Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 24.novembrī, atkārtoti apelācijas kārtībā vērtējot SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars prasības lietu pret zinātniekiem par patenta atzīšanu par spēkā neesošu, prasību noraidīja, informē AT.

Pilns tiesas spriedums tiks sagatavots 9.decembrī un pēc šī datuma lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

AT Civillietu departaments pērn martā atcēla AT Civillietu tiesu palātas spriedumu, ar kuru bija noraidīta rūpnīcas "Biolars" prasība pret zinātniekiem par pelējuma sēnes celma patenta atzīšanu par spēkā neesošu. Kasācijas instances tiesa spriedumā atzina, ka apelācijas instances tiesas secinājums par apstrīdētā patenta atbilstību Patentu likuma noteikumiem nav balstīts uz nodibināto apstākļu, kuriem var būt nozīme lietā, pilnīgu un objektīvu izvērtējumu, norādot, ka tiesai jāizvērtē apelācijas tiesvedības procesuālajā stadijā iegūtais jaunais pierādījums – Patentu valdes atzinums un tajā izteiktie secinājumi.

Izgudrotājs un 40 patentu turētājs Alans Amrons ir kļuvis pasaulslavens līdz ar pieteikumu, ka visiem zināmās līmlapiņas ir viņa ideja. Jaunākā viņa ideja ir izveidot Latvijā uz radošumu, izgudrojumiem un praktiskām zināšanām vērstu akadēmisku kursu, kuru kā progresīvu izglītības modeli varētu pārņemt citur pasaulē.

Fragments no laikrakstā Dienas Bizness publicētās intervijas:

Vai jūs saņemat kādu honorāru no Post-it tirdzniecības?

Nē, man 1997. gadā bija izlīgums ar Post-it ražotāju 3M, un viņi man par manām tiesībām samaksāja. Tas bija vienreizējs maksājums.

Bet jūs šogad esat iesūdzējis 3M par jūsu tiesību pārkāpumu?

Jā, par 400 milj. dolāru. Bet tiesnesis caurskatīja mūsu 1997. gada izlīgumu un secināja, ka tas, par ko es viņus iesūdzēju tagad, ir tas pats, par ko mums ir izlīgums. Attiecīgi tiesnesis pat nenoraidīja prasību, bet anulēja. Proti, man vajadzētu viņus iesūdzēt par līguma nepildīšanu, bet es to negribēju, jo ir visai sarežģīti uzvarēt lietā par 1997. gada līguma nepildīšanu.

2009. gadā Satoši Nakamoto izgudroja Bitcoin ar mērķi radīt decentralizētu digitālo valūtu jeb tādu valūtu, kuru neizmanto bankas. Nakamoto izgudrojums sāka gūt reālo monetāro vērtību 2010. gadā, kad par 10 tūkst. Bitcoin varēja iegādāties picu. Šobrīd viens Bitcoin ir vērts 4500 ASV dolāru, kas nozīmē, ka pirms septiņiem gadiem nopirktā pica šobrīd maksātu 45 milj. dolāru.

Jutos apmulsis, dzirdot par visām digitālajām valūtām – Bitcoin, Ethereum, Litecoin un blockchain, tāpēc lūkoju par to painteresēties sīkāk. Uz sarunu aicināju Janu Peteru Jansenu, Coinweb izgudrotāju.

Mazliet par šīs jomas terminiem. Kriptovalūta ir digitāla valūta, kas radīta ar tiem pašiem principiem kā Bitcoin. Šobrīd ir simtiem alternatīvu kriptovalūtu, bet tikai dažas var patiešām reāli izmantot. Blockchain ir digitāla valūtu virsgrāmata, kurā tiek ierakstīti visi darījumi ar bitcoin, litecoin, ethereum vai citām valūtām. Šīs transakcijas tiek parādītas hronoloģiski un publiski. Lielie Bitcoin panākumi ir devuši iespēju ieraudzīt arī tā nepilnības. Bitcoin valūtai ir maksimālā šobrīd iespējamā jauda – septiņas transakcijas sekundē (tps). Tas ir nekas, ja salīdzina ar VISA sistēmas jaudu – 2000 tps. Jebkādi centieni palielināt Bitcoin jaudu ir beigušies ar neveiksmi. Padarīt Bitcoin par vērienīgāku sistēmu ir tehnisks izaicinājums, taču daudz grūtāk ir panākt vienošanos kopienā par kādu no Bitcoin jaudas palielināšanas priekšlikumiem. Ņemot vērā relatīvi zemo Bitcoin transakciju jaudu sekundē, darījumi ar Bitcoin ir kļuvuši diezgan dārgi. Reizēm par transakciju nākas maksāt trīs, četrus vai pat piecus eiro par parastu pārskaitījumu. Liela daļa neapmierināto lietotāju ir sākuši izmantot konkurējošās kriptovalūtas – Ethereum un Litecoin.

Primekss grupas uzņēmums AS Primeteh ir vērsies tiesā pret diviem būvniecības uzņēmumiem par AS Primeteh patentētā izgudrojuma - kompozītbetona sastāva prettiesisku izmantošanu noliktavas grīdas būvniecībā objektā Rīgā, Ulbrokas ielā, informē Sorainen Latvijas biroja partneris, zvērināts advokāts Andris Tauriņš.

AS Primeteh ir Latvijas un Eiropas patentu īpašnieks izgudrojumam kompozītbetona sastāva grīdu un pamata plātņu ieklāšanai, kas ļauj ieklāt sevišķi plānas bezšuvju grīdas, kas saglabā tādu pašu slodzes nestspēju kā tradicionālās grīdas.

Kopumā visā pasaulē Primekss izgudrojums ir patentēts 47 dažādās pasaules valstīs, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Ķīnā, Indijā un citviet.

Uzzinot, ka objekta Ulbrokas ielā 48 būvniecībā, iespējams, tiek izmantots AS Primeteh patentētais izgudrojums, AS Primeteh vērsās tiesā ar lūgumu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli pirms prasības celšanas - aizliegumu diviem būvniecības uzņēmumiem sniegt pakalpojumus, kas ietver kompozītbetona grīdas vai bezšuvju grīdas ieklāšanu, tostarp minētajā objektā.

Ja turpināsies līdzšinējās digitālo maksājumu attīstības tendences, ar laiku skaidra nauda var kļūt par diezgan marginālu maksāšanas metodi, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" sacīja Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta.

Viņš sacīja, ka īpaši kopš pandēmijas sākuma novērots, ka cilvēki Eiropā skaidro naudu izmanto aizvien retāk. Tāpat ārkārtīgi populāra kļūst e-komercija, kur tirdzniecība notiek ar digitāliem maksājumiem.

Paneta vienlaikus atzina, ka, ieviešot digitālo eiro, ir jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi - jānodrošina, lai tas ir vienkāršs un ērti izmantojams maksājumu veids 20 dažādās valstīs. Jāvienojas par likumdošanas aspektiem, kā savienot daudzās nacionālās maksājumu sistēmas.

Tāpat Paneta uzsvēra, ka būtisks ir drošības jautājums, skaidrojot, ka cilvēkiem vissvarīgākais ir privātums, cilvēki grib būt droši, ka viņu konfidenciālā informācija tiek pienācīgi aizsargāta.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Iezvanīšanās krāpniecība turpinās pastāvēt, un laiku pa laikam Latviju pāršalks kārtējais iezvanu vilnis, gaidot ienākumus no cilvēku neuzmanības.

Savukārt to, kuri zvana no ārzemēm un vēlas pārdot preces vai pakalpojumus, kļuvis vairāk, jo Latvijas komersantus ierobežo Datu aizsardzības regula.Ik gadu Latvijā sūdzas par zvaniem no nepazīstamiem ārzemju numuriem un kāds neuzmanības dēļ ir atzvanījis. Izrādās, ka zvans uz šo numuru maksā pamatīgu summu, piemēram, 10, 20 vai pat 50 eiro. Šogad iezvanu sērijas un tam sekojošā cilvēku sūrošanās par krāpniekiem sociālajos tīklos notika vasaras mēnešos.

«Konkrēto krāpniecības veidu sauc par vangiri (wangiri). Tas radies Japānā. Burtiskā tulkojumā tas arī nozīmē – viens iezvans. Pēc šīs iezvanīšanās signālu pārtrauc. Krāpnieku apkarotāju vidū tā jau ir klasika. Vangiri kā krāpšanas modelis pastāv jau gandrīz desmit gadus,» DB paskaidroja mobilā operatora Tele2 Drošības nodaļas vadītājs Ģirts Kaimiņš. Iezvans tiek veikts no kāda ārvalstu numura. Spriežot pēc cilvēku ierakstiem sociālajā tīklā Facebook, šovasar Latvijā zvanīja no dienvidu puslodes, no numuriem, kas reģistrēti Jaunzēlandē un citās valstīs. Iezvanus veic dators visā Latvijas mobilo numuru diapazonā.

Pašas ražo un rada tirdzniecības platformu citiem Latvijas ražotājiem. Tāds ir Ingrīdas Ceples un Diānas Rijnieces biznesa modelis, kas apvienots veikalā Micars

Pretēji cietiem Latvijas ražotāju veikaliņiem, kas mājvietu raduši Vecrīgā vai kādā no darbīgajām Rīgas centra ielām, mājīgais veikaliņš Micars iekārtots Rimi lielveikalā Dzirciema ielā, kur visapkārt ir dzīvojamās mājas. «Mūs jau sauc par Pārdaugavas džipsijiem, jo pēdējos gados esam pārvākušās vairākas reizes un veiksmi izmēģinājušas gan Spicē, gan Dammē, kā arī pirmsākumos kopā ar citiem ražotājiem saimniekojām veikalā Rīga Plaza. Tagad esam piezemējušās šajā vietā un ceram, ka uz palikšanu, jo sajūta te ir laba. Cilvēku plūsma arī līdz ar atpazīstamību kļūst aizvien lielāka,» stāsta Ingrīda.

Gan Ingrīdai, gan Diānai ir savs zīmols, kas sāka attīstīties gandrīz vienā laikā pirms aptuveni deviņiem gadiem. Ingrīda darina Peoonia somas, bet Diāna ir tamborēto bērnu cepuru Happu Ulula idejas autore un veidotāja. Pirms sava biznesa sākšanas abas strādājušas algotu darbu cita uzņēmuma paspārnē. Ingrīdai ir grāmatvedes un ekonomistes izglītība, bet Diāna ir mārketinga speciāliste. Zināšanas tagad lieti noder kopīgā biznesā. Abu enerģisko un dzīvespriecīgo sieviešu ceļš krustojās 2015. gada ziemā, kad kopā ar citiem mazajiem Latvijas ražotājiem izveidoja Ziemassvētku PopUp veikalu Rīga Plaza.

Sāku kā deviņdesmito gadu viduča pavārs-konditors – tā par sevi saka Valtera restorāna dibinātājs Valters Zirdziņš. Tajā laikā konditoreja likās skaistāka, dižāka, jo kulinārija vairāk asociējās ar padomju laika virtuvi. Lūzuma punkts bija ap 2000.gadu, kad es aizbraucu uz Vāciju, un man bija iespēja mācīties un strādāt tieši restorānā.

Pirms sava restorāna atvēršanas es dzīvoju un strādāju Valmierā, biju pavārs Dikļu pilī. Zinu, ka daudziem pavāriem ir sapnis par savu restorānu, un man bieži likās, ka es to nekad neizdarīšu. Vienmēr pietrūka kāds cilvēks, draugi, kas pamudina.

Domājot par savu restorānu, man bija blociņš ar pierakstiem. Tajā viena lappuse bija ar restorāna nosaukumiem, bija maziņi knifiņi, zīmēti trauki, dēlīši. Zināju, ka negribu lielu restorānu, kantainu, taisnstūra telpu. Telpām jābūt interesantām, mājīgām, ar māju sajūtu.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki savus sapņus nepiepilda, ir bažas – par kādu naudu es to izdarīšu? Daudzi saka – man jau tā nauda dzīvē neinteresē. Bet tomēr, lai uztaisītu restorānu, vajag kaut kādus līdzekļus. Pat ja tev ir māja, ir arī dakšas jānopērk, pannas un katli. Tas droši vien bija viens no iemesliem, kāpēc arī es kādu laiku to nedarīju, baidījos darīt vai nezināju, kā to izdarīt.

Lego® Serious Play® metode dod iespēju ar rotaļīguma elementiem runāt par nopietniem biznesa jautājumiem

Pasaulē ir dažādas metodes, ko var izmantot biznesa treniņiem un citiem mērķiem. Lego® Serious Play® ir viena no tādām. «Tā nav nekāda raķešu zinātne, nekas pilnīgi jauns – tās ir labi zināmas lietas citā «mērcē»,» teic Ieva Treija, Lego® Serious Play® trenere. Kad cilvēkiem noliek priekšā Lego® klucīšus, uzreiz sejā parādās smaids, viņi atceras, kā ar tiem spēlējās bērnībā vai ka ir tos gribējuši. Tas rada labus apstākļus, lai nepiespiestā atmosfērā parunātu par biznesa problēmām un uzņēmuma izaicinājumiem. «Reizēm darbiniekiem ir apnicis par to runāt, bet šādi apstākļi rada pozitīvu vidi sarunai,» saka I. Treija.

I. Treija saskārusies ar situācijām, kad cilvēki stāsta, ka viņi tāpat ikdienā izmanto konstruktorus. «Protams, tos var izmantot tāpat, bet šajā metodē ir vajadzīgs koordinators – cilvēks, kurš ir iemācījies procesu, lai tas būtu aizraujošs. Sākumā ir vienkārši uzdevumi, kas kļūst arvien sarežģītāki. Svarīgi, lai cilvēks, kurš vada šo procesu, nodrošinātu to, ka dalībniekiem visu laiku ir interesanti. Lai gan viss notiek brīvā atmosfērā, galarezultātā jābūt atrisinātam uzdevumam, par ko uzņēmums ir vienojies ar koordinatoru,» viņa skaidro. Grupā darbojas maksimums 12 dalībnieku, lai visiem būtu interesanti un katrs varētu iesaistīties. Sākumā visiem ir vienāds komplekts un pirmie uzdevumi nav tieši saistīti ar gala uzdevumu. Sākumā mērķis ir panākt, lai visi ir vienādās pozīcijās – gan tie, kuri bērnībā ir spēlējušies ar klucīšiem, gan tie, kuri to nav darījuši. «Cilvēki uztraucas, ka nav to bērnībā darījuši un nevarēs tik veikli sastiprināt. Tāpēc pirmie uzdevumi ir prasmju nostiprināšanai. Tālāk notiek pievēršanās galvenajam uzdevumam, un tad cilvēki var izmantot papildu klucīšus,» saka I. Treija.

Zīmola Twinkle Twinkle stāsts aizsācies pirms trīs gadiem ar pirmo radīto mugursomu bērniem. Šodien to papildina citi produkti.

Video skatāms raksta beigās!

«Pirmo somu uzšuvu savai krustmeitai, kurai tuvojās dzimšanas diena. Labi, ka tā bija pēc pusgada un lēnām varēju kaut ko taisīt. Savējiem vienmēr ir gribējies izveidot kaut ko tiešām īpašu. Kā jau visu mūsdienās, ieliku to Instagram, bija diezgan liela atsaucība. Domāju, kāpēc nepamēģināt turpināt, jo, ja nepamēģināšu, tad jau nekas nenotiks. Palēnām auga pieprasījums. Sākumā gan bija grūtāk, kamēr sasniegts brīdis, kad cilvēki zīmolu atpazīst. Visu laiku ir jārada kaut kas jauns, lai cilvēkiem patiktu,» zīmola pirmsākumos dalās liepājniece Zane Sitenkova. Biznesa sākšanai viņa ieguldījusi tikai personīgos līdzekļus. Investīciju apjoms nebija liels, jo nebija nepieciešamas milzīgas ražošanas iekārtas. «Bija jāiegādājas šujmašīnas, bet nav kā citos biznesos, ka nevari sākt darbību bez nekā. Šajā gadījumā varēja iepirkt audumus nelielos apjomos un pēc tam attīstīties. Principā 90% nopelnītā tiek investēti, iepirkti materiāli. Ja iztērētu to, kas nopelnīts, nekādu jaunumu vairs nebūtu,» pārdomās dalās Z. Sitenkova.

Pirmajā nedēļā kopš stāšanās Dailes teātra direktora amatā Juris Žagars teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas, ieviešot dažus jaunus amatus, bet citus - likvidējot.

Kā Žagars šorīt pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma", minētās izmaiņas pamatā skar teātra administrāciju. "Katrs nāk ar savu komandu, es arī nāku ar savu komandu. Es bez komandas neprotu strādāt," komentēja Žagars.

Viņš nolēmis teātrī ieviest finanšu direktora amatu, kura atbildības joma turpmāk iesniegsies arī pārdošanā un galvenā grāmatveža līdzšinējā kompetencē. "Tas nenozīmē, ka galvenās grāmatvedes vairs nebūs," piebilda Žagars.

Tāpat teātrī izveidots administratīvā direktora amats, kurā strādājošais cilvēks galvenokārt būs atbildīgs par administrācijas vadību.

Savukārt Literārās daļas vietā turpmāk darbošoties teātra dramaturgs. "Tā ir pozīcija, kas pasaules teātros angliski saucas "dramaticer", bet latviski tai īsti nav nosaukuma," skaidroja Žagars.

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Jaunajos Ugunsdrošības noteikumos iekļautā norma, kas aizliedz dabiskās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtas, izraisa krietnas domstarpības tās tulkošanā. Izrādās, paši ugunsdzēsēji nemaz nav vēlējušies panākt, ka vairākumā dzīvokļu un māju jāpārbūvē virtuves, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Runa ir par virtuves nosūcējiem virs gāzes plītīm. Padomju laikā un agrāk celtajās mājās ventilācijas kanālus virs plīts sedza neglīta taukaina restīte.

Šķiet gluži loģiski, ka, uzstādot nosūcēju, tā izejošā caurule tiek ievadīta virtuves sienā tuvākajā pieejamā caurumā. Taču, izrādās, tas nav pareizi, un problēma jānovērš, skaidro laikraksts.

Visvienkāršāko risinājumu piedāvājot paši ugunsdzēsēji. Viņiem derēs, ja virs vietas, kur nosūcēja caurule ieiet ventilācijas šahtā, tiks ierīkota vēl viena restīte ar pastāvīgu dabisko ventilāciju. Skaidrs, ka virtuves smakas sitīs atpakaļ, bet tā vēl mazākā bēda. Telpā nepieciešama arī gaisa pieplūde. Tātad sienā jābūt caurumam, bet, ja tādu vēlas taisīt oficiāli, jāsaņem Būvvaldes saskaņojums, jo notiek iejaukšanās fasādē.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Mercedes-Benz zīmols ir populārs visās tirgus nišās - universāļa, sedana, apvidus auto, un arī komercpasažieru pārvadājumos. Tomēr - kā labāk atrast pareizo šīs markas auto? Lietotu auto tirgotājs BRC Autocentrs sniedz ieskatu šajā jautājumā.

Mercedes-Benz automobiļus ražo kopš 1890. gada un uzņēmuma galvenā mītne atrodas Vācijas pilsētā Štutgartē. Kā vieni no pirmajiem šī auto ražotāji ieviesuši dažādas drošības un tehnoloģijas idejas, kuras šobrīd bieži sastopamos modernajos auto modeļos. Šobrīd Mercedes-Benz piedāvā pilnu auto klāstu - no maziem pilsētas auto līdz smagajiem auto, pie tam, zīmols ir pārstāvēts arī motosportā, kā, piemēram, F1, kur rūpnīcas komanda ir pēdējos gados viena no vadošajām.

Arī Latvijā Mercedes-Benz ir visnotaļ populārs auto gan jaunu šī zīmola iegādē no salona, gan lietotu auto tirdzniecībā sludinājumos, auto plačos un sertificētos lietotu auto tirgotājus. Arī BRC Autocentrā Mercedes-Benz automobiļi pieejami plašā klāstā, bet kā atrast sev piemērotāko no dažādajām klasēm?

Foto: Unsplash.com/xxkvc

Orientēties BMW “cross country” X sērijas modeļos var būt mulsinoši – X1, X2, X3, X4, X5, X6, kā arī X7 ir radniecīgi modeļi, tomēr tie ir dažādi krosoveri, kas atšķiras ne tikai pēc jaudas un ietilpības, bet arī pēc galvenā “uzdevuma”. Nepāra X modeļus BMW dēvē par “Sports Activity Vehicle” (SAV), kas būtībā ir BMW īpašais nosaukums sporta apvidus automašīnām. Savukārt pāra X modeļus BMW dēvē par “Sports Activity Coupe” (SAC) – tie ir sportiskāki, kā arī dārgāki par iepriekšējiem X nepāra modeļiem.

Lai palīdzētu Tev atrast piemērotāko BMW X sērijas modeli, šajā rakstā esam apkopojuši galvenās atšķirības starp BMW X1–X6 sērijas modeļiem. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kā atšķiras dažādo BMW X sērijas modeļu ietilpība, degvielas patēriņš, pieejamība un citi svarīgi aspekti!

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Lietuvā un Igaunijā ir Google, bet Latvijā – Swedbank.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pasaules vadošajā pētījumu uzņēmumu grupā Kantar. Emor pētnieks Aivars Voogs stāsta, ka ir tikai trīs zīmoli, kas ierindojas TOP 10 visā Baltijā – tie ir Google, Swedbank un Facebook.

Dažiem ir spēcīgas pozīcijas tikai divās valstīs – piemēram, Telia ir vienlīdz populārs Igaunijā un Lietuvā. Latvijā un Lietuvā skalas augšgalā ir arī Maxima, bet Igaunijā tā no pirmā desmitnieka noslīdējusi līdz 14.vietai. Igaunijā un Lietuvā ir populārs ir Gmail, bet Latvijā cilvēki vēl joprojām dod priekšroku Inbox.lv pasta serverim. Līdzīgi ir ar Youtube, kas Latvijā ir vien 11.vietā, bet abās pārējās Baltijas valstīs ierindojas desmitniekā.

Baltijā vislielākās valsts augstāko amatpersonu algas ir Igaunijā, kam seko Lietuva un Latvija; atalgojuma ziņā visā Eiropā amatpersonas sapnis tomēr ir ES institūcijas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad nedaudz ir augusi Saeimas deputātu alga, kas mēnesī ir apmēram 2291 eiro liela, un valsts augstākās amatpersonas ik pa laikam ar piesardzīgu retoriku norāda uz ministrijās nepieciešamo atalgojuma pieaugumu, kas ir zemāks nekā Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Tas ir saprotams, jo algu pacelšana pašiem sev nav populārs temats, kas vairotu vēlētāju simpātijas pret politiskajām partijām, jo daudzās nozarēs vēl aizvien atalgojuma līmenis ir ārkārtīgi zems. Tāpat būtisks ir jautājums par to, vai, paceļot algas amatpersonām, tiešām mazinātos iespējamie korupcijas riski valsts pārvaldē, jo, kā zināms, apetīte aug ēdot. Savukārt uzņēmēji vairākkārt ir norādījuši, ka biznesā cilvēki ar vajadzīgām iemaņām saņem daudz vairāk nekā valsts pārvaldē, tomēr kopumā sabiedrībā šāds temats nav populārs un negūst vairākuma atbalstu. Viens no veidiem, kas izskanējis saistībā ar ierēdņu algu palielināšanu, ir tāds, ka varētu tikt saglabāts esošais atalgojuma apmērs, bet samazināts valstī kopējais strādājošo skaits, tādējādi paceļot algas. Jāatgādina, ka pērn Saeima rosināja 800 eiro neto algas pielikumus ministriem, kas tika argumentēta ar nepieciešamību pēc daudzmaz atbilstoša atalgojuma attiecīgās nozares līderim, tomēr priekšlikums caurkrita, un pašlaik ir dzirdama vien murmināšana par principiālu nepieciešamību pēc korekcijas, bet ne par konkrētiem skaitļiem.

Lietuvas dokumentu elektroniskās parakstīšanās rīks "Dokobit" sāk darbu Latvijā.

Risinājuma mērķis ir vienkāršot uzņēmējiem dokumentu parakstīšanu, piemēram, darba līgumu vai līgumu ar biznesa partneri, stāsta "Dokobit" līdzdibinātājs Gints Balčūns (Gintas Balčiūnas).

Jau iepriekš "Dokobit" risinājumam bija lietotāji Latvijā, taču tie pārsvarā bija lieli uzņēmumi, kas darbojas visā Baltijā. "Iepriekš vienīgais e-parakstīšanās risinājums Latvijā bija "eParaksts", kas nav īpaši populārs. Viss mainījās līdz ar "Smart-ID" ienākšanu tirgū. Tagad daudzas kompānijas to izmanto un veido jaunus digitālos pakalpojumus. "Smart ID" Latvijā ir izdarījis ļoti labu darbu. Tas ir ļoti populārs un ir vienīgais tik plaši izmantotais e-identitātes rīks," apgalvo G. Balčūns. Līdz ar to aug uzņēmuma klientu un lietotāju skaits, turklāt tie parakstās arī starpvalstu līmenī. Tāpēc uzņēmums nolēma izveidot atsevišķu biroju Latvijā. "Dokobit" ir lokalizējis visu risinājuma saturu un atradis pārstāvniecības vadītāju. "Tagad esam visā Baltijā," tā G. Balčūns.

Slava šim kraupjainajam dīvainim nenācās viegli un prasīja miljonus un daudzus gadus

Tur nav daudz, kam patikt. Avokado nav kartupelis vai tomāts, pat ne cukurzirnis. Taču tā slava pārsniedz jebkura cita dārzeņa (kaut avokado tehniski ir auglis) slavu. Nemaz tik ļoti nebūtu pārspīlēts, ja mēs teiktu – visu dārzeņu kopā ņemtu. Tā gan nav bijis vienmēr, kaut šķiet, ka avokado apsēstībai nav gala un malas.

Krokodilbumbieris

Vai vēl atceries sava mūža pirmo avokado? Cilvēces pirmais avokado ēsts kaut kad pirms 10 tūkstošiem gadu. Nu, tās vismaz ir pirmās mums pieejamās liecības, un liecība šajā gadījumā bija avokado kauliņš kādā Meksikas alā. Ļoti, ļoti ilgus gadus tas tā arī palika tikai kā šim reģionam raksturīgs produkts, un, kā Scientific American atceras viens Peru izcelsmes žurnālists, avokado viņa dzimtenē tika ēsts ar visu un visur, un viņam tas galīgi, galīgi negaršoja.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

#Populārs Rīgas domes deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija.

Populārs Rīgas domes (RD) deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija, darba braucienos deputāti devušies uz Maskavu, Sankpēterburgu, Smoļensku un Kazaņu, apciemotas arī vairākas Eiropas valstis.

RD sabiedrisko attiecību nodaļā informē, ka 2017. gadā deputātu komandējumiem iztērēti nepilni 22 tūkstoši eiro, un visbiežāk darba braucienos ārpus valsts devies Rīgas mērs Nils Ušakovs. Pērn domes priekšsēdētājs darba vizītēs apmeklējis Stokholmu, Amsterdamu, Ķelni, Parīzi, Briseli, Minsku un Kazaņu, bet Berlīnē pabijis pat divreiz - lai apspriestu Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētu mēru un Eiropas Komisijas tiešā dialoga sanāksmes prioritātes, kā arī, lai tiktos ar Berlīnes pilsētas mēru Mihaelu Milleru.