Uzņēmums Vitronic Baltica un partneri uzsācis stacionāro fotoradaru uzstādīšanas darbus piecās vietās Rīgā, savukārt vēl divās vietās uz Vanšu tilta fotoradari jau ir uzstādīti, Db.lv stāstīja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Stacionāro ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšana sākusies divās vietās uz Dienvidu tilta, divās uz Salu tilta un Krasta ielā. Savukārt divās vietās uz Vanšu tilta stacionāro fotoradaru ietvari jau ir uzstādīti.

Db.lv jau rakstīja, ka pirmā stacionārā fotoradara uzstādīšanas darbi tiek uzsākti Krasta ielā 101, tomēr pēc tam tika veikti ierīces noregulēšanas darbi un tagad uzstādīšana turpinās, stāstīja A. Gaile.

Tāpat šodien, 15. maijā, Vitronic Baltica un partneri saņēmusi kārtējo stacionāro radaru komplektu piegādi no ražotāja Vācijā un «dara visu iespējamo, lai iekļautos Valsts policijas (VP) priekšnieka noteiktajā termiņā, Db.lv norādīja uzņēmuma pārstāve. Jau ziņots, ka VP priekšnieks Ints Ķuzis noteica, ka Vitronic Baltica un partneri jāpagūst uzstādīt 110 stacionāros fotoradarus līdz 20. majam. Tā kā šis datums ir brīvdiena, jaunos fotoradarus VP aplūkos 21. maijā.

Nākamgad stacionāro fotoradaru iegādei būs nepieciešami 2 933 259 eiro.

Ministru kabinets (MK) šodien atbalstīja grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz precizēt plānotos ieņēmumus un izdevumus pasākumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanu.

Grozījumi sagatavoti, lai sekmīgi īstenotu iepriekš plānotās aktivitātes fotoradaru uzstādīšanā - 2018.gadā paredzēts uzstādīt 40 stacionāros fotoradarus, līdz ar to kopumā uz Latvijas ceļiem darbosies 100 plānotie stacionārie fotoradari. Vienlaikus ir paredzēts, ka no septembra uz Latvijas ceļiem darbu sāks 12 jauni pārvietojamie fotoradari.

Grozījumi paredz finansiālo saistību izpildi, lai pabeigtu stacionāro fotoradaru ieviešanu. Iepriekš bija paredzēts ieviest 100 fotoradarus četrās kārtās. Pirmās trīs kārtas jau ir īstenotas vai tiek realizētas.

Gultasvietu skaita palielināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanai pašlaik plānots ierobežot dienas stacionāru darbu.

Tā pirmdien medijiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas (VOMK) priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa klāstīja, ka pirmdien notikušajā VOMK sēdē apspriesta epidemioloģiskā situācija un iezīmēti trīs iespējamie attīstības scenāriji, kas varētu ietekmēt pacientu stacionēšanu.

"Lai arī saslimstība pēdējo septiņu dienu laikā nedaudz samazinās. Ja iepriekš Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja par saslimušo skaita pieaugumu par 50%, tad pēdējo dienu, nedēļas laikā ir vērojams 18% pieaugums. Bet jebkurā gadījumā prognoze ir, ka palielināsies pacientu skaits stacionāros," atzina Mūrmane-Umbraško.

Mēneša laikā kopš valsts Policija (VP) pieņēmusi 23 stacionāros fotoradarus par to uzstādīšanu atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri uzstādījis vēl četrus stacionāros fotoradarus.

Pēdējie fotoradari tika uzstādīti jūnija sākumā. Kā Db.lv jau ziņoja – stacionārās ātruma mērīšanas ierīces tika uzstādītas divās vitās Salaspilī un divās – Garkalnē.

Vēl četrās vietās atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri ir saskaņojis būvprojektus, tajās uzstādīti betona pamati un patlaban norisinās elektropieslēguma ierīkošanas darbi. Vienlaicīgi turpinās arī pārējo objektu būvprojektu saskaņošana, Db.lv informēja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Valsts policija (VP) no fotoradaru ieviesējas Vitronic Baltica un partneri (Vitronic) ir saņēmusi situācijas skaidrojumu un priekšlikumus problēmu risināšanai, kas kopā ar pielikumiem apkopoti teju uz 200 lapām.

Kā informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma, šo situācijas skaidrojumu par laikus nepildītajām līgumsaistībām Vitronic nosūtījis kā atbildi uz VP 24.jūlija paziņojumu par fotoradaru līguma laušanu.

«Skaidrojumi ir diezgan apjomīgi, tāpēc saskaņā ar līguma nosacījumiem VP tie ir jāizvērtē ne ilgāk kā desmit darbdienu laikā, lai pieņemtu atbilstošu lēmumu,» sacīja Holma.

Ņemot vērā skaidrojumu un priekšlikumu ievērojamo apjomu, VP pagaidām nav gatava komentēt no Vitronic saņemto dokumentu saturu.

Iepriekš ziņots, ka, visticamāk, Vitronic radušos situāciju skaidros ar negaidītām grūtībām iegūt fotoradaru izvietošanas vietām blakus esošo zemes īpašnieku piekrišanu viņu zemi izmantot elektrības kabeļu pievilkšanai, lai varētu darbināt fiksētās ātruma mērīšanas ierīces. Uzņēmums arī, visticamāk, apgalvos, ka Latvijas Krājbankas krahs pērn novembrī apgrūtinājis projekta finansēšanu.

Desmitā daļa (9%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka a/s Vitronic Baltica, kurai saskaņā ar noslēgto līgumu ir jāuzstāda visi stacionārie radari līdz šā gada 20. maijam, to izdarīs līgumā paredzētajā laikā turklāt tikai 1% uzskata, ka uzņēmums «noteikti» paspēs fotoradarus uzstādīt laikus, bet 8% - ka «drīzāk» paspēs uzstādīt laikus.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes, maijā veiktais pētījums.

Savukārt absolūtais vairākums (79%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka a/s Vitronic Baltica neuzstādīs visus stacionāros radarus līdz 20. maijam. 46% uzskata, ka uzņēmums ātruma mērīšanas ierīces noteikti neuzstādīs laikus, bet 33% - drīzāk neuzstādīs fotoradarus līdz 20. maijam.

12% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Puse (52%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, ja stacionāro radaru uzstādīšana netiks veikta līgumā noteiktajā laikā, par to būtu jāparedz lieli sodi.

Uzņēmums Vitronic Baltica saņēmis pirmos stacionāros fotoradarus un drīzumā uzsāks to uzstādīšanu, informē kompānijas vadītājs Sergejs Borisovs.

«Process beidzot ir aizgājis,» sacīja Vitronic Baltica vienīgais valdes loceklis.

Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! atzina, ka stacionāro radaru uzstādīšana nedaudz aizkavējusies, bet uzņēmums dara visu iespējamo, lai pasteidzinātu darbus un izpildītu savas saistības līdz 20.maijam uzstādīt iekārtas.

Vērtējot fotoradaru ieviešanas procesu, Borisovs norādīja, ka projekta īstenošanā pieļauta kļūda un sabiedrība nepietiekami informēta par notiekošo. Līdz ar to patlaban emocijas sit augstu vilni un cilvēkiem ir nepareizs priekšstats par fotoradaru ieviešanu. Piemēram, cilvēki brīnās, ka pirms pārvietojamiem fotoradariem neuzstāda brīdinošās zīmes, lai arī to plānots darīt tikai pirms stacionārajiem radariem.

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

No 2020. līdz 2022.gadam uz Latvijas ceļiem plānots uzstādīt 50 fotoradaru mulāžas, kā arī papildu stacionāros fotoradarus, tos pēc vajadzības vienu ar otru aizvietojot, paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā iesniegtais ziņojums.

IeM rosina atbalstīt papildu 50 fotoradaru un 50 to mulāžu uzstādīšanu, un to darbības nodrošināšanu laikā no 2020. līdz 2022.gadam. Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ierosinājusi periodiski, analizējot konkrētās vietas rādītājus, nepieciešamības gadījumā veikt fotoradara aizvietošanu ar tā «mulāžu» vai pretēji - «mulāžas» aizvietošanu ar fotoradaru.

IeM rosina šo projektu finansēt no valstij izmaksājamām CSDD dividendēm, kas netiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumos atbilstoši atsevišķam Ministru kabineta lēmumam.

Tāpat IeM rosina papildināt fotoradaru funkcijas, lai veiktu luksoforu signālu kontroli, transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma noteikšanu un autoceļu lietošanas nodevas nomaksas kontroli.

Valsts policija pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un partneri pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju.

Valsts policija norāda, ka atbilstoši nosacījumiem līgums tiks uzskatīts par izbeigtu 21. darba dienā pēc paziņojuma nosūtīšanas Vitronic, izņemot, ja komersants 20. dienā pēc paziņojuma saņemšanas būs novērsis līguma izpildītāja vainu un pakalpojuma neatbilstību vai iesniedzis motivētu situācijas skaidrojumu un atbilstošus priekšlikumus situācijas risinājumam.

Šādā gadījumā policija desmit darba dienu laikā būs jāizlemj par komersanta situācijas skaidrojuma un priekšlikumu noraidīšanu, un līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar šā gada 22.augustu, vai arī jāatzīst privātā partnera skaidrojums par atbilstošu un jādod termiņš (nedrīkst pārsniegt vienu kalendāro mēnesi) līgumsaistību izpildīšanai.

Lai pasargātu fotoradarus no vandaļu izdarībām, šobrīd visas stacionārās iekārtas ir aprīkotas ar signalizāciju, kā arī apdrošinātas, portālam diena.lv sacījusi fotoradaru uzstādītāju Vitronic Baltica pārstāve Antra Gaile.

«Stacionārā fotorardara ietvara izturību var salīdzināt ar bankomāta izturību, un to, kā rāda mēģinātāju pieredze, nav iespējams tik vienkārši sabojāt,» sacījusi A.Gaile, jautāta, cik izturīgs ir fotoradara ietvars.

Db.lv jau rakstījis, ka šonedēļ uz Salu tilta un Dienvidu tilta kādas personas sabojāja jaunos stacionāros fotoradarus, nopūšot ar krāsu radaru aizsargstiklus. Uzņēmums Vitronic Baltica par notikušo vērsīsies policijā.

«Uzņēmums viennozīmīgi augsti novērtē atsevišķu personu radošās izpausmes, tomēr aicina nepārveidot par mākslas objektiem tehniku, kuras primārais uzdevums ir satiksmes drošības līmeņa paaugstināšana uz autoceļiem. Stacionārie fotoradari Valsts policijas uzdevumā tiek novietoti ar mērķi nodrošināt ātruma ievērošanu, tādā veidā mazinot risku autovadītājiem, pasažieriem un citiem kustības dalībniekiem iekļūt satiksmes negadījumos. Lai arī aizkrāsots stacionārā fotoradara iekārtas stikls ierobežo tehnikas darbību, iekārta turpina veikt savu preventīvo funkciju – redzot brīdinājuma zīmi, autovadītāji attiecīgajā ceļu posmā samazinās braukšanas ātrumu. Tomēr ātruma pārkāpēji šādā gadījumā paliek nesodīti, kas var novest pie bezatbildības un visatļautības ilūzijas,» uzsvērusi A.Gaile.

No 20 vietām, kurās plānots izvietot stacionāros fotoradarus un kuras jau iezīmētas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapas interaktīvajā kartē, šobrīd reāli darbojas pieci radari. Valsts policija (VP) pirmo rezultātu apkopojumu sola ap marta vidu, kad būs apritējis mēnesis kopš pirmo divu radaru uzstādīšanas. Taču visas zīmes rāda, ka jaunais mēģinājums ieviest fotoradarus varētu būt veiksmīgāks nekā iepriekšējais, kas beidzās, 2012. gadā laužot līgumu ar firmu V-Traffic (pirms tam Vitronic Baltica un partneri), ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Kā Diena jau ziņoja, pirmie divi fotoradari sāka darboties 12. februārī, bet vēl trīs – apmēram nedēļu vēlāk. VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava Dienai stāsta, ka pirmos datus varētu apkopot nākamnedēļ. Taču pirms šo datu publiskošanas CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa kā labo piemēru jau min fotoradaru, kas atrodas uz autoceļa A8 pie pagrieziena uz Ozolniekiem – ja 2014. gada monitoringa rezultāti rādījuši, ka ātrumu šai vietā par 10 km/h un vairāk pārsnieguši ap 65% autovadītāju, tad pēc radara uzstādīšanas pārkāpēju esot tikai 5–7%. «Process ir sācies lēnām un stabili,» par radaru uzstādīšanu saka I. Bērziņa.

