Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieki nupat saņēmuši ES fondu atbalstu 561 tūkst. eiro apjomā, lai turpinātu pētniecību mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanai

Zirnekļu zīds ir viens no augstvērtīgākajiem un izturīgākajiem dabas materiāliem. Tā džemperis varētu būt pat ložu necauršaujams, tai pat laikā ļoti viegls. Zirnekļu zīda augstvērtīgo īpašību dēļ tā pielietojuma amplitūda būtu no biomedicīnas līdz būvniecībai, taču zīda daudzums, ko tie saražo, ir gaužām niecīgs. Miljons zirnekļu četru gadu laikā rada tik daudz zīda, lai precīzi pietiktu vienam džemperim.

Turklāt šos dzīvniekus nevar audzēt krātiņos un izslaukt zīdu, kad rodas tāda vajadzība. Tie ir agresīvi un kanibāliski plēsēji, kas, ievietoti kopējā kastē, cits citu apēdīs. Tomēr zirnekļu zīda ieguve aizvien šķiet vilinoša, tāpēc atliek meklēt alternatīvu.

«Man sacīja, ka neviens pasaulē nespēj izgudrot mākslīgo zirnekļu tīklu – zirnekļu zīdu. Un tas man kļuva par zinātnisku izaicinājumu,» intervijā DB stāsta biofiziķis Tomass Šaibels no Vācijas – Eiropas patentu iestādes rīkotā konkursa «Gada izgudrotājs» finālists.

Tomass, kuru dēvē par «cilvēku-zirnekli,» spēja rūpnieciskā mērogā sintezēt spēcīgu olbaltumvielu, kas līdzīga zirnekļa diega materiālam. Zirnekļu zīds ir viens no visizturīgākajiem materiāliem pasaulē, tas ir piecas reizes spēcīgāks nekā tērauds. Lai to pārrautu, nepieciešams daudz enerģijas.

T. Šaibels spēka mākslīgi nokopēt dabas brīnumu, tam izmantojot zirnekļa zarnu materiālu ar modificētu genomu, kas ieprogrammēts tā, lai spētu ražot zirnekļa zīda proteīnus. No iegūtā diega tiek ražoti īpaši spēcīgi zīda pavedieni. Saskaņā ar Šaibela teikto, šķiedru ražošana aizņēma 10 gadus.

T. Šaibela izgudrojums paver pilnīgi jaunas iespējas medicīnas preču, tekstilmateriālu, kosmētikas un citu produktu ražošanā. Mākslīgais zīds jau tiek izmantots progresīvu medicīnas implantu un pat supervieglu sporta apavu ražošanā.

Vajadzētu valsts pārvaldei atvērt logus, izvēdināt telpu, izslaucīt tumšos stūrus un notīrīt pelējumu un zirnekļu tīklus no sienām. Ar dažu ministriju apvienošanu vai likvidēšanu, kur nu vēl ar valsts ministru izveidošanu te nekas nebūs līdzēts.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Tiesību zinātņu institūta vadītājs, bijušais Saeimas deputāts, bijušais Reliģisko lietu pārvaldes vadītājs, bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Dienas Bizness ir sācis publicēt rakstu sēriju par valsts iestāžu otrajām personām, kas daudzos gadījumos ir reālie vadītāji, kamēr priekšnieki amatos tiek regulāri nomainīti un arī pilda galvenokārt reprezentatīvu funkciju. Kāds ir cēlonis tam, ka tā ir?

Ja raugās no valsts interesēm, tad būtu nepieciešama valsts pārvaldes reforma. Varbūt pat būtu nepieciešama Reformu ministrija, kāda savulaik darbojās 5. Saeimas laikā Māra Gaiļa valdībā. No tādām darba grupām, kas ir darbojošās pie Valsts prezidentiem (piemēram, Andra Bērziņa vai Raimonda Vējoņa), liela efekta nav, jo to priekšlikumi lietišķi noder Juridiskās fakultātes studentiem, rakstot akadēmiskos darbus, taču Saeimas frakciju vadītājiem neliek īkšķiem uz augšu slieties.

