No sešiem braucieniem pēdējā mēneša laikā pa Papes–Rucavas ceļu četros reģionālais medijs Kursas Laiks uz tā novēroja savvaļas zirgus vai govis. Dzīvnieki atrod caurumus nožogojumā, bet, ja to nav, mēģina pārvarēt šķērsli, plēšot miesu uz dzeloņstieplēm. Satraukums par dzīvniekiem uz valsts nozīmes ceļa tiekot atstāts Rucavas novada pašvaldības un pašu autobraucēju ziņā.

Lopiņi ir Pasaules Dabas fonda (PDF) Papes projekta sastāvdaļa. Dzīvniekiem būtu jāatrodas nožogojumā, un uz papīra tas tā arī ir. Nevar teikt, ka PDF pārstāvji žogu nelabotu. Braucot gar nožogojumu, vietām var redzēt pavisam svaigas dzeloņstieples. «Dzeloņstieples ir īpaši ražotas dzīvnieku norobežojumu veidošanai,» saka PDF Papes projekta vadītājs Ints Mednis. Viņš atzīst, ka dzīvnieku izlaušanās no nožogojuma nav problēma.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības Liberta valdes locekle un Rucavas novada pašvaldības deputāte Līga Stendze ir informēta par notiekošo un pagaidām lielu problēmu nesaredz. «Dzeloņdrātis nav tas labākais dzīvnieku ierobežošanas veids. Var savainoties arī meža zvēri, tomēr principiālu iebilžu nav. Galvenais – lai dzīvniekiem būtu, ko ēst, un ir pietiekama platība,» saka deputāte.

Kamēr neviens par satiksmes drošību nesatrauksies un neko neteiks, tikmēr brīdinājuma zīmes uz Papes–Rucavas ceļa neparādīsies. «Atbildīgi par ceļu ir tā īpašnieki – valsts vai pašvaldība. Sekojoši arī brīdinājuma zīmes uz ceļa izvieto tā īpašnieks,» Kursas Laikam paskaidroja Ceļu satiksmes drošības direkcijas Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste. Savukārt VAS Latvijas Valsts ceļi norāda, ka ceļa zīmes netiek uzstādītas bez pamatojuma un vajadzības.

Nevienam, izņemot īpašnieku, gar savvaļas dzīvniekiem nav daļas. «Pēc 2014. gadā izdotajiem Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 393 – tādi zirgu dzimtas dzīvnieki, kas teritorijās, kuras noteiktas likuma Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām II nodaļā, veido savvaļā vai daļējā savvaļā dzīvojošu populāciju, nav jāapzīmē, kamēr tie uzturas šajā teritorijā,» Kursas Laikam raksta Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

Vienīgā nelaime, ka dzīvnieki jau sen neuzturas tur, kur viņiem pieklātos būt. Realitātē viņi ir ārpus aizsargājamās dabas teritorijas, traucē satiksmi un, kazi, drīz viesosies kaimiņvalsts tuvākajā krogā Jozis, iespējams, kā medījuma gaļa vai vienkārši cepelīnu pildījums, vēsta medijs. Par vienīgo informācijas avotu, kas spēj atbildēt par lopiņiem Papē, uzrāda Intu Medni. Bet viņš nav Dievs un nevar pavēlēt zirgiem vai govīm būt tur, kur pats iedomājies, pat izmantojot dzeloņstieples, par to Kursas Laiks vairākkārt pārliecinājās uz Papes–Rucavas ceļa.

«20.janvārī Rucavas novada pašvaldības policija veica apsekošanu un konstatēja, ka zirgi atrodas iežogojumā, uz ceļa neatradās neviens zirgs. Tika konstatēts, ka nav apdraudēta ne ceļa drošība, ne dzīvnieki,» piektdien informē L. Stendze.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra