Liela daļa Latvijas autoservisu pakalpojumu vēl aizvien tiek sniegti, tā dēvētajā, pelēkajā sektorā, tādējādi valsts makam garām aizpludinot 64 miljonus eiro gadā, liecina Latvijas Auto asociācijas veiktie aprēķini.

Ņemot vērā Latvijas autoparka lielumu, servisu un darbinieku skaitu, mehāniķu darba stundas, rezerves daļu apjomu, kā arī citus parametrus, asociācija aprēķinājusi, ka autoservisu pelēkajā sektorā gadā pazūd 38 miljoni eiro PVN un vēl 26 miljoni eiro iet secen, neveicot darbinieku sociālās iemaksas un IIN.

Pirms vairākiem gadiem, kad ēnu ekonomikai autoservisu nozarē pastiprināti pievērsās Valsts ieņēmumu dienests, tirgus it kā mazliet pierāvās, jo spiediens bija pietiekami liels, teic asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

«Bet to jau nevar noturēt mūžīgi. Jābūt kādam instrumentam, kas spēj šo spiedienu noturēt arī brīdī, kad kontroles mehānisms atlaižas, bet tāda instrumenta nav. Līdz ko masveida pārbaudes beidzās, tā viss aizgāja vecajās sliedēs un esam turpat, kur bijām 2005., 2006.un citos gados, nekas nav mainījies. Krāpjas gan ar algām, maksājot minimālās, masveidā izvairās no PVN apmaksas, īpaši, ja runājam par rezerves daļu tirdzniecību. Vairāk nekā 98% no visiem servisiem vairāk vai mazāk optimizē nodokļus,» skarbi secina I.Rūtiņš.

Vides aizsardzības jomā Latvijas autoparka nākotne gulstas uz daudzu pleciem – sākot no pašiem autobraucējiem, līzinga izsniedzējiem, degvielas tirgotājiem un beidzot ar valsts politikas veidotājiem.

Ikgadējā DB rīkotajā auto forumā Auto2019 viens no galvenajiem tematiem bija Latvijas autoparka nākotne CO2 samazinājuma kontekstā un tika izteiktas bažas, ka, virzot autoparka kuģi pašreizējā virzienā, ES direktīvas prasības 2030. gadā nebūs iespējams sasniegt.

«Pavisam nesen Latvijas auto parkā ir ienākusi jauna dimensija – klimats. Tam ir arī mērķi – tuvākais no tiem 2030. gadā, kas paredz 6% samazinājumu CO2 izmešu apjomam salīdzinājumā ar 2005. gadu. Pagaidām statistikas dati liecina, ka Latvija šajā laika periodā plānu neizpildīs tuvu pie diviem milj. tonnu jeb divas trešdaļas no visa autoparka emisijām, kas ir šobrīd. Tas ir ļoti daudz. Varam arī nesatraukties, ja šķiet, ka maksāt soda naudas par mērķa neizpildīšanu būs izdevīgāk nekā kaut ko darīt lietas labā. Vienmēr ir izvēle. Protams, ir dažas mazas, labas lietas, kas jau ir ieviestas, piemēram, uzlādes punktu tīkls elektroautomobiļiem, kuru realizē CSDD, kā arī sabiedriskā transporta joslas, pa kurām var braukt arī elektroauto. Tomēr ar to visu ir par maz, lai kuģi, kas virzās nepareizā virzienā, pagrieztu,» uzsver Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

No 2019. gada vairumam vieglo auto īpašnieku transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā pēc ražotāja norādītajiem CO2 izmešiem.

Jāatgādina, ka šādu risinājumu paredz 2016. gada nogalē akceptētie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļu likumā. Vairāk maksās tā auto īpašnieks, kura spēkrats vairāk piesārņo apkārtējo vidi.

«Būtībā ir beidzies iepriekš noteiktais pārejas laiks,» uzsver Auto asociācijas izpilddirektors Ingus Rūtiņš. Viņš atgādina, ka jau no 2017. gada transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli pēc CO2 apmēra maksāja tie, kuri Latvijā ieveda auto (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), sākot ar 2017. gada 1. janvāri. Savukārt visi pārējie vieglo auto, kuri jau bija reģistrēti Latvijā līdz 2017. gada 1. janvārim (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc CO2 izmešiem maksās, sākot ar 2019. gadu. Viņš atgādina, ka lielas jaudas motoru (virs 3500 cm3) auto īpašniekiem ir noteikts papildu nodoklis kā fiksēta summa 300 eiro apmērā. To auto īpašnieki, kuru spēkratu pirmās reģistrācijas gads ir līdz 2008. gada 31. decembrim, turpinās maksāt tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu maksājuši līdz šim, – summu likmēm, kas tiek noteiktas par auto jaudu, motora tilpumu un jaudu.

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu straujais pieaugums raisa autovadītāju pārsteigumu, vienlaikus ir jautājumi par apdrošinātāju un to izraudzīto autoservisu cenrādi un termiņiem, bet reizēm arī godprātīgu rīcību, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Daļa vieglo auto īpašnieku ir šokēta par OCTA polises cenas teju vai divkāršu pieaugumu. Vienlaikus iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā un izvēloties auto remontu apdrošinātāja noteiktā servisā, ne vienmēr tas tiek «saremonēts», izmantojot tikai un vienīgi jaunas detaļas, turklāt nereti atšķiras auto saimnieku un remontētāju viedokļi par saprātīgiem termiņiem. Jāņem vērā, ka kopš 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, ka kompensācija naudā no apdrošinātāja par ceļu satiksmes negadījumā cietušā auto remontu būs 70% no aprēķinātās zaudējumu summas. Tomēr var arī saņemt vairāk, ja vien tiek izpildīti izvirzītie nosacījumi. Proti, ja persona ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā ir saremontējusi transportlīdzekli un iesniedz apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (TAB) rēķinu par remontu un tā apmaksu apliecinošu dokumentu, apdrošinātājs vai TAB atlīdzina starpību starp faktiskajām remonta izmaksām un iepriekš izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, nepārsniedzot 30% no aprēķinātās zaudējumu atlīdzības, kā arī faktiski samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas nepārsniedz zaudējumu aprēķinā norādīto PVN summu. Viss minētais gan ir tikai vairojis īpaši vieglo auto īpašnieku jautājumus par to, kas tad īsti notiek. Apdrošinātājiem ir sava taisnība, tāda ir arī legālajiem autoservisiem (detaļas maksā tik, cik maksā, nodokļus maksājošs serviss nevar samazināt pakalpojumu cenas, jo darbaspēka, īpaši kvalificētu meistaru algas «nestāv uz vietas», turklāt vēl jāspēj «noturēties pretī» tiem, kuri nodokļus maksā daļēji vai vispār nemaksā), savukārt vidējā līmeņa autoservisu pārstāvji vairāk runā par izdzīvošanu un līdz ar to maksimālu pretimnākšanu esošajiem klientiem (lai tie nemigrētu).

#Par tirgus līderi kārtējo reizi kronēts vācu Volkswagen

2017. gadā reģistrētas 18 934 automašīnas, kas pieskaitāmas (M1) un (N1) kategorijai, bet 2016. gadā to bija tikai nedaudz mazāk, proti, 18 575 vienības. Tirgus varētu augt arī 2018. gadā

Skaidrs, ka, raugoties uz Igaunijas un īpaši uz Lietuvas tirgu straujo izaugsmi, Latvijas tirgus 2% pieaugums ir pieticīgs rezultāts. Turklāt, zinot, ka abās kaimiņvalstīs tirgus jau ievērojami pārsniedz 20 tūkst. vienību robežu, arī mums ir karsta vēlēšanās izvirzīt augstākus mērķus. Pēc Auto asociācijas veiktajām prognozēm, noslēdzot 2018. gadu, jauno vieglo un vieglā komerctransporta tirgus apjoms jau varētu pārsniegt kāroto 20 tūkst. reģistrēto auto robežu.

Latvijas lietotu automašīnu tirgū joprojām notiek sīvas cīņas par to, kurš kuram iesmērēs tikko atdzītu auto no Vācijas, kurš neprasa ieguldījumus, sēdies un brauc, ar iespēju noformēt līzingu, liecina auto vēstures pārbaudes uzņēmuma autoDNA apkopotā informācija.

Uzņēmuma apkopotā statistika liecina, ka no aptuveni 700 CSDD reģistrētajiem lietotu auto tirgotājiem, trešā daļa krāpjas ar automašīnu patieso stāvokli un melo par tās vēsturi.

No aptuveni 700 CSDD reģistrētajiem lietotu auto tirgotājiem, trešā daļa krāpjas ar automašīnu patieso stāvokli un melo par tās vēsturi.

«Mūsu automašīnas vēstures atskaitēs ir skaidri redzams, kas ar to noticis iepriekšējo gadu laikā – avārijas, nobraukums, zādzības, informācija no apdrošināšanas kompānijām, ūdens nodarītie bojājumi, kā arī virkne citas lietas. Diemžēl taču trešā daļa automobiļu, kuri tiek tirgoti no juridiskajām personām, ir pēc nopietnām avārijām, ar nepatieso nobraukumu vai citiem defektiem,» skaidro autoDNA vadītājs Agris Dulevičs.

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, aicina pieteikties gada balvai Drošākais uzņēmuma autoparks. Ikgadējā konkursa rezultātā tiks noskaidroti un godināti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk tiek veikta autoparku pārvaldīšana, vienlaikus akcentējot, ka visa autoparka drošība sākas ar šoferi.

Jau sesto gadu apdrošināšanas sabiedrības «Balta» (PZU grupa) rīkotā konkursa «Drošākais uzņēmuma autoparks» mērķis ir noskaidrot Latvijā prasmīgākos un atbildīgākos uzņēmumu autoparku pārvaldītājus, kā arī uzlabot kopējo satiksmes drošību, ieviešot praktiskas un pozitīvas pārmaiņas autoparku pārvaldīšanā. Dalība gada balvā uzņēmumu vadītājiem un autoparku atbildīgajiem darbiniekiem dos iespēju iegūt neatkarīgu skatījumu par autoparka stiprajām pusēm un jomām, kur iespējams pilnveidoties, saņemot individuālu izvērtējumu un ieteikumus autoparku pārvaldīšanas uzlabojumiem nākotnē. Labākie dalībnieki tiks apbalvoti ar vienu no trim – zelta, sudraba vai bronzas – kategorijām.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

2017. gadā noturēt iepriekšējo gadu līmeni bija liels izaicinājums, jo, mainoties automobiļu reģistrācijas kārtībai Latvijā, reeksports (automobiļu pārdošana ārpus valsts teritorijas) kļuva mazāk atraktīvs, liecina Latvijas Auto asociācijas informācija.

Lielais policijas iepirkums tika piegādāts, bet citu ievērojamu darījumu tirgū nebija. Tas nozīmēja, ka bija ievērojami jāpieaug vietējam pieprasījumam pēc jauniem automobiļiem.

Un tas notika – 2017. gads beidzās ar 2% pieaugumu vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta segmentā, sasniedzot 18 934 jaunu automobiļu reģistrāciju, neskatoties uz to, ka reeksports samazinājās gandrīz uz pusi un no jaunām ievestajām automašīnām pēc pirmās reģistrācijas valsti pamet vien 2000 vienības. Tā visa rezultātā jaunu automobiļu reģistrācija pastāvīgai lietošanai Latvijā ir pieaugusi par 12%, kas ir par 1870 vienībām vairāk nekā 2016. gadā.

Pieprasījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, skaidro Auto asociācijas pārstāvji.

Latvijas lietotu auto tirgū pērn fiksēti tikai 23% gadījumu, kad pārdevēji ir krāpušies ar patieso automašīnas nobraukumu, liecina uzņēmuma "autoDNA" apkopotā informācija.

Tas uzskatāms par ievērojamu kritumu, jo vēl pirms dažiem gadiem odometru "notīšana" tika konstatēta teju katram otrajam (~45%) automobilim un no atsevišķiem reģioniem, piemēram, Skandināvijas pat 64% gadījumu.

Lai arī kopējā situācija krietni uzlabojas, joprojām netrūkst izteiktu un nekaunīgu krāpšanas piemēru. Pērnā gada līderpozīcijas ieņem kāds 2004. gada Volvo V70, kura sludinājumā norādītie 218 104 km nobāl patiesā nobraukuma priekšā - 851 112 km. Tie ir 633 008 ekspluatācijas kilometri, kas izdzēsti no automašīnas vēstures.

"Digitālais laikmets ir devis lieliskus rīkus līdz šim nepieejamam informācijas apjomam no neskaitāmām pasaules datu bāzēm. Ja pirms vairākiem gadiem pircējam Latvijā nebija ne mazākās iespējas uzzināt par auto stāvokli izcelsmes valstī, tad šobrīd par auto vēsturi var pārliecināties ikviens. Tas protams ievērojami sarežģī šāda koriģēta automobiļa realizāciju un pārdevējam tas ir vai nu jāpārdod ar lielu atlaidi vai arī jāgaida pircējs, kurš nebūs pārliecinājies par tā patieso nobraukumu un tehnisko stāvokli," stāsta portāla "autoDNA" vadītājs Agris Dulevičs.

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.

Koplietošanas platformas Carguru autoparks divos gados izaudzis no 12 līdz 160 mašīnām.

Pakalpojums tiek izmantots vidēji no 800 līdz 1000 reižu dienā, caurmērā viena brauciena ilgums ir 60–80 minūšu. Līdz šim kopējais braucienu skaits ir pārsniedzis 400 tūkstošu. «Pirms diviem gadiem sāku ar 12 mašīnām, pakāpeniski izaugām līdz 50. Tagad ir 160, psiholoģiski esmu gatavs brīdim, kad būs 300. Vairs nav neziņas par to, kā būs, kad ir salīdzinoši liels autoparks. Protams, pasaules TOP kompānijām tas ir daudz lielāks, piemēram, Yandex Drive Krievijā ir 12 tūkstoši mašīnu,» stāsta Vladimirs Reskājs, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs. Ja Carguru tīklā būtu daudz vairāk mašīnu, pakalpojums būtu ērtāks un pieejamāks. Vladimirs arī iepriekš ir izteicies, ka koplietošanas pakalpojums labi strādās tad, kad līdz nomas mašīnai jāiet piecas minūtes un arī braucienu varēs beigt piecu minūšu attālumā no galamērķa.

Europcar Latvia ar prieku paziņo, ka, sākot ar 2017. gada maiju, esam papildinājuši savu autoparku ar pilnīgi jauniem 10-tās paaudzes Honda Civic un super ātro Honda Civic TypeR.

Jaunais Civic izceļas ar iespaidīgu, sportisku un vienlaicīgi elegantu dizainu un savā klasē ietilpīgāko salonu. Šis auto ir radīts, lai nodrošinātu maksimālu komfortu tā vadītājam un pasažieriem. Jau bāzes komplektācija tas ir aprīkots ar adaptīvo kruīza kontroli un dažādām drošības sistēmām.

10-tās paaudzes Civic ir būvēts uz pilnīgi jaunas platformas un ir platāks, garāks un plašāks, līdz ar to vēl ietilpīgāks un ērtāks nekā tā priekšteči. Tas aprīkots ar jaudīgiem 1.0l vai 1.5l turbo dzinējiem, kas spēj attīstīt attiecīgi 129 un 182 zirgspēkus. Civic pieejams gan ar 6 pakāpju mehānisko, gan bezpakāpju automātisko pārnesumkārbu (CVT). Jaunās paaudzes dzinēji un transmisija nodrošina pārsteidzoši sportisku dinamiku un lielisku vadāmību.

Atlikušo gadu laikā – līdz 2030. gadam – Latvijai nav iespējams sasniegt klimata mērķus emisiju samazināšanai ne par sākotnējiem 6%, ne 17% un vēl jo vairāk ne par 24% transporta sektorā, vienlaikus ir nepieciešams Latvijas autoparka zaļināšanas attīstības plāns vismaz 10 gadiem.

Šādas atziņas skanēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Klimata mērķus pie esošās politikas nespēs sasniegt ne tikai Latvija, bet arī Igaunija, un tādējādi būs jāpērk emisiju kvotas: Igaunijas aplēses — vismaz 225 milj. eiro, Latvijai tas būtu ievērojami vairāk.

Vieglo iekšdedzes dzinēju auto īpašniekiem, visticamāk, jārēķinās jau no 2027. gada ar zonām pilsētās, kurās nevarēs iebraukt šie auto, tāpat fosilās degvielas nodokļu likmju pieaugumu, iespējams, arī ļoti vecu (nolietotu) iekšdedzes dzinēju auto importa liegums Latvijā, esošo veco automašīnu norakstīšana. Vienlaikus Vācija panāca balsojumu par priekšlikumu no 2035. gada aizliegt auto ar iekšdedzes dzinēju pārdošanu, un arī citās valstīs ir bažas par to, vai izvirzītais ambiciozais mērķis par autoparka 0% emisijām iecerētajā laikā ir reāli īstenojams, jo īpaši, ja jānomaina milzīgs autoparks. Kā viens no pārejas laika risinājumiem varot būt arī jaunās paaudzes sintētiskās degvielas, kuras varētu izmantot esošie iekšdedzes dzinēju auto, tādējādi samazinot izmešus, taču neprasot nomainīt autoparku.

Koplietošanas transporta uzņēmums "CityBee" papildina autoparku ar 35 jaunām automašīnām, informē uzņēmums.

Autoparks tiek papildināts ar "Mini Cooper" un "Fiat 500" markas kabrioletiem, bet drīzumā vēl arī ar standarta "Mini Cooper" un "Nissan Qashqai" modeļiem. Kopā ar 35 jauno modeļu automašīnām kopējais autoparks vasaras sākumā sastāvēs no 350 transportlīdzekļu vienībām - "Fiat 500", "Mini Cooper", "Toyota Corolla", "Peugeot 308", "Qashqai" un "Fiat Ducato".

"Esam gandarīti, ka tirgus sāk pakāpeniski atdzīvoties un pieaug iedzīvotāju interese par mobilitāti. Tādēļ šobrīd esam nolēmuši turpināt attīstības plānus un vasaru iesākt ar kabrioletu piedāvājumu, kas ir jauna niša Latvijas piedāvājumam. Var teikt, ka "CityBee" būs pirmais uzņēmums, kas piedāvās Latvijas tirgum kabrioletu nomu koplietošanā," komentē "CityBee Latvija" vadītāja Egija Gailuma.

Stiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū, Latvijas pirmais auto koplietošanas uzņēmums SIA “Slyfox”, kas strādā ar zīmolu “Carguru”, papildinās savu autoparku ar 50 jaunām Toyota hibrīdautomašīnām.

Auto iegādei piesaistīts finansējums no Citadele Leasing viena miljona eiro apmērā.

“Neskatoties uz to, ka uzlādes staciju tīkls Rīgā un Latvijā kopumā attīstās, vēl nepieciešams laiks, lai pāreja uz elektroauto būtu ērta arī koplietošanas tirgus lietotājiem. Tas arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Carguru” autoparks papildināts ar Toyota pilnā hibrīda elektriskajiem automobiļiem. Minētie auto ir pašuzlādes - tos nav nepieciešams pievienot elektrotīkliem, un tas nerada neērtības mūsu lietotājiem,” uzņēmuma investīciju raksturo tā dibinātājs Vladimirs Reskājs.

“Iedzīvotāju interese par auto koplietošanas pakalpojumiem aug gadu no gada, taču īpašu pieprasījuma kāpumu jūtam no šī gada otrā ceturkšņa,” norāda uzņēmuma dibinātājs, vienlaikus atklājot, ka “Carguru” lietotāju iecienītākais auto modelis ir Toyota CHR Hybrid.

AS "Sadales tīkls" ir noslēgusi viedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešanas programmu, 1,1 miljonam klientu pieslēgumu visā Latvijā nodrošinot attālinātu un automatizētu patēriņa uzskaiti, plašu datu klāstu un citas priekšrocības.

Vienlaikus pēdējo piecu gadu laikā īstenoti arī citi visaptveroši uzņēmuma darbības efektivizācijas pasākumi: ieviesti digitālas un automatizētas elektrotīkla pārvaldības risinājumi, optimizēti loģistikas procesi un darbavietu skaits, efektivizēts autoparks, kā arī ieviesti jauni klientu pašapkalpošanās digitālie risinājumi. Visu īstenoto efektivizācijas pasākumu ietekme ir aptuveni 40 milj. eiro ietaupījums ik gadu.

Īstenojot viedo elektroenerģijas skaitītāju programmu, pamatā izmantota PLC tehnoloģija jeb datu pārraide pa elektrolīnijām, tādejādi efektīvi izmantojot uzņēmuma infrastruktūru. Viedie elektroenerģijas skaitītāji uzlabo "Sadales tīkla" klientu pieredzi, ne vien atceļot vajadzību pašiem veikt patēriņa datu nolasīšanu, bet arī jebkurā laikā un bez maksas nodrošinot "Sadales tīkla" klientu portālā e-st.lv vai elektroenerģijas tirgotāja klientu portālā pieejamus elektroenerģijas datus – sadalījumā pa mēnešiem, dienām vai stundām. Šos datus ikdienā izmanto jau vairāk nekā 50% "Sadales tīkla" klientu – tie sniedz iespēju analizēt savus patēriņa paradumus un kļūt energoefektīvākiem, vairojot kopējo sabiedrības energopratību.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Europcar Latvia ar prieku paziņo, ka, sākot ar 2017. gada janvāri, esam papildinājuši savu autoparku ar pilnīgi jauniem Toyota C-HR hibrīdauto.

Dēvēts par “krosoveru, kas plūst cauri dzīvei”, C-HR dizains ļauj tam izcelties Toyota ražoto automašīnu, kā arī pārējo krosoveru vidū. Pirmais iespaids ir izšķirošs, un C-HR piesaista uzmanību, pateicoties tā futūristiskajam ārējam dizainam, ko raksturo precīzas detaļas, kā arī augstas kvalitātes salona apdares materiāliem. Apvienojot to visu ar izcilu degvielas ekonomiju, nav šaubu, ka populārajā krosoveru segmentā ir parādījusies jauna superzvaigzne!

C-HR būs pieejams visiem Europcar Latvia klientiem, un mājaslapā varēs saņemt īpašu uzsākšanas atlaidi rezervācijām uz dienu, nedēļu vai nedēļas nogali. Pēc pieprasījuma C-HR varēs iznomāt arī uz mēnesi vai ilgāku periodu.

Latvijai līdz šim ne īpaši labi veicies transporta enerģētikas mērķu sasniegšanā.

Tā DB rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Latvijai līdz šim gadam bija jāsasniedz 10% AER transportā, bet šobrīd sasniegti vien 4,7%. Plānots, ka līdz 2030.gadam varētu sasniegt 7%, bet, ja tiks izmantotas jaunas tehnoloģijas, iespējams, šos skaitļus sasniegsim ātrāk.

Transporta enerģētika veido aptuveni trešdaļu no kopējā enerģētikas apjoma, un runājot par zaļināšanu, uz šo sektoru jāskatās vairākos virzienos. Tomēr process nevar notikt uzreiz, un tam jānotiek pakāpeniski, viņš uzsvēra.

"Skatoties uz klimata mērķiem, kas jāsasniedz, ir skaidrs, ka mums būs jāmaina savi paradumi. Stāvot sastrēgumos un palūkojoties apkārt, redzams, ka cilvēki bieži vien automašīnās brauc vieni, tāpat sabiedrība pietiekamā apmērā neizmanto sabiedrisko transportu, kas, protams, ne vienmēr ir ideāls," viņš sacīja, piebilstot, ka ir būtiska CO2 izmešu atšķirība, ja 40 cilvēki brauc kopā autobusā, nevis katrs savā automašīnā.

Luminor izsniegusi līzinga finansējumu 950 tūkstošu eiro apmērā autoparka paplašināšanai auto koplietošanas pakalpojuma sniedzējam Carguru.

Papildu transportlīdzekļi ļaus uzņēmumam padarīt servisu vēl pieejamāku, kā arī nodrošinās lietotājus ar jauniem mobilitātes risinājumiem.

Luminor sadarbību ar Carguru, kas ir pirmais auto koplietošanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, uzsāka jau 2017. gadā, kad par saņemto finansējumu 450 000 eiro apmērā tika iegādātas pirmās 30 koplietošanas automašīnas. Savukārt šogad Carguru autoparks tiks papildināts vēl ar 46 hibrīda automašīnām, kas veicinās ekonomiskāku un dabai draudzīgāku pārvietošanos galvaspilsētā un ārpus tās robežām.

“Tagad, kad strādāšana no mājam ir mūsu ikdiena, personīgās automašīnas tiek izmantotas retāk, taču neatkarīgi no tā, par tām ir jāturpina veikt dažādi regulārie maksājumi, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas un ceļa nodokli, segt apdrošināšanas, stāvvietas un auto uzturēšanas izmaksas. Ilggadējā sadarbība ar Luminor Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem ir nodrošinājusi iespēju pārvietoties zaļāk un arī ekonomiskāk,” norāda Vladimirs Reskājs, Carguru vadītājs.

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.