Šodien, 10. februārī, Liepājā notiek lielākā ES finansētā elektromobilitātes projekta Green eMotion konference Ceļā uz efektīvu elektromobilitātes sistēmu Eiropā. Vienīgajā Baltijas reģiona konferencē tiek apspriesti projekta Green eMotion četru gadu laikā iegūtie projekta rezultāti un testēti jaunākie elektromobīļu modeļi, informē organizatori.

Lai nodrošinātu elektromobilitātes platformas ieviešanu visā Eiropā, būtiskākie izaicinājumi ir izmaksas, elektrotransportlīdzekļu (ETL) klāsts, kā arī uzlādes staciju pieejamība. Projekta laikā Green eMotion strādāja gan pie tehniskajiem elektromobilitātes jautājumiem, gan pētīja sabiedrības, ekonomikas un vides prasības.

Papildu konferencei Liepājā notiek arī izstāde, kurā ikviens interesents var iepazīties ar elektromobīļu specifikācijām, to priekšrocībām un piemērotību Latvijas apstākļiem, kā arī veikt izmēģinājuma braucienus ar tādiem izstādē prezentētajiem elektromobīļiem kā BMW i3, BMW i8, Mitsubishi Outlander, Nissan Leaf, Nissan e-NV200, Volvo V60 Plug-in Hybrid un Opel Ampera.

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) padome valdes locekļa amatā ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem apstiprinājusi Jāni Liepiņu.

Jaunais valdes loceklis darbu uzsāks šodien, 2.janvārī, un viņa atbildības jomas būs transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un sertifikācija, atbilstība, t.sk. risku vadība, datu aizsardzība un vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība, kā arī Biķernieku kompleksās sporta bāzes un Rīgas Motormuzeja darbības pārraudzība.

Kopš 2022.gada septembra CSDD valde strādāja nepilnā sastāvā. Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai uz vakanto amatu padome organizēja atklātu konkursu, kurā tika piesaistīti Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadošie speciālisti. Izvērtējot CSDD valdes locekļa amata pretendentus, konkursa nominācijas komisija CSDD padomei izvirzīja Jāni Liepiņu, kurš konkursā ieguva augstāko punktu skaitu.

Šonedēļ AS "Latvenergo" elektromobilitātes pakalpojumiem ievieš zīmolu Elektrum Drive visās Baltijas valstīs.

Sadarbībā ar jauno zīmolu iespēju veidot savu individuālo uzlādes staciju un vienlaikus gūt papildu ienākumus šobrīd izmanto jau 15 uzņēmumu ar 50 uzlādes pieslēgpunktiem.

Latvijas uzņēmēji ir saskatījuši elektromobilitātes pakalpojumos sava biznesa attīstību un jaunu peļņas iespēju, liecina Elektrum līdzšinējā pieredze, attīstot uzlādes tīklu sadarbībā ar partneriem. Lai atbalstītu uzņēmēju interesi un veicinātu uzlādes vietu pieaugumu, Elektrum Drive piedāvā uzņēmumu, kuri gatavojas ieviest elektromobilitātes risinājumus, vajadzībām pielāgotus risinājumus.

Uzņēmēji var saņemt ienākumus no visām veiktajām uzlādēm, izbūvējot uzlādes un nomājot Elektrum Drive pakalpojumu vai arī investīcijas uzlādes vietas izbūvē veic Elektrum Drive, daloties ar uzlādes gūtajiem ieņēmumiem.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) līdz 31.augustam Lāčplēša ielas 25, Rīgā, ēkas vajadzībām iegādājies aprīkojumu 937 574 eiro vērtībā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

KM budžetā JRT aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai pērn bija paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 1,5 miljonus eiro. Par atlikušo finansējumu 562 426 eiro apmērā kapitālsabiedrība veiks iepirkumu līdz 2024.gada 1.martam, kad JRT ēku Lāčplēša ielā plānots nodot teātrim ilgtermiņa nomā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautajā tabulā norādīts, ka līdz 31.augustam lielākā finansējuma daļa jeb 724 068 eiro ieguldīta mēbeļu iegādei. Šo pakalpojumu JRT sniedza SIA "Rīgas krēslu fabrika".

SIA "AD production" JRT samaksājis 281 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju kokapstrādes iekārtu iepirkumam. Savukārt par 140 353 eiro teātris no SIA "Inflekss" iegādājies kokapstrādes iekārtas dekorāciju darbnīcām. Tāpat par 45 441 eiro JRT no SIA "Moller Auto" iegādājies automašīnu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Izstrādātajam maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pārdošanas plānam līdz šim no trīs nodrošinātajiem kreditoriem piekritusi tikai valsts, ko Finanšu ministrijas personā pārstāv Valsts kase, sacīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Lai varētu sākt īstenot uzņēmuma pārdošanas plānu, administratoram jāsaņem piekrišana no visiem trīs nodrošinātajiem kreditoriem, kuriem par labu ieķīlātā manta ietilpst Liepājas metalurga pamatražotnē un kuru plānots pārdot starptautiskajā piedāvājumā - tie ir Valsts kase, AS Citadele banka un AS SEB banka.

«Kreditoriem pārdošanas plāns saskaņošanai tika izsūtīts 20.janvārī, un ir nepieciešama nodrošināto kreditoru piekrišana, lai varētu uzņēmumu pārdot kopā ar nodrošināto kreditoru mantu. Tāpat piekrišana nepieciešama, lai uzņēmumu pārdotu bez izsoles, kas ir labākais veids, kā atrast piemērotāko investoru,» sacīja Velmers.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Otrdien, 15.decembrī, valdība apstiprināja vairākas izmaiņas VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pakalpojumu cenrādī.

To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.1000 Valsts akciju sabiedrības Ceļu satiksmes drošības direkcija publisko maksas pakalpojumu cenrādis.

2015.gada Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs tika lemts par detalizētākām pārbaudēm tehniskajā apskatē, kā arī par padziļinātu topošo autovadītāju pārbaudi braukšanas eksāmenos. Tādēļ atsevišķās pozīcijās tiek palielināta maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar tehnisko apskati, vadītāju kvalifikāciju un reģistrācijas procesā numurēto agregātu salīdzināšanu. Bet vienlaikus grozījumi paredz, ka vairākās pozīcijās netiek piemērota maksa par pakalpojumiem, piemēram, par elektromobiļu pirmreizējo reģistrāciju, par transportlīdzekļu tehnisko kontroli uz ceļiem. Tāpat tiek mazināts administratīvais slogs transportlīdzekļu mazumtirdzniecībā. Turklāt vairāki pakalpojumi ir «pārcelti» uz e-vidi, tā ietaupot klientu laiku un naudu.

Eiropas Savienības (ES) kopējā transporta politika paredz jau tuvākajā nākotnē transportam patērēt tīrāku enerģiju, turklāt mazākā apjomā, izmantot modernu infrastruktūru un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi. ES Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu ir noteikts mērķis – līdz 2050. gadam transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu samazināt par 60%, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Lai mazinātu Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabotu transporta sistēmas efektivitāti un mobilitāti, kā arī veicinātu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu transporta nozarē, pērn Latvijas valdība apstiprināja Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.–2016. gadam. Tajā noteikts, ka ilgtermiņā par vienu no transporta jomas sastāvdaļām jākļūst elektromobilitātei.

Salīdzinot ar 1990. gadu, Rīgā pēdējos gados kopējais oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoms samazinājies par 50% (no 4,2 līdz 2,3 miljoniem tonnu CO2) – tā secināts Elektromobilitātes attīstības plānā. Taču ir palielinājušies tieši transporta izmeši, sasniedzot 37% no kopējā izmešu apjoma un kļūstot par lielāko izmešu avotu (860 tūkstoši tonnu CO2).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Starp jaunveidojamā Ministru kabineta 2014.gada prioritātēm varētu būt Latvijas tautas ataudzes veicināšana un izmeklēšanas pabeigšana Zolitūdes traģēdijas lietā.

Tā liecina topošās valdības deklarācijas melnraksts.

Pašlaik gan vēl notiek politiķu sarunas par deklarācijas veidošanu, līdz ar to deklarācijas teksta gala versija var atšķirties no melnraksta. Tekstā ir palikuši arī vairāki diskutējami jautājumi, par kuriem koalīcijas partneriem ir jāpanāk vienošanās.

Deklarācijas melnrakstā norādīts, ka tiks turpināta iepriekšējās valdības iesāktā politika, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējās sadarbības principiem.

Tāpat iecerēts realizēt tādu rīcībpolitiku, kas veicinās stratēģisko mērķu - iekšzemes kopprodukta pieauguma uz vienu iedzīvotāju, ienākumu nevienlīdzības mazināšanas un iedzīvotāju skaita dabiskā pieauguma - sasniegšanu.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Enerģētikas tematika 2022. gadā ir ļoti aktuāla visā pasaulē, un daudzviet nākas saskarties ar energoresursu pieprasījuma pieaugumu, ko ietekmējusi ģeopolitiskā situācija – Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Esam piedzīvojuši ļoti augstu energoresursu cenu eskalāciju.

Tādējādi šis gads enerģētikas nozarē veido būtisku pagriezienu Eiropā, Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai nodrošinātu savas valsts energoneatkarību un energoapgādes drošumu. Šogad ir pārtraukti darījumi ar Krieviju, tādējādi energoresursu iegādi kompensējam ar darījumiem citās valstīs un reģionos.

Svarīgi, ka 2022. gada enerģētiskā krīze ir devusi jaunu impulsu, lai daudz straujāk attīstītu jaunus dabasgāzes piegādes ceļus un pārtrauktu gāzes iegādi no Krievijas. Ir sperti ievērojami soļi Baltijā, un kā alternatīva intensīvi attīstīta sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) infrastruktūra, piemēram, Inko SDG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīga Klaipēdas SDG termināļa jaudai, ir neatsverams pastiprinājums energoapgādes pietiekamībai.

Turpinot elektromobilitātes pakalpojumu ieviešanu, AS "Latvenergo" ar tirdzniecības zīmolu "Elektrum" ir uzsācis elektromobiļu uzlādes iekārtu mājsaimniecībām tirdzniecību.

Uzlādes iekārtas ražotas Vācijas uzņēmumā ABL, un tās ir piemērotas lietošanai jebkurā mājsaimniecībā. Iegādei pieejami arī uzlādes kabeļi, strāvas stipruma regulators, ar kura palīdzību autouzlādei var efektīvi izmantot mājas pieslēguma brīvo jaudu.

"Viens bez otra neiztiek - Latvijā vienlaikus aug gan elektroautomobiļu, gan uzlādes iespēju skaits, un prognozes liecina, ka paralēlā attīstība notiks straujāk nekā domājam. Pieprasījums ir augošs - klientu interese aug, un esam gandarīti, ka varam paplašināt savus elektromobilitātes produktus. Lai arī gada sākumā Latvijā atbilstoši CSDD datiem bija reģistrēti 658 vieglie elektroautomobiļi, kāpums pret iepriekšējo gadu ir ļoti straujš - 49 %. Tas ļauj ticēt prognozēm, ka pēc desmit gadiem elektroautomobiļu skaits Latvijā jau tuvosies 40 000, un daudziem no tiem būs sava mājas uzlādes iekārta," saka Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" valdes loceklis.

Gandrīz puse Latvijas ģimeņu apsver domu šovasar uzlabot mājokļa energoefektivitāti, lai nākamajā apkures sezonā par siltumu un elektrību būtu jāmaksā mazāk, tomēr vairums nespēj šī mērķa īstenošanai atvēlēt vairāk par 3000 eiro.

Turklāt trīs ceturtdaļas respondentu uzlabojumu veikšanai ir gatavi izmantot tikai pašu uzkrājumus un līdzekļus no valsts atbalsta programmām, izriet no tirgus izpētes aģentūras Norstat Latvija aptaujas rezultātiem.

Iepriekšējā apkures sezonā saņemtie augstie apkures un elektrības rēķini daudzās mājsaimniecībās lika domāt, kā mazināt izmaksas. Iemītnieki mainīja ne vienu vien paradumu – samazināja gaisa temperatūru istabās, izslēdza apgaismojumu telpās, kurās neatrodas, retāk izmantoja gludekli un cepeškrāsni. Tomēr daudziem nācās atzīt, ka mājokļa energoefektivitāte ir pārāk zema, lai situāciju būtiski uzlabotu tikai ar ieradumu maiņu.

Norstat Latvija aptaujā noskaidrots, ka mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu šovasar apsver 44% respondentu. Tomēr vairākuma rocība ir pārāk maza, lai veiktu visaptverošu siltināšanu vai apkures sistēmas nomaiņu. 20% no visiem aptaujātajiem jeb gandrīz puse no tiem, kuri plāno veikt uzlabojumus, šim nolūkam spēj atvēlēt vien līdz tūkstoš eiro.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Latvijā ražotos elektrodivriteņus izķer kā karstus pīrādziņus, projekta autori uzsver elektriskā transporta jomas radošo potenciālu

Savukārt automašīnas ar elektrodzinējiem Latvijā ienāk ļoti gausi. Tā sauktās zilās dzirksteles transporta attīstību Latvijā bremzē fakts, ka augstās pašizmaksas dēļ vajadzīgs ārējais finansējums vai investori, kuri ir gatavi ieguldīt ilgtermiņa projektos. Iespējams, procesu paātrinās tikko Ministru kabinetā atbalstītais Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016.gadam, kas paredz videi draudzīgu transportlīdzekļu, kurus pamatā darbina elektromotors, un to infrastruktūras attīstības veicināšanu. DB jau ziņoja, ka tam nākamajos trīs gados iecerēts atvēlēt 29,99 milj. eiro, tostarp valsts budžeta finansējums būs 5,7 milj. eiro apmērā.