jaunas autoskolas, bet 2014. gadā – 11. CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Korbe atgādina, ka autoskolu skaitu regulē brīvais tirgus – ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums. Katru gadu kvalifikāciju (ne tikai no nulles, bet arī papildu kategorijas) iegūst vidēji 30 tūkst. cilvēku, taču autoskolās iestājas vēl vairāk personu, bet ne visas to pabeidz. «Mūsu dati liecina, ka daļai mazo autoskolu vai ārpus lielajām pilsētām esošajām problēmas rada klientu piesaistīšana,» atklāj A. Korbe.

CSDD seko līdzi autoskolu darbam, lai novērstu un nepieļautu nekvalitatīvu un nelikumīgu topošo autovadītāju sagatavošanu. 2014.gada pirmajos septiņos mēnešos notikušas piecas Transportlīdzekļu vadītāju apmācības komisijas sēdes. Tajās izskatīti jautājumi par konstatētiem pārkāpumiem saistībā ar mācību procesa organizēšanu un nodarbību norisi autoskolās gan Rīgā, gan reģionos.

Tipiskākie autoskolu pārkāpumi saistīti ar neatbilstību starp reālo apmācības procesu un dokumentos uzrādīto, kā arī ar mācību nodarbību apmeklējuma uzskaiti, bet vienā gadījumā – iesaistīta policija.

Paši skandalozākie pārkāpumi saistīti ar kādu autoskolu Kurzemē. Proti, šā gada pavasarī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) sadarbībā ar CSDD atklājusi un novērsusi gadījumus, kad par samaksu, bez apmācības programmas apguves autoskolā, tiek izsniegti komerciālo pārvadājumu autovadītāju profesionālās kvalifikācijas sertifikāti. Šis gadījums tika skatīts arī Komisijas sēdē, kā rezultātā šai autoskolai atņemtas piecas mācību kartes, skolas vadītājai atņemta pasniedzējas kvalifikācija, vienam pasniedzējam izteikts brīdinājums.

Par Drošas Braukšanas Skolas (DBS Autoskola) vadītāju kļuvis Jānis Vanks, kurš plašāk pazīstams kā autosportists, savukārt profesionālo karjeru līdz šim veidojis dažādu uzņēmumu vadībā. Jāņa Vanka pievienošanās kolektīvam tiek uzsvērta kā viens no nozīmīgākajiem soļiem DBS Autoskolas darbības tālākā attīstībā.

«Mūsu mērķis vienmēr ir bijis augt, kas pēdējos gados arī ir labi izdevies – DBS apgrozījums ik gadu palielinās par aptuveni 20%,» norāda DBS Autoskolas valdes loceklis Artūrs Priednieks.

«Svarīgākais mērķis, stājoties DBS Autoskolas direktora amatā, ir ne tikai paplašināt autoskolas darbību un turpināt iesāktās satiksmes drošības aktivitātes, bet arī veicināt nozares attīstību kopumā. Strādājam pie sertifikācijas izstrādes drošas braukšanas instruktoriem – šo jautājumu ir būtiski risināt, jo instruktora profesionalitāte un spējas ir noteicošais, vai informācija un zināšanas tiks liktas lietā pareizi, padarot satiksmi uz Latvijas un pasaules ceļiem drošāku,» pauž J. Vanks.

Ventspils piedzīvojumu parkā tūrisma sezonas sākumā plānots atvērt vairākas jaunas atrakcijas, tostarp mākslīgā ledus slidotavu un bērnu autoskolu.

(Papildināta trešā rindkopa)

Šonedēļ noslēdzas iepirkumu procedūras un tiek slēgti līgumi par jauno atrakciju – bērnu autoskolas, bampermašīnu, bamperlaivu un mākslīgā ledus slidotavas – piegādi un uzstādīšanu, informē Piedzīvojumu parka apsaimniekotājs OC Ventspils.

Jau noslēgti līgumi par bērnu autoskolas Ventspils ēku maketu izgatavošana ar PS Collezione - Timesaving, kas, saskaņā ar IUB informāciju, piedāvājusi līgumcenu 42 tūkstoši latu; par bērnu autoskolas automašīnu piegādi un tramplīnlaivu, un bamperlaivas atrakcijas piegādi ar SIA JVA Sports (kopējā līgumcenu summa 118,9 tūkst.Ls), kā arī par bampermašīnu piegādi ar SIA Kener un SIA Eddi (līgumcena 62,5 tūkst.Ls). Piedzīvojumu parka atrakcijas zonu un tajā esošo noliktavu izbūvēs SIA Ostas celtnieks par 728 tūkstošiem latu.

Vairāki grozījumi Noteikumos par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām, ko drīzumā vētīs valdībā, ir raisījuši Braukšanas instruktoru biedrības, Latvijas Autoskolu apvienības (LAA), 29 autoskolu un dažu privātpersonu iebildumus. Tie daļēji arī uzklausīti, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Paredzēts, ka turpmāk visām autoskolām būs pašām jāievieš vai jāīrē mācību braukšanas laukumi, kuros organizēt regulāras nodarbības. Satiksmes ministrija skaidro, ka pašlaik nevar izkontrolēt, vai instruktors līdzekļu taupīšanas vārdā nav mānījies ar nodarbībām laukumos. Vairākas autoskolas protestējušas par sākotnēji prasīto mācību laukumu izmēru, kas ņemts vērā, jo prasītā minimālā platība – 1000 kvadrātmetru – mainīta no obligātas par ieteicamu. Tāpat ļoti būtisks jaunums ir plāns papildināt autovadītāju apmācību ar bīstamu situāciju prognozēšanu, braukšanu pa slideniem ceļiem un diennakts tumšajā laikā.

Starpvalstu kravu autopārvadātājs un ekspedīcijas pakalpojumu sniedzēja SIA Kreiss apgrozījums pērn audzis par 42,77%, sasniedzot 102,34 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 8,613 miljonu eiro peļņu.

Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un pasūtījumiem, SIA Kreiss veic saimniecisko darbību Latvijas, Krievijas, Igaunijas, Vācijas, Spānijas u.c. Eiropas valstu tirgū. Pērn uzņēmums arī turpinājis darbu, lai paplašinātu klientu loku Baltijas, Krievijas un Skandināvijas valstīs, kā arī Centrālās Āzijas virzienā, lai paaugstinātu klientu apkalpošanas līmeni un turpinātu saimnieciskās darbības attīstību.

Šogad uzņēmuma attīstības plānos ietilpst iecere par autoskolas filiāļu atvēršanu Latvijas lielākajās pilsētās, kā arī papildu 200 kravu vilcēju un 100 puspiekabju-furgonu iegāde.

Kāds autoskolas instruktors pieķerts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Rīgas nodaļā, mēģinām kārtot vadītāja teorētisko eksāmenu citas personas vietā.

CSDD darbiniekiem radās aizdomas, ka personu apliecinošā dokumenta uzrādītājs nav to patiesais īpašnieks. Uz pirmajiem kontroles jautājumiem viltvārdis bija iemācījies pareizās atbildes, tādēļ pie eksāmena viņš tika pielaists, tomēr šaubas par eksāmena kārtotāja identitāti nav zudušas, un pēc pārbaudījuma CSDD darbinieki turpināja personas datu pārbaudi. Tajā viltnieks «izgāzies», nespējot atbildēt uz kontroljautājumiem par «savu» bērnu skaitu, vārdiem un vecumu.

Galu galā atklājies, ka viltvārdis ir ne vien autoskolas instruktors un pasniedzējs, bet arī tās īpašnieks.

«Ir bijuši gadījumi, ka eksāmenu cita vietā mēģina kārtot brāļi, māsas vai izskata ziņā līdzīgas personas, bet vēl nekad uz eksāmenu cita vietā nebija ieradies autoskolas pasniedzējs,» norāda CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.

Šogad Pasaules rallijkrosa čempionātā divkārtējā Pasaules RX čempiona Petera Solberga komandai pievienojies viens no DBS Autoskolas dibinātājiem un drošas braukšanas aizsācējiem Latvijā Artūrs Priednieks.

No šā gada A. Priednieks koordinēs komandas PSRX Volkswagen World RX Team Sweden darbu starp Vācijas un Zviedrijas nodaļām, kā arī būs atbildīgs par komandas darbu Zviedrijas bāzē.

2005. gadā A. Priednieks izgāja Swedish Active Driving kursus Zviedrijā, pirms tam ieguvis Defensive Driving Certificate un Jim Russell Racing Drivers School Certificate (England), kā arī apguvis Certificate Defensive Driving Instructors Course Anglijā, līdz ar ko tika uzsākta DBS Autoskolas darbība, kurā A. Priednieks stājies amatā kā apmācību direktors/akcionārs. Skola tika izveidota ar mērķi mazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu uz Latvijas ceļiem, kā arī uzlabot autovadītāju braukšanas prasmes.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Izvērtējot Satiksmes ministrijas izstrādāto grozījumu projektu noteikumiem par auto vadītāju apmācību kārtību, Konkurences padome (KP) saskata būtiskus riskus, kas būtu jānovērš, lai vadītāju apmācības Latvijā nekļūtu mazāk pieejamas un dārgākas, informē KP.

Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk teorētiskās apmācības būs jāpasniedz 11 vienas dienas moduļos, kas katrs ilgst piecas akadēmiskās stundas un ko autoskolas nav tiesīgas sadalīt pa vairākām dienām.

KP uzskata, ka šāda prasība ir nesamērīga iejaukšanās apmācāmo personu un autoskolu attiecībās un ir nepieciešams nodrošināt iespēju piedāvāt apmācības moduļos ar mazāku mācību stundu skaitu vienā dienā, bet garāku kopējo teorētisko apmācību laiku. Tādējādi apmācības netiktu liegtas jaunajiem vecākiem, cilvēkiem ar striktu darba laiku, strādājošiem studentiem, cilvēkiem ar veselības problēmām vai viņu aizgādņiem un citām sabiedrības grupām, kam var būt grūti 11 dienas izbrīvēt vairāk nekā četras astronomiskās stundas (ieskaitot starpbrīdi) mācībām.

Lai uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošību un paaugstinātu jauno autovadītāju sagatavotības līmeni, pilnveidos transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu, papildinās esošās normas, informē Satiksmes ministrijā.

To paredz Ministru kabineta sēdē, 28.jūnijā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.358 Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām.

Par nepieciešamību uzlabot ceļu satiksmes drošību, tajā skaitā – topošo šoferu apmācības procesu un eksamināciju, arī lemts Ceļu satiksmes drošības padomē. Grozījumus par transportlīdzekļu vadītāju apmācības pilnveidi izstrādāja Satiksmes ministrija un VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Latvijas Profesionālo autoskolu federāciju, kā arī autoskolu pārstāvjiem.

Grozījumi noteikumos paredz papildināt transportlīdzekļu vadītāju teorētiskās apmācības programmas ar jauniem elementiem (piem., bīstamu situāciju prognozēšana un risku novērtēšana, mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošība), kā arī palielināt minimālo vadīšanas nodarbību skaitu (piem., B kategorijai no 14 uz 20).

Rūpējoties par atbilstošu topošo autovadītāju sagatavošanu un apmācības procesa nodrošināšanu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) īstenojusi vairākus pasākumus, lai novērstu un nepieļautu vairāku autoskolu nekvalitatīvu darbu.

