Interneta tirdzniecības platformas "PHH Group Marketplace", kurā ietilpst arī internetveikals "220.lv", apgrozījums pagājušajā gadā bija 105 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 66% vairāk nekā 2022.gadā, informē kompānijas pārstāvji.

Kopumā 2023.gadā "PHH Group Marketplace" veikti trīs miljoni pasūtījumu, kas, salīdzinot ar 2022.gadu, ir kāpums par vairāk nekā 67%.

220.lv Marketplace Pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzsver, ka kopumā e-komercijas izaugsmes temps gan Latvijā, gan globāli pērn ir bijis mērens. Savukārt marketplace, kas pēc savas pieejas un uzbūves ir tirdzniecības tīkls internetā, preces vienuviet tirgojot dažādiem tirgotājiem, ir šobrīd rezultatīvākais e-komercijas risinājums, raugoties gan no pricēju, gan arī uzņēmēju perspektīvas.

“Pērn, turpinot biznesa izaugsmes stratēģiju un attīstot Marketplace konceptu, brīdī, kad kopējais e-komercijas nozares sniegums sāka kristies, tieši marketplace jeb tirdzniecības platformas koncepts noturēja uzņēmuma tirgus līdera pozīcijas. Piecu gadu laikā, kopš darbojas 220.lv Marketplace, platforma ir pielāgojusi savu darbību mainīgajiem tirgus apstākļiem, ko veicināja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radītās sekas, tajā skaitā ekonomiskā lejupslīde. 2023.gada jūnijā Marketplace paplašināja savu darbību, atverot arī tirgu Somijā, kas vienlaikus palielināja sortimenta kvalitāti un investīcijas noliktavu infrastruktūrā. Somijas tirgu vērtējam kā vienu no perspektīvākajiem e-komercijai, jo dati rāda, ka 77% Somijas patērētāju pēdējo 28 dienu laikā ir veikuši pirkumus tiešsaistē, starp TOP3 preču kategorijām ierindojoties dārzkopības un sporta, kā arī aktīvās atpūtas precēm,” turpina K. Ozols.

Viedpulksteņu popularitāte pēdējo gadu laikā ir strauji augusi, piesaistot lielu patērētāju uzmanību visā pasaulē. Kādi tad ir galvenie iemesli, kāpēc viedpulksteņi ir kļuvuši tik populāri un kādas funkcijas tie piedāvā, kas šo popularitāti ceļ (populārākie apkopoti šeit).

Viedpulksteņi vairāk ir noderīgi rīki veselības uzraudzībai, saziņai un informācijas saņemšanai nekā vienkārši aksesuārs. Lietotnēm bagātie viedpulksteņi sniedz plašas iespējas uzlabot savas dzīves kvalitāti.

Viedpulksteņu pieprasījuma dinamika

Pēdējo gadu laikā viedpulksteņu pieprasījums ir strauji pieaudzis, un arvien vairāk cilvēku izvēlas šīs modernās ierīces kā savu ikdienas aksesuāru. Ja agrāk pulksteņi tika izmantoti galvenokārt laika uzzināšanai un kā stila aksesuārs, tad tagad viedpulksteņi spēj piedāvāt daudz plašākas funkcijas. Piemēram, tie var uzraudzīt nēsātāja pulsu un dažādus fizisko aktivitāšu datus, veikt un saņemt zvanus vai pat nosūtīt paziņojumus no sociālajiem tīkliem.

Ja ir viena svarīgākā lieta, kas jāsaka par Makita instrumentiem, tad tā ir to uzticamība un daudzfunkcionalitāte. Šie instrumenti ir lieliska darbarīku izvēle un nodrošina efektivitāti un precizitāti gan mājas remontdarbos, gan dārza kopšanas darbos. Ar savu vieglo instrumentu svaru un jaudīgo barošanas sistēmu tie kļūst par neaizstājamu palīgu jebkuram mājas īpašniekam vai dārzniekam.

Makita instrumentus meklē šeit: https://220.lv/lv/search?q=makita

Izvēloties Makita instrumentus, iegūsiet augstas kvalitātes produktus ar ilgu kalpošanas laiku. Turklāt šie instrumenti piedāvā plašu klāstu - no akumulatora urbjiem līdz dažādiem elektroinstrumentiem - apmierinot dažādas darbu vajadzības.

Makita instrumentu kvalitāte un drošība

Makita instrumenti izgatavoti no augstas kvalitātes materiāliem, kas nodrošina to ilgstošu izturību. Piemēram, daži instrumenti izgatavoti no alumīnija un magnija sakausējuma, kas padara tos vieglus, bet ļoti izturīgus.

Drošības funkcijas

Auto īpašnieka dzīvē var būt dažādi izaicinājumi – daudzi ir saskārušies arī ar jautājumiem vai problēmām, kas saistīti ar transportlīdzekļa akumulatoru.

Ja kādreiz esi pagriezis aizdedzes atslēgu vai piespiedis “Start” pogu, lai iedarbinātu spēkratu un nedzirdi neko vairāk kā tikai centienus iedarbināt auto, tad tas varētu liecināt, ka ir problēma un bieži vien tā ir saistīta ar akumulatoru. Visbiežāk tas notiek nolietota auto akumulatora dēļ. Un te tad jāmeklē iespēja - vai nu uzlādēt akumulatoru vai nomainīt uz jaunu.

Kas ir automašīnas akumulators?

Automašīnas akumulators ir atkārtoti uzlādējama enerģijas uzkrāšanas ierīce, kas nodrošina elektroenerģijas padevi dažādām transportlīdzekļa sastāvdaļām un sistēmām.

Datora klaviatūra ir diezgan plašs termins, pastāv daudz un dažāda veida klaviatūras, ieskatīsimies populārākās datora klaviatūru kategorijās, kas atvieglos iegādes procesu:

Multivides klaviatūra

Multivides klaviatūrā ir pogas, kas ļauj kontrolēt multivides atskaņošanu datorā. Varat ieslēgt vai izslēgt skaļumu, pāriet uz nākamo dziesmu vai videoklipu vai iepauzēt to. Katrai funkcijai ir īpaša poga vai taustiņu kombinācija. Dažām šāda tipa klaviatūrām ir arī īpašas pogas, lai atvērtu e-pasta vai interneta pārlūkprogrammu.

Mehāniskā klaviatūra

Tradicionālā mehāniskā klaviatūra ir ar atsperes principa taustiņu darbību. Mehāniskās klaviatūras taustiņu darbība ir gandrīz kā rakstāmmašīnai. Rakstnieki vai žurnālisti tieši šī iemesla dēļ labprāt izmanto savā darbā mehāniskās klaviatūras.

Bezvadu klaviatūra

Mobilais telefons jau sen ir zaudējis savu sākotnējo funkciju - saziņas līdzeklis. Attīstoties tehnoloģijām, tas ir kļuvis par nenovērtējamu ikdienas palīgu un tam ir plaša spektra noderīgas funkcijas un iespējas. Šeit dažas no tām!

Informācijas pieejamība 24/7

Lai arī nav veselīgi nepārtraukti būt uz informācijas aprites viļņa, mobilais telefons dod iespēju piekļūt plašam informācijas avotu klāstam. Tas nodrošina pieejamību intereneta ziņu portāliem, to var izmantot izziņas procesos, apmeklējot dažādas informācijas krātuves, var lasīt grāmatas u.c.

Līdzeklis jaunu prasmju un zināšanu apguvei

Ir daudzas popularitāti ieguvušas aplikācijas, kas piedāvā iespēju apgūt dažādas prasmes. Piemēram, valodu apguves aplikācija Duolingo. Dažāda klāsta kursi zinātnes, mākslas, tehnoloģiju u.c. jomās atrodamas tādās aplikācijās kā Coursera, Udemy. Savukārt Skillshare ir vairāk vērsts uz radošo prasmju attīstīšanu - dizainu, mākslu, rakstīšanu u.c. iPhone lietotāji var lejupielādēt dažādas lietojumprogrammas tikai no Apple App Store - no izglītības sfēras līdz radošuma attīstīšanai un izklaidei.

Turpinās diskusijas par to, vai Lietuvā pagarināt termiņu pagaidu banku solidaritātes nodevai, kas uz diviem gadiem tika ieviesta pērn, paziņoja premjerministre Ingrīda Šimonīte, piebilstot, ka par šo jautājumu notiek konsultācijas ar Lietuvas Banku.

Pagaidu solidaritātes nodevas pagarināšana būs atkarīga no tā, cik lielus ieņēmumus valsts varēs gūt no šīs nodevas, viņa paskaidroja.

"Es nevaru teikt, ka diskusija ir beigusies, jo viss ir atkarīgs no nodokļu bāzes," intervijā lietišķo ziņu portālam "vz.lt" klāstīja Šimonīte, piebilstot, ka turpinās sarunas ar Lietuvas centrālo banku. "Es nesaku, ka šis jautājums ir pilnībā slēgts, bet tas nav avots uz septiņiem vai desmit gadiem, lai kā mēs uz to skatītos," viņa teica.

Pēc premjerministres domām, banku darbība būs atkarīga arī no tā, kā tirgi reaģēs uz turpmākajiem Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem.

Tā kā Lietuvas Banka paredz, ka bankas šogad pagaidu solidaritātes nodevas veidā samaksās 220 miljonus eiro, bankas valdes loceklis Simons Krēpšta iepriekš sacīja, ka centrālā banka neredz nepieciešamību ierosināt nodevas pagarināšanu, piebilstot, ka šis gads banku sektoram būs "ārkārtīgi ienesīgs gads".

Par gūto trešo vietu Pasaules čempionātā hokejā valdība šodien lēma piešķirt Latvijas hokeja izlasei un Latvijas Hokeja federācijai (LHF) 576 717 eiro.

LETA jau rakstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi valdības lēmuma projektu par 576 717 eiro piešķiršanu Latvijas hokeja izlasei un LHF, kas ir divreiz vairāk nekā plānots iepriekš.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas vīriešu nacionālā izlase hokejā par izcīnīto trešo vietu šī gada Pasaules čempionāta finālturnīrā varēja pretendēt uz naudas balvu līdz 102 447 eiro, bet LHF - uz naudas balvu līdz 106 716 eiro apmērā sporta veida attīstībai.

Vienlaikus IZM ieskatā, trešās vietas gūšana Latvijas sporta vēsturē "ir unikāla", tāpēc sasniegumu nepieciešams novērtēt "visaugstākajā izpildvaras līmenī".

Latvijas izlases spēlētājiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem personālam par Pasaules čempionātā izcīnīto trešo vietu plānots piešķirt 220 000 eiro, savukārt federācijai - 356 717 eiro.

Būvmateriālu ražotājs “Knauf” par ģenerāldirektoru Baltijas valstīs iecēlis Arni Ivanovu, informē uzņēmumā.

“Būvmateriālu ražošanas nozare ir dinamiska, plaša un izaicinājumiem bagāta, turklāt izaicinājumus rada ne tikai dažādi ārējie apstākļi kā ražošanas izmaksu pieaugums dēļ darbaspēka, izejvielu un enerģijas cenu kāpuma, bet arī mūsu, “Knauf”, izvirzītie mērķi turpmākai attīstībai un ilgtspējas celšanai. Arnis dažādos amatos ir apliecinājis sevi “Knauf” komandā vairāk nekā 15 gadus, un viņa ilggadējā pieredze, stratēģiskais redzējums un entuziasms palīdzēs vadīt un virzīt “Knauf” uz jauniem panākumiem un attīstību visās Baltijas valstīs,” saka “Knauf” valdes priekšsēdētājs Latvijā un “Knauf” Grupas biznesa vadītājs Austrumeiropā un NVS valstīs Jānis Kraulis.

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunā biroja pamatos “Knauf” uzsāk uzņēmuma 30 gadu jubilejas atzīmēšanu, kuru svinēs nākamā gada laikā, kad arī tiks pabeigts jaunais birojs, kas būs kā dāvana darbiniekiem uzņēmuma nozīmīgajā notikumā.

1200 m2 plašā biroja būvniecībā “Knauf” ieguldīs 3,2 miljonus eiro. Biroja projektēšanu un būvniecību veic “UPB” grupa.

“30 gadu laikā esam apliecinājuši mūsu apņemšanos kvalitātei un inovācijām būvniecības nozarē, kā arī izveidojuši septiņas ražotnes, kurās radām vietējus, augstas kvalitātes un ilgtspējīgus produktus, kurus eksportējam uz vairākām valstīm. Daļa no mūsu panākumiem ir “Knauf” kompleksu sistēmu izveide – dažādi būvniecības risinājumi un konstrukcijas, kas būtiski atvieglo būvniecības procesu un nodrošina augstu kvalitāti, drošību un ekonomiskumu. Mēs īpašu vērību esam veltījuši apjomīga piedāvājuma izveidei un profesionāli izstrādātai pielietojuma metodikai, kas ir noderīgas gan profesionāliem būvniekiem, gan ikvienam, kas vēlas būvēt vai modernizēt savu mājvietu. Sadarbībā ar ģenerāluzņēmēju “UPB” mēs uzbūvēsim jauno biroju lielākoties ar “Knauf” sistēmām, darbiniekiem radot ērtu, modernu un ilgtspējīgu biroju,” saka “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Arnis Ivanovs.

Par 220 miljoniem eiro pārdošanā izliktas "Zunda Towers" augstceltnes Pārdaugavā, liecina sludinājums starptautiskās nekustamā īpašuma kompānijas "Sotheby's International Realty" mājaslapā.

"Zunda Towers" projekta attīstītāja "Towers Construction Management" izpilddirektors Aigars Gerhards sacīja, ka kompleksa īpašnieka pamatbizness nav nekustamie īpašumi, tāpēc kompleksu vienmēr bijis iespējams iegādāties, ja ir pircējs, kura piedāvātā cena atbilst īpašnieka gaidītajai cenai.

Gerhards neprognozēja, cik ilgā laikā iecerēts pārdot kompleksu, vien norādīja, ka pēc cenas tas būtu viens no lielākajiem komercplatību darījumiem Baltijā.

"Ja atradīsies pircējs, kurš gatavs maksāt nosaukto cenu, tad jau juridiskās formalitātes varētu nokārtot diezgan ātri," teica Gerhards.

Jautāts, vai nav atmesti pirms gada "Towers Construction Management" izziņotie plāni kompleksā būvēt vēl trešo torni, Gerhards sacīja, ka darbs pie šīs būvniecības ieceres joprojām turpinās un notiek nepieciešamā saskaņošanas procedūra.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdi turpinās vadīt valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, liecina LVM publiskotā informācija.

Turpmāk LVM valde strādās piecu cilvēku sastāvā - valdes locekļu pienākumus pildīs Jānis Krūmiņš, Māris Kuzmins un Inga Vagele, savukārt valdes loceklis Valdis Kalns turpinās pildīt valdes locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.

Līdz šim LVM valdes sastāvā strādāja Putniņš un četri pagaidu valdes locekļi - Kalns, Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

Jau ziņots, ka nominācijas komisija februāra beigās LVM padomei iesniedza priekšlikumu ar astoņiem kandidātiem valdes locekļu amatiem.

Konkurss tika izsludināts, jo 2023.gada maijā LVM pagaidu padome izteica neuzticību trim valdes locekļiem - Jānim Lapiņam, Tomam Reiziņam un Jānim Stankevičam. LVM skaidroja, ka šie valdes locekļi ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Ventspils Piedzīvojumu parkā nodota ekspluatācijā Eiropas mēroga vissezonas rodeļu trase, informē Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils Komunālā pārvalde”.

Vissezonas rodeļu trase būs atvērta visu gadu jebkuros laika apstākļos. Lietus laikā kamanas būs aprīkotas ar aizsegiem, pasargājot pasažieri no nokrišņiem. Trases kopējais garums ir 800 metri, no kuriem trases nobrauciens ir 580 metri un pacēlāja garums 220 metri. Rodeļu trase ir izbūvēta ne tikai kalna zemes reljefa līmenī, bet trases augstākais punkts atrodas nobrauciena sākumā ap 25 metru no zemes ar vairākiem 360 grādu pagriezieniem nobrauciena laikā, un kamanu maksimālais ātrums spēs sasniegt līdz 40 km/h.

Trasē būs pieejamas kamanas, kuras aprīkotas ar manuālo un elektronisko bremzēšanas sistēmu, kas nodrošinās pašbremzēšanu gadījumā, ja priekšā braucošais apmeklētājs brauks lēnāk vai arī tiks pārsniegts drošs braukšanas ātrums. Šajās kamanās varēs braukt viens vai divi apmeklētāji vienlaicīgi.

2022. gadā atbilstoši ITC datiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc rapša sēklu eksporta un otrajā vietā pasaulē uz vienu iedzīvotāju pēc rapša eļļas importa.

Rapsis ir kultūraugs, kuru sāka kultivēt aptuveni pirms 4000 gadiem Indijā, bet aptuveni pirms 2000 gadiem tā audzēšana tika sākta Ķīna un Japānā. Eiropā rapsis nonāca aptuveni Krusta karu laikā - 13. gadsimtā (E. Ruža 2.8 Rapsis un ripsis. Grām. Augkopība. Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004, 230.lpp.). Rapsis ir viens no retajiem eļļas augiem, kas var augt visai pieticīgos klimatiskajos apstākļos.

Rapsi izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt 

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā...

Tomēr pirmo rapša šķirņu sēklu eļļa saturēja ļoti augstu erukskābes īpatsvaru (pat 30-40%), tāpēc līdz pat 20. gadsimta vidum rapsis bija praktiski tikai tehniskā kultūra. Rapša eļļa tika lietota galvenokārt eļļas lampiņās (tā deg bez kvēpiem ar gaišu liesmu), bet pēc tvaika mašīnu izgudrošanas rapša eļļa tika izmantota mehānismu eļļošanai.

Neaudzēja, bet ražoja eļļu

Rapša eļļa gan bija pazīstama un pat kādu laiku (19. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados) tā tika ražota Mūkusalas eļļas spiestuvē ( J. Jenss No Latvijas rūpniecības attīstības vēstures 18. gs. beigās - 1860. g. grām. Vēstures problēmas V. Rīga, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība,1962, 220.lpp.). Tomēr droši var apgalvot, ka vietējā rapšu eļļa tolaik tika ražota no ievestām sēklām, jo selekcijas eksperimenti, lai atrastu Latvijas apstākļiem piemērotu ziemas rapšu šķirni, sākās tikai 20. gs. sākumā.

Nozīmīgs pavērsiens rapša audzēšanā Latvijā sākās ar 21. gadsimta sākumu. Pieprasījums pēc biodegvielas stimulēja pieprasījumu pēc rapšu eļļas, un Latvijas lauksaimnieki sāka specializēties rapša audzēšanā. Atbilstoši CSP datiem 2000. gadā rapša sējumu platības bija 6,9 tūkstoši hektāru. Savukārt jau 2004. gadā rapša sējumu platību kopapjoms ( 54,3 tūkstoši hektāru) pārsniedza padomju laika sniegumu. Pēdējos gados rapša sējumu platību kopapjoms ir starp 140 un 160 tūkstošiem hektāru, bet maksimālā kopraža bija 2020. gadā, kad tika iegūts 451 tūkstotis tonnu rapša sēklu.

Ar šādiem ražošanas apjomiem Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju starptautiskajā tirdzniecībā. 2022. gadā Latvija ar eksportētiem 342 tūkstošiem tonnu bija 10. vietā pasaulē.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vairākos inovāciju projektos šogad plāno investēt 82,8 miljonus eiro, intervijā sacīja LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.

Cita starpā IT risinājumos ir plānots investēt 6,6 miljonus eiro, kā arī meža stādu realizācijas apjoma palielināšanā ir paredzēts ieguldīt 7,5 miljonus eiro.

"Investīcijas nav tikai izdevumi, jo mēs jau saņemam atpakaļ no iepriekš ieguldītā. 23 gadu laikā LVM Valsts kasē ir iemaksājusi apmēram 1,9 miljardus eiro," pauda Driņķe.

Komentējot nesen apstiprināto LVM stratēģiju, kas nosaka kompānijas darbības virzienus līdz 2030.gadam, Driņķe norādīja uz četrām prioritātēm - cilvēkkapitālu, inovācijām tehnoloģijās, zaļo vienošanos, rodot līdzsvaru starp dabas aizsardzību un ekonomiskajiem aspektiem, kā arī meliorācijas sistēmu atjaunošanu un pilnveidi.

E-komercijas gada balvas “E-komercijas zvaigzne 2023” apbalvošanas ceremonijā paziņoti Latvijas labākie un inovatīvākie interneta veikali desmit dažādās kategorijās.

Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand prix ieguvēju tika kronēts jaunuzņēmums “Selfnamed”, kas klientiem sniedz iespēju izveidot savu sertificētu kosmētikas produktu līniju vai pasūtīt produktus ar sava zīmola logotipu un personalizētu dizainu.

Konkurss “E-komercijas zvaigzne” norisinās jau trešo reizi un šogad tajā saņemti 274 pieteikumi, kā arī gada balvas ietvaros jo īpaši tika runāts par eksportu un tā sniegtajām iespējām. Starptautiska profesionāļu žūrija kā galvenos kritērijus dalībnieku pieteikumos vērtēja dizainu un lietojamību. Šogad konkursa stratēģiskais partneris ir loģistikas uzņēmums “Omniva” un konkursa kopējā balvu fondu vērtība ir 20 000 eiro. Labākie e-komercijas veikali visās kategorijās saņēma Arta Nīmaņa speciāli dizainētas balvas.

Viesnīcu grupa Accor Igaunijā, Tallinā atvērusi pirmo zīmola Mövenpick viesnīcu Baltijā. Premium viesnīcu zīmola paplašināšanās tiek plānota arī reģionā.

Viesnīca atrodas Tallinas centrā, kur iepriekš atradās Hotel L’Embitu. To pārvalda Duco Hotels, kas darbu ar Tallinas viesnīcām L’Embitu un L’Ermitage sāka šī gada 1.jūnijā. Uzņēmums kopš 2019. gada pārvalda arī viesnīcu ibis Tallinn Centre.

Atjaunotā viesnīca piedāvā 125 numurus, dažiem numuriem ir terase vai privāta sauna. Spa iespējās ietilpst 12 metru garš hidromasāžas baseins, japāņu baseins, aukstais dziļais baseins, tvaika pirts un somu sauna.

Viesnīcā ir konferenču centrs, kas piemērots gan biznesa pasākumiem, gan ģimenes svinībām. Konferenču centrs atrodas ēkas augšējā stāvā un piedāvā panorāmas skatu uz Lembītu parku un pilsētas centru. Tajā ir trīs zāles ar kopējo ietilpību līdz 220 cilvēkiem.

Latvijai paredzētās pretkuģu raķešu sistēmu "Naval Strike Missile" (NSM) līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru (97,4 miljoni eiro), turklāt lielāko daļu izmaksu segs ASV puse.

Piektdien aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un ASV vēstnieks Kristofers Robinsons paziņoja par līguma noslēgšanu par ASV uzņēmuma "Raytheon" un Norvēģijas uzņēmuma "Kongsberg" ražotās sistēmas NSM iegādi.

Sprūds piektdien norādīja, ka NSM nodrošinās Latvijas piekrastes aizsardzību, kuģu ceļu drošību un nepieciešamības gadījumā iekļausies kopējā alianses aizsardzības sistēmā.

Kopējā līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru. Nozīmīgu finansiālu atbalstu pretkuģu raķešu sistēmas iegādē sniedz ASV, sedzot 70% no kopējās līguma summas, kamēr Latvija apmaksās 30%.

NSM ir pretkuģu raķešu sistēma, kas spēj ietekmēt kā jūras, tā arī sauszemes mērķus līdz pat 185 kilometru attālumā. Šo raķešu sistēmu lieto tādas NATO dalībvalstis kā ASV, Polija, Vācija, Norvēģija, Rumānija, Lielbritānija, Kanāda un Nīderlande. Sistēmas darbības rādiuss ir aptuveni 200 kilometri.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Krievija, apejot sankcijas, no Eiropas Savienības (ES) katru mēnesi importē simtiem šauteņu un pistoļu, vēsta tīmekļa izdevums "The Insider".

Saskaņā ar Krievijas Federālā akreditācijas dienesta datiem šā gada februārī Krievijas uzņēmumi noformējuši dokumentus ES, ASV, Turcijā un Japānā ražotu 159 220 patronu un 1338 kājnieku vieglo šaujamieroču importam.

No šī skaita 957 ieroči tika importēti, apejot sankcijas. Pārējā daļa ir 381 Turcijas karabīne.

Ievērojamu importa daļu veido uzņēmumu "ATA Turqua" (Turcija), "Sabatti" (Itālija) un "Bergara" (ASV) medību šautenes.

Lielākā partija bija 500 austriešu deviņu milimetru kalibra pistoļu "Glock 17 Gen5", kas ir policijas un īpašo uzdevumu vienību bruņojumā desmitiem valstu visā pasaulē.

Tika importēti arī vairāki desmiti somu šauteņu "Sako S20" un "Tikka T3x", kā arī "Winchester XPR Strata" šautenes no Portugāles rūpnīcas "Browning Viana" un itāļu "Sabatti Urban Sniper" šautenes.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Rūpniecības ielā, Rīgas Klusajā centrā, ekspluatācijā nodota nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” daudzdzīvokļu nama projekta “Viesturdārzs” III kārta, informē projekta attīstītājs.

Jaunajā septiņu stāvu ēkā ir 90 dzīvokļi, kuru īpašniekiem būs iespēja uzsākt dzīvi jaunajās mājās jau līdz šī gada beigām.

A klases energoefektivitātes nama septiņos stāvos ir izbūvēti 90 dzīvokļi ar zemgrīdas apkuri. Projekts piedāvā dzīvokļus no divām līdz četrām istabām, un to platība sniedzas no 44 m2 līdz pat 220 m2. Papildu ērtībām nama iedzīvotāji varēs izmantot 1. stāvā izvietotu slēgtu telpu, kur paredzēts novietot velosipēdus vai bērnu ratiņus.

Katram dzīvoklim atbilstoši plānojumam ir pieejama ārtelpa. Tāpat nama iedzīvotājiem attīstītājs ir izbūvējis plašu un mēbelētu koplietošanas jumta terasi. Tajā būs ierīkota virtuves un grillēšanas zona zem jumta, kā arī zaļumi un atsevišķas atpūtas vietas ar sēdvietām.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums.

Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem - 220 kilometru garumā - un uz valsts vietējiem autoceļiem - 159 kilometru garumā. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometra garumā.

Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru - šogad no valsts budžeta ir pieejams par 3 miljoniem eiro vairāk vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai, skaidro LVC. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.