Rīgas kapsētas saņēmušas piecus pašvaldības iegādātos elektromobiļus, kas palīdzēs padarīt kapsētu apsaimniekošanu ne tikai efektīvāku, bet arī videi draudzīgāku, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Projekta ietvaros iegādātos elektromobiļus plānots izmantot I un II Meža, Jaunciema, Pļavnieku un Bolderājas kapos. Tie tiks izmantoti kapsētu teritoriju apsekošanai; mazā inventāra pārvadāšanai pa teritoriju; kapsētu tīrības nodrošināšanai u.c.

Nākotnē to kapsētu tuvumā, kurās tiks izmantoti elektromobiļi, plānots uzstādīt uzlādes stacijas, kas būs pieejamas arī iedzīvotāju privātajiem elektromobiļiem.

«Šo elektromobiļu iegāde atvieglos Rīgas kapsētu darbu. Kapsētu teritoriju kopējā platība Rīgā divkārt pārsniedz dārzu un parku platību, sasniedzot 450 hektārus. Sanāk, ka uz katriem 90 kapsētu hektāriem ir viens elektromobilis. Turklāt jāņem vēra, ka kopējā kapsētu teritorija Rīgā katru gadu pieaug par aptuveni diviem hektāriem, tāpēc es ceru, ka šie elektromobiļi kļūs par pirmajiem, nevis vienīgajiem kapsētu elektromobiļiem,» - jaunā transporta prezentācijā pauda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Rīgas pašvaldības kapsētās nepieciešams atjaunot policijas patruļas, ieviest interneta pieslēgumu un kapavietu karti beidzot izstrādāt digitālā veidā, kā arī, iespējams, varētu noteikt diferencētu maksu par parastu un labāku kapavietu.

Šie ir tikai daži priekšlikumi, kurus ierosinājusi darba grupa, kam trīs mēnešos vajadzēja izpētīt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes sniegtos pakalpojumus un izteikt priekšlikumus to pilnveidošanai, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Arī pirms vairākiem gadiem izskanējusī iecere par kapsētu tūrismu nav piemirsta, bet vispirms paveicami steidzamāki darbi. Piemēram, darba grupa ir konstatējusi augstu iespējamu korupcijas risku jaunu kapavietu ierādīšanā. Kapsētu pārziņi var rīkoties pēc saviem ieskatiem, jo nav neviena normatīva akta, kas reglamentē šo kārtību, norāda laikraksts.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) iegādājusies 12 jaunus elektromobiļus, informē RTU pārstāvji.

Otrdien RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis pasniedza elektromobiļu atslēgas visu RTU fakultāšu dekāniem un administrācijas darbiniekiem.

Elektromobiļus saņēma visas deviņas RTU fakultātes, RTU Studentu parlaments un administrācijas struktūrvienības. Ar auto paredzēts pārvietoties galvenokārt pilsētā, kā arī apmeklējot RTU filiāles. Pie RTU fakultātēm un administratīvās ēkas ir uzstādīti elektromobiļu uzlādes punkti.

Elektromobiļus RTU studenti un mācībspēki izmantos arī studiju procesā un zinātniskajā darbā, veicot dažādus pētījumus. Ir iecere izmēģināt roku ar elektromobiļiem saistītu jaunu tehnoloģiju radīšanā. Piemēram, izveidot pašiem savus ātros elektromobiļu lādētājus, ko pēc tam sadarbībā ar ražotājiem realizēt tirgū.

Pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme saņēmis pirmos piecus elektromobiļus, kuri tiks izmantoti pilsētas autostāvvietu apsaimniekošanas vajadzībām, kā arī uzņēmuma autobāzes operatīvo funkciju veikšanai.

Elektromobiļa cena ir 35 tūkst. eiro bez PVN, taču uzņēmums šos automobiļus nevis iegādājās, bet nomā par 480 Ls mēnesī. Tas esot aptuveni par 80 Ls lētāk nekā vienas automašīnas ar dīzeļdzinēju uzturēšanas izmaksas mēnesī, norāda Rīgs dome. Līgums ar ražotāju paredz elektromobiļus nomāt uz pieciem gadiem. To garantijas laiks ir divi gadi vai 150 tūkst. km.

Šis esot eksperiments un automašīnas tiks ekspluatētas visu gadu, arī ziemā, kas ir sarežģītākais periods elektromobiļiem. Pēc pirmo piecu automobiļu ekspluatācijas rādītājiem Rīgas satiksme lems par turpmāko elektromobiļu parka papildināšanu, informē Rīgas dome.

Valsts kontrole revīzijā par kapavietu saimniecību Latvijā secinājusi, ka kapavietu iegūšanas un nomas izmaksas pašvaldībās būtiski atšķiras - no dažiem eiro līdz pat daudziem simtiem eiro.

Pieejama informācija, skaidra kapavietas iegūšanas procedūra, saprotami maksājumi, sakārtoti kapavietu reģistri un kartes, ērta kapsētu infrastruktūra ir galvenie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu piederīgajiem iespēju mirušo apbedīt cieņpilni. Diemžēl šajā jomā pašvaldībām vēl daudz darāmā, secināts Valsts kontroles revīzijā par kapsētu saimniecību Latvijā. Tā veikta 11 pašvaldībās par laiku no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam.

«Neskaidri kapavietu iegūšanas, apbedījumu reģistrācijas un uzskaites noteikumi, strīdīga situācija par pašvaldību noteikto iedzīvotājam obligāti veicamo maksājumu veidiem un to apmēru, neskaidrības pašvaldību tiesību un pienākumu apjomā kapsētu apsaimniekošanā, it īpaši rīcībai ar ilgstoši nekoptām kapavietām, ir galvenie iemesli, kāpēc Valsts kontroles ieskatā šī joma prasa uzlabojumus,» uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir iegādājusies divpadsmit elektromobiļus.

«Mēs esam tehnoloģiju augstskola, tāpēc mums modernās tehnoloģijas jāizmanto pašiem un jārāda piemērs citiem, kā tās spēj uzlabot dzīves un apkārtējās vides kvalitāti,» saka RTU Projektu pārvaldības departamenta direktors Mareks Zeltiņš.

RTU iegādājusies «Volkswagen e-up!» elektromobiļus. Mācību iestāde norāda, ka tiem ir zemākas apkopes izmaksas un ilgmūžīgāks motors nekā ar degvielu darbināmajiem auto. Arī elektromobiļu ikdienas tēriņi ir mazāki, jo vidējais elektrības patēriņš izmaksā aptuveni 2,5 reizes mazāk nekā degviela.

Elektromobiļus lietošanā saņems visas deviņas RTU fakultātes, kā arī atsevišķas administrācijas struktūrvienības. Ar auto paredzēts pārvietoties galvenokārt pilsētā, kā arī apmeklējot RTU filiāles. Pie RTU fakultātēm un administratīvās ēkas ir uzstādīti elektromobiļu uzlādes punkti.

Ņemot vērā Satversmes tiesas šā gada 5. marta spriedumu kapsētu apsaimniekošana jomā, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde šobrīd vairs nepiemēro maksu par kapa vietas piešķiršanu un personām bez atlīdzības piešķir apbedījumam nepieciešamo vietu skaitu, informē departamenta pārstāve Edīte Pūķe.

2019. gada 5. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018-08-03, par antikonstitucionālām un neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam atzīstot Jūrmalas pilsētas pašvaldības Saistošo noteikumu Nr. 27 normas, kas noteica ikgadēju nomas maksu par kapavietu. Vienlaikus Satversmes tiesa spriedumā akcentējusi, ka citu Latvijas pašvaldību noteiktās maksas par kapavietas piešķiršanu kā maksu par pakalpojumu, ir pretrunā ar noteikumu, ka arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu. Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka kapavietas piešķiršana nav pakalpojums, par kuru pašvaldības dome būtu tiesīga noteikt samaksu.

Kapsētu informācijas digitalizācijas un pārvaldības sistēmā "cemety.lv" līdz šim digitalizētas vairāk nekā 400 gan pašvaldībām, gan baznīcām piederošas kapsētas visā Latvijā, digitāli apkopojot informāciju par vairāk nekā miljons apbedītajām personām.

Šobrīd notiek darbs pie vēl vairāk nekā 40 Latvijas kapsētu digitalizācijas. Jau vairākus gadus "Cemety.lv" darbojas Lietuvā, kā arī uzsākta darbība Anglijā, Somijā, Francijā un Itālijā.

"Cemety.lv" jebkurš interesents var virtuāli izstaigāt jau digitalizētās Latvijas kapsētas, kā arī atrast informāciju par kapsētā plānotajiem publiskajiem pasākumiem, piemēram, kapusvētkiem. Digitalizētajās kapsētās vietnē redzama kapsētas karte, apbedījumu plāns, kā arī apskatāma konkrētu kapavietu fotofiksācija. Tāpat vietne ir palīgs visiem tiem, kuri vēlas atrast savu radinieku un draugu atdusas vietas, bet dažādu iemeslu dēļ nezina, kur tās atrodas. Ievadot mirušās personas vārdu, sistēmā iespējams atrast ne tikai kapsētu, kurā konkrēts cilvēks apbedīts, bet arī kartē redzēt kapavietas atrašanās vietu konkrētajā kapsētā. "Cemety.lv" atrodamā informācija kļuvusi par noderīgu instrumentu arī ciltskoku veidotājiem – tiem, kas apzina un pēta dzimtas vēsturi.

Rīgas domes Mājokļa un vides departaments iesniedzis Mājokļa un vides komitejai lūgumu atbalstīt divu projektu līdzfinansējumu, izmantojot Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu finansiālā instrumenta līdzekļus. Proti, par elektromobiļu iegādi un uzlādes staciju izveidi.

Pieteikumā norādīts, ka, sākot ar 2013.gadu, radīsies iespēja īstenot projekta ideju par elektromobiļu iegādi Rīgas pašvaldības kapsētu vajadzībām. Projekta ietvaros par 78 tūkst. Ls plānots iegādāties trīs elektromobiļus.

Savukārt otrs projekts paredz ar elektrību darbināmu transportlīdzekļu uzlādes staciju uzbūvi Rīgā. Viena stacija varētu atrasties pilsētas centrā, bet otra Raiņa, I un II Meža, Sarkandaugavas kapsētu apkārtnē. Projekta vērtība – 88,07 tūkst. Ls, norādīts pašvaldības mājaslapā pieejamā informācija.

Kopējais budžets šiem diviem KPFI projektiem ir 166,07 tūkst. Ls , no tiem – 52,21 tūkst. Ls ir no Rīgas domes puses nepieciešamais līdzfinansējums. Projekti jāiesniedz līdz šā gada augustam, bet jārealizē līdz nākamā gada jūlijam.

Kapsēta nešķiet piemērota vieta, kur malkot pusdienlaika kafiju, bet mazas kafejnīcas īpašnieku bizness starp kapakmeņiem Berlīnē plaukst. Turklāt ir pārliecība, ka šī ideja izpletīsies visā pilsētā, vēsta thelocal.de.

Lai gan tikai dažu metru attālumā lielajā 19. gadsimta kapsētā Berlīnes Kreuzberg rajonā norisinās bēru gājiens, kafejnīcas klienti

Sebastjans Klopfleišs and Grits Brosovskis neļauj tam sabojāt garastāvokli. «Es domāju, ka atvērt šeit kafejnīcu ir burvīga ideja,» sacījis 34 gadus vecais Klopfleišs, kurš tur esot biežs viesis.

Tam piekrīt divi pensionāri, kuri piesēduši nelielās kafejnīcas stūrī. «Kafejnīca padara kapsētu pievilcīgāku,» sacījusi 73 gadus vecā apmeklētāja. Tā ir vieta, kur var parunāt par mirušajiem un šeit apglabātajiem, uzskata pensionāri.

SIA «Cemety» vadītājs Miks Blate jau piekto gadu īsteno vienu no lielākajiem digitalizācijas projektiem Latvijā – kapsētu plānu un datu pārnešanu elektroniskā formātā, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ikvienu kapu kopiņu plānots fotografēt un publicēt internetā.

Ideju par kapu digitalizāciju Mikam Blatem ieteica paziņa, sirms kungs. «Viņš bija mantojis Rīgā kapa vietu. Aizgāja uz kapsētu un tur gaidīja divas stundas, kamēr kapsētas grāmatās atrada minēto un nokārtoja visas formalitātes. Viņš atnāca pie manis un paprasīja: «Vai tiešām to nevar elektroniski sakārtot?» Un mēs sākām domāt,» atceras M. Blate.

Bija vajadzīgi ieguldījumi – aptuveni 200 tūkstoši eiro. Tā ir liela nauda, tāpēc vispirms braukuši uz Jelgavas pašvaldību ar piemēru un kapsētas plānu. «Kad viņi pateica, ka to grib, mums vēl digitālās platformas nebija. Arī turpmākos gadus firma strādāja ar zaudējumiem. Mērķis ir uzņēmumu uzturēt par sistēmas apkalpošanas maksu. Peļņa mums nav liela, digitalizējot mazas kapsētas, ir pat zaudējumi,» stāsta SIA «Cemety» vadītājs. Pieaugot apkalpojamo kapsētu skaitam, palielinās ieņēmumi un darbība kļūst rentabla.

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Šodien pie Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas ēkas Mazajā ceļā 3 notika jauno elektromobiļu prezentācija. Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādēm tiks piegādāti četri rūpnieciski ražoti Volkswagen Up! elektromobiļi. Trīs no tiem savu ikdienas darba pienākumu veikšanai izmantos pašvaldības policija, savukārt viens tiks nodots JPPI Pilsētsaimniecība rīcībā, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Policijas darbinieki elektromobiļus izmantos satiksmes uzraudzības nodrošināšanai, pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanas kontrolei un darbam ar nepilngadīgajiem. Savukārt JPPI Pilsētsaimniecība elektromobili izmantos iestādes pārziņā esošo būvniecības objektu un pilsētas infrastruktūras ikdienas apsekošanai.

Katra iegādātā elektromobiļa maksimālais nobraukums starp pilnas uzlādes reizēm ir 160 km, un elektromobiļa maksimālais ātrums ir 130 km/h, savukārt augstprieguma baterijas garantijas laiks ir 8 gadi vai 160000 km, bet ražotāja dotā virsbūves pretkorozijas garantija ir 12 gadi. Plānotais elektromobiļa vidējais nobraukums viena gada laikā ir 10000 km.

2023. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,9 procentpunktiem.

Šī gada 1. ceturksnī bija 59,8 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 3,7 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2022. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,7 %) bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,1 %). 1. ceturksnī Latvijā bija augstāks bezdarba līmenis nekā Igaunijā (5,3 %), bet zemāks nekā Lietuvā (7,7 %).

2023. gada 1. ceturksnī 33,9 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,4 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 8,8 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 3,8 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 3,4 tūkstošiem.

Latvijā ražotos elektrodivriteņus izķer kā karstus pīrādziņus, projekta autori uzsver elektriskā transporta jomas radošo potenciālu

Savukārt automašīnas ar elektrodzinējiem Latvijā ienāk ļoti gausi. Tā sauktās zilās dzirksteles transporta attīstību Latvijā bremzē fakts, ka augstās pašizmaksas dēļ vajadzīgs ārējais finansējums vai investori, kuri ir gatavi ieguldīt ilgtermiņa projektos. Iespējams, procesu paātrinās tikko Ministru kabinetā atbalstītais Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016.gadam, kas paredz videi draudzīgu transportlīdzekļu, kurus pamatā darbina elektromotors, un to infrastruktūras attīstības veicināšanu. DB jau ziņoja, ka tam nākamajos trīs gados iecerēts atvēlēt 29,99 milj. eiro, tostarp valsts budžeta finansējums būs 5,7 milj. eiro apmērā.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Noslēgušies vairāki AS Olainfarm iepirkumi, kuros uzņēmums iegādāsies iekārtas eksperimentālai ražošanas līnijai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānija par 15,9 tūkstošiem eiro iegādāsies iekārtu no SIA Labochema Latvija, par 31,5 tūkstošiem eiro – no SIA Quantum Latvija, bet par 42,6 tūkstošiem eiro – no SIA Saint-Tech. No SIA Derox uzņēmums pirks iekārtu par 25,2 tūkstošiem eiro, no SIA Quantum Latvija – par 7,8 tūkstošiem eiro, no SIA KEMEK Engineering – par 7,25 tūkstošiem eiro, no SIA Derox – par 23 tūkstošiem eiro, bet no ANDRITZ Gouda – par 270 tūkstošiem eiro.

No SIA Derox kompānija iegādāsies iekārtu par 6,5 tūkstošiem eiro, no UAB Prolabas – par 217,96 tūkstošiem eiro, no Thaletec GmBH – par 232,37 tūkstošiem eiro.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) līdz 2024. gada sākumam Čiekurkalnā plāno izbūvēt uzlādes staciju pie ēkas Talejas ielā 1, Rīgā.

Publiskās nomas tiesību izsoles rezultātā noslēgts līgums ar SIA “Ignitis Latvija”, projekta investīcijas sasniegs 100 000 eiro.

Uzņēmējs apņēmies papildus nodrošināt arī vides pieejamību divās no četrām uzlādes vietām, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tuvākā gada laikā SIA “Ignitis Latvija” pie ēkas Talejas ielā 1, Rīgā izveidos elektromobiļu uzlādes staciju ar iespēju vienlaicīgi uzlādēt četrus elektromobiļus. Īpaši ātrās līdzstrāvas uzlādes iekārtas jauda sasniegs 200 kW, autovadītājiem savu elektromobili 100 km nobraukumam uzlādējot 20 minūšu laikā, savukārt lēnākajā stacijā savu automobili varēs uzlādēt 2 stundu laikā. Īpaši ātrās uzlādes vietas tiks piemērotas izmantošanai arī autovadītājiem ar kustību traucējumiem. Uzlādes stacijā būs iespējams uzlādēt arī elektriskos mikromobilitātes līdzekļus, piemēram, elektriskos skrejriteņus un velosipēdus.

Autoražotāji BMW Group, Daimler AG, Ford Motor Company un Volkswagen Group ir parakstījuši saprašanās memorandu ar Audi un Porsche, lai Eiropā izveidotu augstākās jaudas uzlādes staciju tīklu. Mērķis ir ātri izveidot lielu skaitu uzlādes staciju, lai ļautu ar akumulatoru darbinātiem elektromobiļiem veikt lielus attālumus. Tas būs nozīmīgs solis masveida elektromobiļu izmantošanas veicināšanai, liecina šodien izplatīta informācija.

Uzlādes stacijas ar jaudu līdz pat 350 kW būs ievērojami ātrākas nekā jaudīgākās šobrīd pieejamās uzlādes sistēmas. Būvniecību plānots sākt 2017. gadā. Sākotnējais mērķis ir aptuveni 400 staciju izveide visā Eiropā. Līdz 2020. gadam plānots izveidot tūkstošiem lieljaudas uzlādes punktu. Mērķis ir panākt, lai, pateicoties uzlādes staciju tīklam uz lielceļiem un galvenajām maģistrālēm, būtu iespējami tālsatiksmes pārbraucieni, ko līdz šim elektromobiļu īpašnieki nav varējuši veikt. Tiek sagaidīts, ka automobiļu uzlāde šādās stacijās būs tikpat ērta kā degvielas uzpilde degvielas uzpildes stacijās.

Elektromobiļus, kas būs paredzēti šādai maksimālai uzlādes staciju jaudai, varēs uzlādēt daudz īsākā laikā nekā šobrīd pieejamos elektromobiļus, neatkarīgi no zīmola. Tīkls būs paredzēts visu ar kombinēto lādēšanas sistēmu aprīkoto automobiļu apkalpošanai, lai veicinātu elektromobiļu izmantošanu Eiropā.

Izmantojot Eiropas finansējumu, pašvaldību rīcībā sāk nonākt elektromobiļi; teju visos konkursos par piegādi uzvar viena un tā pati kompānija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gandrīz visos pašvaldību izsludinātajos iepirkumos elektromobiļu iegādei uzvarējusi SIA Moller Auto Latvia, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Izlases kārtībā pārbaudot paziņojumus par konkursa uzvarētājiem, jāsecina, ka kompānijas iesniegtais piedāvājums bijis vienīgais. Dažu mēnešu laikā uzņēmums ir uzvarējis ap 40 pašvaldību un izglītības iestāžu konkursos, kuru kopējā līgumcena pārsniedz 2,13 milj. eiro, liecina DB aplēses, izmantojot IUB informāciju. Jāpiebilst, ka daudzi konkursi vēl nav noslēgušies.

Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs DB norāda – Moller Auto nav vienīgais, kas pārdod elektromobiļus Latvijā, taču tā piedāvātais Volkswagen e-up! ir lētākais modelis. Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, šis auto var maksāt tikai ap 9 tūkst. eiro, kas to padara pievilcīgu. Turklāt, izvēloties elektromobiļus, kas Latvijas tirgū pagaidām vēl ir mazpazīstami, klienti nereti labāk uzticas pazīstamam ražotājam.

II Meža kapos uzbūvēts Latvijā pirmais kolumbārijs, kas darboties sāks šā gada pavasarī, par to ceturtdien izbraukuma sēdē tika informēti Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti.

Rīgas pašvaldība 2016.gadā sāka kolumbārija būvniecību II Meža kapu dienvidu daļā, Gaujas ielā 6. Kolumbārijs ir izveidots kompozīcijā no vienpadsmit 2, 3, 4 un 5 līmeņu būvēm, būvju augstums palielinās kompozīcijas centrā, kurā izveidota stiklā veidota skulptūra. Šajās būvēs izveidotas 288 nišas, no kurām katrā iespējams novietot 4 pelnu urnas. Ir arī labiekārtota apkārtējā teritorija.

«Jau tagad par iespējām veikt apbedījumus kolumbārijā interesējas ap 20 cilvēkiem, kas liecina, ka pieprasījums būs liels. Mums vēl domē jāpieņem lēmums par izcenojumiem un jau marta beigās kolumbārijs varētu sākt darboties,» norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Gadījumā, ja tiks atbalstīta Eiropas Savienības (ES) valstu vides ministru vienošanās līdz 2035. gadam izbeigt jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecību, tā samazinot oglekļa dioksīda izmešu apjomu, Latvija var pārvērsties par lietotu auto kapsētu.

Latvijas patērētāju pirktspēja ir salīdzinoši zema, tāpēc prognozēju, ka bez pamatīgas valsts atbalsta stratēģijas mūsu zeme pārvērtīsies par milzīgu lietotu auto kapsētu. Vecos auto ar iekšdedzes dzinējiem patērētāji pārdot vairs nevarēs vai to cena būs kritiski zema, bet jaunu elektroauto iegādes iespējas būs ierobežotas.

Manuprāt, konkrēti Latvijai definētais pārejas periods ir pārāk īss, savukārt auto nozare šobrīd piedzīvo pārāk daudz izaicinājumu vienlaikus.

Nevar visām valstīm noteikt vienu termiņu, līdz kuram jāizbeidz auto ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecība. Ir jāņem vērā katras valsts unikālā ekonomiskā situācija, kur atšķiras arī iedzīvotāju pirktspēja. Būtiski, ka šobrīd Latvijā esošā infrastruktūra ērtai elektroauto izmantošanai un uzturēšanai vēl nav sasniegusi tādu attīstības līmeni, lai motivētu patērētāju mainīt savus auto izvēles un lietošanas paradumus.

