Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Eiro/ASV dolāra virzienam kādā brīdī paredz pretēju tendenci.

Eiro cena ASV dolāros šogad, neskatoties uz agrākajām aplēsēm, sarukusi. Šo otrdien tā dzīvojās nedaudz zem 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas no šā gada sākuma ir kritums par 2,35%. Eiro cena ASV dolāros uz leju planēja arī visā pagājušajā gadā (kopumā tā saruka par 4,4%).

Šobrīd vidēji analītiķi turpina spītīgi paredzēt to, ka ASV dolāram kādā brīdī būtu jāsagurst. Pēc 12 mēnešiem eiro cena tiek pareģota pie 1,18 ASV dolāru atzīmes, liecina Thomson Reuters aptuveni 70 šī tirgus ekspertu aptaujas rezultāti (to mediāna). Tas ir aptuveni tikpat, cik līdzīgā aptaujā pirms mēneša. Liela daļa gan piebilst – ASV dolāram spēcīgam vajadzētu saglabāties vēl kādus trīs līdz sešus mēnešus. Tomēr pēc tam šīs valūtas cenai vajadzētu samazināties.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

ASV akciju cenas trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels savā ziņojumā ASV Kongresā norādīja uz iespējamu procentlikmju samazināšanu.

Sava pusgada ziņojuma Kongresam pirmajā dienā Pauels sacīja, ka daudzi centrālās bankas administratori uzskata, ka iemesls zemākām procentlikmēm «ir pastiprinājies», jo daudzi tirdzniecības konflikti ietekmē ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Kopš FRS jūnija sanāksmes, kad Pauela izteikumi tika interpretēti kā signāls par iespējamu procentlikmju pazemināšanu, «izrādās, ka neskaidrība ap tirdzniecības saspīlējumu un bažas par globālās ekonomikas stiprumu turpina nomākt ASV ekonomikas perspektīvu», sacīja Pauels.

Viņa teiktais atbilda plašām investoru cerībām un apslāpēja pieņēmumu, ka piektdien publicētais Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā atturētu FRS no procentlikmju pazemināšanas šomēnes.

Pagājušajā nedēļā notikusī Krievijas Kaļiņingradas apgabala energosistēmas darbības testēšana izolētā režīmā noritējusi sekmīgi, taču attiecīgas Baltijas valstu energosistēmu testēšanas datums vēl nav noteikts un tas nenotiks šogad, pirmdien paziņojis Igaunijas elektropārvades tīklu sistēmu operators «Elering".

Jau ziņots, ka Kaļiņingradas apgabala energosistēma izolētā režīmā tika testēta no 22. maija rītam līdz 25.maija rītam - dažas dienas agrāk, nekā bija plānots pirms tam.

Baltijas valstu energosistēmu testēšanu izolētā režīmā, kas ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem ceļā uz šo sistēmu desinhronizāciju no Krievijas un Baltkrievijas un sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu, sākotnēji bija paredzēts veikt šā gada 8. vai 29.jūnijā, taču pērn decembrī tika paziņots, ka plānveida testi Kaļiņingradas apgabalā notiks neilgi pirms tam - laikā no 24. līdz 26.maijam, tādēļ šogad februārī Latvijas un Igaunijas operatori nolēma atlikt Baltijas valstu testu uz nenoteiktu laiku, pieļaujot, ka Kaļiņingradas sistēmas testēšana varētu izrādīties nesekmīga un tādā gadījumā Krievijas elektropārvades tīklu operators pēdējā brīdī pieprasītu atlikt testēšanu Baltijas valstīs.

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien pārsvarā kritās, investoriem mēģinot novērtēt Covid-19 gadījumu skaita palielināšanās ietekmi uz ekonomiku.

Lai gan Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaita ASV negaidīts kāpums pagājušajā nedēļā pastiprināja pesimistisku noskaņojumu Volstrītā, un indekss "Dow Jones Industrial Average" noslīdēja zem 30 000 punktu atzīmes, kuru tas otrdien bija pirmoreiz pārsniedzis.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā palielinājās līdz 778 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 748 000 apmērā.

Šis kāpums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 730 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 742 000.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, akciju tirgiem pozitīvi uztverot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu pacelt bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem un Eiropas Centrālās bankas (ECB) ārkārtas sēdē doto solījumu veikt pasākumus, lai nepieļautu jaunu eirozonas parādu krīzi.

FRS trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām procentpunkta pēc tam, kad pēdējās dienās publicēti ASV ekonomikas dati liecināja par inflācijas pastiprināšanos un patērētāju pārliecības vājināšanos.

Pēc sēdes publiskotā paziņojumā FRS Atvērtā tirgus komiteja pauda gatavību turpināt paaugstināt bāzes procentlikmi, lai panāktu, ka gada inflācija samazinās līdz 2% līmenim.

Jau ziņots, ka gada inflācija ASV maijā palielinājās līdz 8,6% salīdzinājumā ar 8,3% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1981.gada decembra.

"Tirgus samierinās ar ideju, ka FRS tagad sāk ļoti nopietni uztvert inflācijas situāciju," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā pieauga, sākoties ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, savukārt ASV dolāra vērtība pret eiro palielinājās sesto tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas un Āzijas biržu indeksi kāpa, sākoties tirdzniecības sarunām Pekinā pirms 1.marta termiņa, kurā var tikt noteikti jauni ASV muitas tarifi Ķīnas precēm, ja sarunās netiks panākta vienošanās.

ASV tirdzniecības pārstāvja vietnieks Džefrijs Džerišs vadīja ASV pusi, pirms šonedēļ uz sarunām ieradīsies ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers un finanšu ministrs Stīvens Mnučins. Ķīnas delegāciju vadīs vicepremjers Liu He un centrālās bankas prezidents Ji Gans.

«Eiropas akciju cenas ir kāpušas (..) tirdzniecības dalībniekiem esot cerīgi noskaņotiem uz nākamo sarunu kārtu starp ASV un Ķīnu,» sacīja «CMC Markets» analītiķis Deivids Medens.

#Nedēļas laikā eiro cena ASV dolāros ir sarukusi aptuveni par 2,2%.

ASV dolāra cena pieaugusi; vidēji gan šogad paredz mērenu dolāra vērtības atkāpšanos no šā brīža līmeņa

Kamēr pasaules lielākajiem akciju tirgiem pāri veļas izpārdošanas vilnis, visai strauji palielinājusies ASV dolāra vērtība. Valdot šādam fonam, eiro no vietas virs 1,25 ASV dolāru atzīmes vēl šā mēneša sākumā nu atslīdējis līdz 1,223 ASV dolāru atzīmei. Rezultātā nedēļas laikā eiro cena ASV dolāros ir sarukusi aptuveni par 2,2%.

Jāņem gan vērā, ka ASV dolāra vērtība pēdējā laikā arī bija piedzīvojusi pamatīgu kritumu.

Dolāra cenas pieaugums daļēji tiek skaidrots ar to, ka tirgus dalībnieki sākuši pastiprināti satraukties par straujāku inflācijas atgūšanos. Ja tas tā būs, ASV Federālo rezervju sistēmā (FRS) var lemt par straujāku likmju palielināšanas cikla uzsākšanu. Tāpat tiek skaidrots, ka, akciju tirgū saceļoties putekļiem, daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā «karalis dolārs» (pēdējo gadu laikā, augot neskaidrībai, bieži augusi arī ASV dolāra cena). ASV dolāram veicies krietni labāk nekā zeltam, kura cena pēdējo tirdzniecības sesiju laikā pat sarukusi. Jāņem gan vērā, ka ASV dolāra vērtība pēdējā laikā arī bija piedzīvojusi pamatīgu kritumu. Rezultātā tā paša eiro cena kopš novembra pirmās puses līdz pagājušai nedēļai ASV dolāros bija pieaugusi gandrīz par 8%. Kopumā ASV dolāra cenas kritums turpinās kopš 2016. gada nogales, kad eiro cena bija paslīdējusi zem 1,05 ASV dolāru līmeņa. Tādējādi zināma korekcija pēc šādas tendences ir saprotama.

Administratīvā apgabaltiesa šodien pasludinās spriedumu strīdā par iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.

Iepriekš Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pērnā gada beigās atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzlikts pienākums izdot jaunu administratīvo aktu, proti, aprēķināt pieteicējai iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumu no kapitāla jeb nekustamā īpašuma pārdošanas.

Izskatāmajā lietā bija izšķirami jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu apstākļos, kad persona ir atsavinājusi nekustamo īpašumu, bet pēc tam to atguvusi ar atcēlēju līgumu, kam savukārt sekojusi ienākuma gūšana, atkārtoti īpašumu atsavinot.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu, kurā pārsūdzēts VID lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu, piekrita VID viedoklim, ka īpašuma tiesību ilgums ir saistāms ar brīdi, kad persona atguva īpašumu ar atcēlēju līgumu, jo atcēlējs līgums atbilstoši Civillikuma 1865.pantam rada jaunu prasījumu. Tomēr apgabaltiesa nepiekrita VID viedoklim, ka īpašuma iegādes vērtība ir nosakāma atbilstoši vērtībai, par kādu persona īpašumu sākotnēji ieguvusi.

Akciju cenas Volstrītā trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās.

Londonas biržas indekss, kas šonedēļ bija sasniedzis jaunus rekordus, trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 0,1%. Kritās arī Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi.

Volstrītā akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, investoriem izvērtējot uzņēmumu peļņas rādītājus un apsveicot saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, kā arī sekojot neskaidrai procentlikmju perspektīvai.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, indeksam "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kāpums, bet indekss "Nasdaq Composite" mazliet pieauga.

"Tesla" akcijas cena Volstrītā pieauga par 12,1% par spīti vājiem uzņēmuma peļņas rezultātiem.

Akciju cenas eirozonas galvenajās biržās otrdien kritās, Covid-19 krīzei aizēnojot labvēlīgus ekonomikas datus.

Divi no trim Volstrītas indeksiem pieauga, bet viens kritās pirms ceturtdien ASV gaidāmās Pateicības dienas, kad Volstrīta būs slēgta.

Naftas cenas pieauga, neraugoties uz ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu, ka no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū tiks laisti 50 miljoni barelu naftas, sadarbībā ar citām valstīm cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu.

Frankfurtes biržas indekss kritās par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss - par 0,8%, Eiropai cīnoties ar Covid-19 izplatīšanos, kuras dēļ Austrija pirmdien atgriezās pie daļēja lokdauna.

Beļģija un Nīderlande vēl atgūstas no nesenajiem vardarbīgajiem protestiem pret jauniem Covid-19 ierobežojumiem. Vācija ir brīdinājusi, ka tās noteiktie ierobežojumi, tostarp aizliegums nevakcinētajiem apmeklēt zināmas publiskas vietas, ir nepietiekami.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien pieauga, investoriem cerot, ka ASV un Ķīna sāks sarunas sava tirdzniecības konflikta atrisināšanai.

«Akciju tirgi ir sparīgi pirms ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, kuras sāksies trešdien,» sacīja «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Trešdien un ceturtdien paredzētās sarunas ir pirmās, kopš ASV un Ķīna sāka noteikt tarifus viena otras precēm desmitiem miljardu ASV dolāru vērtībā. Laikraksts «Wall Street Journal» ziņoja, ka šo sarunu mērķis ir mazināt strīdu, lai ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins varētu novembrī sarīkot samitu.

Sarunas paredzēts rīkot, pat neraugoties uz to, ka Trampa administrācija turpina ieviest papildu tarifus. Ir gaidāms, ka ceturtdien stāsies spēkā jauni tarifi Ķīnas precēm 16 miljardu dolāru vērtībā.

Augstākie ASV dolāra cenas punkti varētu būt aiz muguras, lēš vairums ekspertu

Šogad pasaulei nācies dzīvot spēcīgāka ASV dolāra apstākļos. Ja vēl janvāra sākumā, piemēram, eiro cena ASV dolāros atradās virs 1,20 ASV dolāru līmeņa, tad šīs nedēļas pirmajā pusē tā dzīvojās pie 1,16 ASV dolāru atzīmes. Būtu gan jāpiebilst, ka pēdējā laikā ASV dolārs zināmas pozīcijas ir atdevis – vēl augusta vidū eiro cena bija paslīdējusi zem 1,14 ASV dolāru līmeņa. Lēzena ASV dolāra pozīciju atdošana var turpināties, vidēji uzskata šī tirgus pētnieki.

Divi stāsti

Kopumā valūtu tirgus dalībnieki skaidro, ka pēdējās nedēļas lielo valūtu sniegumā iezīmē atšķirīgu bildi. Proti, tam pašam ASV dolāram izdevies gūt būtiskas pozīcijas attiecībā pret daudzām attīstības valstu valūtām (sevišķi Turcijas liru un Dienvidāfrikas randu). Rezultātā tas palīdzējis papildināt bažu komplektu par to ekonomiku stabilitāti. Šīm valstīm lieli aizņēmumi mēdz būt tieši ASV dolāros, un, ja aug šīs valūtas cena, tad tos atdot ir arvien grūtāk. Šajā pašā laikā ASV dolāram jau krietni grūtāk klājies pret citām lielajām pasaules valūtām - ICE Dollar indeksa vērtība kopš saviem augusta augstākajiem punktiem ir sarukusi aptuveni par 2% (tā mēra dolāra cenas izmaiņas pret eiro, Japānas jēnu, britu sterliņu mārciņu, Kanādas dolāru, Zviedrijas kronu un Šveices franku). Tādējādi lielā mērā ir aktuāli divi stāsti – ASV dolāra cena sākusi sarukt pret eiro un dažām citām industriāli attīstīto valstu valūtām. Šajā pašā laikā ieskrējies attīstības valstu valūtu un citu aktīvu zaudējumu vilciens.

Nav tā, ka uz ASV dolāra fona ļoti labi izskatītos kāda cita lielā valūta, – būtībā notiek sacensība, kura no tām varētu būt mazāk neglīta.

Kopš šā gada sākuma eiro cena ASV dolāros ir paspējusi pieaugt, sarukt, pieaugt atkal un pēc tam vēlreiz sarukt. Ja janvāra pirmajā pusē eiro cena bija palēkusies līdz 1,155 ASV dolāru atzīmei, tad piektdien tā dzīvojās pie 1,134 ASV dolāriem. Pašlaik joprojām tiek gaidīts, ka šis gads eiro cenai varētu būt veiksmīgs, lai gan tirgus dalībnieki, runājot par eiro/ASV dolāra pieaugumu, pārsvarā mīl šīm prognozēm piekabināt klāt dažādas atrunas. Daļēji par to, ka nākotne ir visai neskaidra, liecina arī minētā šā gada sākuma eiro/ASV dolāra «mētāšanās». Gaidas ietekmējis skatījums uz varenāko centrālo banku rīcību. No ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vairs netiek gaidīti likmju paaugstinājumi, un arī Eiropas Centrālā banka (ECB) droši vien ko tādu nedarīs.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Vidējā termiņā paredz lētāku ASV dolāru

ASV dolārs šogad pretojies tirgus dalībnieku paredzējumiem par to, ka tā cenai vajadzētu sarukt. Valūtu analītiķi gan spītīgi turpina prognozēt, ka gada laikā ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt. Piemēram, Thomson Reuters aptuveni 80 valūtu ekspertu aptaujā vidēji lēsts, ka pēc gada eiro cena atradīsies pie 1,17 ASV dolāru atzīmes. Pārsvarā tiek vērsta uzmanība uz to, ka ASV tautsaimniecība kļūs vājāka, un rezultātā jau šā mēneša beigās tiek gaidīta arī dolāra likmju samazināšana no ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) puses.

Nav alternatīva

Dažkārt gan tiek klāstīts – pat, ja FRS spers šādus soļus, ASV dolāram no Rietumvalstu valūtām tāpat būs pašas augstākās likmes. Tas var nozīmēt, ka pieprasījums pēc dolāru aktīviem saglabājas liels. Nav arī tā, ka ASV FRS rīkotos viena pati – par vēl mīkstāku monetāro politiku mājienus nav kautrējušies dot arī citu pasaules nozīmīgāko reģionu centrālie baņķieri. Tādējādi, arī visiem pārējiem esot jauna ekonomikas papildu stimulēšanas viļņa zemā starta stadijā, dolāra vājums, iespējams, var arī nepienākt. Valdot šādam fonam, lielākā daļa Reuters aptaujāto ekspertu izsaka pieņēmumu, ka spēcīgs ASV dolārs varētu būt aktuāls visu šo gadu un lēzena tā cenas samazināšanās varētu notikt vien nedaudz vēlāk.

Akciju cenas pirmdien kritās Eiropas biržās, bet Volstrītā mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

Tirdzniecības sesijas biržās notika pēc tam, kad ASV finanšu uzraudzības iestādes apturēja ASV 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus, un regulatori pārņēma Ņujorkas banku "Signature Bank", kurā apmēram trešdaļa noguldījumu ir kriptovalūtās.

ASV valsts obligāciju ienesīgums samazinājās, investoriem uzskatot, ka problēmas reģionālajā banku sektorā var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) kļūt uzmanīgākai ar procentlikmju paaugstināšanu.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā. Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.