Rīdzinieki Zane un Reinis Maskavi saskata skaistumu tajā, ko citi uzskata par vecu un nevajadzīgu.

Viņi kokmateriāliem, kuri nokalpojuši savu laiku kā izejmateriāli ēku konstrukcijās, dod trešo iespēju un pārvērš tos Honey Furniture dizaina priekšmetos un mēbelēs.

Mīlestība pret seniem kokmateriāliem sākusies ar lēmumu iegādāties koka māju Bauskas pusē. Abi vēlējušies sākt ar rokām radīt lietas, jo iepriekš strādāja reklāmas nozarē, kurā, pēc viņu domām, svarīgs ir ātrums, bet rezultāts – gaistošs. «Izdegām, jo strādājām kaislīgi, ar visu sirdi, bet vienā mirklī visa bija par daudz. Nopirkām 1860. gadā celtu māju un nedēļas nogalēs braucām, lai sevi «izliktu», – rakām zemi, iztīrījām veco ābeļdārzu, gribējās plosīties. Tur bija jāiegulda liels darbs, bet tas mums deva iedvesmu,» stāsta R. Maskavs.

Mūsdienās ir divi ceļi, kā ilgstoši noturēt biznesu - saglabājot nelielu nišas uzņēmumu, iet dziļumā vai nemitīgi augt un paplašināties, pieaicinot komandā spēcīgus profesionāļus, atzīmē Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja.

Manai personībai vairāk atbilst otrais variants, atklāj Z.Ozola, piebilstot, ka uzņēmēju uzdevums ir nemitīgi rosināt pārmaiņas, inovācijas un jauninājumus. Lai to panāktu, ir svarīgi nestāvēt uz vietas un nebaidīties izaicināt sevi, kā arī meklēt jaunus risinājumus un modernas pieejas, domā Patnis dibinātāja, uzsverot, ka uzņēmējiem jādomā par izaugsmi, nepazaudējot fokusu.

Izslēgta no skolas

Es nāku no ārstu ģimenes, tāpēc bērnībā vēlējos kļūt par ārsti, atminas Z.Ozola. “Atceros, ka sapņoju būt kā mana mamma. Viņa bija zinātniece un vadīja Mikrobioloģijas katedru Medicīnas institūtā (šobrīd - Rīgas Stradiņa universitāte), pēc tam ilgstoši bija arī Latvijas Universitātes (LU) profesore, un viņas lekcijas ir klausījušies vairums Latvijas ārstu. Mans tētis savukārt bija neiroķirurgs Stradiņa slimnīcā. Bērnībā es bieži viesojos pie viena vai otra no vecākiem darbā, kur varēju iepazīt ārsta profesiju no dažādām pusēm un izjust specifisko vidi. Tomēr dzīve izvērtās tā, ka es izvēlējos pedagoģiju. Biju aktīvs bērns, ar izteiktām līdera dotībām, un deviņu gadu vecumā pat tiku izslēgta no skolas par pretī runāšanu, kas ļoti ietekmēja mani un iedragāja līdera ambīcijas,” stāsta Z.Ozola.