Pasaules autobūves enciklopēdijās kā viens no pionieriem ir minēts KRASTIN auto, kura radītājs bija latvietis, 19.gs. beigās no Latvijas uz Ameriku izceļojušais Augusts Krastiņš. Līdz šā gada sākumam Latvijas un ASV seno spēkratu entuziasti bija samierinājušies, ka KRASTIN auto ir pazudis Amerikas plašumos. Tomēr, pateicoties Latvijas Antīko automobiļu kluba biedru un viņu ASV kolēģu neatlaidībai, noklīdušais auto atrasts Nebraskas štatā.

Iesākumā tā īpašnieks no unikālā spēkrata nav vēlējies šķirties. Tikai ilgu sarunu, pārliecināšanas un sarežģītas maiņas rezultātā KRASTIN auto ir atceļojis uz Latviju, liecina Rīgas Motormuzeja sniegtā informācija.

KRASTIN auto pirms rekonstrukcijas no šā gada 19.oktobra varēs aplūkot Rīgas Motormuzejā.

Krastin Automobile Company Klīvlendā, kuru dibināja un vadīja latvietis Augusts Krastiņš, pastāvēja tikai nepilnus četrus gadus un tajā paspēja uzbūvēt mazāk nekā desmit auto. Kā informē muzejs, A.Krastiņa paša izstrādātā automobiļu konstrukcija bija vienreizēja ar tās neparastajiem tehniskajiem risinājumiem. Latvijas mehāniķis ASV reģistrēja 12 jaunus patentus.   

Lai arī KRASTIN auto visi tehniskie dati vēl nav pilnībā apkopoti, taču tā galvenie parametri ir zināmi:
•    klasiskās kompozīcijas šasija (dzinējs priekšgalā, ar kardānvārpstu piedzīti aizmugurējie riteņi, stūres rats);
•    automobiļa garenbāze – 1810 mm;
•    iekšdedzes dzinējs – 4 taktu;
•    jauda 15 ZS;
•    3 pakāpju pārnesumu kārba;
•    baterijas aizdedze.

KRASTIN auto reklāmas sauklis skanēja šādi: «Vienkāršs, izturīgs drošs un ātrs.»

Vairāk par A.Krastiņu no E.Liepiņa grāmatas Rīgas auto:
Augusts Krastiņš ir dzimis 1859.gadā Liepājā, kalēja ģimenē, kurā bija pieci bērni. Jaunībā viņš apguva atslēdznieka un mašīnista arodu Vidzemes barona Maksa fon Volfa (Max von Wolf) Inčukalna (Hinzenberg) muižā. Sākotnēji jaunietim bija doma par zināšanu papildināšanu Vācijā. Barons A.Krastiņa centienus atbalstīja un ceļamaizei deva slavinošu rekomendācijas vēstuli. 1892.gadā Krastiņš aizbrauca uz Vāciju, tomēr viņu vairāk vilināja lielo iespēju zeme Amerika.

A.Krastiņš devās uz ASV. Ņujorkā viņš ilgi neuzkavējās un ieradās Klīvlendā, kur darbu atrada Braša (Brush) elektroierīču fabrikā. Ap 1894.gadu A.Krastiņa dzīve jaunajā vietā bija materiāli nodrošināta, lai uz Ameriku atbrauktu arī sieva Ieva - Eva ar diviem mazgadīgiem dēliem – Pauli un Arnoldu.

Braša fabrikā A.Krastiņš iepazina tā laika jaunāko tehniku un izzināja tehnoloģijas, bet viņu arvien vairāk interesēja automobiļi. Līdz 1896.gadā no darba brīvajā laikā viņš sameistaroja auto, par paraugu ņemot kādu no Daimlera spēkratiem. A.Krastiņa izgudrotāja gaitu sākums bija visai līdzīgs Henrija Forda centieniem. Arī H.Fords sākotnēji strādāja Edisona elektroierīču fabrikā Detroitā, bet 1893.gadā viņš iedarbināja pirmo pašizgatavoto  automobili.

Uzņēmīgais latvietis, vēl nebūdams ASV pilsonis, pulcēja akcionārus, kuru priekšgalā bija viens no Klīvlendas gāzes kompānijas vadītājiem. 1901.gadā akcionāri Krastiņa dibinātajā uzņēmumā KRASTIN AUTOMOBILE MFG. COMPANY ieguldīja 200 000 dolāru. Tas bija par 50 000 dolāriem vairāk nekā divus gadus vēlāk, kad topošais automobiļu karalis H.Fords dibināja FORD MOTOR COMPANY.

Pirmo KRASTIN markas automobili publika ieraudzīja 1902.gadā. Sākotnēji A.Krastiņš avīžniekiem paziņoja, ka viņa fabrika dienā spēs ražot četrus automobiļus. Vēlāk gan prognozes tika būtiski koriģētas.

A.Krastiņš bija iecerējis būvēt jaunu, lielāku  fabriku. Diemžēl 1904.gadā 1000 kv.m. plašā ražotne, kura atradās neapdrošinātā ēkā, nodega. Ugunsgrēkā gāja bojā arī vairākas jauno, neuzbūvēto automobiļu virsbūves. Ja līdz ugunsgrēkam A.Krastiņam bija izdevies noturēties Klīvlendas vadošo auto ražotāju vidū, tad pēc postošās nelaimes viņš zaudēja akcionāru uzticību un finansiālo atbalstu. 1904.gadā uzņēmums KRASTIN AUTOMOBILE MFG. COMPANY tika slēgts. Augusts Krastiņš mira 1942.gadā Klīvlendā, ASV.

Tā vai citādi, bet nākamajos gados neveiksminieku pulku papildināja vēl 15 Klīvlendas autobūvētāji. Firmai RUSSELL bija pavisam bēdīgs stāsts – tā ražotnē ieguldīja gandrīz 1 milj. dolāru, bet izgatavoja tikai vienu automobili. Vairumā gadījumu bija viens kopīgs neveiksmes iemesls – vēlēšanās potenciālo pircēju pārsteigt ar asprātīgu, bet bieži vien nepraktisku konstrukciju vai modes jaunumu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra