Jaunākais izdevums

Leģendārais Mustang ir gatavs ar pilnu jaudu iesaistīties Eiropas tirgus apgūšanā. Kā allaž, jaudas un spēka Mustang būs gana daudz .

Mustang ir Ford kompānijas imidžmeikers, kas iepriekšējo piecu paaudžu laikā ir lutinājis kaislīgāko un fanātiskāko Ziemeļamerikas autoentuziastu daļu, kas jūsmo par jaudu, ātrumu un svilstošas gumijas smaržu. Iebraucot sestajā paaudzē, leģendārais modelis ir nolēmis oficiāli iekarot arī Vecā kontinenta fanātiķus, kam vispārējās taupības un minimālisma ērā pietrūkst pirmatnējās izjūtas, ko sniedz tīrasiņu american muscle car ar atmosfērisko lieljaudas motoru priekšgalā un klasisko piedziņu.

Vīrišķie hormoni burtiski spraucas pa visām Mustang vīlēm, tāpēc diezgan neierasti pie Mustang stūres būtu ieraudzīt trauslu skaistuli, ja nu vienīgi tad, ja daiļā dzimuma pārstāve rokdarbus un daudzstundu deguna pūderēšanu būs iemainījusi pret kaislīgu mīlestību pret dzelžiem un benzīna smaržu. Mustang nenoliedzami ir īstu veču auto, ar milzīgu vēlmi pēc brauciena atstāt sava īpašnieka sejā platu smaidu. Nenoniecinot četrcilindru 314 ZS jaudīgā Ecoboost benzīnmotora potenciālu, kas kalpo kā Mustang bāzes spēkstacija, tomēr pareizais motors neapšaubāmi ir tikai viens, proti, piecu litru 418 ZS jaudīgais astoņcilindru motors komplektā ar sešpakāpju manuālo transmisiju. Nomināli abiem motoriem pieejams arī sešpakāpju automāts, taču tas drīzāk ir iesācējiem nevis autoentuziastiem, kas vēlas iegūt emocijas no brauciena ar šāda tipa auto. Vēl lielāku emociju vētru pircēju prātos atstās Mustang cenu lapa. Diezgan neticami, bet askētiskākais Mustang ar 314 ZS jaudīgo Ecoboost motoru maksās, sākot no 36 200 eiro. Savukārt ar V8 motoru – 42 800 eiro. Lielākā daļa visu nepieciešamo ekstru jau ir standartā, bet, pieliekot īpašo Style Pack, kura ietver Recaro sēdekļus, premium navigācijas sistēmu ar 12 skaļruņiem un citus labumus, Mustang cena nepārsniegs 50 tūkst. eiro robežu. Vienīgi jārēķinās ar to, ka, piemēram, pasūtot šodien kādu no Mustang versijām, ieskaitot arī bezjumta Mustang Convertible, auto sagaidīsiet tikai 2016. gada vasarā. Mustang ir Ziemeļamerikā ražots produkts, turklāt pieprasījums pēc auto pašu mājās ir ļoti liels, attiecīgi gaidīšanas svētki eiropiešiem var ievilkties ilgāk nekā parasti. No otras puses, Mustang ir tā vērts, lai to gaidītu tikpat ilgi, kā dažu labu Ferrari vai Lamborghini.

Slavenais Enco Ferrāri (Enzo Ferrari) savulaik teicis, ka automašīnas galvenā sastāvdaļa ir motors, bet viss pārējais ir tikai garnējums, lai auto virzītos uz priekšu. Neapšaubāmi, 418 ZS jaudīgais astoņcilindru motors ir vismaz puse Mustang vērtības, taču tikpat svarīgi ir tas, cik eleganti tas salāgots ar sešpakāpju manuālo transmisiju un šasiju.

Vairāk lasiet piektdienas, 28.augusta laikrakstā Dienas Bizness (15.lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Puse Latvijas lielo uzņēmumu nākamā gada laikā plāno investēt vietējā tirgū

Db.lv, 31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā ekonomikas izaugsme palēninās, tomēr vairāk nekā trešā daļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos.

SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumi nākamā gada laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai, turklāt puse Latvijas lielo uzņēmumu ir gatavi investēt tieši mājas tirgū.

Plānojot savu finanšu resursu izlietojumu, 50% Latvijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru atzīst, ka plāno turpināt investēt vietējā tirgū. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstīs, kur investēt mājas tirgū plāno 45% Lietuvas un 51% Igaunijas lielo uzņēmumu. Vienlaikus Latvijā ir lielākais uzņēmumu īpatsvars, kas plāno dividenžu izmaksas (10%), un zemākais, kas plāno investēt eksporta tirgus paplašināšanā (6%).

“Latvijas uzņēmēji mazāk nekā kaimiņvalstīs ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, proti, tikai 9% Latvijas lielo uzņēmumu plāno nedarīt neko, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie ir 14% lielo uzņēmumu. Aptaujas dati rāda, ka kopumā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu vadītāji ir samērā pārliecināti par uzņēmumu spēju tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem un nākamo 12 mēnešu laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

16% lielo uzņēmumu plāno samazināt darbinieku skaitu; 25% - palielināt

Žanete Hāka, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas šī gada septembrī veiktā finanšu direktoru aptauja liecina, ka 25% Latvijas lielās kompānijas, 33% Igaunijas un 43% Lietuvas lielie uzņēmumi plāno tuvāko sešu mēnešu laikā palielināt savu darbinieku skaitu. Turklāt 61% Lietuvas, 53% Igaunijas un 48% Latvijas lielo kompāniju gatavojas 2017. gadā kāpināt arī savas izmaksas.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Lietuvas lielajiem uzņēmumiem ir ļoti izteiktas ambīcijas kāpināt savas izmaksas un pieņemt jaunus darbiniekus. Visdrīzāk, tās ir saistītas ar Lietuvas ekonomikā valdošo kopējo optimismu – tas atspoguļojas arī kreditēšanas tempos, kas šogad gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju segmentos krietni pārspēj Latvijas un Igaunijas rādītājus.

Taču arī Igaunijas uzņēmumi ir noskaņoti kareivīgi, kamēr Latvijas kompāniju plāni darbinieku skaita un izmaksu jomā ir piezemētāki.

Iepriekšējo gadu laikā esam varējuši vērot, kā Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi mērķtiecīgi investē sava biznesa attīstībā, kamēr Latvijas kompānijas savus brīvos līdzekļus izvēlējās novirzīt kredītsaistību samazināšanai un dividenžu izmaksai – citiem vārdiem sakot, ņēma naudu ārā no biznesa. Tādēļ pozitīvi vērtējams tas, ka šogad Latvijas lielo uzņēmumu ambīcijas investēt savā biznesā vairs neatpaliek no kaimiņvalstīm – visās trīs Baltijas valstīs apmēram 60% lielo uzņēmumu savus brīvos līdzekļus plāno ieguldīt uzņēmuma attīstībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Aptauja: Baltijas lielie uzņēmumi nesteidz izmantot zemās procentu likmes kredītresursiem

Dienas Bizness, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Baltijas lielo kompāniju finanšu direktori neredz pamatu tālākam kredītprocentu likmju kritumam, tikai neliela daļa plāno izmantot šo situāciju, lai saviem investīciju projektiem piesaistītu finansējumu ar pievilcīgām likmēm. Aptuveni 17% lielo uzņēmumu Baltijā jau šobrīd izmanto vai apsver iespēju nodrošināt savam uzņēmumam izdevīgu ilgtermiņa finansējumu šobrīd, kad procentu likmes atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos, liecina SEB bankas veiktās lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptaujas rezultāti Baltijas valstīs.

Latvijā 15% lielo uzņēmumu atbildējuši, ka zemo procentu likmju vidi aktīvi izmanto, lai nodrošinātu savai kompānijai finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem. Vēl 4% plāno to darīt tuvākajā laikā. 40% respondentu izvēlējušies atbildi “iespējams”, norādot uz gatavību apsvērt rīcību, bet vēl 40% aptaujāto finanšu direktoru norādījuši, ka tie dod priekšroku tirgus noteiktajai «peldošajai» likmei.

«Šogad no jauna izsniegtajiem aizdevumiem bāzes likme visbiežāk ir vienāda ar nulli un arī pievienotās likmes atrodas ļoti zemās pozīcijās. Tādēļ no uzņēmēju viedokļa šis ir izdevīgs brīdis, lai paātrinātu savus investīciju plānus un izdevīgi piesaistītu tiem finansējumu ar zemām likmēm. Turklāt, ja skatāmies no ilgtermiņa plānošanas viedokļa, tālredzīga rīcība būtu pārskatīt pašreizējo uzņēmuma ilgtermiņa saistību portfeli, nofiksējot tajā zemās procentu likmes, jo izvēle par labu «peldošajai» likme var nest ieguvumus brīžos, kad likmes ir zemas, taču tirgum piemīt tendence svārstīties un likmes visticamāk pieaugs,» norāda SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sony NW-ZX2 mēģina atjaunot Walkman sērijas pabalējušo slavu, piedāvājot klausīties kvalitatīvāku mūziku nekā MP3

Par Sony Walkman pārnēsājamiem mūzikas atskaņotājiem vidējās paaudzes cilvēkiem ir īpašas atmiņas. Kad tam laikam neierasti mazie kasešu pleijerīši 1980.gadu beigās nonāca brūkošajā padomijā, tie ātri kļuva par kulta preci. Pietika ar tādu ierasties skolā, lai nekavējoties iemantotu daudz draugu.

Walkman sērijas mūžs ir mazliet ilgāks par Austrumeiropā pieredzēto. Mūzikas atskaņotāju tirgū tas ir jau 36 gadus un šajā laikā ir krietni mainījušies – kasetes, CD, minidiski, iebūvētā atmiņa. Taču līdz ar viedtelefonu ienākšanu jaunu cilvēku ikdienā un mūzikas servisu uzplaukumu specializētie atskaņotāji sastapušies ar ļoti nopietnu izaicinājumu. Kuram gan gribas nēsāt līdzi vēl vienu kastīti, ja no Spotify vai iTunes var dabūt visu jaunāko mūziku un straumēt to tiešsaistē savā telefonā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Digitālais analfabētisms ir tikpat slikts kā literārais

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasūtīt viesnīcu un nopirkt teātra biļetes internetā, samaksāt rēķinus internetbankā, pasūtīt taksometru vai veikt ēdiena piegādi caur aplikāciju – šīs un daudzas citas ikdienišķās digitālās lietas, kas tik ļoti atvieglo dzīvi, diemžēl nav pieejamas visiem eiropiešiem, tostarp Latvijas iedzīvotājiem.

Tādēļ aizvien aktuālāks ir jautājums, kā mazināt digitālo nevienlīdzību un pārvarēt digitālo plaisu. Vēl aizvien ir pietiekami daudz cilvēku, kas nespēj baudīt digitālā laikmeta priekšrocības. Sāp sirds, skatoties uz ļaudīm pasta nodaļās vai banku filiālēs, kuri sēž garās rindās, lai var klātienē samaksāt savus rēķinus, turklāt vēl piemaksājot brangu komisijas maksu, jo paši internetbankā viņi to nespēj izdarīt. Digitālais analfabētisms rada digitālo atstumtību, kas rezultējas sociālajā un ekonomiskajā atstumtībā.

Ja citviet Eiropā digitālās atstumtības galvenais cēlonis ir fiziski nepieejams internets, tad Latvijā tas ir nepietiekamais prasmju līmenis. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, Latvijā 80% mājsaimniecību ir pieejams internets. Taču tas nenozīmē, ka iedzīvotāju prasmes ir pietiekamas, lai izmantotu visu tā potenciālu. Ar to, ka var atvērt un izlasīt ziņu portālus, ir par maz, lai, piemēram, izmantotu pieejamos e-pakalpojumus, internetbanku vai iesniegtu elektroniski deklarāciju VID. Tā nav tikai Latvijas problēma. Eiropas Komisija ir identificējusi, ka 45% eiropiešu nav digitālo prasmju, bet 37% strādājošo nav digitālo prasmju, kas nepieciešamas darba tirgū. Turklāt ir cieša sakarība starp digitālām prasmēm, atalgojumu un to, vai cilvēks vispār spēj atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīz tiks atklāta motosezona, taču liela daļa autobraucēju ar bažām gaida Brīvo vanagu uzlidojumu galvenokārt nekorektas motociklistu braukšanas kultūras dēļ.

Latvijas Motoklubu asociācijas valdes loceklis, motociklu būvētājs un braukšanas instruktors Uģis Spēlmanis atzīst, ka pēdējā laikā tā ir krietni vien uzlabojusies. Turklāt statistikas dati liecina, ka pērn no 148 bojā gājušajiem ceļu satiksmes dalībniekiem tikai trīs ir bijuši motociklisti, kas atspēko sabiedrības aizspriedumus. Motobraukšana ir dzīvesveids, taču arvien vairāk cilvēki motociklu uzskata par transporta līdzekli, tā nav tikai spēļmantiņa, kas domāta izklaidēm, teic U. Spēlmanis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8.marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kurā vecumā pirmo reizi uzkāpāt uz motocikla? Kā sākās jūsu aizraušanās ar šo spēkratu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru reizi, satiekot kādu no Toybaru ģimenes locekļiem, smaids sejā ir līdz ausīm. Vēl jo vairāk, kad, noķerot ziemu aiz astes, ar Subaru BRZ var kārtīgi izbraukāties gan pa trasi, gan slīpēt driftēšanas iemaņas uz speciāli izveidota ledus laukuma

Atgādināsim, ka vārdu salikums Toybaru radās brīdī, kad Subaru un Toyota laulību rezultātā 2012. gadā dzima divas fascinējošas klasiskās piedziņas kupejas Subaru BRZ un Toyota GT 86. Šobrīd abi modeļi jau ir izgājuši renovēšanas procedūras. Izmaiņas tehnikā un vizuālajā tēlā nav graujošas, bet tieši tik daudz, cik tas ir nepieciešams.

Subaru uz Rovaniemi Somijā bija uzaicinājis autožurnālistus izbaudīt ziemas priekus, sasaucot kopā visus galvenos zīmola personāžus, iekaitot Subaru XV, Subaru Outback, Subaru WRX Sti un uzlaboto rotaļlietu lieliem puikām Subaru BRZ.

Atslēdzot visus elektroniskos vagarus, ar BRZ ir kaifs slidināties pa sniega un ledus trasi. Neatsverams palīgs šādiem piedzīvojumiem ir radžotās riepas, jo pat ar mīkstajām frikcijas ziemas riepām BRZ jau varētu pārvērsties par nevadāmu lādiņu. Precīzā un ātrdarbīgā stūres reakcija ir viena no Subaru BRZ firmas zīmēm. Starp citu, uzlabotajam BRZ salonā ir parādījusies jauna stūre ar mazāku diametru un vēl ērtāku satvērienu. Sarkanas krāsas diegu nošuves salonā arī ir jaunums, kā arī tas, ka BRZ ir pirmais no Subaru modeļiem, kas izmantos full LED gaismas tehniku, bet aizmugurē uz bagāžnieka vāka ir uzsēdināts jaunā parauga antispārns, kas nodrošinās vēl labāku astes gala piespiedējspēku, nekā tas bija līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā augstākais to uzņēmumu īpatsvars Baltijā, kas inovācijas neplāno

Žanete Hāka, 07.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lielie uzņēmumi ir Baltijas līderi produktu vai pakalpojumu inovācijās. Šajā jomā līdzekļus investē 64% Igaunijas lielo kompāniju, kamēr Lietuvā to dara 56% un Latvijā – 47% lielo uzņēmumu.

Savukārt Latvijā ir augstākais to uzņēmumu īpatsvars, kas inovācijas neplāno – šāda nostāja ir 19% jeb gandrīz katram piektajam lielajam uzņēmumam Latvijā. Lietuvā ar inovācijām nenodarbojas 12%, bet Igaunijā – vien 6% lielo uzņēmumu, apliecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja.

Latvijas lielie uzņēmumi visaktīvāk iegulda savu darbinieku attīstībā un apmācībā – to apliecinājuši 58% lielo kompāniju finanšu vadītāji. Darbinieku izaugsmē investē arī 56% Igaunijas un 38% Lietuvas lielo uzņēmumu.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Tehnoloģiju attīstība un digitalizācija transformē ikvienu biznesa sektoru neatkarīgi no tā, vai mēs to vēlamies vai nē. Ja runājam par finanšu sektoru, jau šobrīd mūsu konkurenti ir ne vien citas bankas, bet krietni plašāks spēlētāju loks. Fintech kompānijas ir pierādījušas, ka tās spēj drosmīgi inovēt, ātri reaģēt un uzņemies riskus. Savukārt banku priekšrocība vienmēr ir bijusi stabilitāte un kapitalizācija, lai tās spētu izturēt jebkurus satricinājumus. Digitalizācijas ietekmē banku pakalpojumi noteikti kļūs vienkāršāki, taču tiem ir jābūt tikpat drošiem un uzticamiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rīgā liks pamatus Eiropas līderībai mākslīgā intelekta jomā

Zane Atlāce - Bistere, 21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde 26. - 28. jūnijā Rīgā uzņems vērienīgāko Eiropas pasākumu lielo datu un mākslīgā intelekta (AI) jomā – Lielo datu privātās un publiskās partnerības samitu BDV PPP Summit.

Tajā piedalīsies ap 200 lielo datu un mākslīgā intelekta ekspertu un Eiropas Savienības (ES) politikas veidotāju. Samita mērķis ir apzināt AI jomas, kurās Eiropa var kļūt par globālu līderi, un veidot publisko un privāto partnerību šīs līderības nodrošināšanai.

«Kā samita līdzorganizētāji esam pagodināti pirmo reizi Rīgā uzņemt Eiropas izcilākos prātus lielo datu un mākslīgā intelekta jomā. Tā ir vienreizēja iespēja mums kopā ar pārējiem samita dalībniekiem apzināt, kā izmantot lielos datus kopā ar mākslīgo intelektu, lai risinātu Eiropas ekonomiskās un sociālās problēmas. Mums īpaši rūp, lai mākslīgais intelekts respektētu Eiropas pamatvērtības un lai tas vienlīdz labi saprastu gan lielās, gan mazās valodas. Latvijas inovācijas publiskajā un privātajā sektorā var kalpot par piemēru citām Eiropas valstīm, kā attīstīt daudzvalodīgu mākslīgo intelektu,» norāda Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vairums Latvijas lielo uzņēmumu šogad neplāno palielināt darbinieku skaitu

Zane Atlāce - Bistere, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz divas trešdaļas jeb 63% Latvijas lielo uzņēmumu šogad plāno savu darbinieku skaitu saglabāt nemainīgu, plānojot ieguldīt savu darbinieku produktivitātes uzlabošanā un tehnoloģijās, kas samazina nepieciešamību pēc darbiniekiem, liecina SEB bankas veiktā finanšu direktoru aptauja.

Līdzīgas tendences ir vērojamas arī pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā 52%, bet Igaunijā 57% lielo kompāniju šogad nemainīs savu darbinieku skaitu. Vienlaikus 24% Latvijas lielo uzņēmumu, 30% Igaunijas un 35% Lietuvas lielo uzņēmumu tomēr ir ambīcijas šogad audzēt darbinieku skaitu. Savukārt 13% lielo kompāniju Baltijā veiks štatu samazināšanu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, šogad visās trīs Baltijas valstīm ir sarucis to uzņēmumu skaits, kas plāno palielināt darbinieku skaitu. Turpretim to kompāniju īpatsvars, kas plāno štatu samazināšanu, ir samazinājies tikai Latvijā.

«Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielie uzņēmumi no visām nozarēm kā galveno izaicinājumu šajā gadā ir minējuši ar darbaspēku saistītos jautājumus: gan kvalificēta darbaspēka pieejamību, gan pieaugošās izmaksas. Tādēļ likumsakarīgi, ka tiek meklētas alternatīvas. Pirmkārt, lielie uzņēmumi redz iespējas palielināt esošo darbinieku produktivitāti. Otrkārt, automatizēt procesus un ieviest tehnoloģijas, kas samazina vajadzību pēc darbiniekiem, vai, treškārt, vienkārši akceptēt mazāku peļņu,» teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais kulinārijas blogeris Rojs Puķe savos 16 gados jau radījis vairākus veiksmīgus biznesus, vienlaicīgi palīdzot arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

Nesen viņš atvēris savu maiznīcu Laba maize, kas daļu no ienākumiem novirza bērniem ar īpašām vajadzībām.

"Ideja par maiznīcu radās, kad sapratu, ka man ir nepieciešams tāds projekts, kurš spēj pats sevi uzturēt. Līdz tam vairāk nekā gadu īstenoju savu projektu Laba soma, kura ietvaros tiek pārdoti auduma maisiņi. To dizainus veido bērni ar īpašām vajadzībām un daļa no nopelnītās naudas nonāk konkrētā mākslinieka, bērna, rehabilitācijai. Projekts darbojas ļoti veiksmīgi gada beigās, kad uzņēmumi izvēlas šādus maisiņus dāvināt saviem darbiniekiem un korporatīvajiem klientiem, taču gada sākumā un vasarā pieprasījums ievērojami samazinās. Tā kā esmu kulinārijas blogeris, nolēmu radīt produktus, pēc kuriem pieprasījums būs visu gadu. Cilvēki ēd vienmēr, tāpēc atradu sadarbības partnerus un atvēru maiznīcu,” atklāj R.Puķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma Al De Media īpašnieks Linards Kālis, kurš vairākus gadus strādājis pie Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV), apgalvo, ka deputāta uzdevumā fiktīvi nodarbinājis vairākus cilvēkus, vēsta LTV raidījums de facto.

Iesniegumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) Kālis arī raksta, ka daļu no saņemtās algas devis deputātam atpakaļ skaidrā naudā. To raidījumam sacījusi vēl kāda persona, kas saņēmusi naudu no Kaimiņa.

Savukārt Kaimiņš noliedz, ka būtu saņēmis nedeklarētus ieņēmumus. Arī neatzīst, ka būtu devis norādījumus par darbiniekiem un algām.

Kaimiņš stāsta, ka mikrouzņēmumā Al De Media, kurā viņš nav bijis ne īpašnieks, ne vadītājs, darbinieki tiešām strādājuši viņa labā saistībā ar raidījuma Suņu būda veidošanu.

«Norādījums, [cik kuram maksāt], tas ir jūsu interpretējums. No manas puses tas ir ieteikums, cik cilvēkam vajadzētu maksāt par izdarīto darbu,» raidījumam teica deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības, tas izrietēja no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā šodien pēc koalīcijas padomes sēdes.

Kučinskis pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Savukārt īpašuma atpirkšana nav atbilstošs veids šī jautājuma risināšanai, izrietēja no premjerministra teiktā mediju pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju sākotnēji iesniegto likumprojektu Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.

Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta teritorija, kā arī mainīta šo teritoriju izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas veiktā finanšu direktoru aptauja liecina, ka lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu prognozē, ka nākamajā gadā to apgrozījums pieaugs.

Šādu viedokli pauduši 67% Latvijas lielo uzņēmumu, 70% Igaunijas un 59% Lietuvas lielās kompānijas. Tas norāda uz augstāko optimismu kopš 2014. gada, kad Baltijā tiek veikta finanšu direktoru aptauja.

Vienlaikus, arī pesimistu īpatsvars pašlaik atrodas zemākajā līmenī – vien 5% aptaujāto Latvijas uzņēmumu finanšu direktori sagaida, ka uzņēmuma apgrozījums nākamgad varētu samazināties. Līdzīgs viedoklis ir arī 10% lietuviešu un 11% igauņu lielo uzņēmumu finansistiem.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Lielās kompānijas jūtas pārliecinoši un to prognozes par biznesa iespējām nākamajā gadā ir optimistiskas. Baltijas valstu ekonomiku attīstība šobrīd ir uzņēmusi straujāko tempu pēdējo sešu gadu laikā, un viss liecina, ka arī nākamajā gadā pozitīvas tendences turpināsies. Vienlaikus ir interesanti, ka, lai arī lielās kompānijas plāno apgrozījuma pieaugumu, kasun tas daudzās nozarēs prasīs palielināt ražošanas apjomus, lielākā daļa lielo kompāniju neplāno audzēt savu darbinieku skaitu. Tas norāda, ka uzņēmumi saskata iespējas uzlabot savu efektivitāti, piemēram, automatizējot atsevišķus procesus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas lielie uzņēmumi visvairāk satraucas par pieprasījumu un darbaspēka pieejamību

Žanete Hāka, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielie uzņēmumi visvairāk nobažījušies par pieprasījumu, kvalificēta darbaspēka pieejamību un atalgojumu, liecina septembrī SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja.

Lai arī visās trīs valstīs privātais patēriņš šogad uzrādījis pozitīvu pieaugumu, par pieprasījumu pēc savas kompānijas produktiem vai pakalpojumiem satraucas 61% Latvijas lielu uzņēmumu finansistiem, 55% Lietuvas un 40% Igaunijas lielo uzņēmumu pārstāvji.

Visās trīs Baltijas valstīs ir aktuāls arī kvalificēta darbaspēka pieejamības jautājums – tas satrauc 43% Lietuvas lielās kompānijas, 39% Latvijas un 33% Igaunijas lielo uzņēmumu. Savukārt trešais visbiežāk minētais iemesls satraukumam ir darba atalgojums. Lietuvā par to nobažījušies 51% uzņēmumu, Igaunijā – 41%, bet Latvijā – 24% lielo kompāniju finanšu vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos 12 mēnešos uzņēmumi Latvijā un Igaunijā vēlētos paaugstināt produktivitāti, attīstot inovācijas, savukārt Lietuvā – palielinot ražošanas apjomu, secināts "SEB bankas" veiktajā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujā. 24%

Latvijas un 29% Igaunijas lielo uzņēmumu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda digitālo risinājumu attīstīšanu, procesu automatizāciju un inovācijas, savukārt 24% Lietuvas uzņēmumu galvenokārt vēlētos palielināt ražošanas apjomu. Tikmēr Latvijā un Igaunijā ražošanas apjomu kāpināšanu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda attiecīgi tikai 9% un 13% uzņēmumu.

“Latvijas uzņēmumi inovatīvus risinājumus vairāk ievieš, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un iekšējos procesus, tādējādi vienlaikus veicinot uzņēmuma efektivitāti. Tiek ieviesti gan dažādi roboti un čatboti, gan risinājumi, lai sekotu līdzi noteiktiem rādījumiem, piemēram, atrašanās vietai vai iekārtu noslodzei. Retāk uzņēmumi inovāciju apzināti izvēlas kā ilgtermiņa stratēģiju, lai uzturētu konkurētspēju un meklētu jaunus vērtības piedāvājumus un biznesa modeļus gan esošiem, gan jauniem klientu segmentiem, kas, savukārt, ļautu paaugstināt produktivitāti. Jaunu, iepriekš nebijušu risinājumu izstrāde vienmēr ir nenoteikts process, kas liek izkāpt no esošās komforta zonas, līdz ar to arī uzņēmumu darbiniekiem nepieciešams iegūt jaunas zināšanas, lai spētu ātrāk saprast inovāciju dzīvotspēju agrīnā to izstrādes fāzē,” skaidro "SEB bankas" inovāciju vadītājs Kārlis Karolis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas lielie uzņēmumi nākotnē raugās ar lielāku optimismu nekā kolēģi pārējās Baltijas valstīs

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielie uzņēmumi nākotnē raugās ar lielāku optimismu, nekā to kolēģi pārējās Baltijas valstīs, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā finanšu direktoru aptauja.

61% Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2018. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Lietuvā šāds viedoklis ir 54%, bet Igaunijā – 43% aptaujāto finanšu ekspertu.

Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% lielo uzņēmumu Latvijā prognozē, ka nākamajā gadā to apgrozījums pieaugs. Turklāt katrs desmitais no aptaujātajiem uzņēmumiem sagaida, ka apgrozījuma pieauguma temps pārsniegs 10%. Šīs prognozes tikai nedaudz atpaliek no Igaunijas, kur pieaugumu sagaida pat 70% lielo uzņēmumu. Savukārt Lietuvā pieaugumu prognozē 58% no aptaujātajiem finanšu direktoriem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, visās trīs valstīs ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas prognozē apgrozījuma kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairums Baltijas lielo uzņēmumu piesardzīgi vērtē biznesa iespējas 2020. gadā

Žanete Hāka, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Komentāri

Pievienot komentāru