#Vērts izskatīt iespēju nākotnē pielāgot stacionāros fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā, neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas vai izietas tehniskās apskates nav apmēram 2% automašīnu, kas piedalās satiksmē, secināts Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sociālajā kampaņā, kas tika rīkota sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts policiju.

«Kampaņas laikā apkopotā statistika no fotoradariem un īpaši aprīkotas demo automašīnas liecina, ka vidējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA vai savlaicīgi veiktas tehniskās apskates ir nedaudz lielāks - ap 2%,» sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Sākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēsa, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir apmēram 1,5%.

Uzņēmumam Vitronic Baltica, kas patlaban aktīvi izvieto stacionāros fotoradarus, nav iebildumu pret, kastes, kurā atrodas fotoradars apzīmēšanu no sāniem un aizmugures, taču svarīgi esot netraucēt tā darbību, piemēram, aizkrāsojot stiklu.

Tā Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norāda Vitronic Baltica vadītājs Sergejs Borisovs, norādot, ka viņa uzņēmums atbalsta mākslu un radošas izpausmes.

Runājot par stacionāro fotoradaru uzstādīšanu, Vitronic Baltica vadītājs uzsvēra kādu problēmu, proti, vairāki desmiti zemesgabalu īpašnieku nav vēlējušies, lai uz viņu zemes tiktu uzstādīts radars, līdz ar ko uzņēmumam nākas meklēt citu vietu iekārtas uzstādīšanai.

Db.lv jau rakstīja, ka uz Dienvidu tilta ar krāsu jau tika appūsts viens stacionārais fotoradars. Vēlāk arī uz Salu tilta kāds bija sabojājis jaunos stacionāros fotoradarus, nopūšot ar krāsu radara aizsargstiklus

Fotoradaru projektam vislielākās grūtības un kavēšanos izraisīja problēmas ar servitūtiem jeb tiesībām izmantot svešu zemi iekārtu elektrības vadu pievilkšanai, kā arī viena no projekta finansētāju - Latvijas Krājbankas - krahs, teica projekta īstenotāja Vitronic Baltica preses sekretāre Antra Gaile.

Gaile teica, ka, būvējot fiksētās ātruma mērīšanas iekārtas, Vitronic Baltica vadījies pēc Valsts policijas (VP) iesniegtā vietu saraksta un kartēm. Tikai, kārtojot formalitātes, izrādījies, ka vairākās vietās fotoradaru izvietojuma vietām blakus esošie zemes īpašnieki nav devuši piekrišanu elektrības vadu ierakšanai viņu zemē, lai barotu iekārtu.

Kā skaidroja Gaile, tas padarīja lāzera ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšanu par neiespējamu vairākās VP norādītajās vietās. Jaunas vietas izraudzīšana šādos gadījumos prasījusi trīs līdz piecus mēnešus.

«Aizbraucām uz policijas norādīto vietu, veicām testus, lai konstatētu, vai ierīce darbojas dabā, tad sākām saskaņošanas procesu, bet, ja tas neveicās, tad bija vieta jāmeklē no jauna,» skaidroja Gaile. Visus fiksētos fotoradarus bija paredzēts uzstādīt uz valstij piederošas zemes ceļmalās.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien par jaunajiem fotoradariem valdīja diskusijas augstos toņos - policijas pārstāvji sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu, bet autožurnālists Pauls Timrots pauda viedokli, ka policijai būtu jāpiestrādā pie sabiedrisko attiecību uzlabošanas fotoradaru jomā.

Visvairāk pārmetumu izpelnījās uzaicinātie Valsts policijas (VP) vadītāji - VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns un VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Deputāti policijas vadītājiem pārmeta gan to, ka fotoradari, viņuprāt, peļņas nolūkos nav ieviesti laikā, gan to, ka fotoradarus slēpj aiz šķēršļiem, lai tikai autovadītāji tos nepamanītu, gan to, ka fotoradari izvietoti, pēc deputātu uzskata, nepamatotās vietās.

Lai arī policijas priekšnieki atzina, ka radaru projekta ieviešana ne policijas vainas dēļ nesokas tā, kā bija iecerēts, viņi daudzus pārmetumus noraidīja.

Marķitāns pašlaik plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu. Viņš uzsvēra, ka transportlīdzekļu vadītājiem satiksmes noteikumi ir skaidri un, ja tie pārvietojas ar atļauto braukšanas ātrumu, «vārds fotoradars tiem faktiski neeksistē».

«Pašlaik vēl nevaram nosaukt datumus, kad jaunie fotoradari tiks uzstādīti,» Db.lv norādīja Valsts policijas (VP) pārstāve Lita Juberte.

Viņa uzsvēra, ka tad, kad jaunie fotoradari tiks uzstādīti, sabiedrība par to tiks informēta. «Noteikti neradīsies tāda situācija, ka radari jau darbosies un ķers pārkāpējus, bet ceļu satiksmes dalībnieki par to nezinās,» norādīja L. Juberte.

VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste atgādināja, ka privātie partneri kavējas ar slēgtā līguma izpildi.

Aizķeršanās ar fotoradaru uzstādīšanu esot notikusi tādēļ, ka, slēdzot līgumu, pretendents līdz galam neapzinājās tās problēmas, ar kurām saskarsies, lai izpildītu līguma nosacījumus. Tas saistīts ar stacionāro radaru uzstādīšanu, kas prasa milzu darbu, kurš jāiegulda projekta izstrādē katram objektam, kā arī projekta saskaņošanu dažādās iestādēs, iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! pauda VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Valsts policija (VP) nākamnedēļ, 21.maijā, no uzņēmuma Vitronic Baltica gatavojas pārņemt tos stacionāros fotoradarus, ko uzņēmums būs paguvis uzstādīt.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis, lai gan konkursa nosacījumi paredz, ka uzņēmuma stacionārie fotoradari jāizvieto līdz 20.maijam, taču šis datums ir brīvdienā, tādēļ VP 21.maijā brauks uz vietas dabā apskatīt, cik daudz kurās vietās atrodas jaunie stacionārie fotoradari.

Ķuzis apliecināja, ka visi stacionārie fotoradari līdz šim datumam netiks uzstādīti, taču, pēc policijas rīcībā esošās informācijas, uzņēmums patlaban ļoti aktīvi strādā, lai drīzumā ieviestu pēc iespējas vairāk šo stacionāro ierīču.

VP priekšnieka rīcībā patlaban neesot ziņu, cik stacionāro fotoradaru pirmdienas rītā uz Latvijas ceļiem būs uzstādīti.

Pagājušās nedēļas beigās Iekšlietu ministrija (IeM) saņēmusi priekšlikumus saistībā ar fotoradaru projektu no Vācijas Vitronic, žurnālistiem pēc valdības sēdes atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).

Plašāku informāciju par to saturu viņš nesniedza. Pēc ministra teiktā, priekšlikumu skaits ir starp diviem un pieciem.

Priekšlikumi saņemti piektdien, un, kā norādīja Kozlovskis, skaidrībai par tālāko rīcību jābūt līdz 28.septembrim, ko Valsts policija (VP) minēja kā iespējamo laušanas termiņu līgumam ar fotoradaru piegādātājiem V-Traffic. Iepriekš šis uzņēmums darbojās ar nosaukumu Vitronic Baltica un partneri.

Ministrs norādīja, ka Vācijas uzņēmums šeit ir investējis, bet nav saņēmis pilnā apjomā atlīdzību, un tā interesēs neesot būt sponsoram. Viņš piebilda, ka Vitronic Vācijas pārstāvis Norberts Šteins līdz šim ir sekmīgi darbojies.

Fotoradari nav vienīgais glābiņš, kā uzlabot ceļu drošību, un ir jāveic vairāki citi pasākumi, lai situāciju uzlabotu, šodien diskusijā «Satiksmes drošība un kultūra Latvijā» atzina Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Viņš norādīja, ka decembrī uz ceļiem ir jau septiņi bojāgājušie, no kuriem seši ir kājāmgājēji. Negadījumi parasti notiekot, pārvietojoties pa ceļiem, kuri nav aprīkoti ar ietvēm. Tas liekot aktualizēt jautājumu par atstarotāju lietošanu, un policija esot gatava gan aktīvāk dalīt atstarotājus, gan gājējus sodīt par to nelietošanu. Ar runāšanu laikam tomēr esot par maz. Tāpat plānots noteikt papildu prasību, lai tumšā laikā kājāmgājējam vēl bez atstarotāja būtu mugurā apģērbs ar atstarojošiem elementiem, jo atstarotāju, piemēram, pie somas, autovadītājs var arī nepamanīt. Īpaši svarīgi tas esot ārpus apdzīvotām vietām.

Lielākā daļa no 20 jaunajiem stacionārajiem fotoradariem atradīsies Rīgā un tās apkārtnē, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā publiskotā karte.

Rīgā fotoradari būs izvietoti Krasta ielā, Brīvības gatvē, Kalnciema ielā, uz Dienvidu tilta nobrauktuves. Divi fotoradari atradīsies uz Jūrmalas šosejas pie satiksmes mezgla ar autoceļu Salaspils-Babīte. Vēl divi fotoradari būs izvietoti uz autoceļa A8 pie divlīmeņu satiksmes mezgla ar autoceļu A5 Salaspils-Babīte.

Viens fotoradars būs izvietots Sējas novadā, Murjāņos, vēl viens Carnikavas novada Garciemā. Tāpat pa fotoradaram būs izvietots pie pievedceļa Muceniekiem, uz Daugavpils šosejas, pie pagrieziena uz Saulkalni, pie jaunās Kokneses šosejas un Mālpils - Ķeguma ceļa krustojuma. Tāpat viens fotoradars būs izvietots pie Jelgavas šosejas krustojuma ar ceļu pie Ozolniekiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izvēlējusies 20 stacionāro fotoradaru atrašanās vietas un tās publiskos nākamajā pirmdienā, 3.martā, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina CSDD direktors Andris Lukstiņš.

Savukārt iepirkumu procedūru par fotoradaru iegādi varētu organizēt martā vai aprīlī un paši fotoradari, pie labvēlīgiem nosacījumiem, uz ceļiem varētu parādīties rudenī, atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs.

Golubevs pastāstīja, ka fotoradaru atrašanās vietas izvēlētas sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, policiju un pašvaldības speciālistiem. Pagaidām nav zināms, cik izmaksātu stacionārie fotoradari - to parādīšot konkursa rezultāti. Iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka viena šāda radara provizoriskās izmaksas varētu būt 42 000 eiro.

Par pārvietojamo fotoradaru iegādi skaidrības nav. Golubevs skaidroja, ka konceptuāli atbalsts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē pārvietojamo fotoradaru izvietošanai ir pausts, taču pārvietojamās mērierīces būs nākamais posms, jo vispirms uz ceļiem jāuzliek stacionārie fotoradari. Tāpat pārvietojamo fotoradaru izvietošanai nepieciešams atbilstošs finansējums. Golubevs zināja teikt, ka Iekšlietu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu valdībai par nepieciešamo finansējumu gan netrafarēto policijas automašīnu, gan pārvietojamo fotoradaru iegādei.

No šīs svētdienas, 16. decembra, uz Latvijas ceļiem fiksēt pārkāpumus pārstās privātā komersanta V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) fotoradari. Valsts policija (VP) tomēr ir pārliecināta, ka spēs nodrošināt efektīvu satiksmes uzraudzību.

VP norāda, ka atļautā braukšanas ātruma kontrole policijai satiksmes uzraudzības jomā ir izvirzīta par vienu no prioritātēm, un no svētdienas policija strādās pastiprinātā režīmā – ātruma pārkāpēji tiks kontrolēti gan ar ceļu policijas ekipāžu, gan rokas radaru, gan līdzšinējo četru policijas pārvietojamo radaru palīdzību, kas turpinās fiksēt ātruma pārkāpumus visā valsts teritorijā – gan Rīgas reģionā, gan ārpus tā.

Aizvadītajā nedēļā Ministru kabinets, iepazīstoties ar Iekšlietu ministrijas un VP sniegto informāciju, atbalstīja ierosinājumu neatpirkt fotoradarus. Valdība vienlaikus uzdeva Iekšlietu un Satiksmes ministrijām līdz nākamā gada 1. martam sagatavot redzējumu par stacionāro fotoradaru attīstību Latvijā.