Sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2013 atzīta Šūpuļa monēta, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 6200 cilvēku, bet par Šūpuļa monētu balsojuši 1700 . Šīs piemiņas monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis.

Māksliniece A. Paegle svinīgās ceremonijas laikā pastāstīja, ka Šūpuļa monētas ideju lolojusi jau kopš bērnības, kad zīmēti sapņu putni. Šie motīvi pārceļojuši uz sudrabā kalto monētu, kas pēdējā gada laikā plaši iecienīta kā raudzību dāvana.

I. Rimšēvičs norādīja, ka 2013. bija nozīmīgs gads Latvijas Bankas un monētu mākslas jomā – tika atzīmēta lata 20 gadu un Latvijas Bankas 90 gadu jubileja. Vienlaikus ar gatavošanos eiro ieviešanai tika turpināta Latvijas kolekcijas monētu izlaišana, un šajā darbā Latvijas Banka panākusi tik augsta līmeņa kvalitāti, ka nu jau kļuvis grūti apmierināt milzīgo pieprasījumu.

Starptautiskajā konkursā The Coin of the Year (Pasaules gada monēta) Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā komponistam Rihardam Vāgneram veltītā kolekcijas monēta atzīta par gada labāko sudraba monētu pasaulē, informēja centrālā banka.

Konkurss Pasaules gada monēta esot līdzvērtīgs monētu mākslas Oskaru piešķiršanai.

Konkursa otrajā kārtā dažādās kategorijās (piemēram, labākā zelta monēta, labākā sudraba monēta, labākā bimetāla monēta utt.) par uzvarējušām atzītās monētas sacentīsies par Pasaules gada monētas titulu. Kopumā otrajai kārtai žūrija izraudzījās 10 monētu, t.sk. monētu Rihards Vāgners, bet rezultātus plānots publiskot 2015. gada janvārī.

Latvijas Banka šajā konkursā piedalās regulāri un ar labiem panākumiem. Nozīmīgākais no tiem – 2010. gadā par labāko zelta monētu un Pasaules gada monētu tika atzīta zeltā kaltā Latvijas monēta. Kopš 2000. gada balvas dažādās nominācijās guvušas arī monētas Millennium, Liktenis, Brīvības cīņas un Miglā asaro logs.

Sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2014 atzīta monēta Kurzemes baroks, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 17 tūkstoši cilvēku, bet par Kurzemes barokam veltīto monētu atdota aptuveni ceturtā daļa balsu. Šīs dārgmetāla kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs māksliniekus sveica ar tradicionālo balvu – Teodora Zaļkalna savulaik veidoto un 2008. gadā zeltā kalto Latvijas monētu.

I. Rimšēvičs norāda, ka pirms eiro ieviešanas sabiedrībā nebija pārliecības par Latvijas monētu mākslas turpmāko attīstību. Taču tagad ikviens ir pārliecinājies, ka arī pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai varam savā naudā kalt sižetus, kas saistīti ar mūsu kultūru, vēsturi, zīmīgām personībām, un Latvijas monētu māksla turpina savu attīstību.

Prestižajā konkursā The Coin of the Year (Pasaules gada monēta) Latvijas Bankas 2014. gadā izlaistā Baltijas ceļa 25 gadu jubilejai veltītā monēta atzīta par labāko pasaulē nominācijā Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums, informē centrālā banka.

Konkursa finālā dažādās kategorijās (labākā zelta monēta, labākā sudraba monēta, labākā bimetāla monēta) par uzvarējušām atzītās monētas sacentīsies par Pasaules gada monētas titulu. Otrajai kārtai žūrija izraudzījās 10 monētas, tostarp, monētu Baltijas ceļš, bet uzvarētāju plānots publiskot 2016. gada janvārī.

Konkurss Pasaules gada monēta monētu mākslā ir līdzvērtīgs Oskara piešķiršanai kinomākslā, skaidro centrālā banka. Latvijas Banka šajā konkursā piedalās regulāri un ar labiem panākumiem. Nozīmīgākais no tiem – 2010. gadā par labāko zelta monētu un Pasaules gada monētu tika atzīta zeltā kaltā Latvijas monēta. Kopš 2000. gada balvas dažādās nominācijās guvušas arī monētas Millennium, Liktenis, Brīvības cīņas un Miglā asaro logs. Pērn konkursā par gada labāko sudraba monētu pasaulē tika atzīta Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā monēta Rihards Vāgners – veltījums komponistam 200. dzimšanas dienā un piemiņa viņa rosīgajam Rīgas periodam.