Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis nosūtījis vēstuli Vitronic Baltica un Partneri, kurā prasa līdz 20. maijam uzstādīt 110 stacionāros fotoradarus. Pirmie fotoradari, kuru uzstādīšana aizkavējās iepriekš piegādātāja Vitronic Baltica un Partneri neparedzētu apstākļu dēļ, tika uzstādīti 21. novembrī, bet patlaban Latvijā darbojas 34 fotoradari, kas var tikt izvietoti 200 vietās.

Patlaban kopā ar četriem policijas rīcībā esošajiem fotoradariem Latvijā darbojas 34 ātruma pārkāpumus fiksējošās ierīces, un arī Vironic Baltica un Partneri padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Osipovs apstiprināja, ka uzņēmums ir apņēmies uzstādīt 110 stacionāros fotoradarus līdz I. Ķuža norādītajam termiņam.

Kopš 21. novembrī tika uzstādīti 15 pārvietojamie fotoradari, ātruma pārkāpējiem saskaņā ar radaru fisksēto informāciju sastādīti teju 15 tūkstoši protokolu par vairāk nekā 280 tūkstošiem latu, no kuriem ir apmaksāti vairāk nekā pieci tūkstoši protokolu par teju 86 tūkstošiem latu. VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš norādīja, ka vietās, kur uzstādīti fotoradari, posmā no 2011. gada 21. novembra līdz 2012. gada 20. janvārim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, ir ievērojami samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits. «Divu mēnešu periodā visvairāk ceļu satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies tādās fotoradaru izvietojuma vietās kā Salu tilts Rīgā un autoceļa Ulbroka-Ogre devītajā kilometrā Salaspils novadā,» norādīja E. Zivtiņš. Kopumā vietās, kur izvietoti fotoradari, attiecīgajā laika posmā gada griezumā ceļu satiksmes negadījumu skaits no 85 ir samazinājies līdz 52 ceļu satiksmes negadījumiem. Savukārt lielākais fiksētais ātrums apdzīvotā vietā  - par 67 kilometriem stundā vairāk nekā atļauts - reģistrēts Babītes novada Spuņciemā.

Neņemot vērā statistiku par ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanos, E. Zivtiņš norādīja, ka pilnu šā projekta ieguvumu varēs gūt pēc visu fotoradaru uzstādīšanas. Līdz šim - divu mēnešu periodā kopš uzstādīti fotoradari, gada griezumā ceļu satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies 74% vietās, palielinājies - 16% vietās un palicis nemainīgs - 10% vietās. Naudiskā izteiksmē valsts no soda naudām iegūst 65%, bet piegādātājs – Vitronic Baltica un Partneri – 35% no soda naudām. Prevencijas pārvaldes priekšnieks pauda viedokli, ka vispareizāk būtu, ja projektu pilnībā realizētu valsts, tomēr «arī tas modelis, kas mums ir pašlaik, attīstās un darbojas. Pašlaik ar šādu modeli ir jādarbojas vismaz piecus gadus, jo ir slēgts līgums».

Uzņēmums, ar kuru valsts slēgusi līgumu – Vitronic Baltica un Partneri – fotoradaru uzstādīšanai un pieskatīšanai nodarbina 78 cilvēkus. Patlaban ir bijuši gadījumi, kad «cilvēciskā faktora» dēļ fotoradari ir tikuši uzstādīti neatbilstoši noteikumi, piemēram, vietās, kur tie nav bijuši redzami, piemēram, aiz sniega kupenām, atzina uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Osipovs. E. Zivtiņš pavēstīja, ka gadījumos, kad radars ir uzstādīts neatbilstoši noteikumiem, bet ceļu satiksmes dalībnieks ir saņēmis sodu, to ir iespējams pārsūdzēt. Tāpat viņš lūdza informēt policiju par gadījumiem, ja sniega dēļ nav redzamas ceļu zīmes, kas brīdina par stacionāru fotoradaru un citiem gadījumiem, kad fotoradaru atrašanās ir neatbilstoša VP noteikumiem.

Tāpat E. Zivitiņš apstiprināja, ka policijas ekipāžas varētu pārbaudīt satiksmes dalībnieku braukšanas ātrumu arī posmā pēc uzstādīta radara. «Šāda pārbaude ir nepieciešama, lai izvairītos no gadījumiem, kad, pabraucot garām fotoradaram, automobiļa vadītājs ievērojami paaugstina ātrumu,» norādīja VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra