Savulaik ceļmalās mainījuši autovedēju motorus, tagad SIA Kurbads un Ko lepojas ar automašīnu loģistikas nozares līdera statusu, tomēr pjedestālu šūpo lietuvieši, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmuma dibinātājs un īpašnieks Andis Pikāns atgaiņājas no vadītāja tēla, viņš pašlaik sevi vairāk redzot kā treneri, kouču, kas sapulcina «par sevi gudrākus cilvēkus». A. Pikāns uzņēmumu izsapņojis, iznesis cauri skarbajiem deviņdesmitajiem, kas auto tirdzniecībai bijuši jo skaudri, un pat izstrādājis interjera dizainu uzņēmuma biroja ēkai Rumbulā. Pirmos gadus biznesā viņš sauc par «deviņdesmito dzirnavām» un būtu gatavs par šo laiku uzrakstīt grāmatu. «Tolaik auto tirdzniecību ļoti plāna robeža šķīra no kriminālajām struktūrām, kas ilgus gadus centās šo biznesu kontrolēt,» atzīst A. Pikāns, kuram izdevās izkulties cauri šim biznesa sietam sveikā.

Nozares attīstības tendences ir satraucošas, viņš atzīst. Raižu pamatā ir ģeopolitiskā situācija, jo Krievijas krīzes rezultātā agonijā nonākuši Lietuvas lielie auto parki, kas palikuši bez pasūtījumiem no Krievijas un pazaudējuši arī Ukrainas klientus. «Tirgus iepriekš bija sakārtots – lietuvieši strādāja Austrumiem, mēs – Baltijā. Pašlaik viņi ar dempingu laužas iekšā, lai tikai izdzīvotu. Tas ir ļoti bīstami, jo neatbildēts ir jautājums – cik ilgi mūsu lojālie klienti būs gatavi piemaksāt par kvalitāti? Lielajos konkursos ļoti daudz nosaka cena, tāpēc situācija nav mums labvēlīga. Ceru, ka pēc iespējas drīzāk lietuvieši atgriezīsies tur, kur ir viņu vieta,» saka A. Pikāns.

Drāma ar žiguli

Jau pāris gadu pirms uzņēmuma dibināšanas 1995. gadā tolaik aktuālās automašīnas žiguļi, taurijas, okas dzītas no rūpnīcām uz Baltijas valstīm. Kad šeit tirgus apsīka, pavērās iespējas darboties Polijā. «Bija daudz neskaidrību muitas jautājumos. Mums par labu bija tas, ka desmitgades pirmajā pusē automašīnas bija liels deficīts, pieprasījums bija milzīgs. Cilvēki, kam bija nauda, meklēja iespēju to iztērēt,» atminas A. Pikāns. Lietuvas un Polijas muitas darbinieki «saoda naudu» un pieņēma, ka arī viņiem pienākas sava daļa. Pa kājām kā traki suņi pinās arī kriminālās struktūras. «Es uzskatīju, ka maksāt nevajag, bet, jāatzīst, situācijas bijušas dažādas. Daži momenti iespiedušies atmiņā kā vakar notikuši un dažkārt vēl rādās sapņos,» stāsta A. Pikāns. Viņš atceras gadījumu, kad vedis tirgot automašīnas uz Poliju, Poznaņas tirgu. Bija izdevies ietirgot aptuveni desmit tūkstošus dolāru, taču nebija izdevies realizēt jaunu septīto žiguli, ar kuru A. Pikāns devies uz blakus esošo pārtikas tirgu – tur varēja iegādāties tolaik Latvijā neredzētus labumus. Iebraucot tirgū, žiguli ielenkuši bandīti, kuru vadonis sacījis, ka tieši šādu auto gribot uzdāvināt sievai. Tālākie notikumi attīstījušies kā «bojevikā».

Visu rakstu No okām līdz poršiem lasiet 20. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra