AS «Pasažieru vilciens» 241,889 miljoni eiro vērto līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu, pastāstīja «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kā ziņots, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar «Škoda».

«Mēs protams esam ļoti gandarīti. Un visa iesaistītā komanda ir saņēmusi atzinību, ka darbs ir veikt kvalitatīvi,» teica Grigulis.

Jautāts, kad «Pasažieru vilciens» slēgs līgumu ar «Škoda», Grigulis teica, ka svarīgi ir saprast, kurā brīdī «Pasažieru vilciens» varēs saņemt finansējumu līguma tālākai virzībai. Šis jautājums jāskata Ministru kabinetā un ir Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas kompetencē, pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, AS «Pasažieru vilciens» izlēmis iegādāties vilcienus no Čehijas ražotāja «Škoda Vagonka», piektdien žurnālistiem sacīja «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kopējā līgumcena būs 241,888 miljoni eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība.

Grigulis skaidroja, ka iepirkuma konkursā uzvarētājs mainīts, jo «Pasažieru vilciens» ņēma vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) ieteikumus par to, ka jāizvērtē cita elektroenerģijas cena un patēriņš. Pārvērtējot vilcienu izmaksas dzīves ciklā, izdevīgākais piedāvājums bija «Škoda Vagonka». Neviens no pretendentiem pārvērtēšanas laikā nedrīkstēja mainīt piedāvājumus.

Viņš atzīmēja, ka iepriekšējā iepirkuma uzvarētāja Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») piedāvātā cena bija lētāka, taču vilcienu apkopes un uzturēšanas izmaksas 35 gadu ciklā «Škoda Vagonka» bija mazākas, līdz ar to mazākas arī kopējās izmaksas.

Satiksmes ministrija (SM) rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iegādei, pastāstīja ministrijas pārstāve Iveta Kancēna.

SM uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīt Liepājas un Daugavpils pašvaldībām tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībai, kā arī atbalstīt jaunu pasažieru elektrovilcienu iegādi. Izvērtējot Daugavpils un Liepājas iesniegtās potenciālo projektu koncepcijas, SM sagatavojusi priekšlikumu FM par papildu Kohēzijas fonda finansējuma, katrai no pašvaldībām novirzot 10 miljonus eiro tramvaju infrastruktūras turpmākai attīstībai.

Lai varētu turpināt SM priekšlikuma tālāku virzību un uzsāktu argumentētas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), vispirms ir jānoslēdz diskusijas ar FM un jāsaņem valdības konceptuāls atbalsts konkrētai rīcībai, tādēļ SM par finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu informēs Ministru kabinetu (MK), sagatavojot un virzot izskatīšanā MK attiecīgu informatīvo ziņojumu.

AS «Pasažieru vilciens» līdz šā gada beigām var paspēt noslēgt līgumu par jaunu elektrovilcienu piegādi pat, ja Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) uzdos veikt kādus papildinājumus iepirkuma dokumentācijā, sacīja «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Lūgts komentēt satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) otrdien pausto, ka «Pasažieru vilciens» īstenotā elektrovilcienu iepirkuma rezultāti liek domāt par uzņēmuma likvidēšanu, Grigulis norādīja, ka pašreiz ir nepieciešams saglabāt mieru un vēsu prātu.

«Mums ir pasūtījuma līgums, kas nosaka, uz kāda pamata mēs darbojamies. Vilcienu kustība nav pārtraukta, mēs strādājam un turpināsim strādāt. Tagad esam paziņojuši rezultātu un gaidīsim IUB rezultātu,» teica «Pasažieru vilciens» vadītājs.

Viņš pauda, ka vēl ir pietiekami daudz laika, lai noslēgtu līgumu par jauno elektrovilcienu iepirkšanu. «Iepriekšējā pieredze liecina, ja ir kāda sūdzība, IUB to izskata divu mēnešu laikā. Pat, ja ir nepieciešami kādi papildinājumi vai papildu informācija, tad es uzskatu, ka ir pietiekams laiks līguma noslēgšanai,» uzsvēra Grigulis.

Oktobrī kravas automašīnu ražotājs DAF Trucks Barselonā prezentēja jauno LF kravas automašīnu sēriju (pilna masa no 7,5 līdz 19 tonnām), kā arī uzlabotos kravas automašīnu CF un XF modeļus, kurus pirmo reizi tirgum kompānija parādīja šā gada pavasarī.

Raksts tapis sadarbībā ar DAF

Liels pieprasījums pēc pilsētas kravas automašīnām LF tiek gaidīts Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un Ungārijā. Nākamajā gadā tiek plānots saražot vairāk nekā 11 000 DAF LF sērijas kravas automašīnu. Savukārt šajā gadā uzņēmums plāno pārdot 10 500 kravas automašīnu. Vislielākais pieprasījums starp DAF kravas automašīnām, tajā skaitā Latvijā, ir pēc XF sērijas modeļiem, kas ir šī segmenta etalons tālu maršrutu pieveikšanai. Šīs kravas automašīnas aprīkotas ar lielu dzīvojamo platību, darba un bagāžas telpu salonā. DAF XF ir labākās guļamvietas nozarē, un sēdvietas vadītājam nodrošina maksimālu komfortu automašīnas vadīšanai.

Uz vasaras pasākumiem Liepājā, Ogrē un Cēsīs tiks nodrošināti papildu reisi, lai iedzīvotāji varētu atgriezties mājās pēc koncertu un svētku apmeklējuma.

Sabiedriskā transporta padome (STP) atbalstījusi papildu vilciena reisu nodrošināšanu uz trim pasākumiem šovasar, lai to apmeklētāji varētu laikus nokļūt mājās. Savukārt pēc pasažieru plūsmas izpētes vairākos autobusu reisos STP nolēma noteikt transportu pēc pieprasījuma.

Liepāja, Ogre, Cēsis

STP atbalstījusi nodrošināt papildu vilcienu reisus maršrutā Rīga – Ogre, Rīga – Liepāja un Rīga – Cēsis laikā, kad pilsētās notiek vērienīgi pasākumi. Papildu vilciena reiss noteikts maršrutā Rīga – Ogre pēc trešā starptautiskā Operetes festivāla Galā koncerta Ogrē. Vilciens 14. jūlijā plkst. 00.30 izbrauks no Ogres uz Rīgu.

Līdzīgi papildu reiss tiks nodrošināts maršrutā Rīga – Cēsis, lai būtu iespējams apmeklēt Cēsu pilsētas svētkus un pēc tiem atgriezties Rīgā. 20. jūlijā vilciens no Rīgas izbrauks plkst. 14.11, savukārt 21. jūlijā plkst. 00.30 izbrauks no Cēsīm uz Rīgu.

AS "Pasažieru vilciens" plāno mainīt zīmolu, nevis nosaukumu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Tās ir baumas, ka ir jāmaina nosaukums. Mēs ne valdē, ne iekšēji uzņēmumā neesam ne nolēmuši, ne sprieduši par to, ka būtu nepieciešama nosaukuma maiņa. Bieži vien zīmols strādā pilnīgi atsevišķi," sacīja Grigulis, piebilstot, ka, piemēram, Igaunijas pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu strādā ar zīmolu "Elron", kamēr paša uzņēmuma nosaukums ir "Eesti Liinirongid".

Viņš arī atzīmēja, ka ziņas par zīmolu "Vivi" ir pāragri noplūdusi informācija.

Pasažieru vilciens maijā Patentu valdē reģistrējis preču zīmes Vivi Latvija un Vivi 

Dzelzceļa pasažieru pārvadātājs AS "Pasažieru vilciens" šogad maijā Patentu valdē reģistrējis...

"Tas ir tāds neiznēsāts bērns. Mēs par šo negribam runāt, jo tam būs savs stāts, kuru būs jāizstāsta tajā brīdī, kad tas pienāks. Līdz tam mums vēl ir daudz darāmā," uzsvēra "Pasažieru vilciena" vadītājs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka nolemts mainīt "Pasažieru vilciena" nosaukumu, un turpmāk to sauks "Vivi Latvija". Jaunā dizaina izstrāde un ieviešana izmaksāšot līdz 100 000 eiro.

Vienlaikus Patentu valdē aģentūra LETA noskaidroja, ka "Pasažieru vilciens" šogad maijā reģistrējis preču zīmes "Vivi Latvija" un "Vivi". Pieteikumi abu preču zīmju reģistrācijai iesniegti 2020.gada 4.februārī, bet abas preču zīmes reģistrētas 20.maijā.

Informācija Patentu valdes datubāzē liecina, ka abu preču zīmju īpašnieks ir "Pasažieru vilciens", bet preču zīmju reģistrācija ir spēkā līdz 2030.gada 4.februārim.

"Pasažieru vilciena" pārstāve Agnese Līcīte pavēstīja, ka jaunu ritošo sastāvu pasažieri varēs sākt izmantot 2022.gadā, un līdz ar šo vilcienu saņemšanu būtiski mainīsies gan "Pasažieru vilciena" sniegtā pakalpojuma kvalitāte, gan pasažieru pieprasījums pēc tā, jo tiks ne tikai piegādāti jauni vilcieni, bet arī būtiski palielināta pārvadājumu intensitāte ieviešot intervāla grafiku.

"Jaunajiem vilcieniem jābūt ne vien tehniski atbilstoši un kvalitatīvi uzbūvētiem, to eksterjera krāsojumam jābūt funkcionālam, izteiksmīgam un pietiekami pamanāmam satiksmē, vienlaikus vilcieniem jābūt vizuāli pievilcīgiem gan no ārpuses, gan iekšpuses. Šī gada pavasarī prezentējām jauno vilcienu ārējā izskata dizainu, kas būs nozīmīga mūsu uzņēmuma jaunās identitātes daļa. No jauno vilcienu dizaina secīgi izriet arī jaunas grafiskās identitātes izstrāde un vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrāde," skaidroja Līcīte.

Visu šo darbu kopuma - elektrovilcienu interjera un eksterjera dizaina izstrāde, jauna zīmola izstrāde, vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrāde - izmaksas ir 34 100 eiro, kas pēc "Pasažieru vilciena" veiktā atklātā iepirkuma bija lētākā no piedāvātajām cenām. Par šiem pakalpojumiem noslēgts līgums ar SIA "Printpigeons".

Savukārt vizuālās identitātes ieviešanas komunikācijas stratēģijas izstrādes izmaksas ir 7850 eiro, arī šis bija lētākais iepirkuma procesa piedāvājums no iesniegtajiem, norādīja Līcīte. Par šo pakalpojumu noslēgts līgums ar starptautiskās komunikāciju aģentūras "Hill+Knowlton Strategies" partneri Latvijā "MM&A I Hill+Knowlton Strategies" (SIA "Mežgaile, Māliņa un Austriņš").

"Uzņēmumam pakāpeniski mainoties un attīstoties, ieviešot arvien jaunas tehnoloģijas, izmaiņas arī paša uzņēmuma ārējā izskatā - krāsās, logo un citos elementos, kurus lietosim, - ir loģisks solis. Lēmums par pārzīmološanu pieņemts, jo tas ilustrēs pārmaiņas, uz kurām jau šobrīd ir ceļā "Pasažieru vilciens", kā arī to jauno pakalpojumu kvalitāti, kuru piedāvāsim iedzīvotājiem turpmākajos gados. Uzņēmuma grafiskās identitātes maiņa ir tikai viens no soļiem pārmaiņu procesā, kas vērstas uz mūsu ilgtermiņa stratēģiskajām izmaiņām," pauda Līcīte.

Viņa norādīja, ka jaunā zīmola ieviešana ir cieši saistīta ar jauno vilcienu piegādes grafiku, jo šīs pārmaiņas tiks realizētas kontekstā ar jūtamiem uzlabojumiem pakalpojumos pasažieriem.

"Aicinām pāragri neanalizēt iespējamā zīmola atbilstību vai tā veiksmi, jo atrauti no kopējās koncepcijas un zīmola filozofijas pilnvērtīgus un objektīvus secinājumus nav iespējams izdarīt," piebilda Līcīte.

"Pasažieru vilciens" pērn jūlijā parakstīja līgumu ar "Škoda Vagonka" par jaunu elektrovilcienu iegādi. Līguma summa ir 241,889 miljoni eiro, taču kopējās jauno elektrovilcienu projekta, kas ietver arī vilcienu remonta centra izbūvi, izmaksas plānotas 255,889 miljoni eiro. Līgums paredz, ka pirmie vilcieni sāks kursēt 2022.gadā, bet visus vilcienus paredzēts piegādāt līdz 2023.gadam.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

Spānijas uzņēmums «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») pārsūdzēs AS «Pasažieru vilciens» lēmumu pirkt jaunos elektrovilcienus no Čehijas ražotāja «Škoda Vagonka», informēja uzņēmumā.

«Talgo» šodien pārsteidza negaidītais «Pasažieru vilciena» paziņojums par «Škodas» piedāvājuma pārvērtēšanu vilcienu iepirkuma procesā, kas sekoja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumam. Iepirkums bija noslēdzies jau pagājušā gada novembrī, un «Talgo» tajā uzvarēja ar labāko vilcienu iegādes cenu, labāko tehnoloģiju un labāko enerģijas patēriņa piedāvājumu, skaidroja «Talgo» pārstāvji.

««Talgo» piedāvātā cena - 225 miljoni eiro ir ārpus konkurences un ir par 16 miljoniem eiro zemāka nekā «Škodas» piedāvājums. Izvēloties «Talgo», Latvijas nodokļu maksātāji ietaupītu tikpat daudz, cik maksā trīs pilnībā aprīkoti jauni vilcieni, kā arī iegūtu vislabākās no pieejamajām dzelzceļu tehnoloģijām,» teikts «Talgo» paziņojumā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS «Pasažieru vilciens» slēgt iepirkuma līgumu ar Spānijas uzņēmumu «Patentes Talgo S.L.», («Talgo») par elektrovilcienu piegādi, liecina paziņojums IUB mājaslapā.

IUB lēmums paredz aizliegt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam - «Pasažieru vilciens» - slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» noteikto uzvarētāju un atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par rezultātiem.

«Pasažieru vilcienam» uzdots 20 darbadienu laikā novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot sarunu procedūrā iesniegtos piedāvājumus, un atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam pieņemt lēmumu, nosūtot paziņojumu IUB un visiem pretendentiem, vienlaicīgi nosūtīt IUB visu informāciju attiecībā uz lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu.

Balstoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumā pausto, AS «Pasažieru vilciens» ir pārvērtējusi pretendentu piedāvājumus, un tiesības piegādāt 32 jaunus elektrovilcienus atkārtoti ir ieguvis uzņēmums «Škoda Vagonka».

Iepirkuma uzvarētāja «Škoda Vagonka» kopējā piedāvātā līgumcena 32 jaunu elektrovilcienu ražošanai un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei ir 241 888 753 eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem 5 gadiem, kā arī personāla apmācība.

AS «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis komentē: «Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja norādēm, piesaistot tehniskos un juridiskos ekspertus, esam rūpīgi pārvērtējuši pretendentu iesniegtos piedāvājumus. Iepirkumā iesaistīto pretendentu aktīvā cīņa par tiesībām piegādāt vilcienus liecina tikai par to, ka šis process ir atklāts un ir nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem pretendentiem.»

Ministru kabinets otrdien vēl nepieņēma lēmumu saistībā ar AS «Pasažieru vilciens» rīkoto iepirkumu par elektrovilcienu iegādi, pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā tika izskatīts Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par «Pasažieru vilciena» rīkoto iepirkumu «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» un tā rezultātā slēdzamā līguma izpildei nepieciešamo finansējumu un saistīto risku izvērtējums.

Linkaits neatklāja sarunas detaļas, vien piebilda, ka ministri diskutējuši par to, cik tālu aizvirzījies elektrovilcienu iepirkums un kādi ir ar šo iepirkumu saistītie riski.

Pēc satiksmes ministra teiktā, valdība nekādus lēmumus šodien nav pieņēmusi, bet šis jautājums nonāks Ministru kabineta dienaskārtībā tiklīdz būs pieejama papildus informācija, tostarp Iepirkumu uzraudzības biroja izskatītā Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» (Talgo) sūdzība par elektrovilcienu iepirkumu.

Ir pārliecība, ka šajā reizē jauno pasažieru vilcienu sastāvu iepirkums izdosies, lai jau pēc diviem gadiem varētu saņemt pirmos vilcienus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja AS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Atbilstoši pašreizējam plānam pirmajam no 32 vilcienu sastāvam jābūt piegādātam 2020.gada beigās, bet pēdējam - 2023.gada beigās.

Nepieciešamās summas Grigulis atturējās publiski nosaukt, paužot cerību, ka finanšu piedāvājumi būšot mazāki nekā uzņēmums plāno.

Intervijā Latvijas Radio PV vadītājs norādīja, ka, izvērtējot finanšu piedāvājumus, tiks ņemtas vērā izmaksas visā vilcienu dzīves ciklā - 35 gados.

Vilcienu iegādē pamatā izmantos aizņemtus līdzekļus, «Rīta panorāmai» sacīja Grigulis.

Pārliecību par šī iepirkuma izdošanos Grigulim radot tas, ka ir rūpīgi veikti priekšdarbi. Kā norādīja PV vadītājs, lai arī sarunu procedūra bijusi smaga un sarežģīta, ja sākotnēji tiek definētas skaidras prasības, vilcienus izdosies iegādāties.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

AS «Pasažieru vilciens» 30.jūlijā slēgs līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par jaunu elektrovilcienu piegādi, informēja uzņēmuma pārstāve Agnese Līcīte.

Līguma parakstīšana notiks plkst.10 Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā.

Līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi parakstīs «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, kā arī valdes locekļi Inga Vagele un Aldis Daugavvanags. Savukārt vilcienu ražotāju Škoda pārstāvēs tā valdes priekšsēdētājs Martins Bednarcs un valdes locelis Milošs Brončeks. Pasākumā piedalīsies arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Pēc vilcienu piegādes līguma parakstīšanas «Pasažieru vilciens» un «Škoda» pārstāvji informēs par noslēgtā līguma saturu, svarīgākajiem tajā iekļautajiem nosacījumiem, vilcienu piegādes grafiku un sniegs atbildes uz žurnālistu jautājumiem.

1991. gadā dibinātais uzņēmums Miandum no bišu produkcijas ražotāja kļuvis par vienu no pamanāmākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Sākumā SIA Miandum nedarbojās loģistikas jomā, jo atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados šādas nozares īsti nemaz nebija. Tagad Miandum autoparku veido gandrīz 90 kravas automašīnu, lai gan uzņēmumu tā tagadējā vadītāja Didža Miža vecāki dibināja pavisam citā jomā. Bišu produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmums salto kūleņus starp nozarēm veica īsi pirms jaunās tūkstošgades, no bitēm un medus pievēršoties automašīnām un pārvadājumiem.

Rīgas magnēts

Blakus Miandum darbojas maizes Fazer Latvija industriālā maizes ceptuve. Somijas kompānijai ienākot Latvijas tirgū, viņi pirka ārpakalpojumu savas produkcijas piegādei, un tepat blakus bija Miandum. Skandināvu uzņēmums nāca ar augstām prasībām, kas Miandum bija laba skola, palīdzot kompānijai arī turpmāk. Līdz ar Fazer izaugsmi gan Ogrē, gan Latvijā un Baltijā Miandum turpināja augt līdzi šim uzņēmumam. Sadarbība gan Latvijas, gan visas Baltijas mērogā turpinās joprojām. Fazer Latvija apkalpošana nodrošina aptuveni trešo daļu uzņēmuma darba. Pateicoties ievērojamajam un ilggadējajam sadarbības partnerim, Miandum joprojām par savām mājām sauc Druvas ielu Ogrē. «Tajā pašā laikā Rīgā gan uzņēmumu skaita ziņā, gan darbaspēka pieejamības ziņā koncentrējas aptuveni 70% valsts ekonomikas. Diemžēl reģionu uzņēmējiem ar to ir jārēķinās – tirgus un bizness tomēr veidojas ap Rīgu, kas faktiski veidojas par Baltijas ekonomikas metropoli,» vērtē Didzis. Tajā pašā laikā Ogrē ir lētāk īrēt telpas, arī darbaspēks ir nedaudz lētāks, nav mazsvarīgi, ka šeit ir pieejamas stāvvietas un ikdiena rit bez satiksmes sastrēgumiem. Pašlaik Ogrē atrodas ne tikai Miandum centrālais birojs, bet arī servisa zona, kas apkalpo lielāko daļu uzņēmuma autoparka. Kompānijā pašlaik strādā 90 darbinieku, Ogrē – aptuveni 45, un lielākā daļa ir ogrēnieši vai apkaimes iedzīvotāji. Kompānijai augot, tai Ogrē kļuvis par šauru, tāpēc uzņēmums gatavojas sekot biznesa straumei un meklēt jaunu bāzes vietu tuvāk galvaspilsētai. Attīstīties pašreizējā teritorijā vairs nav iespējams, taču Ogrē paliks uzņēmuma filiāle.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,889 miljonu eiro apmērā AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai.

Jauno elektrovilcienu projekta, tostarp, 32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūves kopējās izmaksas ir 255 888 753 eiro. No šīs summas elektrovilcienu iepirkuma līguma, kurā ietilpst arī personāla apmācības, iekārtas elektrovilcienu uzturēšanai un rezerves daļu fonds, summa ir 241 888 753 eiro un remontu centra jeb depo būvniecība provizoriski izmaksās 14 miljonus eiro.

MK šodien uzklausītais informatīvais ziņojums «Par jauno elektrovilcienu projektu» un rīkojuma projekts «Par Satiksmes ministrijas (SM) ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projektam» paredz, ka SM uzņemas valsts budžeta ilgtermiņa saistības laikposmā no 2019. līdz 2024.gadam, lai nodrošinātu «Pasažieru vilcienam» finansējumu, kas nepārsniedz 255,889 miljonus eiro, noslēdzot līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda vagonka» ("Škoda").

Spānijas uzņēmums Patentes Talgo S.L. (Talgo) vēlreiz iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu, liecina IUB mājaslapā publicētā informācija.

Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

Jau vēstīts, ka «Pasažieru vilciena» iepirkumā par 32 jaunu elektrovilcienu ražošanu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi sacentās četri pretendenti - Talgo, Šveices kompānijas «Stadler» Polijas meitasuzņēmums, Spānijas «Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles» (CAF) un Čehijas uzņēmums «Škoda Vagonka» (Škoda).

Sākotnēji «Pasažieru vilciens» par uzvarētāju elektrovilcienu iegādes iepirkumā atzina Talgo, kura piedāvātā līgumcena bija 225,303 miljoni eiro. Taču divi iepirkuma dalībnieki - «Škoda» un CAF iesniedza IUB sūdzības par sarunu procedūru.

Izskatot sūdzības, IUB aizliedza «Pasažieru vilcienam» slēgt līgumu ar «Talgo» par elektrovilcienu piegādi, savukārt, atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, «Pasažieru vilciens» nolēma iegādāties vilcienus no Škoda, kura piedāvātā līgumcena ir 241,889 miljoni eiro, ietverot vilcienu ražošanu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi, rezerves daļu fonda piegādi pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācības.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams ir atteicies pieņemt Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu likt «Pasažieru vilcienam» pārvērtēt elektrovilcienu iepirkuma konkursa rezultātus, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Tiesas pārstāve Ilze Butkus aģentūrai LETA skaidroja, ka ar tiesā pārsūdzēto lēmumu IUB uzdeva AS «Pasažieru vilciens» atkārtoti izvērtēt sarunu procedūrā iesniegtos piedāvājumus. Tiesas secināja, ka pieteikumu jāatsaka pieņemt, jo strīdus lēmums tiesā nav pārsūdzams atsevišķi no lēmuma par uzvarētāja noteikšanu.

Administratīvās rajona tiesas tiesneses pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Vēršoties tiesā «Talgo» pārstāvji aģentūrai LETA pauda uzskatu, ka IUB ir pieļāvis būtiskas un rupjas kļūdas, kā arī izdarījis aplamus secinājumus, tādējādi pieņemot prettiesisku lēmumu.

«IUB lēmumā ir konstatējams tiešs vienlīdzīgas attieksmes pārkāpums, jo birojs pēc būtības ir noteicis, ka »Pasažieru vilcienam« atkārtoti jāizvērtē pretendentu piedāvājumi un jāizvēlas tieši [Čehijas] »Škoda Vagonka« piedāvājums. Šāds lēmums ir prettiesisks, ierobežo konkurenci un ir vērsts pret sabiedrības interesēm publiskajā iepirkumā saņemt objektīvi labāko un saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu,» skaidroja «Talgo» pārstāvji, piebilstot, ka kompānija piedāvāja zemāko vilcienu piegādes cenu - 225 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro mazāk nekā «Škoda Vagonka» piedāvājums, tādējādi ļaujot ietaupīt tikpat daudz, cik maksā divi pilnībā aprīkoti jauni vilcieni.

Pasažieru vilcienu remontiem līdz šim lielākoties izmantotas Krievijas un Baltkrievijas ražotāju detaļas, un šobrīd atsevišķos rezerves daļu segmentos situācija ir kritiska, stāstīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Runājot par Krievijas sāktā kara Ukrainā un Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju ietekmi, Grigulis teica, ka negatīvā ietekme viennozīmīgi ir tā, ka esošie uzņēmuma vilcieni ir ražoti Padomju Savienības laikā.

Jaunākais vilciens ir 1988.gada izlaiduma. Tas nozīmē, ka visas rezerves daļas un komponentes "Pasažieru vilciens" iepirka no bijušās padomju telpas. Grigulis teica, ka savulaik Latvijā bija "Rīgas vagonu rūpnīca", kas ražoja vilcienus, bet tagad tās vairs nav un līdz ar to nav arī nekādu iespēju sagādāt rezerves daļas uz vietas.

Lielākoties "Pasažieru vilciens" izmantoja Baltkrievijas un Krievijas ražotāju detaļas, un tagad pārorientācija ir jāveic ļoti strauji, norādīja uzņēmuma vadītājs.

«ŠKODA» ir palielinājusi piegāžu skaitu maijā par 13,4%, sasniedzot 112 400 vienības visā pasaulē un 115 vienības Latvijā. Šis gads «ŠKODA» iezīmē labāko maija mēneša rezultātu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.

Ir piedzīvota pozitīva izaugsme «ŠKODA» zīmolam Latvijas tirgū, stāsta Māris Jansons «ŠKODA» importētāja vadītājs Latvijā. Maija mēnesī «ŠKODA» piegādājusi 115 automašīnas klientiem, kas līdz šim ir labākais rezultāts šogad un ir par 35% vairāk nekā 2017. gada maijā. Iecienītākais «ŠKODA» modelis ir «OCTAVIA», tai seko lielais krossovers «KODIAQ» un mazākais «SUV» saimes dalībnieks «KAROQ».

«Pirmo reizi mūsu pastāvēšanas vēsturē esam piegādājuši vairāk nekā 100 000 automašīnu maija mēnesī,» stāsta Alans Favejs, «ŠKODA AUTO» par pārdošanu un mārketingu atbildīgais valdes loceklis.

Rietumeiropā piegāžu skaits palielinājies par 3,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 44 200 automašīnu, kas ir par 1 400 automašīnām vairāk nekā 2017. gadā. «ŠKODA» sasniedza 15 100 piegādes Vācijas klientiem, Eiropas lielākajā vienas valsts tirgū. Čehu autoražotājs uzrādīja īpaši spēcīgu izaugsmi Francijā (3 000 automašīnu, +32,4%), Zviedrijā (2 000 automašīnu, +22,9%), Spānijā (2 800 automašīnu, +16,5%) un Somijā (1 100 automašīnu, +14,0%) un Grieķijā (400 automašīnu, +20,1%).

Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.

Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.