Latvija arī 2011. gadā spējusi uzturēt pozitīvos rādītājus satiksmes drošības uzlabošanās ziņā, bet mūsu ģeogrāfiski un ekonomiski tuvākajās kaimiņvalstīs Lietuvā, Polijā un Igaunijā situācija nav bijusi tik spīdoša. Kaut katrā valstī ir savi unikālie faktori, kas ietekmējuši autoavārijās bojāgājušo skaitu, bijis arī redzams, ka fotoradari nav panaceja, vēsta laikraksts Diena.

Lai arī to ieviešana sākotnēji dodot lieliskus rezultātus, jau pēc neilga laika autobraucēji atgriežas pie vecajiem niķiem.

Igaunijā līdz pat 2010. gadam satiksmes drošība uzlabojusies tikpat strauji kā Latvijā, 2010. gadā sasniedzot vēl kopš 1949. gada nepieredzēti zemu uz ceļiem bojāgājušo skaitu - 78 visa gada laikā. Tomēr 2011. gads ziemeļu kaimiņiem izvērties bēdīgs, un avārijās nomirušo skaits atkal pārsniedzis simtu, turklāt kopējais autoavāriju skaits pieaudzis par 10%, noskaidrojis laikraksts.

Igaunijā 2010. gads par rekordgadu esot kļuvis, pateicoties fotoradaru ieviešanai, kura notika gada vidū. «Sākotnējais efekts bija vienkārši lielisks, jo visās avīzēs rakstīja, ka tie būs, kur tie būs un tā tālāk. Kādu brīdi visi arī brauca uzmanīgāk un lēnāk, bet nu jau sākotnējais efekts ir pārgājis un vidējais ātrums atkal ceļas,» Dienai skaidrojis viens no vadošajiem Igaunijas satiksmes drošības speciālistiem jurists Indreks Sirks.

Arī Lietuvā tendences bijušas līdzīgas kā Igaunijā - līdz 2010. gadam statistikas rādītāji uzlabojušies, bet 2011. gada sākumā sekojis bojāgājušo skaita kāpums. «Tad policijas priekšnieks parakstīja speciālu pavēli, ka patruļnieki pusi sava laika var veltīt ātruma kontrolei. Iepriekš tie bija tikai 20%, jo pārējo bija uzticēts darīt fotoradariem. Parādījās arguments - kaut gan fotoradars fiksē pārkāpumu, tas nevar noskaidrot iemeslu, un ļoti bieži ātruma pārsniegšana ir saistīta ar citiem nodarījumiem, piemēram, braukšanu dzērumā, ko var izkontrolēt tikai policists,» stāstījis Lietuvos Rytas autožurnālists Mindaugs Griņus.

Citā Latvijai tuvā valstī, Polijā, drošības situācija atkritusi tālu pagātnē. Kaut oficiālos ziņojumos tajā tiek vainots valdības lēmums - līdz ar fotoradaru ieviešanas sākumu paaugstināt maksimālo braukšanas ātrumu uz atsevišķiem autoceļiem, tā sauktajiem pusautobāņiem -, Polijas vadošā laikraksta Gazeta Wyborcza žurnālists Andrejs Kubliks patieso iemeslu saskata citur. «Tīri psiholoģiski maksimālā ātruma paaugstināšana bija slikta, bet patiesībā ir ļoti maz ceļu, uz kuriem tā attiecas, tādēļ diez vai tas varētu stipri ietekmēt statistiku. Pēdējos gados Polijā ir ļoti pieaudzis auto skaits. Problēma ir, ka tas ir tikai kvantitatīvi, ne kvalitatīvi. Tie pārsvarā nav jauni auto, bet par lētu naudu pirkti lietoti auto no Rietumeiropas ne pārāk labā tehniskajā stāvoklī,» viņš sūrojies.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra