Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir saņēmusi Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) vēstuli saistībā ar viņa «saimniekošanu» Ventspilī.

VARAM pārstāve Kristīne Barševska apstiprināja, ka Lemberga atbildes vēstule ir saņemta un ministrijas juristi to jau sākuši izvērtēt. Pagaidām gan ministrija nevēlas atklāt vēstules saturu, tomēr ministrija ar izvērtēšanu garumā nevilkšot.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) sacīja, ka pagaidām komentārus par vēstuli nesniegs, vien apstiprināja, ka tāda ministrijā ir saņemta.Tikmēr Lembergs sacīja, ka vēstulē ministram norādījis, ka «viņš esot ļoti mīļš, bet neskaidrs cilvēks», paužot cerību, ka ministrija publiskos gan viņa vēstules saturu, gan saraksti ar Ģenerālprokuratūru.

Atbalsts esošajiem uzņēmējiem, investoru piesaiste un atbalsts jaunajiem uzņēmējiem, pēc Sprūdža domām, izvilks Latgali no «purva».

Tie ir trīs galvenie punkti, kas, pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža domām, palīdzēs radīt jaunas darba vietas Latgalē un attīstīs uzņēmējdarbību šajā reģionā. Vārkavā, tiekoties ar Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem, ministrs akcentēja, ka lielu artavu jaunu darba vietu radīšanā varētu dot tieši esošie uzņēmumi, tāpēc tiem būtu jāpalīdz atrisināt dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus. Vārkavas novadā liela daļa uzņēmēju darbojas lauksaimniecības jomā, DB norādīja Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Antra Vilcāne, vēršot uzmanību uz to, ka liela problēma novadā ir lauksaimniecībā izmantojamas zemes trūkumus. «Manuprāt, tas ir rezultāts nepārdomātai valsts politikai zemes pārdošanai ārzemniekiem. Man vienmēr ir šoks, ka mēs mierīgu sirdi savu Latvijas zemi varam par sīknaudu pārdot ārzemniekiem,» uzsvēra A. Vilcāne. Vēl būtisks faktors novadā ir esošais ceļu stāvoklis. Ja vēl vasarā un ziemas periodā pa tiem var izbraukt, tad rudens un pavasara sezonā ir grūtības. Lielākās problēmas Latgalē, pēc ministra domām, ir nodokļu slogs, it īpaši darbaspēka jomā, tāpat arī kontrolējošo institūciju pārlieku lielā centība reģiona uzņēmumu pārbaužu veikšanā. Tāpat reģionos, pēc E. Sprūdža teiktā, ir jāturpina sniegt atbalsts lokālā līmeņa problēmām, piemēram, kā tas tika darīts saistībā ar elektrības pieslēgumu izveidi, kur pašvaldības netika galā ar Latvenergo.

Administratīvā rajona tiesa Liepājā šodien pilnībā apmierināja Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) prasību atcelt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, informēja tiesneša palīdze Inga Serafimova.

Ar tiesas lēmumu ministra rīkojums ir atceļams ar tā izdošanas dienu.

Kā ziņots, Lembergs Administratīvajā rajona tiesā pērn 16.novembrī pārsūdzēja Sprūdža rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Šis Lemberga pieteikums ir pieņemts tiesā, un tika ierosināta administratīvā lieta.

2012.gada 23.oktobrī oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis ir publicēts Sprūdža rīkojums par Lemberga atstādināšanu. Vairāku lappušu garumā arī ir aprakstīti juridiskie argumenti šādam lēmumam.

Publicētajā rīkojumā minēts, ka atbilstoši likuma «Par pašvaldībām» 93.panta pirmajai daļai ministrs atstādina Lembergu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par vairākiem pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nosūtījis vēstuli Aivaram Lembergam, kurā tiek prasīts trīs dienu laikā sniegt paskaidrojumu par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Izvērtējot skaidrojumus, E. Sprūdžs var atstādināt pašvaldības vadītāju no amata, savukārt A. Lembergs medijiem norāda – minēto vēstuli viņš nav saņēmis.

Papildināta ar 2. un 5. ridnkopu.

Ministrijas pārstāvji skaidro, ka A. Lembergs, esot Ventspils mēra un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, balsojis «par» vismaz 350 lēmumu pieņemšanu savās mantiskās interesēs, un par šiem lēmumiem pieprasīts A. Lemberga skaidrojums, paziņojusi ministrija.

«Neviens no pazņojumā minētajiem apgalvojumiem neatbilst patiesībai, ko jau vairākkārt esmu uzsvēris, tai skaitā to, ka ar manā īpašumā esošajiem aktīviem iespējams iepazīties manā valsts amatpersonas deklarācijā,» tā, komentējot E. Sprūdža apgalvojumus, norāda A. Lembergs, piebilstot, ka viņš uzskata, ka tā ir ministra «speciāli rīkota akcija», izmantojot apsūdzībā ietvertu informāciju, kas ir publiski pieejama kopš 2008. gada augusta jeb jau vairāk nekā četrus gadus.

Neviens no pārējiem ministriem pagaidām nav sekojis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (Zatlera Reformu partija, ZRP) rīcībai, rosinot nomainīt Rīgas brīvostas valdes locekļus.

Tāpat neviens no ministriem nav rosinājis izmaiņas valdē kādā citā ostā, otrdien žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Jāatgādina, ka Rīgas ostas valdē ir astoņi valdes locekļi – četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji un četri Ministru kabineta iecelti pārstāvji — ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides ministru izvirzīti pārstāvji. Valdība otrdien pēc E. Sprūdža ierosinājuma nolēma atcelt no Rīgas brīvostas valdes locekļa amata Viesturu Silenieku (Zaļo un zemnieku savienība), viņa vietā ieceļot ZRP biedri Ingu Antāni. V. Silenieka atcelšana no amata pamatota ar to, ka viņš vairs nespējot pārstāvēt E. Sprūdža viedokli. V. Silenieks iepriekš atbalstīja neskaidro Spilves zemes nomas līgumu, kuru tagad trešdien plānots atkārtoti izvērtēt Rīgas brīvostas ārkārtas valdes sēdē.

Sagaidot lielu interesentu pieplūdumu, ir radušās bažas par serveru, uz kuriem atrodas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietne, jaudas pietiekamību, atklāja LNA direktore Māra Sprūdža.

Viņa skaidroja, ka, ņemot vērā sabiedrībā radušos ažiotāžu ap tā dēvēto «čekas maisu» publiskošanu, tika pieņemts lēmums interneta vietni, kurā būs iespējams iepazīties ar bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem, padarīt pieejamu tikai pēcpusdienā. Sprūdža norādīja, ka šāds ierosinājums nācis arī no serveru uzturētājiem, kas norādījuši, ka pēcpusdienā statistiski internetu lieto mazāks cilvēku apjoms, tādējādi samazinot risku, ka lapa varētu «nobrukt».

Sprūdža arī piebilda, ka viņas kolēģi no Lietuvas viņai norādījuši, ka līdzīgu lapu Lietuvā apmeklējuši vidēji 10 000 cilvēki dienā, taču Latvijā, ņemot vērā ažiotāžu, viņa sagaida, ka 10 000 cilvēku varētu lapu apmeklēt vienlaicīgi.

Kosmētikas ražotājs “MADARA Cosmetics” stiprina vadības komandu ar jaunu izpilddirektori – Guntu Šulti, lai ar lielāku vērienu turpinātu eksporta izaugsmi Eiropā, īpaši Francijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs, informē “MADARA Cosmetics” valdes loceklis Uldis Iltners.

“MADARA Cosmetics” vadības komandas struktūrā tiks veiktas izmaiņas – izpilddirektores amatā 22. maijā stāsies profesionāla vadītāja ar 20 gadu pieredzi Gunta Šulte, kura pēdējos trīs gadus bijusi globālas kompānijas Skandināvijas un Baltijas valstu vadības komandā ar atbildību par vairāk nekā 300 miljonu eiro vērtu biznesu.

Uzņēmuma līdzdibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Uldis Iltners turpinās darbu valdes locekļa statusā, savukārt ikdienas “MADARA Cosmetics” darba vadības funkcijas pakāpeniski nodos jaunajai izpilddirektorei, lai pats varētu fokusēties uz kompānijas attīstības stratēģijas jautājumiem, kā arī jaunu biznesa projektu attīstīšanu. “MADARA vīzija un ceļš nemainās. Mēs ar Lotti paliksim uzņēmuma valdē, mūsu lomas uzņēmuma pārvaldībā, ilgtermiņa stratēģijas veidošanā un jaunu mērķu izvirzīšanā paliks nemainīgas, bet ar Guntas pievienošanos mēs stiprinām savu spēju mērķu realizēšanā,” pārliecināts U. Iltners.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

Šodien, 17. maijā paziņota apstiprinātā plānotās DNB un Nordea apvienotās bankas Luminor vadības komanda Baltijas valstīs.

Vadības komandas, tostarp Luminor uzņēmumu vadītāju katrā valstī apstiprināšana visās trīs Baltijas valstīs ir nozīmīgs posms jaunās bankas izveidē. Kerli Gabriloviča apstiprināta Luminor vadītājas amatam Latvijā. Andrijus Nacajus (Andrius Nacajus) apstiprināts Luminor vadības komandā un apvienotās bankas vadītāja amatā Lietuvā, un Gunārs Tomemets (Gunnar Toomemets) kļūs par bankas vadītāju Igaunijā.

Kerli Gabriloviča ir vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, kā arī plašām zināšanām stratēģijas izstrādē un ieviešanā, korporatīvā un biznesa attīstībā, pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Pēdējos vairāk nekā 10 gadus viņa bija cieši saistīta ar inovatīvu tirgus stratēģiju izstrādi un produktu ieviešanu, kā arī pārmaiņu vadību, strādājot dažādās vadības pozīcijās un vēlāk kļūstot par aktīvu valdes locekli lielākajā telekomunikāciju uzņēmumā Latvijā Lattelecom. Kerli ir liela pieredze mārketingā, produktu attīstībā, digitālos risinājumos un tehnoloģijās.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža paveiktais pēdējā gada laikā db.lv aptaujā visbiežāk saņēmis ļoti vāju vērtējumu. Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA) pat norāda, ka labākais ministra izdarītais pēdējā pusgadā ir tas, ka viņš neiejaucas pašvaldību darbā. Savukārt kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes strīdi ar nozari pēdējā laikā pieklusuši, un atzinīgi tiek vērtēta arī jaunā izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska komunikācija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kopējā darbu sarakstā ir vairāki pozitīvi pasākumi, atzīst LLPA izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis. E. Sprūdža darbā Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis novērtē nozares pārstāvju iesaisti plānošanas dokumentu izstrādē, taču vērš uzmanību uz to, ka «vērojama aizraušanās ar «alternatīvu» meklēšanu «alternatīvas pēc»». Tikmēr pats ministrs papildus iesākto iniciatīvu virzībai nākamā gada laikā iecerējis panākt kultūras iespēju pilnveidošanu lauku teritorijās dzīvojošiem iedzīvotājiem.

Iespējams, šī ideja arī varētu būt veiksmīga, ņemot vērā, ka Ž. Jaunzemes-Grendes darbs aptaujā arī visbiežāk saņēmis ļoti vāju vērtējumu. Kultūras un mākslas projekta NOASS valdes priekšsēdētājs Dzintars Zilgalvis DB gan saka, ka sadarbība ar kultūras ministri ir veiksmīga, ir izveidojies labs dialogs, un vēl ministrei veiksmi un izturību. Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe vērš uzmanību uz to, ka joprojām nav konkrētas apbalvojumu politikas par īpašiem sasniegumiem kultūrā.

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vēlmi samazināt deputātu skaitu pašvaldībā, aicina ministru nodarboties ar svarīgākām lietām un izteicies neticami daiļrunīgi, liecina intervija vietnē ventasbalss.lv.

«Jūs zināt, sēž Sprūdžs, urbina degunu, vai ausi, vai kasa galvu un domā - mēs esam Reformu partija, mums kaut ko vajag reformēt. Nu, protams, ooo, deputātu skaits. Kruta skan. Bij 13, ja būtu 12 tā būtu baigā reforma, bet - ja 11, mmmmm, es būtu lielākais reformētājs pasaulē. Vispār vajag noreformēt vienkārši līdz vienam deputātam, viens deputāts, to, ko ievēl, tas ir viens deputāts. Citiem vārdiem, nu ko mocīties ar tiem pārējiem. Tāpēc es aicinu Sprūdžu neurbināt degunu, vai nekasīt ausi, vai nekasīt galvu, ir svarīgākas lietas reģionālajā attīstībā, vides politikā, pašvaldību darba pilnveidošanā,» norāda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs.

Otrdien Administratīvā rajona tiesa atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža lēmumu pārcelt bijušo Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektoru Jāni Strautnieku Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas (LVAFA) direktora amatā par pamatotu.

Kā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji,19.jūnijā J. Strautnieks tiesā iesniedza pieteikumu ar lūgumu tiesai atzīt par prettiesisku ministra izdoto rīkojumu par viņa pārcelšanu. Vienlaikus ar šo J.Strautnieks iesniedza arī lūgumu par pagaidu noregulējumu – apturēt šī rīkojuma darbību un atjaunot viņu DAP ģenerāldirektora amatā.

Pieteikumā J. Strautnieks norādīja, ka nepiekrīt ministra rīkojumam par pārcelšanu LVAFA amatā, jo ar pārcelšanu aizskartas viņa cilvēktiesības.

Tiesa, izskatot lietas materiālus un iepazīstoties ar pieteikumā un paskaidrojumos izteiktajiem argumentiem, izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, secinājusi, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama. Lēmumā tiesa atzinusi, ka nav konstatējamas būtiska pieteicēja cilvēktiesību aizskāruma pazīmes, un līdz ar to rīkojums par pieteicēja pārcelšanu citā amatā nav administratīvais akts, bet ir valsts pārvaldes iekšējs lēmums.

«Jums ir jāsaņem taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā, šī ēra Latvijā ir beigusies,» norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas [VARAM] vadītājs Edmunds Sprūdžs, sakot, ka Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga «laiks ir beidzies».

Sarunā LNT raidījumā 900 sekundes piedalījās gan Aivars Lembergs, gan Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs. Starp abām amatpersonām vairākkārt izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa.

Kā norādīja E. Sprūdžs, atsaucoties uz ģenerālprokuratūras informāciju, A. Lembergs saimniekojot pa Ventspils pašvaldību kā pa savu kabatu, kamēr Lembergs centās visus VARAM ministra apgalvojumus atspēkot, norādot, ka bez konkrētiem pierādījumiem šādi apgalvojumi ir tukšas runas. Tāpat Lembergs arī norādīja uz Sprūdža «50 nepadarītajiem darbiem».

Sprūdžs sarunā norādīja, ka patlaban notiekošais, vēršoties pret Lembergu, neesot saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām, skaidrojot, ka šādā veidā viņš cenšas sakārtot pašvaldības Latvijā. «Es nevaru vienai pašvaldībai kaut ko aizrādīt, kamēr otrā galā Lembergs pa pašvaldību saimnieko kā pa savu kabatu,» sacīja VARAM ministrs.

Pēc vairāk nekā pusotra gada izskatīšanas Saeima 2. lasījumā atbalstījusi pašvaldību referendumu likumprojektu, ļaujot lemt par teritorijas plānojumu , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa gan, galīgais lēmums būs jāpieņem jaunajai Saeimai, jo priekšlikumus likumprojekta 3. lasījumam var iesniegt līdz šā gada 31. oktobrim. Jānorāda, ka konceptuāli Saeima pēc bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iniciatīvas sagatavoto likumprojektu atbalstīja jau 2013. gada februārī. Sākotnēji bija plānots, ka tas stāsies spēkā pērn 1. jūlijā, normas par elektronisko nobalsošanu – 2015. gada 1. janvārī, taču abi termiņi paliks nerealizēti.

Proti, likuma spēkā stāšanās termiņš no likumprojekta izņemts, bet norma par elektronisko balsošanu izslēgta. Tagad paredzēts, ka vienlaikus klātienē un elektroniski tiks vākti paraksti pašvaldības referenduma ierosināšanai, savukārt balsošana notiks tikai klātienē, pašvaldības vēlēšanu iecirkņos. Jāatgādina, ka likuma mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā.

Satversmes tiesa (ST) atteikusies ierosināt lietu pēc Rīgas domes pieteikuma saistībā ar tā dēvētajām puteņa brīvbiļetēm, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Pieteikums tika iesniegts par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2013.gada 11.februāra rīkojuma Nr.72 «Par Rīgas pilsētas domes 2012.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr.200 «Grozījumi Rīgas domes 2012.gada 28.februāra saistošajos noteikumos» Nr.165 «Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu 1.3.apakšpunkta darbības apturēšanu» atcelšanu.

ST savā lēmumā norādīja, ka Rīgas dome lūdza ST atzīt rīkojumu par neatbilstošu Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta otrajai un ceturtajai daļai, 8.panta otrajai un trešajai daļai, likuma «Par pašvaldībām» 7.panta otrajai daļai, 8.panta pirmās daļas 19.punktam, 43.panta pirmās daļas 8.punktam, 49.panta pirmajai daļai, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta otrās daļas 2.punktam un 14.panta trešajai daļai.

Atsevišķu shēmotāju dēļ vairums uzņēmēju zaudēs legālas iespējas izsniegt darbiniekiem aizdevumus dažādās dzīves situācijās. «Ieguvēji no tā nebūs nedz uzņēmumi, nedz to vadītāji vai darbinieki, bet gan bankas un jo īpaši - nebanku kreditētāji,» uzskata SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis.

Atsevišķu shēmotāju dēļ vairums uzņēmēju zaudēs legālas iespējas izsniegt darbiniekiem aizdevumus dažādās dzīves situācijās.

Tāds ir vairāku aptaujāto uzņēmēju viedoklis. Savukārt LTRK viceprezidente Lienīte Caune vēlētos šī jautājuma kontekstā vērst uzmanību uz to, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma anotācija šiem grozījumiem paredzēja, ka tie stāsies spēkā vienlaikus ar Komerclikuma izmaiņām par iespēju izmaksāt starpposmu dividendes, tomēr 3.lasījums vēl pat neesot bijis.

Sprūdža efekts

Daži aptaujātie normatīvo aktu grozījumus, kas būtiski ierobežo uzņēmumu aizdevumu izsniegšanu īpašniekiem, valdes locekļiem un darbiniekiem, vērtē kā atvadu sveicienu demisionējušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, kurš arī aizņēmies naudu no sev piederošās kompānijas Sensum Solutions. Gadījumus, kad uzņēmuma īpašnieks aizņemas līdzekļus no uzņēmuma, nevar dēvēt par nodokļu optimizāciju, vasarā aģentūrai Leta stāstījis pats E. Sprūdžs.

Lai novērstu problēmas IT iepirkumos, šobrīd Saeimā strādā darba grupa, kas izskata priekšlikumus grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, raksta Dienas Bizness.

«VARAM jau iesniegusi savus priekšlikumus publisko iepirkumu IT jomā uzlabošanai, paredzot lielāku atklātību sarunu procedūru piemērošanā,» informēja ministra E. Sprūdža padomniece Inese Auniņa.

VARAM novērojis, ka pasūtītājam ne vienmēr ir nepieciešamās zināšanas un kvalifikācija, lai iepirktu vajadzīgos pakalpojumus sarežģītajā un ļoti specifiskajā IT jomā. Tāpat pretendentiem dažkārt tiek izvirzītas pārāk specifiskas prasības, kas dod priekšrocības uzvarēt iepirkuma procedūrā kādam konkrētam pretendentam. DB jau vairāk kārt norādījis uz nepilnībām IT iepirkumos. Piemēram, DB (26.01.2012) rakstīja par Valsts kases IT iepirkumu, kurā tika izraudzīts dārgākais piedāvājums, bet viens no piedāvājumiem tika diskvalificēts muļķīgas atrunas dēļ, jo IBM Latvija darbības neesot norādīts «disku masīvu ražošana». «Tā kā Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau pieņēmis lēmumu un aizliedzis Valsts kasei slēgt iepirkuma līgumu, tad jāsecina, ka izvirzītās prasības nav bijušas pamatotas,» DB pamatoja E. Sprūdža padomniece Inese Auniņa. Saistībā ar IT iepirkumiem ir arī gadījumi, kad piegādātājam izvirzītās prasības ir pārāk vispārinātas, un tas – savukārt neļauj izvēlēties nevienu no viņiem. Tas var radīt situāciju, kurā pasūtītājs rīko sarunu procedūru un par iepirkuma procedūras uzvarētāju, iespējams, kļūst jau iepriekš noskatīts piegādātājs, akcentē VARAM Elektroniskās pārvaldes departaments.

Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nebūt nav vienīgā augstā valsts amatpersona, kura nodarbojas ar nodokļu «optimizāciju» un piekopj nodokļu «legālās apiešanas» shēmas.

Kāds cits «reformu un tiesiskuma» koalīcijas politiķis – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs – ir veicis krietni apjomīgāku nodokļu «optimizāciju» nekā tikko publiski nokauninātais Dz. Zaķis, liecina E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācija, vēsta Neatkarīgā.

Proti, E. Sprūdžam piederošās kapitālsabiedrības nav viņam maksājušas algu par darbu valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatos, tajā pat laikā viens no šiem uzņēmumiem ir izsniedzis viņam vērienīgu aizdevumu.

Darba algas aizstāšana ar aizdevumiem valdes locekļiem, kuri vienlaikus ir arī šo uzņēmumu īpašnieki, ļauj «optimizēt» uzņēmējiem tik netīkamās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (35,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%), raksta laikraksts.

Nozare kritiski vērtē Sprūdža ieceri veidot līdzīgu iestādi IT jomā, kāda bijusi jau iepriekš un «nobankrotējusi», vēsta laikraksts Dienas bizness.

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē plašas diskusijas ir izpelnījies Edmunda Sprūdža pārstāvētās Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātās ieceres IKT jomas sakārtošanā. Proti, viena no VARAM iecerēm ir izveidot koplietošanas IT pakalpojumu centru. Ja jaunais centrs nodarbosies nevis ar pārraudzību un vienotas politikas veidošanu, bet gan kā IKT pakalpojumu sniedzējs, tad pirmkārt, netiks risināts jau šobrīd skaidri jūtamais IT attīstības politikas trūkums. Otrkārt, plānotās pārnozares pakalpojuma centra funkcijas pārklāsies ar komersantu piedāvātajiem pakalpojumiem, tādējādi izspiežot no tirgus nozares komersantus, DB skaidro Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta direktore Anita Mertena. Turklāt viņai nav pārliecības, ka valsts spēs šajā IT centrā piesaistīt un nodarbināt augstākās kvalifikācijas speciālistus, jo valsts pārvaldē atalgojums nav konkurētspējīgs ar atalgojumu privātajā sektorā. Gandrīz visas nozares asociācijas (LIKTA, LDDK, LTRK) VARAM piedāvātās idejas neatbalsta. Galvenokārt tādēļ, ka no pieejamās informācijas rodas iespaids, ka tiek plānots veidot jaunu «mega» pārnozaru struktūrvienību, kura uzturēs valsts vajadzībām paredzētu datu centru, algos IT atbalsta speciālistus un realizēs valsts finansētos IT projektus, turklāt centīsies par valsts un ERAF naudu izveidotos risinājumus pārdot ārvalstīs, DB secina FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs.