Auto

2025. gadā elektromobiļi veidos 15% no pasaulē reģistrētajiem jaunajiem spēkratiem

Lelde Petrāne, 19.01.2012

Jaunākais izdevums

Ķīna kļūs par pasaulē lielāko auto pārdošanas un eksporta tirgu 2025. gadā, un visaugstākais pieprasījums pēc elektriskajiem spēkratiem sagaidāms tieši attīstības tirgos. Tomēr prognozēts, ka 2025. gadā pasaules mērogā elektromobiļi veidos vien 15% no reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais ikgadējais autouzņēmumu vadošo darbinieku viedokļu pētījums Global Automotive Executive Survey.

Savukārt Latvijā iedzīvotāji joprojām priekšroku dod tradicionālajiem automobiļiem ar mazāku degvielas patēriņu, dīzeļdzinējiem, kā arī domā par automašīnu aprīkošanu ar gāzes iekārtām.

«Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad pētījuma rezultāti liecina, ka auto ekspertiem nav skaidra priekšstata, kur virzās šī nozare,» sacīja Armine Movsisjana, SIA KPMG Baltics Transporta un loģistikas sektora vadītāja un uzņēmuma partnere Latvijā.

«Viennozīmīgi skaidrs gan ir tas, ka elektromobilitāte šobrīd ir viena no būtiskākajām tendencēm pasaules auto industrijā. Taču, vai un kad pilnībā ar elektrību darbināmie spēkrati kļūs par populārāko izvēli Latvijā, ir atkarīgs no virknes sarežģītu un savstarpēji saistītu faktoru. Viens no tiem ir fakts, ka mūsu valstī dominējošā loma pieder lietotu automašīnu tirgum, tādēļ izvēles kritērijos Latvija var sekot tām valstīm, kas tradicionāli piegādā lietotus auto mūsu tirgum. Tomēr mūsu šodienas realitāte ir skaidra – arvien pieaugošās degvielas cenas un rūpes par apkārtējo vidi veicina to, ka Latvijas iedzīvotāji pērk automobiļus ar mazāku degvielas patēriņu, dīzeļdzinējiem vai apsver iespēju uzstādīt gāzes iekārtas savos automobiļos ar benzīna motoru. Šī tendence var turpināties tuvākajā nākotnē, jo sagaidāms, ka benzīna un dīzeļdegvielas cenu dinamika būtiski atšķirsies,» viņa skaidro.

Neraugoties uz to, ka pasaules mērogā 76% respondentu joprojām par svarīgāko auto iegādes faktoru min degvielas patēriņa efektivitāti un 65% - draudzīgumu videi, 2/3 aptaujāto neuzskata, ka pēc 15 gadiem elektromobiļi pārsniegs 15% no kopējiem spēkratu ikgadējiem pārdošanas apjomiem globālajā mērogā. Taču šķiet, ka šī prognoze neattiecas uz Ķīnu, Japānu, kā arī citiem strauji augošiem tirgiem, kur sagaidāms, ka elektromobilitāte nostiprināsies ātrāk, liecina pētījuma rezultāti.

Respondenti Āzijā, īpaši Ķīnā un Japānā, 2025. gadā prognozē lielāku elektromobiļu izplatību šajās valstīs nekā vidēji pasaulē.

Vairāk nekā 50% respondentu Ķīnā sagaida, ka 11% līdz 25% (no 4 līdz 9 milj.) reģistrēto jauno transportlīdzekļu būs elektromobiļi, bet 46% respondentu no Japānas paredz, ka reģistrēto elektromobiļu īpatsvars pārsniegs 25%. Turpretī ASV 50% uzskata, ka 2025. gadā reģistrēto jauno elektromobiļu skaits veidos vien 6% - 10%.

Galvenā ražotāju un piegādātāju problēma joprojām ir nedrošība par to, kurš no enerģijas avotiem būs vislabākais un dominējošais elektromobiļiem 2025. gadā.

Sagaidāms, ka vadošā loma pasaules tirgū piederēs hibrīdu transportlīdzekļiem, kas vienlaicīgi piesaistīs arī vislielākās investīcijas, bet vispopulārākie būs pilnie hibrīdi un uzlādējamie modeļi, kuriem sekos automobiļi ar degvielas elementiem. Kā liecina šā gada pētījums, respondenti atzīmē uzlabojumus bateriju un degvielas elementu tehnoloģijās, turklāt ir pazīmes, ka priekšroka var tikt dota tieši degvielas elementiem, taču nenoteiktība joprojām saglabājas.

Interesanti, ka gandrīz 2/3 respondentu visā pasaulē uzskata: šobrīd iekšdedzes dzinēja optimizācijai ir lielāka efektivitāte un potenciāls nekā esošajām elektromobiļu tehnoloģijām, lai samazinātu oglekļa emisiju nākamajos piecos gados.

Līdzīgi kā KPMG 2010. gada globālais pētījums, 2011. gada pētījums rāda, ka liekās ražošanas jaudas un pārprodukcija joprojām ir nopietnas problēmas, jo vairāk nekā puse aptaujāto sagaida, ka 2016. gadā Ķīna kļūs par visvairāk pārapbūvēto valsti. Tomēr pētījuma rezultāti arī liecina, ka reāli risinājumi šai problēmai joprojām nav atrasti, un gandrīz 1/5 respondentu neuzskata liekās ražošanas jaudas par nopietnu problēmu BRIC valstīs (Brazīlijā, Krievijā, Indijā un Ķīnā), lai gan pieejamie nozares dati liecina, ka izmantotās jaudas ir reāls drauds reģionam un tā ātrai izaugsmei.

Pilsētas aizvien vairāk saskaras ar pārvietošanās problēmu, it īpaši ASV un Japānā, kur vairāk nekā 60% respondentu uzskata, ka pilsētu plānošana ietekmē spēkratu konstrukciju un lietošanu. Pārsteidzoši, ka Vācijā šāds viedoklis ir tikai 38% respondentu.

Pētījuma rezultāti rāda, ka potenciālā klientu bāze BRIC un tā dēvētās triādes tirgos (ASV, Kanāda, Meksika, Eiropa un Klusā okeāna reģions) nākamajos 15 gados svārstīsies no 6% līdz 15% jeb 110 - 230 milj. klientu robežās. Sagaidāms, ka mobilitātes pakalpojumu tirgus līdere būs Brazīlija, jo 42% respondentu prognozē, ka 2026. gadā 25% pilsētu iedzīvotāju šajā valstī izmantos šos pakalpojumus. Tomēr kopumā vislielākais mobilitātes tirgus līdera potenciāls ir Ķīnai, jo tur tiek prognozēti 90 milj. potenciālo klientu.

KPMG Global Automotive Executive Survey 2012: Vadot izaugsmi un braucot pa neizpētītiem maršrutiem ir balstīts uz 200 vadošo autouzņēmumu darbinieku aptauju, no kuriem puse ir struktūrvienību vadītāji vai ieņem augstākus amatus. 47,5% vadošo darbinieku tika aptaujāti Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, 31% Āzijas un Klusā okeāna reģionā, bet 21,5% Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Elektromobiļu uzlādes stacijām atvēlēs 8,34 miljonus eiro; cer, ka piešķirs naudu arī šo auto iegādes veicināšanai

Žanete Hāka, LETA, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ceļvedis elektroauto iegādei 2023. gadā – kurš modelis ir man piemērotākais?

Sadarbības materiāls, 28.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez šaubām, ka elektroauto ir nākotne – Eiropas Savienībā jau no 2035. gada tirgū varēs laist tikai bezemisiju automašīnas. Tomēr daudzus no elektro auto iegādes attur nepatiesi mīti, ka elektroauto ir dārgāki un ar zemāku veiktspēju nekā benzīna un dīzeļauto. Ir gluži pretēji – elektroauto ilgtermiņā var izrādīties lētāka izvēle, un tādi elektroauto kā Tesla Model S Plaid ierindojas pasaulē ātrāko mašīnu vidū. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kādi ir populārākie elektroauto modeļi 2023. gadā!

Elektroautomobilis – labāka izvēle nekā benzīna un dīzeļauto?

Pirms apskatām populārākos elektroauto modeļus, aplūkosim dažas elektroauto priekšrocības pār klasiskajiem benzīna un dīzeļauto:

• Ņemot vērā ilgtermiņā izmaksas, elektroauto ir pat lētāka izvēle. Elektroauto mēdz būt dārgāki nekā līdzvērtīgi iekšdedzes dzinēju modeļi, tomēr ilgtermiņā elektroauto varētu būt pat izdevīgāka izvēle. Šobrīd ir iespējams saņemt valsts atbalstu elektroauto iegādei, kā arī par elektroauto nav jāmaksā ekspluatācijas nodoklis un reģistrācijas nodeva. Svarīgi pieminēt, ka ar elektroauto ietaupīsiet uz degvielas rēķina, kā arī elektroauto ir mazākas servisa izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Elektromobiļi Latvijā: Pērkot lietotu mašīnu, jāuzmanās

Lelde Petrāne, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstoties elektromobiļu nozarei, tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti elektromobiļi, un kļūst aktuāls jautājums – vai ir vērts iegādāties lietotu elektroauto un kas būtu jāņem vērā, lai pirkums būtu veiksmīgs.

Elektromobilis zaudē savu vērtību pēc apmēram desmit gadiem, bet, veicot samērā nelielas investīcijas (7 500 – 13 000 eiro apmērā) un aprīkojot to ar jaunu bateriju, ir iespējams automašīnas mūžu pagarināt un atkal celt tās vērtību, biznesa portālam db.lv skaidro SIA e-Mobility network vadītājs Dainis Tropiņš. Viņš gan piebilst, ka, pērkot lietotu elektromobili, ir jābūt piesardzīgiem, jo īpaši ar vecām un lētām automašīnām, jo tajās investēt nereti vairs nav vērts.

Uzņēmuma, kas Rīgā, bijušās VEF rūpnīcas teritorijā, ražo elektromobiļu uzlādes iekārtas, ieskaitot to programmatūru, kā arī attīsta uzlādes iekārtu tīklu, mērķis ir nākotnē piedāvāt konsultācijas pirms lietotu elektromobiļu iegādes, lai izglītotu un pasargātu cilvēkus no nepatīkamiem pirkumiem. Arī šobrīd klienti, kuriem tas bijis aktuāli, tiek konsultēti pirms auto iegādes, bet tas nav piedāvāts kā pakalpojums. Taču elektromobiļu nozare attīstās strauji, un tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti auto otrreizējā pārdošanā – gan ļoti labi, gan tādi, no kuriem labāk turēties pa gabalu. «Var būt situācijas, kad lietotai automašīnai akumulatora kapacitāte ir vairs tikai piecdesmit procenti un ar to arī pēc pilnas uzlādes varēs nobraukt vairs tikai piecdesmit līdz sešdesmit kilometrus,» stāsta D. Tropiņš. Viņš kā spilgtu piemēru stāsta gadījumu, kad kāds cilvēks iegādājies pavecu Nissan Leaf, pievienojis to ātrās uzlādes iekārtai, bet pusstundas laikā tas uzlādējies tikai četrdesmit līdz piedesmit kilometru braucienam. «Lēti viņš nopirka šo automašīnu, bet skaidrs, ka baterija vairs nefunkcionē,» skaidro D. Tropiņš. Viņš stāsta, ka ir ļoti daudz automašīnu, kuras var pirkt otrreizējā tirgū un uzlabot, bet vienlaikus ir arī tādas, kuras noteikti pirkt nevajadzētu, jo tajās vairs nav izdevīgi investēt. Un šis bijis tas gadījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Saņemti pieci Rīgas kapsētu apsaimniekošanai paredzētie elektromobiļi

Dienas Bizness, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas kapsētas saņēmušas piecus pašvaldības iegādātos elektromobiļus, kas palīdzēs padarīt kapsētu apsaimniekošanu ne tikai efektīvāku, bet arī videi draudzīgāku, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Projekta ietvaros iegādātos elektromobiļus plānots izmantot I un II Meža, Jaunciema, Pļavnieku un Bolderājas kapos. Tie tiks izmantoti kapsētu teritoriju apsekošanai; mazā inventāra pārvadāšanai pa teritoriju; kapsētu tīrības nodrošināšanai u.c.

Nākotnē to kapsētu tuvumā, kurās tiks izmantoti elektromobiļi, plānots uzstādīt uzlādes stacijas, kas būs pieejamas arī iedzīvotāju privātajiem elektromobiļiem.

«Šo elektromobiļu iegāde atvieglos Rīgas kapsētu darbu. Kapsētu teritoriju kopējā platība Rīgā divkārt pārsniedz dārzu un parku platību, sasniedzot 450 hektārus. Sanāk, ka uz katriem 90 kapsētu hektāriem ir viens elektromobilis. Turklāt jāņem vēra, ka kopējā kapsētu teritorija Rīgā katru gadu pieaug par aptuveni diviem hektāriem, tāpēc es ceru, ka šie elektromobiļi kļūs par pirmajiem, nevis vienīgajiem kapsētu elektromobiļiem,» - jaunā transporta prezentācijā pauda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD Latvijai šogad prognozē lēnāko ekonomikas lejupslīdi starp Baltijas valstīm

LETA, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lēnāko lejupslīdi Baltijas valstīs.

OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 0,1%.

Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 1,9% izaugsme, bet 2025. gadā prognozēts 2,7% kāpums.

Jūnijā OECD prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1,1% un 2,4%.

Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē OECD, šogad pieaugs par 9,4%, nākamgad palielināsies par 3,1%, bet 2025.gadā – par 3,3%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā, pēc OECD aplēsēm, šogad un nākamajos divos gados veidos attiecīgi 6,4%, 6,5% un 6,4%.

OECD norāda, ka inflācijas kritums un atalgojumu spēcīgs pieaugums veicinās iedzīvotāju patēriņa izdevumu kāpumu. Ierobežoti finansēšanas nosacījumi negatīvi ietekmēs nekustamo īpašumu un uzņēmumu investīcijas, bet valsts investīcijas palielināsies, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu apguvei. Taču vienlaikus kvalificētu darbinieku trūkums un vāja infrastruktūras plānošanas kapacitāte apdraud investīciju plānu realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai automobiļiem iespējama standartizēta uzlādes sistēma kā visām mobilajām ierīcēm?

Juhans Harms (Juhan Härm), “VOOL” līdzdibinātājs un izpilddirektors, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 2023. gada 1. aprīlī Latvijā uzskaitē bija 4495 elektromobiļi. Elektromobiļu skaita pieaugums no 2023. gada sākuma ir 14%.

Lauvas tiesa no uzskaitē esošajiem elektromobiļiem reģistrēti Rīgā (2260) un Pierīgas pilsētās un novados – 292 Jūrmalā, 92 – Ādažu novadā, 151 – Ķekavas novadā, 18 – Ogres novadā, kamēr Latvijas otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī – reģistrēti vien 36 elektroauto1, kas mudina domāt par infrastruktūras un uzlādes tīkla gatavību.

Šobrīd Latvijā ir 167 ātrās uzlādes stacijas. Cilvēku vēlme iegādāties elektromobili varētu būt augstāka nekā šobrīd, ja būtu atbilstošas uzlādes iespējas. Lai klimatam un budžetam draudzīgi elektromobiļi kļūtu par ikdienu, jāattīstās gan valsts investīcijām, gan cilvēku gatavībai izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Elektromobilis piespiež braukt ekonomiskāk

Dienas Bizness, 14.09.2015

«Nodokļu apjomu transportlīdzekļiem vajadzētu aprēķināt pēc izmešu daudzuma. Ja valsts veidos atbalsta sistēmu, elektromobiļu skaits augs arī pie mums,» uzskata Rīgas satiksmes direktora vietnieks tehniskā nodrošinājuma jautājumos Raitis Mazjānis. Pirmās paaudzes Norvēģijā ražotais elektromobilis Think City uzņēmumā Rīgas satiksme kalpo no 2011. gada.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) kopējā transporta politika paredz jau tuvākajā nākotnē transportam patērēt tīrāku enerģiju, turklāt mazākā apjomā, izmantot modernu infrastruktūru un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi. ES Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu ir noteikts mērķis – līdz 2050. gadam transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu samazināt par 60%, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Lai mazinātu Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabotu transporta sistēmas efektivitāti un mobilitāti, kā arī veicinātu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu transporta nozarē, pērn Latvijas valdība apstiprināja Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.–2016. gadam. Tajā noteikts, ka ilgtermiņā par vienu no transporta jomas sastāvdaļām jākļūst elektromobilitātei.

Salīdzinot ar 1990. gadu, Rīgā pēdējos gados kopējais oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoms samazinājies par 50% (no 4,2 līdz 2,3 miljoniem tonnu CO2) – tā secināts Elektromobilitātes attīstības plānā. Taču ir palielinājušies tieši transporta izmeši, sasniedzot 37% no kopējā izmešu apjoma un kļūstot par lielāko izmešu avotu (860 tūkstoši tonnu CO2).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atbalsts elektromobiļu iegādei Latvijā no 2022. gada – mīti un patiesība

Arnis Bergs, biedrības "Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība" valdes priekšsēdētājs, 15.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdības pieteiktās elektromobiļu un lādējamo hibrīdu iegādes atbalsta programmas izstrādē kā prototips ir izmantots Lietuvas atbalsta programma: no 2020.g. 20.aprīļa līdz 2021.gada 1.februārim Lietuvā varēja iesniegt pieteikumu subsīdijai jauna un lietota elektroauto iegādei – attiecīgi 4000 un 2000 eiro apmērā.

Mīts: Latvijas valdība nedraudzējas ar realitāti

Kopumā projektam bija paredzēti 5 miljoni eiro. Kā redzam, mūsu kaimiņi jau dara to, ko Latvijas valdība plāno uzsākt no 2022. gada. Tātad, Latvijas valdības lēmums par atbalsta programmu vieglā transporta elektrificēšanai saskan ar pārticības ziņā līdzvērtīgas kaimiņvalsts – Lietuvas – lēmumu.

2021. gadā Lietuvas Vides ministrija paziņoja, ka no 8. jūnija pieņems juridisko personu pieteikumus subsīdijām par jaunu elektrisko transportlīdzekļu iegādi. Vienam transportlīdzeklim var iegūt pat 11 000 eiro lielu atbalstu. Atbalstam kopumā piešķirti 5 miljoni eiro. Kāpēc Lietuvā tāda centība? Kāpēc Lietuvas valdība nospraudusi mērķi – 46 000 elektromobiļi 2025. gadā, kas, pārrēķinot proporcionāli esošajiem autoparkiem, Latvijā atbilstu ap 23 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa nākamgad ir 148,4 miljoni eiro

LETA, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2024.gadā ir 148,4 miljoni eiro, 2025.gadā - 450,3 miljoni eiro un 2026.gadā - 684,3 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) izskatīšanai valdībā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026.gadā.

FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases (VK) datus par kopbudžeta izpildi 2023.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, kā arī valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam.

Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023.gadā pieaugs par 1% un 2024.gadā - par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023.gadā būs 10% un 2024.gadā - 2,2%.

Vidējā termiņā prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026.gadā, kamēr patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3-2,5% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas iesniegto Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam.

Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, un tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Stabilitātes programmā ir iekļauti divi scenāriji - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā sagatavotais februāra scenārijs un atjaunotais marta scenārijs, kurā tiek ņemta vērā kara ietekme.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidro, ka Stabilitātes programma ir esošās situācijas foto uzņēmums jeb fiskālais ietvars 2023.-2025.gada periodam. Lēmumi par fiskālās telpas aizpildīšanu tiks pieņemti, strādājot pie 2023.gada budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem no 2025.gada tiks apvienoti sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio.

Likumā noteikts, ka līdz 2024.gada 31.decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) veiks nepieciešamās darbības, lai apvienošanās ceļā reorganizētu Latvijas Radio un LTV, nodibinot valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" no 2025.gada 1.janvāra. Uzņēmumu reģistrs ierakstu par to komercreģistrā veikšot tuvākajā darba dienā - 2025.gada 2.janvārī.

Savukārt Latvijas Radio un LTV tiks izslēgtas no komercreģistra.

Par LTV un Latvijas Radio apvienošanu Latvijā ir spriests jau gadu desmitiem, taču lēmums ilgstoši netika pieņemts, gan nespējot vienoties politiķiem, gan iebilstot pašiem LTV un Latvijas Radio. Tieši no radio darbiniekiem pēdējos gados visbiežāk izskanējusi skepse par apvienošanās lietderību, tostarp apšaubot finansiālos ieguvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

“Cido Grupa” stratēģijas mērķis ir kļūt par ilgtspējīgāko uzņēmumu nozarē

Sadarbības materiāls, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” sācis īstenot ilgtspējības stratēģiju, ieviešot nozīmīgas pārmaiņas, lai līdz 2025. gadam kļūtu 100% klimatneitrāls un būtu ilgtspējīgākais uzņēmums savā jomā. Uzņēmums plāno investēt aptuveni 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā.

“Kā nozares līderis Latvijā, esam apņēmības pilni uzņemties vadību ilgtspējības risinājumu ieviešanā. Mūsu mērķis ir ne tikai veidot veiksmīgus, ilgtspējīgus zīmolus, kuriem cilvēki uzticas, bet arī samazināt to ietekmi uz vidi, radīt drošus darba apstākļus darbiniekiem un veicināt sabiedrības labklājību. Mēs ticam, ka visi mūsu izvirzītie mērķi būtiski veicinās veselīgākas sabiedrības un tīrākas vides veidošanu,” saka “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Uzņēmuma ilgtspējības stratēģija vērsta uz trim galvenajām jomām: produktiem, patērētājiem un darbiniekiem. Stratēģija ietver deviņus mērķus, no kuriem sešus plānots sasniegt jau nākamo trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam, bet pārējos – līdz 2030. gadam. Ilgtspējības iniciatīvās līdz 2025. gadam paredzēts investēt aptuveni 6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 13. martā, SIA Skandi Motors Liepājas filiālē notika Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas elektromobiļu prezentācija, liecina vietnē liepaja.lv sniegtā informācija.

Jaunie Pašvaldības policijas elektroautomobiļi dosies patruļās no pirmdienas, 16. marta.

Iegādātie elektromobiļi ir pārbūvēti atbilstoši pašvaldības policijas vajadzībām, tajos izveidots aizturēto nodalījums, automašīnas ir trafarētas un tajās uzstādīta bākuguņu un video kontroles sistēma. Automašīnas arī aprīkotas ar datortehniku, kas dod iespēju pārbaudīt personas datus notikuma vietā (nesazinoties ar dežurantu).

«Visi trīs jaunie elektromobiļi ir ieguvuši operatīvo statusu un tiks izmantoti dežūrnodaļas ikdienas darbā, uzraugot sabiedrisko kārtību un patrulējot Liepājas ielās. Ņemot vērā to, ka ikdienā dežūrnodaļas darbinieki ar automašīnām veic samērā lielus attālumus, tad šādu elektromobiļu izmantošana spēs ietaupīt līdzekļus, kā arī būsim videi draudzīgāki,» skaidro Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Dīķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas četri, gan Igaunijas 1000 elektromobiļi pagaidām vēl ir tikai eksperiments, nozares attīstībai . To DB Biznesa prognožu 2013 konferencē diskusijā par alternatīvām degvielas tirgū secināja pieaicinātie eksperti.

Kamēr kaimiņvalstij Igaunijai par CO2 izmešu vienībām saņemtos līdzekļus veiksmīgi izdevies novirzīt 1000 elektromobiļu un vairāk nekā 120 elektrouzlādes punktu iegādei un ierīkošanai, Latvijā pagaidām vēl ir tikai četri elektromobiļi, no kuriem divi pieder a/s Latvenergo.

«Mūsu divi elektromobiļi ļāva mums gadā uz degvielas izmaksām ietaupīt 500 latu, taču, tā kā elektromobilis ir apmēram trīs reizes dārgāks nekā tradicionālā degvielas dzinēja automašīna, par šī projekta atmaksāšanos vēl nevar būt ne runas,» sacīja a/s Latvenergo Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.

Tik minimālu ieguvumu no elektromobiļiem apšaubīja Kurzemes Biznesa inkubatora Zaļo tehnoloģiju klastera elektromobilitātes virziena koordinators Boriss Strausovs, kuram elektromobiļa izmantošana iznāk piecas reizes lētāka nekā degvielas dzinēja mašīna. «Mēs esam bagāta valsts, varam policijas autoparka uzturēšanā investēt ap 20 milj. Ls, bet, kaut daļu no šiem miljoniem novirzot elektromobilitātei, ilglaicīgi valsts būtu ieguvēja,» tā B. Strausovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pie galvenajiem autoceļiem Latvijā ir plānots izveidot 70 uzlādes stacijas, bet līdz 2021.gadam – vēl 80, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projektu kūrē VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), īstenojot Eiropas Savienības fonda projektu «Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana». Uzlādes staciju uzstādīšanas vietas un izvietojums tiek noteikts, ņemot vērā vairākus kritērijus – attālumu starp stacijām, publisko vietu tuvumu, pieejamās elektropieslēguma jaudas u.c. Šogad iecerēts uzstādīt 70 uzlādes stacijas uz TEN-T ceļiem vai tiešā to tuvumā un lielākajās apdzīvotajās vietās.

DB uzrunātie eksperti atzīst, ka šis ir nozīmīgs infrastruktūras attīstības solis, bet tas nav pietiekams. «Līdz ar šādu punktu izveidi ar elektroautomobiļiem varēs ērti pārvietoties pa Latviju. Protams, tehnoloģijām attīstoties, būs jāiet laikam līdzi, šī brīža 50kw lādēšanas stacijas jāmaina pret jaudīgākām, jo tehnoloģijas arī attīstās un spēj elektromobili arvien īsākā laikā uzlādēt,» spiež Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru