Latvijas Banka piektdien, 22.jūnijā izlaidīs Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu, kuras priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā, informē bankā.

Kolekcijas monētas «Likteņdārzs» mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt, Nīderlandē.

Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tālab 2005. gada 7. jūnijā domubiedru kopa nodibināja Kokneses fondu. Tā mērķis ir izveidot atceres dārzu, kas simbolizētu mūsu tautas sāpes par upuriem un apliecinātu nebeidzamu piemiņu, kur smeļamies spēku no viņu izturības. Sākotnējo Kokneses fonda rīcības kapitālu veidoja Viļa un Martas Vītolu ziedotie 640 tūkstoši eiro. Kopš izveides sākuma projektā ieguldīti 2,5 miljoni eiro.

Galerijā Daugava nākamnedēļ, 11.martā tiks atklāta Likteņdārzam veltītās labdarības izsoles darbu izstāde. Tajā būs aplūkojamas gleznas, grafikas, fotogrāfijas, keramikas un tēlniecības darbi, izcilu cilvēku rokraksti un aktieru kostīmi, informē Kokneses fonda pārstāve Valda Auziņa.

Šogad Likteņdārzam veltītā labdarības izsole notiks piekto reizi, un tajā, atbalstot Likteņdārza tapšanu, būs iespēja iegādāties 70 mākslas priekšmetus. Šā gada izsoles darbu atlasē īpaša uzmanība pievērsta Latvijas nacionālajiem simboliem un Atmodai. Izsoles darbu digitālais katalogs apskatāms http://izsole.liktendarzs.lv/.

Izsolē būs iespēja iegādāties Paula Bankovska, Jāņa Petera un Zigmunda Skujiņa rokrakstus, Ulda Brieža, Ata Ieviņa, Gvido Kajona un Anitras Novikas fotogrāfijas, Anatolija Borodkina, Ineses Brants, Mildas Brutānes, Jevgenijas Loginovas, Helgas Ingeborgas Melnbārdes, Marutas Raudes un Žanetes Žvīgures porcelāna un keramikas darbus.

Šis gads Likteņdārza attīstībā ir nozīmīgs, jo tiek būvēta sabiedriskā ēka un pilnveidota dārza ainava

«Līdz šim tautas veidotajā dārzā ieguldīti ap diviem miljoniem eiro, un līdz Latvijas simtgadei ir iecerēts pabeigt multifunkcionālas ēkas būvniecību un uzbērt Lielo kalnu, kurā tiks dēstītas Latvijas pļavas puķes, turpināts stādīt dažādus kokus,» stāsta nodibinājuma Kokneses fonds valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa.

Likteņdārzs no tā pirmsākumiem iecerēts kā tautas kopīgi veidota dāvana Latvijai simtgadē un arī nākamajam paaudzēm, jo tieši tās redzēs dārzu visā tā plaukumā. Likteņdārzs top kā vieta, kur baudīt dabu, izzināt vēsturi, atcerēties un pieminēt, tikties dzimtu un ģimeņu lokā, svinēt svētkus, veidoties jaunām tradīcijām,» viņa raksturo.

Ja ikdienā dārzu ir ierasts skatīt acu augstumā, veroties tālumā un plašumā, kā arī meklējot savus iestādītos kociņus vai iebruģētos bruģakmeņus, tad šoreiz ir iespēja dārzu vērot perspektīvā no augšas - jaunākie aerofoto uzņēmumi, kurus iemūžinājis fotogrāfs Uģis Nastevičs, ļauj saredzēt Likteņdārza mainīgo dabu, stāsta Kokneses fonda pārstāve Linda Peciņa.

Likteņdārza veidotājiem vislielākais gandarījums ir par 14 128 iebruģētajiem pelēkajiem no Latvijas laukakmeņiem zāģētajiem bruģakmeņiem, kas šobrīd rotā Ābeļu aleju, veidojot savdabīgu rakstu joslu. Tieši vārdu gravēšana aizņem visvairāk laika, tāpēc, sākot ar 1. jūliju, visi līdz šim pieteiktie bruģakmeņi tiks nodoti meistariem, tā papildinot ceļu uz amfiteātri.

Pašus bruģakmenīšus dārzā varēs ieraudzīt jau 6. augustā, kad notiks jau astotā Latvijas Televīzijas (LTV) un Kokneses fonda organizētā ziedojumu akcija Top Latvijas Likteņdārzs!. Pēc tam nākamie bruģakmeņi dārzā plāno nokļūt 18. novembrī, kad norisināsies saulrieta sagaidīšana Likteņdārza amfiteātrī.

Akcijas Top Latvijas Likteņdārzs! Stāsti par vectēviem dienā ar Kokneses fonda padomes priekšsēdētājas, Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes uzrunu Likteņdārzā atklāta jauna digitāla ekspozīcija Liktens gāte, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Digitālā ekspozīcija veidota kā taka ar 12 pieturvietām, kurās iezīmēti svarīgākie Latvijas vēstures mirkļi kopš 20. gadsimta sākuma.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Lai izlasītu ekspozīcijas materiālus, vispirms internetā jāatrod un lejupjāielādē aplikācija Liktens gāte. Pie katras stacijas ar planšeti jānoskanē kodu, kas iestrādāts staciju stendos. Atklāšanas brīdī digitālā ekspozīcija darbojās tikai planšetēs, vēlāk to varēs izdarīt arī viedtālruņos. Taka jāizstaigā noteiktā secībā, jo, ja kāda stacija tiks izlaista, nākamajā informācijas daļu nevarēs atvērt. Teksts lasīšanai sagatavots latviešu un angļu valodā. Šobrīd informāciju var tikai lasīt, klausīties nav iespējams, jo teksta sagatavošanai audioierakstā ir lielas izmaksas.

Šodien, 22. jūnijā, Latvijas Banka izlaida Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu.

Svinīgais jaunās monētas prezentācijas pasākums notika Kokneses novada tūrisma informācijas centrā, un tajā piedalījās Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis, «Kokneses fonda» padomes locekļi Vilis Vītols un Sandra Kalniete, kā arī Likteņdārza monētas autores - māksliniece Frančeska Kirke un tēlniece Ligita Franckeviča.

Kolekcijas monētas «Likteņdārzs» mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums).

Monētas priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet monētas aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā, kas simbolizē Latvijas tautu – pagātnē sakņotu un uz nākotni vērstu.

Koknesē topošajā Likteņdārzā ir uzsākti viena no centrālajiem objektiem – Sabiedriskās ēkas stikloto konstrukciju montāžas darbi, informē Likteņdārza sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka.

Sabiedriskā ēka, kuras platība ir 701 m2, iecerēta kā Likteņdārza sabiedriskais centrs. Ēkā atradīsies divas multifunkcionālas zāles, kas paredzētas dažādiem pasākumiem, konferencēm, koncertiem vai svinībām, kā arī kafejnīca, suvenīru veikals un lūgšanu kapela. Ēkas foajē būs neliela izstāžu zāle, kurā tiks izvietoti Likteņdārzam dāvinātie mākslas darbi. Savukārt uz vienas no ēkas sienām plānots attēlot visu to cilvēku vārdus un organizāciju nosaukumus, kuri palīdzējuši Likteņdārza tapšanā. Ēkas jums iecerēts kā kā staigājama platforma – skatu laukums, no kurienes pavērsies brīnišķīgs skats uz Likteņdārza ainavu.

Sabiedriskās ēkas projektu izstrādāja SIA Arhis Arhitekti arhitekta Andra Kronberga vadībā un telpiski tā veidota kā kalns jeb tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni. Ēkas inženiertehniskajos risinājumos paredzēts izmantot ekonomiskus, ekoloģiski draudzīgus un enerģiju taupošus risinājumus - dabīgo vēdināšanu, zemes siltuma un biomasas apkuri, saules enerģiju ūdens sildīšanai, lietus ūdens savākšanu u.c. Savukārt ēkas apdarē plānots izmantot vietējo materiālu – dolomītu.

Pagājušajā nedēļā kādā Kokneses saimniecībā uzietās divas tonnas kokaīna Eiropā ievestas paslēptas kuģa konteinerā, kura pavaddokumentos bija norādīti pārtikas produkti, vēstīts Ekvadoras policijas mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Paziņojumā skaidrots, ka ferma kalpojusi kā loģistikas centrs narkotiku tālākai izplatīšanai Eiropā. Tāpat paziņojumā norādīts, ka operatīvo darbību rezultātā Latvijā aizturēti pieci cilvēki - Jānis B., Andris E., Edgars E., Imants B. un Agris V.

Atbilstoši Ekvadoras policijas publicētajām lomu sadalījumam Andris E. bijis fermas īpašnieks, savukārt Jānis B. un Edgars E. nodarbojušies ar kravas pārkraušanu, bet Imants B. nodrošinājis drošību. Turpretim Agrim V. nav norādīta loma noziedzīgajā nodarījumā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Andris E. ir Andris Elsts, savukārt Edgars E. ir Edgars Elsts, kuriem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 9.janvārī kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Abi tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Ērgļos sezonu sācis pirmais no luksusa kempingu attīstītāja Ragnar Glamp veidotās viesnīcu ķēdes posmiem - Glamp Camp Ērgļi. Vēl šovasar plānots atklāt arī Glamp Camp Koknese.

"Glamp Camp" nosaukumā ietverts vārda glamping saīsinājums, kas angļu valodā apvieno divus - Glamourus Camping. Tas saprotams kā glamūrīgs jeb luksuss kempings.

Plānots, ka kempingos viesi tiks uzņemti visa gada garumā, nevis tikai vasaras sezonā. Mājas ir siltinātas, aprīkotas ar krāsni, kamīnu, apsildāmajām grīdām vannasistabās un siltumsūkni, kas vasarās, gada karstajās dienās – telpas vēsinās.

"Atšķirībā no citām nesezonas viesnīcām, mūsu tīkla viesnīcās nakšņošanas izcenojums viesiem būs nemainīgs kā aktīvajā tūrisma sezonā, tā arī gada pasīvākajos mēnešos. Nevēlamies lieki kropļot piedāvājuma tirgu cenas ziņā," pamato Liene Indriksone, Ragnar Glamp mārketinga, dizaina un kreatīvā satura radītāja.

Piecos gados projektā Likteņdārzs ieguldīts gandrīz viens miljons latu, kas gūti, īstenojot dažādas ziedojumu vākšanas akcijas. Palielinoties apmeklētāju skaitam, pieaug arī ziedoto līdzekļu apjoms, raksta laikraksts Diena.

Salīdzinot 2011. un 2012. gadu, pērn Likteņdārza apmeklētāju skaits ir dubultojies. 2011. gadā tie bija apmēram 50 tūkstoši, bet pagājušajā gadā jau vismaz 100 tūkst. cilvēku.

Ziedojumi līdz šim vākti, piemēram, stādot kociņus, pārdodot piemiņas zīmes, izveidojot ziedojumu tālruni, piedāvājot bruģakmeni ar iegravētu vārdu centrālajā ejā un citas. 2009. gadā par skatītāju saziedoto naudu izbūvēja perimetrālo ceļu. 2010. un 2011. gadā dārza centrālajā daļā - amfiteātrī - pabeigti zemes darbi un izbūvēta vidusdaļa. 2012. gadā uzbūvēta pirmā pastāvīgā Likteņdārza būve - skatu terase.

Šogad uzsvars tiek likts uz amfiteātra akmeņu krāvuma Sirmais saulriets izveidi. Viens no šīs piemiņas vietas izveides nosacījumiem bija - lai tajā parādītos tik elementu, cik cilvēku Latvija zaudējusi XX gadsimtā: kas gājuši bojā karā vai svešumā, izsūtīti, bijušie spiesti emigrēt. Kokneses fonda dibinātāji aprēķinājuši, ka tādu varētu būt ap 600 tūkstošiem.

Likteņdārzā Kokneses novadā sezona šogad sākusies agri — 9. martā notika pirmā ekskursija, bet pagājušajā nedēļā atsākts darbs arī Likteņdārza informācijas ēkā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Likteņdārza viesus šomēnes sagaidīs nodibinājuma Kokneses fonds administratīvā direktore Santa Midere, maijā pievienosies arī administratores un gides.

«Jau tagad ir diezgan daudz darba, cilvēki zvana, laikus interesējas par iespējām rīkot laulību ceremonijas Likteņdārzā,» Staburagam stāstījusi S. Midere.

Lai gan dārzā šobrīd neiegriežas daudz apmeklētāju, administratīvā direktore sacījusi, ka jau aizpagājušajā nedēļā papildināts pelēko laukakmeņu krājums, tos atveduši alojieši. Maijā atsāks arī stādīt kociņus.