Latviešu valodu pārzina aptuveni 90% citu tautību Latvijas iedzīvotāju, secināts Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījumā par valodas situāciju Latvijā 2010.-2015.gadā, kas šodien prezentēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

LVA norādīja, ka iedzīvotāju dzimtā valoda visbiežāk atbilst nacionalitātei, savukārt krievu valodu kā savu dzimto valodu visbiežāk norāda ukraiņi, baltkrievi, poļi.

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,233 miljoniem iedzīvotāju, savukārt no Latvijas cittautiešu vidus valsts valodu prot apmēram 90% iedzīvotāju.

Latvijā kopumā dzīvo vairāk nekā 160 dažādu tautību pārstāvji, turklāt Latvijā tiek runāts vēl vairāk valodās. Arī Latvijas skolās iespējams apgūt apmēram 10-15 svešvalodas, no kurām populārākā ir angļu un krievu valoda.

Veiktajās aptaujās noskaidrots, ka vismaz pamatzināšanu līmenī latviešu valodu pārzina 91% iedzīvotāju, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Kopš 1989.gada šis rādītājs audzis aptuveni četras reizes.

Ādažu poligons, kas aizņem gandrīz 8000 hektāru, lielās platībās pārklājas ar Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju – Natura 2000 vietu Ādaži. Tajā sastopama neparasti liela sugu daudzveidība, kas salīdzināma pat ar Latvijas lielajiem nacionālajiem parkiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Apsaimniekošanas departamenta Vides nodaļas LIFE+ projekta vadītāja Laura Jukāme un ornitologs Viesturs Ķerus, kurš piedalās dabas aizsardzības plāna Ādaži izstrādē, Dienai stāsta, kā izdodas apvienot dabas aizsardzību un vienlaikus veikt militārās mācības šajā teritorijā.

Ādažu militārā poligona specifika ir klajo virsāju un kāpu komplekss, taču te sastopami arī īpaši aizsargājami saldūdeņu, mežu un purvu biotopi. Lielākoties teritorijā ir no traucējumiem atkarīgs biotops, un bez militāro mācību procesa tas aizaugtu un pārvērstos par mežu. «Mūsdienu Eiropā, kur lielākajā daļā teritorijas daba izjūt milzīgu slodzi, ko rada intensīva lauksaimniecība, mežsaimniecība un blīva apdzīvotība, militārie poligoni ir kā dabas saliņas, kurās netiek lietota lauksaimniecības ķīmija, nenotiek intensīva mežsaimniecība un ārpus militārajām mācībām ir sastopams ļoti maz cilvēku,» skaidro L. Jukāme.

Ceļu būves uzņēmums Binders autoceļa A 13 posma asfalta segas pārbūves darbu laikā veiksmīgi atrisinājis nestandarta situāciju – no būvniecības zonas "evakuējis" aizsargājamas skudras un ķērpjus.

Atbilstoši līgumsaistībām ar VAS Latvijas Valsts ceļi, uzņēmums pavasarī uzsāka autoceļa A13 Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) asfalta segas maiņu gandrīz 12 km garā posmā jeb no 144,7. līdz 156,4.km. Daugavpils novadā būvdarbu posma ceļmalās atradās izciršanai paredzēti koki, ko saglabāt nebija iespējams, jo ievērojami apdraudēja autotransporta kustības drošību.

Būvdarbu plānošanas procesā tika konstatēts, ka dažos no kokiem sastopama aizsargājamā kukaiņu suga – spožā skudra (Lasius fuliginosus – lat.), kā arī aizsargājama ķērpju suga – liepu parmelīna (Parmelina tiliacea – lat).

Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta (DU DZTI) Biosistemātikas departamenta vadošais pētnieks Dr.biol. Maksims Balalaikins pastāstīja, ka konkrētajā ceļa posmā sastopamajos kokos mitinās vairākas kukaiņu sugas, kas barojas ar trūdošo koksni un norādīja, ka pēc aizsargājamo kukaiņu un ķērpju sugu konstatēšanas, Dabas aizsardzības pārvalde izvirzīja īpašas dabas aizsardzības prasības, kas jāievēro, veicot konkrētā ceļu posma rekonstrukciju.

Augustā atrasta Latvijas vēsturē pirmā savvaļā augusi ēdamā trifele, otrdien ziņoja LNT raidījums 900 sekundes.

Sēnes savos laukos Rēzeknes novadā atradis juvelieris no Rīgas Jevgēnijs Dokuto. Viņa atradums bija divas sēnes, kuru kopīgais svars - vairāk nekā puskilograms - priekš trifelēm ir ārkārtīgi daudz.

«Atbraucu salāpīt mājas jumtu, izgāju uzsmēķēt un pie kājām ieraudzīju kaut ko neparastu. Atnesu mājās. No šīm sēnēm bija stipra smarža - paskatījos internetā un sapratu, ka tā ir savvaļas trifele,» raidījumam stāstīja Dokuto.

Par atradumu viņš zvanījis uz Latvijas Dabas muzeju. Mikoloģe Diāna Meiere, kura zvanu saņēma, nav īsti ticējusi stāstītajam. Uz muzeju ik pa laikam zvana cilvēki, kuri saka to pašu, taču hipotēze neapstiprinās. Tāds gadījums bija arī pirms trīs gadiem, taču sēne izrādījās neēdama. Šobrīd mikologi simtprocentīgi pārliecināti - Rēzeknes novadā atrasta baltā cūktrifele, kas ir visdārgākās baltās trifeles vistuvākā radiniece.

Vairāk nekā trīs procentiem darba meklētāju Latvijā dzimtā valoda nav ne latviešu, ne krievu, bet angļu, lietuviešu, arābu vai cita - liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv dati.

No vairāk par 175 000 CV Market reģistrētajiem lietotājiem 2345 kā savu dzimto valodu norādījuši angļu, 565 - lietuviešu, 546 - arābu, 440 - igauņu, 346 - somu. Vēl raksturīgākās darba meklētāju valodas ir ukraiņu, armēņu, turkmēņu, itāļu un rumāņu, bet ir arī darba meklētāji, kuru dzimtā valoda ir tibetiešu, basku, nepāliešu, kurdu, persiešu - pavisam 42 valodas.

Interese analizēt datus par reģistrēto portāla lietotāju dzimto valodu bija saistībā ar šobrīd aktuālo bēgļu un imigrantu jautājumu. «Šie dati parāda, cik liela nāciju dažādība jau šobrīd konkurē ar latviešiem un krieviem uz brīvajām darba vietām. Cittautieši raibā valodu daudzveidībā jau ir Latvijā un cenšas integrēties sabiedrībā un darba tirgū,» saka CV Market Latvijas filiāles direktore Renāte Zīverte.

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

“Ja esi 15 gadus veltījis ēku atjaunošanai, tad cilvēkiem tas

ir jārāda. Lai viņi nelien pāri žogam, bet cēli ienāk pa vārtiem un priecājas par paveikto,”

domā Nurmuižas saimnieks Oļegs

Fiļs ar draudzeni Kristīni.

Foto: Matīss Markovskis

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža projektam - Latvijas lielākā muižas kompleksa Nurmuižas atjaunošanai, kurā drīzumā durvis vērs restorāns - krogs un viesnīca.

Talsu novada Laucienes pagastā esošo muižas kompleksu baņķieris iegādājās 2004. gada beigās, un aizvadītā gada nogalē apritēja 15 gadi, kopš tur uzsākta renovācija. "Tas, kāpēc iegādājos tieši šo muižas kompleksu, ir garš stāsts, bet īsumā viss ir vienkārši. Pirms 15 gadiem biju krietni jaunāks, ar darbu un ģimenes apstākļiem viss bija labi. Sāku interesēties par Latvijas vēsturi un pamanīju, ka Latvijā ir ap 1000 pilīm, muižām, pusmuižām. Sāku pētīt to vēsturi, iedvesmojos un vispirms apskatījos pavisam citas muižas un ēkas. Pēkšņi man piezvanīja un teica: "Oļeg, tev jāredz!"" atceras O.Fiļs.

Muižas kompleksu veido 33 ēkas, un savulaik Nurmuižas pilij piederēja 17 000 hektāru zemes. O.Fiļs joko, ka šodien tas ir viss Laucienes pagasts. Dažas no ēkām sākotnēji pat nebija pamanāmas un bija ļoti nolaistas. Iepriekšējie īpašnieki Firksu dzimta, kuri šo īpašumu mantoja, nespēja to pārvaldīt, nemaz nerunājot par to, ka viņiem nebija finansiālu līdzekļu muižas kompleksa renovācijai. Tiesa, Firksu dzimta joprojām regulāri sazinās ar tagadējo īpašnieku, izsakot viņam lielu pateicību.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis šodien apmierināja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāta pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Viņš ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Pamatojot savu lēmumu, Dzenis uzsvēra, ka kopš lietas skatīšanas sākšanas zālē vienīgais darbs noticis, lai novērstu konfliktu starp Sprūdu un Cinkmani.

Sprūds pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka tiesa, viņa ieskatā, ir vairāk iedziļinājusies notiekošajā un izpratusi situāciju.

Viņš kritizēja Cinkmani, izsakoties, ka prokurors savu «viduvējību» kompensējis ar dažādām «procesuālajām riebeklībām». Sprūds arī izteicās, ka viņa kolēģi esot viņam sacījuši, ka «varbūt tev tas zaļknābis [Cinkmanis] ir izdevīgs».

Bijušā maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda advokātam nav informācijas, ka klients būtu iesaistīts kriminālprocesā, kas sākts pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, vai kriminālprocesā par iespējamo kukuļu izspiešanu no Norvik bankas lielākā akcionāra.

Advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA atgādināja, ka Sprūds figurē tikai apvienotajā krimināllietā saistībā ar "Trasta komercbanku" un uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesiem.

Aģentūrai LETA izdevās sazināties arī ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, kurš atteicās sniegt jebkāda veida komentārus par savu iespējamo saistību ar pašreizējo izmeklēšanu Rimšēviča lietā, vai sev inkriminētajiem pārkāpumiem.

Finansista Jorena Raituma advokāts Aleksandrs Berezins aģentūrai LETA apliecināja, ka klientam nav nekādas saistības ar Rimšēviča kriminālprocesu un viņš šajā lietā arī nav sniedzis nekādas liecības vai paskaidrojumus. To advokātam arī apliecinājis pats klients.

Nesen tiesai nodotajā krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prokuratūra nesen nodeva tiesai krimināllietu, kurā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas. Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.

Patlaban prokuratūra par apsūdzības būtību komentārus nesniedz, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu «Dzimtā sēta» un «Peltes īpašumi» maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt «Trasta komercbankas» likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Jau ziņots, ka šajā krimināllietā bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms apsūdzēts par nolaidību.

Valsts policija aizturējusi likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Krūma telefons ir izslēgts, savukārt Sprūda birojā aģentūrai LETA norādīja, ka viņš nav uz vietas, taču apliecināja, ka maksātnespējas administrators būšot pāris dienas atvaļinājumā, un ieteica sazināties, iespējams, pirmdien.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

Arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas rīcībā patlaban nav informācijas par abu administratoru aizturēšanu.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem norādīja, ka kopumā tikušas aizturētas četras personas, tostarp maksātnespējas procesa administratori.

Līdz ar likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu Valsts policija (VP), iespējams, aizturējusi arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Gan Raituma, gan Durevska telefoni bija izslēgti.

Durevskis ir strādājis kopā ar Sprūdu, savukārt Raituma vārds skaļāk izskanēja pēc aizturēšanas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kuras ietvaros tika aizturēts toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš Raitumu dēvēja par savu finansistu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP).

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

Vairāk nekā 600 meža īpašnieku valsts augstākajām amatpersonām nosūtījuši vēstuli, lūdzot izvērtēt, viņuprāt, nesamērīgu īpašumtiesību aprobežošanas praksi, nosakot mikroliegumus, un pieņemt lēmumus, kas veicinātu sadarbībā balstītu dabas aizsardzību privātos īpašumos.

"Dabas aizsardzības jautājumi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā - kāpēc problēmsituācijas netiek risinātas tur? Tāpēc, ka šie mēģinājumi ir bijuši gan darba grupā par grozījumiem mikroliegumu noteikumos, gan priekšlikumu izstrādē Mazā ērgļa sugas aizsardzības plānam, taču nesekmīgi, jo nedz VARAM, nedz Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir valsts iestādes, kuru pienākumos ir nodrošināt labu pārvaldību pār savā kompetencē esošiem jautājumiem, to nedara vai dara neveiksmīgi attiecībā uz mikroliegumiem, kas ir ārpus aizsargājamām teritorijām," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) izpilddirektore Aiga Grasmane.

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Lai mazinātu ierobežojumus baltalkšņu audžu apsaimniekošanā ūdenstilpju aizsargjoslās, Saeima ceturtdien, 19.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi paredz mazināt koku ciršanas ierobežojumus mežaudzēs virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās, kurās dominējošā koku suga ir baltalksnis. Turpmāk to drīkstēs darīt, ievērojot atsevišķus nosacījumus.

Veicot kailcirti mežaudzē, kurā valdošā suga ir baltalksnis, būs jāsaglabā ozoli, liepas, vīksnas, gobas, kļavas, priedes, vītoli, melnalkšņi un mežābeles, kā arī būs aizliegta koku ciršana nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30 grādus. Tāpat kokus nedrīkstēs cirst no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, kailcirtes platība virszemes ūdens aizsargjoslā nedrīkstēs pārsniegt vienu hektāru, kā arī, atjaunojot mežaudzi, egļu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 80% no kopējā koku skaita.

Lai mazinātu ierobežojumus baltalkšņu audžu apsaimniekošanā ūdenstilpju aizsargjoslās, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 11.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi paredz mazināt koku ciršanas ierobežojumus mežaudzēs virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās, kurās dominējošā koku suga ir baltalksnis. Turpmāk to drīkstēs darīt, ievērojot atsevišķus nosacījumus.

Deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, ka, veicot kailcirti mežaudzē, kurā valdošā suga ir baltalksnis, būs jāsaglabā ozoli, liepas, vīksnas, gobas, kļavas, priedes, vītoli, melnalkšņi un mežābeles, kā arī būs aizliegta koku ciršana nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30 grādus. Tāpat kokus nedrīkstēs cirst no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, kailcirtes platība virszemes ūdens aizsargjoslā nedrīkstēs pārsniegt vienu hektāru, kā arī, atjaunojot mežaudzi, egļu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 80 procentus no kopējā koku skaita.

Organiskās sintēzes institūts (OSI) līdz 2020. gadam 5 milj. eiro novirzīs jauna virziena attīstīšanai – fitoķīmijas centra izveidei, informē OSI.

Tajā pētīs medicīnā izmantojamas augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kas palīdzēs radīt jaunus ārstniecības preparātus. Zinātnieki darbu uzsākuši, pētot ārstniecības augu ekstraktu sastāvdaļas, kā arī zirnekļu un bišu zīdu.

Kopumā OSI infrastruktūras attīstībā līdz 2020. gadam ieguldīs 10,7 milj. eiro laboratoriju modernizācijā, iekārtu iegādē un pētniecības metožu attīstīšanā, puse no tā tiks novirzīta jaunajam fitoķīmijas centram.

«Pēdējos gados dabas vielu izpētes tehnoloģiskie risinājumi ir piedzīvojuši vērienīgu progresu un padarījuši pētniecības metodes nesalīdzināmi efektīvākas. Jaunajā fitoķīmijas centrā, analizējot ārstniecības augu sastāvu un iedarbības veidu, būs iespējams efektīvākā veidā atklāt jaunas zāļvielas» stāsta OSI direktors Osvalds Pugovičs.

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.

Lai arī pirms nedēļas Ogres novada domes deputāti visai lielā vienprātībā lēma, ka šķeldas katlumājas būvniecības projekts, ko pašvaldība aktīvi virzīja kopš pagājušā gada rudens, ir neizstrādāts un visai riskants, vakar domes ārkārtas sēdē deputātu vairākums tomēr deva projektam «zaļo gaismu», atļaujot SIA MS siltums slēgt kredītlīgumu ar Nordea Bank AB Latvijas filiāli, par kopējo summu 6,4 miljoni eiro, projekta finansēšanai, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Ko tad Ogres novada iedzīvotāji iegūs?

Biomasas, jeb citiem vārdiem sakot, šķeldas katlumāju, kuras jauda būs 14 megavatu, Rietumu ielā 1, jaunus, aptuveni četrus kilometrus garus siltumtīklus, kas savienos jauno katlumāju ar esošajiem tīkliem. Tāpat tiks īstenoti siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas projekti Madlienā un Suntažos.

Pie ieguvumiem jāpieskaita arī energodrošība — līdz šim Ogrē siltumu ieguva kā kurināmo izmantojot dabasgāzi, kuru dažu stundu laikā iespējams pārregulēt šķidrā kurināmā izmantošanai. Taču tie visi ir neatjaunojamie enerģijas ieguves avoti, kurus, turklāt, Latvijā neiegūst. Savukārt jaunajā katlumājā kā kurināmo izmantos šķeldu. Koksne ir atjaunojams enerģijas resurss, kuru iegūstam tepat. Tādējādi tiek izmantoti vietējie resursi.

Rūpes par vecumdienām vairākums Latvijas iedzīvotāju vēl aizvien pārliek uz valsts pleciem. Tikai 28% uzskata, ka par savām vecumdienām cilvēkiem būtu jāparūpējas pašiem.

Tā tvīto socioloģisko aptauju veicējas – firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Tā tiešām nav laba ziņa, jo tas nozīmē, ka pieaugušie uzvedas un domā kā mazi bērni, kuri uzskata, ka mammai ir jārūpējas, lai būtu tīras zeķes, ko vilkt, un lai istabas stūros nerēgotos zirnekļu tīkli. Pie šādas attieksmes nav jābrīnās, ka niecīgs Latvijas iedzīvotāju īpatsvars veido uzkrājumus vecumdienām.

Es saprastu, ja aptaujas dati liecinātu, ka cilvēki vēlas uzkrāt pensijas gadiem, taču pašreizējie ienākumi to neatļauj. Taču, ja 70% respondentu, no kuriem taču visi nav mazturīgi, domā, ka par viņu vecumdienām jārūpējas valstij, nevis pašiem, tad šķiet, ka piepildīsies prognozes, ka pēc 20 – 30 gadiem Latvija būs pārpilna ar nabadzīgiem pensionāriem. Turklāt publiskajā telpā tiek gana daudz uzsvērts, ka valsts fondētie 1. un 2. pensiju līmeņi nodrošinās vien 40% no bruto darba algas. Pārējais jāpiekrāj pašiem. Lai motivētu cilvēkus to darīt, uzkrājumiem vecumdienām tiek piemērots attaisnoto izdevumu princips.