«Naudas veselības veicināšanai Latvijā nekad nav bijis, jo tas nav seksīgi.»
Tā DB rīkotajā Uzņēmēju klubā sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs, paužot ciešu apņemšanos ar slimībām saistīto situāciju Latvijā mainīt. Pēc viņa domām līdz šim pārāk maz ir ieguldīts iedzīvotāju uzskatu un attieksmes maiņā pret savu veselību: «Ministriem veselības veicināšanas joma nav tik interesanta, jo nedod uzreiz skaidri redzamu rezultātu. Jāņem arī vērā, ka viena veselības ministra «dzīves ilgums» Latvijā ir vidēji deviņi mēneši. Taču kāpēc gan mēs nevaram būt ne tikai zaļākā, bet veselākā valsts Eiropā, jo ar slimu tautu nekāda ekonomikas izrāviena nebūs,» uzsver veselības ministrs. Viņaprāt, veselība nozīmē dzīvi labklājībā, ne tikai stāvokli bez slimībām: «Senajā Ķīnā ārstiem algu maksāja tikai tik ilgi, kamēr pacienti bija veseli. Latvijā mums ir vēlme panākt, lai ikviens iedzīvotājs reizi gadā veiktu veselības profilaktisko pārbaudi, kas ir bez maksas.» Uz jautājumu, kā risināt situāciju, ka šobrīd ir ļoti problemātiski sagaidīt it kā pienākošos rindu uz bezmaksas vizīti pie ārsta, G. Belēvičs atbild, ka šobrīd notiek sarunas ar ģimenes ārstiem. Ja pašlaik viņi naudu saņem pēc pacientu skaita neatkarīgi no tā, vai pacients pie ārsta aiziet vai neaiziet, un labāk esot, ka neaiziet, tad turpmāk, lai pārbaudītu visus cilvēkus, ir būtiski jāpalielina ģimenes ārstu prakšu skaits. Ir arī jānosaka, ka vienā praksē var būt ne vairāk kā 1200 cilvēku, lai gan šobrīd tās ir pat vairākas reizes lielākas. Diskusijās ar ģimenes ārstiem tiek piedāvāti argumenti, ka, samazinot pacientu skaitu un sākot nodarboties arī ar veselajiem, ir iespējas nopelnīt vairāk. Tāpat tiek risināti jautājumi, lai ģimenes ārsti varētu savu praksi pārdot pēctecim.
G. Belēvičs norāda, ka arī bagātajās valstīs, kur slimokase apmaksā visus ārstēšanās izdevumus, sabiedrība tomēr nav pietiekami vesela, jo cieš no tādām tā sauktajām civilizācijas slimībām kā diabēts u.c. «Galvenā ir attieksmes maiņa pret savu veselību, ka tās ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Lai panāktu šo attieksmes maiņu, mēs nevis sodīsim par netikumiem, bet gan atalgosim par veselību. Piemēram, Austrālijā, nepotējot bērnus, nav iespējams saņemt pabalstus. Vācijā neņem skolā nevakcinētus bērnus. Tas ir ceļš, pa kuru ejot var mainīt cilvēku ieradumus. Arī sāls obligāta pievienošana visiem ēdieniem ir tikai ieradums,» klāsta ministrs. Tāpēc viņš vēlas ieviest akcīzes nodokli visiem pārmēru sāļajiem, saldajiem un sliktos taukus jeb transtaukskābes saturošajiem ēdieniem.
Plašāk lasiet rakstā Nevis sodīt par netikumiem, bet atalgot par veselību otrdienas, 29. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!