Būtiskākie konstatētie pārkāpumi autoskolu darbībā saistīti ar apmācības procesa organizēšanu, kas ir pretrunā MK noteikumos noteiktajai kārtībai, tajā skaitā – saistībā ar līgumtiesiskajām attiecībām starp skolām un kursantiem, ar apmācības nodarbību norisi pretēji iepriekš pašu autoskolu noteiktajiem apmācības procesa norises plāniem.

Tā rezultātā CSDD komisija laika posmā no aprīļa līdz jūnijam pieņēmusi vairākus lēmumus par mācību karšu atņemšanu un / vai brīdinājuma izteikšanu autoskolām. Savukārt, lai nodrošinātu apmācības procesu atbilstoši topošo autovadītāju interesēm un lai CSDD varētu kontrolēt apmācības procesu atbilstoši MK noteikumiem, tagad autoskolām līdz mācību uzsākšanai ir pienākums apmācības grupu reģistrācijas iesniegumus nosūtīt CSDD elektroniski.

1. novembrī stāsies spēkā grozījumi noteikumos par autovadītāju apmācību, kas uzlabos autoskolu sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā rezultātā labāk tiks sagatavoti jaunie autovadītāji un ikviens uz ceļa varēs justies drošāk, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Dzīve mainās visās jomās un bija pienācis laiks veikt korekcijas arī autovadītāju sagatavošanas procesā atbilstoši Eiropā esošajām tendencēm un situācijai Latvijā, norāda CSDD. Grozījumu nepieciešamību apliecinot arī tas, ka situācija satiksmes drošības jomā Latvijā nav tik laba kā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Latvijā 2015. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 94 cilvēki, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. «Zem mums» ir tikai Rumānija un Bulgārija.

Tiks ieviestas jaunas tēmas teorētiskās apmācības procesā (piemēram, bīstamu situāciju paredzēšana, risku novēršana u.c.), kā arī tiks palielināts minimālais braukšanas stundu skaits. Vadīšanas apmācību plānots papildināt ar braukšanu slidena ceļa apstākļos un diennakts tumšajā laikā. Rezultātā autovadītāji tiks labāk sagatavoti patstāvīgajām gaitām ceļu satiksmē.

Pilnveidojot e-pakalpojumu klāstu, CSDD radījusi jaunus pakalpojumus topošajiem un jaunajiem autovadītājiem, kā arī autoskolu instruktoriem un pasniedzējiem, liecina medijiem sniegtā informācija. Tie atvieglo un padara pārskatāmāku ikdienas mācību procesu, palīdz topošajiem šoferiem un viņu apmācītājiem elektroniskajā vidē sekot līdzi apmācības procesam un tā rezultātiem. Tādējādi atkrīt nepieciešamība lietas atcerēties vai pierakstīt blociņos.

Proti, topošie autovadītāji var saņemt informāciju par savu teorētisko nodarbību grafiku un notikušajām braukšanas apmācības nodarbībām. Savukārt tikko eksāmenu nokārtojušie šoferi var redzēt sava braukšanas pārbaudījuma rezultātus (protokolu), bet autoskolu instruktori un pasniedzēji var uzzināt informāciju par savu kursantu sekmību (kārtoto eksāmenu statistiku).

Šī informācija meklējama CSDD e-pakalpojumu sadaļas Vadītāja kvalifikācija apakšsadaļās Informācija par apmācību autoskolās un Pasniedzēju un instruktoru informācija par apmācību autoskolās. Lai izmantotu šos pakalpojumus, personām ir jāreģistrējas CSDD e-pakalpojumos (reģistrēšanās ir bez maksas).

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) atklājusi un novērsusi gadījumus, kad par samaksu, bez apmācības programmas apguves autoskolā tiek izsniegti komerciālo pārvadājumu autovadītāju profesionālās kvalifikācijas sertifikāti. Šie sertifikāti dod iespējas saņemt profesionālajiem vadītājiem nepieciešamo vadītāja apliecību ar «95. kodu».

Informācija policijā par iespējamām nelikumīgām darbībām saistībā ar sertifikātu izsniegšanu nonākusi jau aizvadītajā gadā. Bija zināms, ka, iespējams, vairākas autoskolas Latvijā par samaksu piedāvā iegūt profesionālās kvalifikācijas sertifikātus, kas ļauj saņemt vadītāja apliecības ar «95. kodu».

Šie sertifikāti paredzēti autovadītājiem, kuri vēlas iegūt tiesības veikt komerciālos pārvadājumus. Operatīvo darbību laikā policijas redzeslokā nonākušas vairākas autoskolas. Šobrīd jau esot savākti pierādījumi par kādu autoskolu Kurzemē, kas, apejot likumā noteiktās normas, izsniedza minētos sertifikātus.

ENAP ir sākts kriminālprocess pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par neatļauta labuma pieņemšanu, kā arī par dokumentu viltošanu un realizēšanu. Pašlaik procesa ietvaros kā liecinieki ir nopratinātas vairākas personas, un policija turpina darbu, jo ir pamatotas aizdomas, ka šī nav vienīgā autoskola, kas veic šāda veida pretlikumīgās darbības. Policija aicina atturēties no nelikumīgas sertifikātu iegādes, jo šādas darbības ir krimināli sodāmas.

Turpmāk būs aizliegts pirmās iemaņas auto vadīšanā gūt uz ielas līdzās citiem satiksmes dalībniekiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Teorētiski arī patlaban šādai situācijai nevajadzētu būt, jo satiksmes noteikumi nosaka, ka primārās prasmes auto vadīšanā jaunajiem šoferiem ir jāapgūst noslēgtā laukumā, nevis ielās ar intensīvu satiksmi. Tomēr dzīvē šis noteikums ne vienmēr tiek ievērots, un akmens jāmet negodprātīgo autoskolu dārziņā, kas šādi ietaupa līdzekļus, jo par speciālā apmācību laukuma izmantošanu ir papildus jāmaksā.

Nolūkā izskaust negodprātīgu rīcību šā gada 1. novembrī stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka, sākot no 2018. gada 1. janvāra, apmācības procesā būs jāizmanto mācību laukums. Šo noteikumu ievērošanu uzraudzīs Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Esošām autoskolām šie noteikumi stāsies spēkā ar 2018.gada sākumu, bet tās autoskolas, kas savu darbību vēlēsies sākt pēc 2016.gada 1. novembra, laukuma nomas līgumam vai īpašumā esošam laukumam būs jābūt no darbības pirmās dienas. Noteikumi regulēs ne tikai izmaiņas apmācību laukumu jautājumā, bet arī sakārtos klienta un autoskolas norēķinu kārtību, kā arī teorijas apgūšanas procesu.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Iecere pensionēšanās vecumu Latvijā paaugstināt jau no 2014. gada, nevis 2016. gada, kā tika plānots iepriekš, saistīta ar aizdevēju prasībām. Pārējie skaidrojumi izdomāti pēc tam, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē viedokli pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, brīdinot arī ar kārtējā referenduma rīkošanu.

Pēc viņa teiktā, tas ir apkaunojoši, jo vispirms kaut kas tiek apsolīts aizdevējiem, un tikai pēc tam tiek sāktas diskusijas «savā vidū».

Kopumā par Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajiem grozījumiem koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā NTSP sēdē vienošanās netika panākta. Diskusijas starp valdības pārstāvjiem un sociālajiem partneriem brīžiem bija visai asas, un tika draudēts ar kārtējā referenduma rīkošanu, kur plāni paaugstināt pensionēšanās vecumu ātrāk tikšot noraidīti. Sarunas plānots turpināt.

DB jau rakstīja, ka grozījumi paredz pašlaik noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – 2014. un 2015. gada 1. janvārī paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?