Apdrošināšanas kompānija "Gjensidige Latvija" pērn audzējusi parakstīto prēmiju apjomu, un šajā gadā plāno tālāku izaugsmi, kompānijas jauno telpu prezentācijas pasākumā pastāstīja "Gjensidige Latvija" vadītāja Ināra Meija.

Pērn parakstīto prēmiju apjomi pieauguši par 4,1%, un tas palīdzējis kompānijai iegūt 11% nedzīvības apdrošināšanas tirgus daļu, ierindojoties trešajā vietā. Lielāko daļu no kompānijas parakstīto prēmiju apjoma jeb 39% veido OCTA, 22% - KASKO, 18% - veselības apdrošināšana, 13% - īpašuma apdrošināšana, bet 8% - pārējie apdrošināšanas veidi. Kopējais parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 41,7 miljonus eiro.

56% uzņēmuma klientu ir juridiskās personas, bet 44% - privātpersonas.

Runājot par nākotni, I. Meija uzsvēra, ka plāno audzēt izaugsmi, aizvien lielāku akcentu liekot uz īpašumu apdrošināšanu un pakalpojumiem juridiskajām personām.

Ņemot vērā izaugsmi un nepieciešamās pārmaiņas, uzņēmuma centrālais birojs šonedēļ pārcēlies uz jaunām telpām “Jaunajā Teikā”. Jaunajā birojā strādās 128 darbinieku, kuriem būs pieejamas dažādas telpas nepieciešamo darba uzdevumu izpildei - atvērtā tipa birojs ikdienas darbam, kas būs jaunums uzņēmuma darbiniekiem, taču iepriekš veiktā aptauja liecina, ka darbinieki pozitīvi uztver pārmaiņas, stāsta ADB "Gjensidige" ģenerāldirektors Marius Jundulas.

Šī gada 25. maijā stājās spēkā Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības, kuru ievērošana tiks stingri regulēta, un par tās pārkāpumiem piemērots ievērojams sods, uzsver Gjensidige Latvija Risku un darbības atbilstības speciālists Andis Meirēns.

Apdrošināšana ir viena no tām nozarēm, kuras ikdienā personas datiem ir liela loma, tādēļ jaunās regulas ieviešana ne tikai prasījusi vairāku gadu sagatavošanos, bet arī veicinājusi būtiskas izmaiņas apdrošinātāju ikdienas darbībā gan biznesa, gan klienta apkalpošanas un iekšējos jautājumos.

Vairums apdrošināšanas uzņēmumu par gatavošanos VDAR sāka domāt pirms vairāk nekā diviem gadiem, un joprojām ir jautājumi, kas ir risināmi.

«VDAR ieviešana ir process, kas joprojām turpinās, jo tas ietver pārmaiņu ieviešanu biznesa, IT, juridiskajos klientu apkalpošanas un uzņēmuma iekšējās darbības procesos. VDAR nenosaka konkrētas vadlīnijas vai darbības, kā uzņēmumam nodrošināt atbilstību VDAR, bet gan principus, kas ir jāievēro. Atbildība par šo principu pienācīgu ieviešanu ir uzņēmuma ziņā,» skaidro Gjensidige Latvija Risku un darbības atbilstības speciālists Andis Meirēns.

«Nordea Bank» panākusi vienošanos, lai par aptuveni 5,5 miljardiem kronu (578,8 miljoniem eiro) iegādātos Norvēģijas apdrošināšanas uzņēmuma «Gjensidige Forsikring» interneta bankas biznesu «Gjensidige Bank», tādējādi bankai cenšoties paplašināt savus interneta bankas pakalpojumus.

Vienošanās arī paredz, ka «Nordea Bank» saviem 900 000 klientu Norvēģijā izplatīs «Gjensidige» apdrošināšanas produktus.

Pēc šī darījuma realizēšanas «Nordea Bank» iegūs papildu 176 000 klientu ar to aktīviem 4,84 miljardu eiro vērtībā.

Līdzīgi citām bankām arī «Nordea Bank» lūkojas uz interneta banku pakalpojumu izvēršanu, lai iegūtu jaunus klientus, kas aizvien vairāk izmanto internetu pirkumu un citu bankas darījumu veikšanai. Nesen banka Norvēģijā uzsāka sadarbību ar «Apple Pay».

Paredzams, ka «Nordea Bank» un «Gjensidige Bank» darījums tiks pabeigts 2019.gada pirmajā ceturksnī.

Gandrīz puse (49%) iedzīvotāju saslimšanas gadījumā izvēlas palikt mājās un nestrādāt, liecina Gjensidige Latvija veiktā pētījuma dati. Tikmēr kaimiņvalstīs – gan Lietuvā, gan Igaunijā iedzīvotāji vairāk nekā Latvijā cenšoties strādāt no mājām vai tomēr apmeklēt darbu arī saslimšanas gadījumā.

Gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs (23%) saslimšanas gadījumā turpina apmeklēt darbu vai augstskolu, liecina Gjensidige Latvija veiktā aptauja. Visbiežāk darbu vai studijas nelabprāt kavē gados jaunāki, līdz 24 gadus veci iedzīvotāji (32-34%). Tendence būtiski mainās, cilvēkiem kļūstot vecākiem, un sliktas pašsajūtas gadījumā vairāk nekā puse (55-56%) iedzīvotāju vecumā virs 45 gadiem velta laiku, lai pienācīgi atveseļotos mājās.

«Iedzīvotāji nereti par zemu novērtē it kā maznozīmīgu saaukstēšanos un turpina apmeklēt darbu, tādējādi pakļaujot nopietnam saslimšanas riskam apkārt esošos kolēģus. Jāsaprot, ka imūnsistēmas atšķiras un organismi dažādi panes saslimšanu – kamēr vieni kolēģi nesaslims, kādam citam slimība noritēs daudz nopietnāk, īpaši gados vecākiem cilvēkiem,» skaidro Gjensidige Latvijas Veselības atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto segmentā, liecina Gjensidige Latvija pieejamā informācija.

Laika posmā no 1. janvāra līdz 30. jūnijam par aptuveni pusi samazinājies zagto auto skaits, nekā šajā pašā laika periodā pērn. Starp zagļu iecienītākajām automašīnām šogad joprojām saglabājas BMW markas 5. sērijas automašīnas, taču pieaudzis nedaudz lētāku automašīnu zādzību skaits, piemēram, Toyota RAV4.

Šī gada pirmajā pusgadā Valsts policijā ir reģistrētas 416 automašīnu zādzības, savukārt pagājušajā gadā tādā pašā laikā periodā – 428 zādzības. «Nevar viennozīmīgi atbildēt, kāpēc zādzību skaits šogad pirmajā pusgadā ir mazāks nekā pērn,» skaidro Elīna Sprudzāne, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste.

«Auto zādzību samazināšanās saistāma ar šī brīža pastiprinātām apdrošinātāju drošības prasībām dažādiem auto modeļiem, kā arī ar aktīvu policijas darbību, kuras rezultātā aizvien mazāk garnadžu uzdrošinās ķerties tieši pie auto zādzībām. Pēc zādzībām parasti tiek atrastas tās automašīnas, kas ir aprīkotas ar radiolokācijas pretaizdzīšanas sistēmām, tāpēc tās uzstādīšana vēlama ikvienam auto,» norāda Dāvids Lēvalds, Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs.

Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami pieaudzis izsniegto būvatļauju skaits dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šogad pirmajā pusgadā tas sasniedzis teju pusotru tūkstoti. Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Latvija vērš uzmanību, ka līdz ar ēku būvniecību un renovāciju skaita pieaugumu aizvien biežāk sastopami gadījumi, kad būvniecības darbi veikti nekvalitatīvi un neatbilstoši būvnormatīviem.

“Izsniegto būvatļauju skaits ir tikai daļa no reālajiem būvdarbiem, kas norisinās dzīvojamo ēku segmentā, jo daļa darbu tiek veikti, apejot likumu. Diemžēl, šādi rīkojoties, iedzīvotāji pakļauj sevi lielam riskam,” skaidro Gjensidige Latvija risku inženieris Juris Puriņš.

Viņš norāda, ka visbiežākais iemesls mājokļa būvnormatīvu neatbilstībai ir nozīmīgi inženierkomunikācijas jeb tehnisko sistēmu normu pārkāpumi - ūdensapgāde un kanalizācija, elektroapgāde, apkure un ventilācija. Šīs sistēmas nodrošina ēkas normālu funkcionēšanu un tajā mītošo cilvēku vajadzības un drošību, uz kā rēķina taupīt nevajadzētu.

Lai gan zagļi iecienījuši jaunākus auto, pērn visvairāk zagtas bija desmit gadus un vecākas mašīnas.

Latvijā pēdējos gados nozagto transportlīdzekļu skaits turpina samazināties, tomēr kopumā tas joprojām ir salīdzinoši augsts. Aplūkojot 10 gadu posmu, secināms, ka nozagto auto skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi. Proti, 2008. gadā Latvijā gada laikā tika nozagti vairāk nekā divi tūkstoši automašīnu, bet pagājušajā gadā tie bija 760 spēkrati. Vēl 2017. gadā kopumā tika nozagtas 854 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas informācijas centra apkopotie dati. Arī apdrošinātāja Gjensidige Latvija pieejamā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto segmentā. Vairākus gadus zagļi visvairāk bija iecienījuši Volkswagen markas automašīnas, kā arī Audi un BMW. Tomēr pēdējā pusotra gada laikā tendences ir mainījušās un BMW zagto auto topā ir izvirzījies vadībā – pērn kopumā tika nozagtas 212 BMW markas automašīnas. Pagājušajā gadā visvairāk zagtas BMW X5 – kopumā 42 šādas automašīnas. Otrajā vietā Volkswagen ar 133 nozagtām automašīnām, bet trešajā vietā ir Audi (113).

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis saņemtos 290 patērētāju iesniegumus par apmaksātajiem, bet nesaņemtajiem tūrisma pakalpojumiem no SIA «Prieks Tūre», kurai tika konstatētas likviditātes problēmas un kura vairs pakalpojumu sniegšanu nenodrošina.

Šobrīd, pamatojoties uz Uzņēmumu Reģistra valsts notāra lēmumu, ir izbeigta SIA «Prieks Tūre» darbība.

Iesniegumu izskatīšanas rezultātā PTAC ir pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA «Prieks Tūre» nodrošinājuma (t.i., apdrošināšanas polises) izsniedzējam ADB «Gjensidige» Latvijas filiālei uzdod bez nepamatotas kavēšanās veikt maksājumu atmaksāšanu tiem ceļotājiem, kuri bija iegādājušies kompleksos tūrisma pakalpojumus un iesnieguši atbilstošus dokumentus (268 iesniegumi).

Katram ceļotājam atmaksājamo izdevumu apmērs ir aprēķināts proporcionāli ceļotāju skaitam, kuri pieteikušies PTAC, to samaksātajai summai un kopējam nodrošinājuma apmēram (30 000 EUR), tas ir 15,68 % no samaksātās, bet neatgrieztās naudas summas (kopējā neatgrieztā summa – 191 313,42 EUR).

Gjensidige Latvija izmaksājusi apdrošināšanas kompensāciju Vaiņodes novada Embūtes viesu nama Dēseles dzirnavas īpašniekam 292 tūkstošu eiro apmērā, informē apdrošinātājs.

Tas ir viens no pēdējo gadu postošākajiem ugunsgrēkiem, un to izraisīja dūmvada pārkaršana, kā rezultātā aizdegās ēkas koka konstrukcijas.

2. janvārī plkst. 15.56 ugunsdzēsības un glābšanas dienests steidza uz Vaiņodes novada Embūtes pagastu, kur dega dzīvojamā māja. Ēkas saimnieki centās nodzēst ugunsgrēku saviem spēkiem un to turpināja līdz ieradās Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābēji.

Paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka dzēšanas darbus apgrūtināja spēcīgais vējš, taču plkst. 1.13 naktī ugunsgrēks tika likvidēts. Rezultātā tika secināts, ka 150m2 platībā dega ēkas četru stāvu starpstāvu pārsegums un jumta konstrukcijas (degšanā katrā stāvā 30m 2 platībā). Ēka bija aprīkota ar dūmu detektoriem un tajā atradās atbilstošs skaits ugunsdzēsības aparātu, ar ko sākotnēji arī tika mēģināts nodzēst ugunsgrēku.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 3.8 miljonu eiro apmērā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka SG Capital Partners pārvaldītajam nekustamo īpašumu fondam SG Capital Partners Fund 1. Bankas finansējums kopā ar SG Capital Partners līdzekļiem tiks izmantots biroju ēkas Rīgā, Brīvības ielā 39 iegādei.

Biroju ēka «Open Office», kas vēsturiski pazīstama arī kā «Sniķera nams», ir būvēta laikā no 1929. līdz 1931. gadam pēc slavenā latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta Latvijas Universitātes profesora, ģenerāļa Pētera Sniķera vajadzībām, un tikusi pilnībā atjaunota 2008. gadā.

Harijs Švarcs, SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs, skaidro: «Īpašums ļoti labi atbilst fonda svarīgākajiem kritērijiem – lieliska atrašanās vieta pilsētas centrā, stabila naudas plūsma fonda investoriem un atraktīvs kopējais investīciju ienesīgums.»

Savukārt, SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts norāda: «SG Capital Partners ir investēts arī Latvijā strādājošo iedzīvotāju uzkrātais pensiju kapitāls, tādēļ šis darījums ir viens no piemēriem, kur Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi tiek izvietoti Latvijas ekonomikā.»

Jaunās Teikas attīstītājs "Hanner Grupa" ekspluatācijā nodevis biroju ēku "Henrihs," tādējādi Jaunajai Teikai kļūstot par lielāko mūsdienu biroju kompleksu pilsētā.

Šī ēka ir jaunākais papildinājums ietekmīgākajai inovāciju un tehnoloģiju apkaimei Rīgā. Jaunās Teikas biroju ēku "Valters", "Teodors", "Ausma", kurās veiksmīgi darbojas vairāk kā 25 uzņēmumi, un tikko ekspluatācijā nodotās ēkas "Henrihs" kopējā platība ir 59 000 kvadrātmetru.

"Henrihs" ir 16 stāvus augsta A klases biroju ēka ar kopējo platību 23 600 kvadrātmetri un vairāk nekā 2000 vietām darbam. Papildu biroju telpām ēkā tiks izveidots konferenču un pasākumu centrs, iekštelpu "street food" zona, bērnudārzs, jumta terase un daudzstāvu autostāvvieta. Vairāk nekā 50% platību ēkā jau ir iznomātas. Vieni no pirmajiem uzņēmumiem, kas nolēmuši pievienoties Jaunās Teikas kopienai, ir tādi starptautiski uzņēmumi kā "Gjensidige Latvija" un "Cabot Latvia".

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) nelabvēlīgā Konkurences padomes (KP) lēmuma dēļ nākamgad varētu pieaugt transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polišu cenas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Drīzumā gaidāms KP lēmums, kas, pēc raidījumā paustā, ietekmēs ikvienu auto īpašnieku Latvijā. LTAB sodam esot piekritusi. Taču soda nauda samaksāšana tikšot uzlikta uz OCTA polises pircēju pleciem.

KP lēmums saistīts ar apdrošināšanas kompānijas "Balcia Insurance" ("Balcia"), kura iepriekš gribēja kļūt par OCTA pakalpojumu sniedzēju. "Balcia" vērsās LTAB, lūdzot to uzņemt par biedru. Biedrība uzņēmumu uzņēma par biedru un uzdeva līdz noteiktam termiņam samaksāt iestāšanās naudu 137 639 eiro un vienreizējo iemaksu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā 7000 eiro. Tā kā uzņēmums attiecīgos maksājumu neveica, tika pieņemts lēmums to no biedrības izslēgt.

Lai gan apdrošināšanas sabiedrības kopš 2016. gada oktobra atsāka iemaksu veikšanu OCTA Garantijas fondā, šobrīd tas samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2008. gada aprīļa, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 miljonus eiro un iemaksas vairs nebija jāveic, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

Iemaksu veikšanu Garantijas fondā paredz normatīvie akti gadījumā, ja tā apmērs samazinās zem 20 miljoniem eiro. Savukārt, ja fonda apmērs nokrītas zem 17 miljoniem eiro, tad apdrošinātājiem iemaksas jāveic dubultā apmērā. Ņemot vērā pēdējā desmitgadē raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus faktorus, Garantijas fonds 2016. gadā samazinājās zem 20 miljonu eiro atzīmes, un, par spīti, apdrošinātāju veiktajām iemaksām, tā apmērs turpināja sarukt.

Tāpat būtisks iemesls Garantijas fonda apmēra samazinājumam ir ievērojamās atlīdzību izmaksas maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības «Balva» (turpmāk - MAAS «Balva») vietā. Vairāk nekā 4 gadu laikā Garantijas fonds MAAS «Balva» vietā jau izmaksājis 3,41 miljonus eiro, savukārt kopējais prognozētais izmaksu apmērs, kas fondam vēl jāizmaksā maksātnespējīgā apdrošinātāja vietā ir 2,1 miljoni eiro.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) 336 086 eiro apmērā par konkurenci kropļojošām biedrības darbībām, informēja KP.

Pēc LTAB iniciatīvas, starp KP un LTAB noslēgts izlīgums, tādējādi biedrība apstiprina savu vainu pārkāpumā un apņemas nepārsūdzēt KP lēmumu, par ko LTAB piemērots naudas soda samazinājums.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā noteiktajam dalība LTAB ir priekšnoteikums darbības sākšanai OCTA tirgū Latvijā. Vairāk nekā desmit gadus, lai kļūtu par LTAB biedru, bija jāizpilda vairākas prasības, tostarp jāveic vienreizējs iestāšanās maksājums, kura apmēru noteica LTAB un kas bija biedrības patstāvīgs lēmums.

Šobrīd Latvijā OCTA pakalpojumu sniedz deviņi apdrošinātāji - četras Latvijā reģistrētas un piecas ārvalstu sabiedrību filiāles, kas reģistrētas Latvijas tirgū. Ņemot vērā, ka OCTA pakalpojumu var sniegt tikai LTAB biedri, LTAB prettiesiskā rīcība ietekmēja konkurences izaugsmi visā OCTA tirgū. KP ieskatā, ikviena jauna un spējīga tirgus dalībnieka ienākšana tirgū var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tirgu, tāpēc nepamatotu maksājumu noteikšana var būt būtisks konkurenci ierobežojošs šķērslis.

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Sportlex ir uzsācis sadarbību ar apdrošināšanas sabiedrībām. Tagad gandrīz visas apdrošināšanas sabiedrības pieņem pieteikumus un atlīdzina saviem klientiem - Sportlex abonementu īpašniekiem. Pašlaik Sportlex pieteikumus pieņem BALTA, If, ERGO, Baltijas Apdrošināšanas Nams, Seesam, BTA un Gjensidige.

Sportlex ir jaunās paaudzes sporta klubu tīkls, kas apvieno vairāk nekā 70 sporta organizācijas visā Latvijā. Sportlex abonementu īpašniekiem ir pieejami pilnīgi visi klubi un nodarbības, kuras redzamas aplikācijā, tostarp ne tikai trenažieru zāles un grupu jogas vai aerobikas nodarbības, bet arī baseins, klintī kāpšanas tornis, akvabaika nodarbības un daudz kas cits.

Aplikācijā ir izstrādāta ērta klubu un nodarbību filtrēšana, ar kuras palīdzību jūs varat ātri un ērti atrast interesējošo treniņu ērtākajā laikā.

Īpaši izdevīgs piedāvājums gaida korporatīvos klientus: uzlabotie nosacījumi tiek piedāvāti grupām no 5 personām.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem pēc ikgadējās apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus - malus (BM) klašu pārrēķina, kas ik gadu notiek 15.septembrī, šogad BM klase palielinājusies 348 226, bet samazinājusies - 197 540 autoīpašniekiem.

BM klase nav mainījusies 550 662 autoīpašniekiem.

Visaugstākā (17.) BM klase šobrīd ir 147 118 autoīpašniekiem (salīdzinot ar pērno gadu pieaugums par 7282). Kopumā augstākajās/"labajās" BM (7.-17.) klasēs šobrīd ir 950 746 autoīpašnieki.

Savukārt zemākā (1.) BM klase ir 138 autoīpašniekiem (salīdzinot ar pērno gadu samazinājums par 80), bet zemākās/"sliktās" klases (1. - 5.) kopumā šobrīd ir 21 073 transportlīdzekļu īpašniekiem. Sākumklase (6.) šobrīd piemērota 170 131 autoīpašniekam.

BM klase ir viens no galvenajiem, bet ne vienīgais OCTA cenu noteicošais faktors. Šo informāciju apdrošinātāji var izmantot, aprēķinot atlaides vai piemaksas OCTA polisei. BM klase tiek pārrēķināta, ņemot vērā apdrošināšanas vēstures datus par pēdējiem 11 gadiem. Aprēķinot BM klasi, tiek ņemts vērā apdrošināšanas dienu skaits jeb periods, uz kādu ir apdrošināts transportlīdzeklis, un apdrošināšanas gadījumu jeb izraisīto CSNg skaits pēdējo 11 gadu laikā.

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Mainīts AS mogo padomes sastāvs, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Modestas Sudnius, par padomes priekšsēdētāja vietnieci Dārta Keršule un par padomes locekli Kārlis Bērziņš.

Modestas Sudnius ir absolvējis Rīgas Ekonomikas augstskolu un ieguvis bakalaura grādu vadošajā Lietuvas universitātē, kā arī ir bijis Mogo Lietuvas valsts vadītājs kopš 2013. gada. Sākot ar 2018. gada janvāri Modestas tagad ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Gruzijas reģionālais vadītājs. Modestas ir vairāku gadu pieredze finanšu apdrošināšanā un projektu vadībā tādos uzņēmumos kā Ernst & Young un EPS LT.

Dārtai Keršulei ir maģistra grāds (MBA), kas iegūts Rīgas Biznesa skolā. Kopš 2018. jūlija viņa ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Gruzijas reģiona finanšu direktore. Pirms pievienošanās Mogo, Dārta vadīja finanšu departamentu Latvijas lielākajā nedzīvības apdrošināšanas kompānijā Balta un vēl pirms tam uzkrāja pieredzi audita departamentā uzņēmumā Ernst & Young.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada 9 mēnešos OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 2,52 miljonu eiro apmērā.

“Tas ir par sesto daļu vairāk, nekā valsts un pašvaldību iestādēm kompensēts līdzīgā laika periodā pērn (2,10 miljoni eiro),” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Lielākā daļa (1,15 miljoni eiro) izmaksāti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk - VSAA) par pensijām un pabalstiem invalīdiem. Šī summa, salīdzinot ar tādu pat periodu pērn, pieaugusi gandrīz divkārt. 0,60 miljoni eiro izmaksāti Nacionālajam veselības dienestam par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem CSNg cietušajiem, 0,43 miljoni eiro– VSAA atlīdzību izmaksai personām par pārejošu darbnespējas lapu, bet 0,27 miljoni eiro– VSAA par pensijām un pabalstiem apgādājamiem.

Pieaug autozagļu interese par jaunākām automašīnām.

Valsts policija (VP) pavisam nesen par automašīnu zādzībām aizturējusi kriminālās aprindās zināmas personas, tostarp Panevēžas grupējuma līderus, kas darbojas gan Baltijas, gan Skandināvijas valstīs, gan arī Vācijā un Polijā. Aizturēto vidū ir arī Latvijas valstspiederīgie, norāda VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes otrās nodaļas priekšnieks Māris Priednieks.

Pie grupējuma atrasti elektroniski un mehāniski līdzekļi, ar kuriem veiktas automašīnu zādzības. Policijai izdevies atrast vairākas senāk nozagtas automašīnas, kuras, iespējams, nozadzis tieši šis grupējums. Starp izņemtajiem spēkratiem bijušas arī tādas premium klases mašīnas kā BMW un Lexus. Pēc policijas teiktā, noziedznieki izmantojuši mašīnas, kas ir aprīkotas ar spēcīgiem dzinējiem, kā arī viņiem ir iemaņas šādu automašīnu vadīšanā, līdz ar to tas apgrūtina šo noziedznieku aizturēšanu.