Izsludināts konkurss auto tirgotājiem par atbalstu elektroauto un mazemisiju hibrīdauto iegādei, un tajā pieejams Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums 10 miljonu eiro apmērā, liecina VSIA "Vides investīciju fonds" paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Vides investīciju fonds" aicina iesniegt projektus Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansētajā atklātajā konkursā "Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) samazināšana transporta sektorā - atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" atbilstoši pasaulē saskaņotā vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūras (WLTP) svērtajam kombinētajam ciklam.

Konkursā pieejamais Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums ir 10 miljoni eiro.

Projekta pieteikumus var iesniegt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārziņā esošajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrēti komersanti, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkojuši un reģistrējuši transportlīdzekļu tirdzniecības vietu.

Saeima pieņēmusi nozarē ilgi gaidīto un loģisko lēmumu palielināt reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 līdz 75 000 eiro. Tas varētu būt viens no stimuliem arī elektromobiļu pārdošanas apjomu kāpumam un līdz ar to Latvijas iespējai veiksmīgāk tuvoties noteiktajiem Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Taču nozīmīgs un vērtīgs solis būtu noteikt reprezentatīvā auto nodokļa piemērošanas periodu līdz pieciem gadiem, tādā veidā veidojot samērīgu nodokļu politiku un neliekot par kādreiz ekskluzīvu auto arī pēc 10 gadiem maksāt paaugstinātu likmi.

Tiek noņemts papildu slogs uzņēmumiem

Vairāku gadu laikā jaunu automobiļu cenas būtiski palielinājās inflācijas un izejmateriālu izmaksu pieauguma dēļ. Rezultātā patlaban standarta klases automobiļi un ikdienas elektroauto tiek pielīdzināti luksusa klases transportlīdzekļiem, tiem piemērojot reprezentatīvā auto nodokli. Tas rada slogu ikvienam uzņēmumam, kas vēlas šādu automobili iegādāties, jo realitātē netiek pirkts luksusa tipa transportlīdzeklis. Īpašu ietekmi tas atstāj uzņēmumiem, kuri iegādājas automobiļus vairumā. Līdz šim novērots tas, ka tiek meklēti citi veidi, kā reģistrēt vai iegādāties automobiļus, nereti apejot likumdošanas normas. Lai arī ceļš uz izmaiņām bija salīdzinoši garš, Saeima beidzot ir pieņēmusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, palielinot reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 līdz 75 000 eiro. Tādējādi uzņēmumi varēs iegādāties automobiļus no plašāka piedāvājuma klāsta, tiem nebūs vajadzības meklēt citus veidus tos reģistrēt, kā arī tiks veicināta "zaļā” politika, jo būs lielākās izvēles iespējas elektromobiļu klāstā, kas ir augstākās cenās. Rezultātā tiks pozitīvi ietekmēta valsts ekonomika un vide.

Gulbenē izveidota pirmā elektromobiļu un hibrīdauto uzlādes stacija. Pagaidām tās vienīgais klients ir novada dome, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Darbu ir sākusi Gulbenes novadā un šobrīd arī visā Ziemeļaustrumvidzemē vienīgā publiski pieejamā elektromobiļu, kā arī hibrīdauto (darbināšanai izmanto degvielu un elektrību) uzlādes stacija. Tā atrodas SIA Lāčplēši – Moto teritorijā - Brīvības ielā 66. «Šī ir ātrās uzlādes - 50 kilovatu līdzstrāvas - stacija. Latvijā tādas pagaidām ir tikai divas. Otra ir Ogrē,» informē SIA Lāčplēši – Moto valdes locekle Guntra Rone. Stacijā automašīnas uzlāde notiek nepilnas pusstundas laikā. «Uzlādēt elektromobili var arī jebkurā citā vietā, arī mājās, taču tad tam būs nepieciešamas 6 līdz 8 stundas,» skaidro G. Rone.