Uz Čehiju jābrauc skaistās dabas un senās arhitektūras dēļ. Vērts nogaršot arī čehu tradicionālos ēdienus, kas nav sastopami nekur citur pasaulē, kā arī ļauties alus baudīšanas dzīrēm. Šo dzērienu čehi ceļ lielā godā.

Man ar Čehiju saistās siltas jūtas un atmiņas, jo šajā valstī esmu dzīvojis piecus gadus, kad savulaik tur studēju Augstākajā kara skolā Viškovā. Tolaik pieņēmu un iemīļoju šīs tautas kultūru, dzīves ritmu un tradicionālos ēdienus. Studiju gados iegūtos draugus kopā ar ģimeni nesen apciemoju atkal un Čehijā izbaudījām brīvdienas teju mēneša garumā. Šķita, ka Čehijas sajūtu būšu pa šiem gadiem aizmirsis, bet, nonākot tur, man pat aizmirsās, ka kopš studiju laika pagājuši jau desmit gadi.

Kad turp braukt?

Labākais laiks, lai Čehijā izbaudītu vasaru, ir jūlijā un augustā, kad dienā gaisa temperatūra ir ap 30 grādiem, bet naktīs tā pazeminās apmēram līdz 22 grādiem. Vasarās lielā karstuma dēļ čehi savu darba dienu pakārto īpašam ciklam – sāk darbu septiņos no rīta un beidz strādāt trijos dienā. Pēc tam ierasts doties pie ūdenstilpēm. Čehijā to nav daudz, tādēļ vietējie vasaras priekus bauda pilsētas atvērtajos peldbaseinos. Vakaros sākas nakts dzīve, kad izgaismotajā Prāgā ļaudis tiekas krodziņos un restorānos.

Ja ir vēlme sagaidīt pavasari ātrāk, nekā tas iestājas Latvijā, tad uz Čehiju var braukt jau Lieldienu brīvdienās. Šajā laikā tur jau sācies pavasaris. Savukārt ziemā pilsētas ir samērā pelēcīgas, sniegs galvenokārt ir kalnos. Čehijas kūrorta pilsētā Karlovi Vari (Karlovy Vary), kas atrodas tuvāk Vācijas robežai, ir izveidojušies dabīgie karstie baseini. Tos labāk apmeklēt vēlā rudenī vai agrā pavasarī, kad zem klajas debess esošajos baseinos var gremdēties patīkami siltā ūdenī.

Ko tur redzēt?

Ceļojumos man vislabāk patīk iepazīt konkrētās valsts dabu un arī Čehijā šajā ziņā ir ko redzēt. Pirmo uzmanību piesaistīja kalnainais reljefs. Tie gan nav Alpi, tomēr kalni ir skaisti. Mums, kas dzīvojam valstī, kur ir tikai pauguri, tie ir acij tīkami. Čehijā ir labi attīstīta pastaigu taku sistēma, ir ļoti daudz maršrutu ar dažādām grūtības pakāpēm. Iepazīt Čehijas dabu var doties gan kājām, gan ar velosipēdu. Tāpat iesaku izbraukt ar laivu pa kalnu upēm. Laivošanas bizness tur ir ļoti labi sakārtots. Iznomā laivu, sāc airēties un ik pa laikam ir pieturas, kur regulāri piebrauc autobuss, kas laivotājus aizved uz sākuma punktu.

Valsts dienvidos pie Brno atrodas Macohas aiza un Punkavas alu labirinti. Pazemē, kur galva gandrīz skar alas griestus, ar laiviņu notiek apmēram 200 m garš izbrauciens pa tuneļiem. Man šķiet, ka nekur citur Eiropā ko tādu nav iespējams redzēt. Jāņem vērā ja vairākas dienas lijis lietus, tad, iespējams, izbrauciens ar laivu pa alu nebūs atvērts apmeklētājiem.

Prāgā un arī daudzās citās Čehijas pilsētās jātur acis vaļā un jāskatās vēstures liecības, kas saglabājušās līdz mūsdienām, – pilis ar skaistiem dārziem, cietokšņi, citas senas ēkas, kas izceļas ar skaistu arhitektūru. Lielākā seno celtņu un tiltu koncentrācija ir Prāgā, līdz ar to tur drūzmējas lielākais tūristu skaits. No pūļiem nevar izvairīties un, iespējams, pat nevajag, jo Čehijā Prāga jāredz noteikti. Apskates objektu vidū ir senais Kārļa tilts, prezidenta pils ar goda sardzi un pasaulslavenais astronomiskais pulkstenis pie Rātsnama vecpilsētas laukuma. Ja es aizveru acis un iedomājos par Prāgu, man prātā ataust Ziemassvētku laiks – tirdziņi, svētku koncerti un ceptu kastaņu smarža. Šāda aina Prāgā Ziemassvētku laikā ir ierasta.

Visu rakstu Dabas takas, pilis, alas un alus lasiet 17. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra