AS "Swedbank" bijušais valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis kļuvis par “Medicīnas centrs ARS” (ARS) 15% kapitāldaļu līdzīpašnieku, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. Jau pērn vasarā Rubenis pievienojās “ARS” vadības komandai. Darījuma summa netiek atklāta.

“Pēdējos gados esam izauguši un pamatīgi attīstījušies, tāpēc nākas domāt par vadības komandas jaudām. Mūsu plāni ir lieli un cēli – gribam ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt savas līderības pozīcijas. Šim uzdevumam mums nepieciešams piesaistīt ne vien labākos medicīnas speciālistus, bet arī pastiprināt uzņēmuma vadības kompetences”, saka ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

“Esmu ļoti priecīgs par iespēju tuvināties medicīnas nozarei un saistīt savu likteni ar ARS, jo šeit tiešām jūtama jomas attīstība un mājo īsta medicīna. Turklāt bez visiem labi zināmās ARS poliklīnikas Rīgā, Skolas ielā, pagājušajā gadā atklājām ARS Kodolmedicīnas centru; līdz ar to paplašinot un nodrošinot pieeju ļoti augsti attīstītai diagnostikai onkoloģijā un kardioloģijā. Citējot Māri Andersonu, tagad līdz ar to varam atrast mazos vēzīšus jau no diviem milimetriem. Esam finiša taisnē, lai atvērtu augsta apkalpošanas līmeņa privāto slimnīcu bijušās Sarkanā krusta slimnīcas telpās Jāņa Asara ielā. Tiek plānotas divas ļoti modernas operāciju zāles, kur strādās Latvijas labākie ķirurgi uroloģijā, ginekoloģijā, krūšu ķirurģijā, ortopēdijā, proktoloģijā un arī citās specialitātēs. Jūtu, ka šī ir joma, kuras galvenais mērķis ir rūpēties par kvalitatīvu iespēju ārstēšanā paplašināšanu un nodrošināšanu, un tajā esmu atradis jaunu mājvietu savai sirdij un dvēselei”, saka Reinis Rubenis

Medicīnas sabiedrība ARS ar ALTUM un Swedbank finansējumu uzsāk diagnostikas centra otro attīstības kārtu, kuras ietvaros tiks veikta ēkas pārbūve un izveidotas divas jaunas nodaļas - ambulatorā un ķirurģijas.

ARS diagnostikas centra paplašināšanas projektā Swedbank ieguldīs 5,7 milj. eiro, savukārt ALTUM aizdevuma veidā ieguldīs 2,3 milj. eiro. Kopējās projekta izmaksas ir gandrīz 9.5 miljoni eiro.

Projekta ietvaros diagnostikas centram J. Asara ielā tiks iegādāts arī jauns un moderns medicīnas aprīkojums.

“Diagnostikas centra kapacitāte esošajās telpās ir sasniegusi maksimumu, kamēr pieprasījums pēc medicīniskām konsultācijām, diagnostikas un stacionāriem pakalpojumiem turpina pieaugt. Pēdējo gadu laikā esam investējuši diagnostikas pakalpojumu attīstībā, lai nodrošinātu pacientiem augstākās kvalitātes veselības aprūpi, tomēr operācijām nācies izmantot citu institūciju pakalpojumus. Tāpēc mūsu nākamā investīciju plāna mērķis ir paplašināt esošo diagnostikas centru ar 10 jauniem procedūru un konsultāciju kabinetiem un divām operāciju zālēm, kas mums ļaus nodrošināt pilnu medicīnisko pakalpojumu klāstu,” stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" ("ARS") pagājušajā gadā strādāja ar 19,637 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18,1% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 41,9% - līdz 1,238 miljoniem eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads kompānijai bija veiksmīgs, jo sniegto medicīnas pakalpojumu apmērs pieauga.

Pērn kompānijas apgrozījumā 4,819 miljonus eiro veidoja Nacionālā veselības dienesta apmaksātie pakalpojumi, savukārt maksas pakalpojumi veikti 14,818 miljonu eiro vērtībā. Tostarp "ARS" Diagnostikas centra ieņēmumi pagājušajā gadā veidoja 5,387 miljonus eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn "ARS" galveno uzmanību veltīja tirgus izpētei, jaunu un jau esošo klientu piesaistīšanai, kā arī jaunu tehnoloģiju, medicīniskā un saimnieciskā inventāra iegādei, izmantojot līzinga kompāniju un kredītiestāžu pakalpojumus.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka informācijas tehnoloģijās (IT) pagājušajā gadā kompānija ieguldījusi 24 274 eiro, kamēr medicīniskajās iekārtās investēti 579 502 eiro. Pagājušajā gadā turpināti slimnīcas J.Asara ielā otrās kārtas būvniecības darbi, kam pērn saņemts līdzfinansējums 5,86 miljonu eiro apmērā. Būvdarbus plānots pabeigt 2023.gada beigās.

Medicīnas pakalpojumu sniedzējs SIA «Medicīnas sabiedrība ARS» 2017.gadā strādājis ar neto apgrozījumu 12,104 miljonu eiro apmērā, kas bija par 10,9% jeb 1,194 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem pērn bijusi 453 tūkstoši eiro, kas bija 10 reizes vairāk nekā 2016.gadā.

«2017. finanšu gads sabiedrībai ir bijis veiksmīgs, jo sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms ir pieaudzis,» sacīts SIA «Medicīnas sabiedrība ARS» gada pārskatā. Uzņēmuma sniegtie maksas pakalpojumi veidoja ieņēmumus 9,843 miljonu eiro apmērā no neto apgrozījuma, kamēr Nacionālā veselības dienesta apmaksātie pakalpojumi (ieskaitot pacienta iemaksas) veidoja ieņēmumus 2,261 miljona eiro apmērā.

Pagājušajā gadā ārstniecības iestāde galveno uzmanību veltīja tirgus izpētei jaunu un jau esošo klientu piesaistīšanai, jaunu tehnoloģiju, medicīniskā un saimnieciskā inventāra iegādei. Kopā 2017.gadā IT tehnoloģijās uzņēmums ieguldījis 66 tūkstošus eiro, bet medicīniskajās iekārtās investēti 612 tūkstoši eiro.

Medicīnas centrs “Nucleo” sadarbībā ar “ARS Kodolmedicīnas klīniku” ir izveidojuši Baltijā unikālu medicīnas centru, kas nodrošinās kodolmedicīnā balstītus diagnostikas pakalpojumus, kā arī ražos un eksportēs radioaktīvos farmaceitiskos produktus.

Centra izveidē investēti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro.

“Rīgā atklātais kodolmedicīnas centrs ir unikāls Baltijas reģionā. Jau vasaras izskaņā centrā tiks nodrošināta diagnostikai nepieciešamā radioaktīva preparāta ražošana mūsu rīcībā esošajā ciklotronā, savukārt jau patreiz ir iespēja veikt onkoloģisko pacientu izmeklēšanu ar pozitronu emisijas tomogrāfiju un datortomogrāfiju. Vienlīdz būtiski ir tas, ka centrs nodrošinās praktisku un mūsdienīgu apmācību procesu jaunajiem speciālistiem medicīnas un diagnostikas jomās, farmācijā un ķīmijā, kā arī medicīnas inženierijā un fizikā,” norāda SIA “Nucleo” medicīnas centra valdes locekle Dace Rātfeldere.

SIA “Arbor Medical Korporācija”, sadarbojoties ar vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm un izmantojot mākslīgo intelektu, radījusi trīs jaunas programmas medicīnas vajadzībām un izskata iespējas šos produktus arī eksportēt, pastāstīja uzņēmuma vadītāja Dace Ratfeldere.

“Mākslīgais intelekts šobrīd ļoti palīdz medicīnisko iekārtu ražotājiem jaunas programmatūras izstrādē. Lai to veiksmīgi īstenotu, vajadzīga pēc iespējas apjomīgāka datu bāze, tāpēc izstrādes ierasti veic lielas kompānijas, bet tagad šādi piemēri ir arī Latvijā,” pastāstīja D. Ratfeldere.

“Svarīgi, ka datu izmantošanā jāņem vērā jaunās digitalizācijas vadlīnijas un personas datu aizsardzības prasības. Tāpat medicīnas programmatūras un iekārtu ražotājiem precīzi jāzina, kur un kā to produkcija tiek izmantota.”

Mākslīgais intelekts radioloģijā, endoskopijā, sonogrāfijā

“Arbor Medical Korporācija” lepojas, ka tās paspārnē izstrādātas trīs medicīnas programmatūras: viena to tām ir radioloģijas informācijas sistēma AI-RIS, kas radīta sadarbībā ar Latvijas vadošo medicīnas iestāžu radiologiem. AI-RIS nodrošina procesu vadību, darbību automatizāciju, veicamajiem uzdevumiem pielāgota darba vide katram procesa dalībniekam, integrāciju ar radioloģijas iekārtām, datu analīzi un sistematizācija, katalogus un elastīgus pārvaldības un analīzes risinājumus.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Veselības ministres Ilzes Viņķeles 25. marta rīkojums licis daļēji ierobežot veselības aprūpes pakalpojumus gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs.

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests lēš, ka ārkārtas situācijas dēļ stacionārie pakalpojumi netiks nodrošināti 9% apmērā, bet ambulatorie – līdz pat 72% apjomā no iepriekš plānotā.

Finansiālā izteiksmē mēnesī nesniegtie pakalpojumi varētu veidot vairāk nekā 14 miljonus eiro. Maksas pakalpojumu aplēses un prognozes nav veiktas.

Tā, piemēram, līdzšinējo medicīniskās palīdzības sniegšanu pārtraucis privātais traumatoloģijas – ortopēdijas, mugurkaula specializācijas un reimatoloģijas centrs "Orto klīnika". Tās valdes loceklis, traumatologs un ortopēds Andrejs Peredistijs žurnālam "Dienas Bizness" teic, ka aptuveni 60% klīnikas pacientu ir akūti un tādi, kuriem ir hroniskas saslimšanas, un šos pacientus klīnika nevar atstāt novārtā, tāpēc šobrīd konsultācijas notiek tiešsaistē.

Svarīga ir nevis īpašuma forma, bet pakalpojuma kvalitāte un efektivitāte

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā par privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju vietu un lomu veselības aprūpē uzsvēra diskusijas dalībnieki: veselības ministre Anda Čakša, RSU profesors Ģirts Briģis, Latvijas veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, SIA ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons un SIA Deloite Latvija partneris Igors Rodins.

Es gribētu sākt diskusiju ar lūgumu profesoram Briģim raksturot veselības aprūpes pakalpojumu tirgu, ar ko tas atšķiras no citiem pakalpojumiem un vai arī šajā tirgū darbojas princips – jo lielāka konkurence, jo labāk pacientiem?

Lai kādu lēmumu Lattelecom un LMT akcionāri arī nepieņemtu, svarīgi ir nodefinēt tālāko abu kompāniju stratēģiju, jo šobrīd abi uzņēmi atrodas nenoteiktā hibrīdstāvoklī

To DB rīkotajā diskusijā atzina tās dalībnieki – Roberts Andersons, Telia Company vecākais viceprezidents, Vladimirs Loginovs, Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs, Māris Vainovskis, Eversheds Sutherland vecākais partneris, Raimonds Kulbergs, Funderful dibinātājs, Mikus Janvars, Porta Finance partneris, un Evija Miezīte, KPMG Baltics Konsultāciju nodaļas direktore.

Sabiedrībā attiecībā uz Lattelecom un LMT apvienošanu izskan bažas, ka tādējādi tiks izveidots Latvijas mērogiem liels uzņēmums, samazinoties konkurencei un pieaugot pakalpojumu cenām. Vai šīs bažas ir pamatotas?

R. Kulbergs: Pilnīgi noteikti.

Trešdien, 5.aprīlī Rīgā, Jāņa Asara ielā 3 tika atklāta Baltijas Radioloģijas akadēmija, ko izveidojusi ARS Diagnostikas klīnika sadarbībā ar Toshiba MedicaL.

Jaunā Baltijas Radioloģijas akadēmija izveidota, apvienojot Latvijas ārstu zināšanas un modernāko diagnostikas metožu iespējas, tiecoties Latvijā ieviest arvien progresīvākas medicīnas tehnoloģijas.

Pasākuma laikā klātesošie tika iepazīstināti arī ar Austrumeiropā līdz šim vienīgo 320 slāņu datortomogrāfu Toshiba Aquilion One. Šī ierīce piedāvā vēl nebijušas iespējas diagnostikā un ārstēšanā, kā arī būs viens no jaunizveidotās akadēmijas stūrakmeņiem.

Sertificēts gastroenterologs Sabri Abdelmasī par savu īsto vietu pasaules kartē jau vairāk nekā 25 gadus uzskata Latviju un piepilda sen lolotu sapni – Piņķos atver privātklīniku Good Life Clinic

Finansiāli viņam palīdz brālis Rabī Abdelmasī, kurš ir iemīlējies Latvijā, īpaši tās dabā, jau no paša pirmā acu skatiena. Klīnikas oficiālā atklāšana notiek 17. maijā, un tā vēlas saviem klientiem piedāvāt Latvijas veselības aprūpē ko pilnīgi jaunu – konsultācijas pie ārvalstu speciālistiem attālinātā veidā. Šobrīd tiek pētīti šī pakalpojuma likumdošanas aspekti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc nolēmāt atvērt klīniku Latvijā? Kāpēc tieši Piņķos?

Rabī Abdelmasī. Kad tiek lemts par jebkāda biznesa izveidošanu, svarīgi ir vairāki faktori. Pirmkārt, konkrētās valsts politiskā un ekonomiskā stabilitāte, iespējamie riska faktori, kā arī investīciju un biznesa vide kopumā. Otrkārt, ārkārtīgi būtiska ir valsts izveidotā sistēma, mūsuprāt, Latvijā uzsākt savu biznesu var relatīvi ātri – dibināt kompāniju Latvijā ir salīdzinoši vienkāršāk nekā, piemēram, mūsu dzimtenē Libānā vai Apvienotajos Arābu Emirātos, kur esmu strādājis. Tieši tas piesaista investorus doties uz Latviju un uzsākt savu biznesu. Turklāt Latvijai ir vairākas priekšrocības. Es to redzu kā Baltijas valstu galvaspilsētu, kas nenoliedzami ir saistošs faktors, ja izvērtējam biznesa iespējas. Kāpēc tieši Piņķos? Mēs veicām padziļinātu izpēti par šo reģionu – apkārtnē nav līdzīgu medicīnisko pakalpojumu sniedzēju. Jutām, ka varētu būt pieprasījums no šajā apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem. Vieta ir ļoti skaista, turklāt viegli sasniedzama gan ar auto, gan sabiedrisko transportu. Pie klīnikas ir bezmaksas stāvvietas.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektora amatā trešdien, 28. jūnijā, tika ievēlēts gleznotājs un līdzšinējais LMA prorektors prof. Kristaps Zariņš. Par jauno rektoru nobalsoja 45 no 80 LMA Satversmes sapulces dalībniekiem.

LMA vadības un attīstības programmā 2017.-2022. gadam profesors norādījis, ka LMA attīstība būs saistīta ar vēsturisko pētniecību un to, ka LMA kopš dibināšanas ir sevī iemiesojusi nacionālo mākslas skolu, kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības un kultūras pārstāvības simboliem. LMA ir jāturpina attīstīt studiju process, kura centrā ir studējošais. Jaunais rektors arī min, ka studiju procesa uzlabošanā un pilnveidošanā ir vitāli svarīga student un Studentu padomes līdzdalība.

Kristaps Zariņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 1994. gada ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā; kopš 2007. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē. Kristapa Zariņa darbi atrodas publiskās kolekcijās - Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (Rīga, Latvija), Latvijas Mākslinieku savienība (Rīga, Latvija), Mākslas Fonds (Maskava, Krievija), Krievijas kultūras ministrijas kolekcija (Maskava, Krievija), Krievijas Mākslas akadēmijas kolekcija (Maskava, Krievija), medicīnas sabiedrība ARS mākslas kolekcija (Rīga, Latvija), Swedbank mūsdienu mākslas kolekcija (Rīga, Latvija).

Dažādu nozaru Latvijas izcelsmes uzņēmumu vadītāji izveidojuši Biznesa ilgtspējas padomi, lai apmainītos zināšanām, padziļinātu izpratni par ilgtspēju un kopīgi veidotu ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Atsaucoties Swedbank aicinājumam, Biznesa ilgtspējas padomē apvienojušies tādi Latvijas uzņēmumi kā Latvijas Finieris, Latvijas Dzelzceļš, LMT, Medicīnas sabiedrība ARS, Madara Cosmetics, Valmiermuiža, Dobeles dzirnavnieks, Latvijas graudaudzētāju kooperatīvs VAKS un kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums Laflora.

Biznesa ilgtspējas padomes dalībniekus vieno atbalsts globālajiem 2050. gada klimatneitralitātes centieniem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vēlme veicināt ilgtspējīga biznesa kultūras veidošanu Latvijā.

"Lai arī pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir notikusi nepieredzēti strauja ekonomiskā izaugsme, tā nav bijusi līdzsvarota. Dabas resursi, kas bija nepieciešami šīs izaugsmes nodrošināšanai, ir izsmelti. Sociālās problēmas ir samilzušas, jo labklājība sadalīta nevienlīdzīgi. Tāpēc mūsu visu kopīgs uzdevums tuvākā desmitgades laikā būs radīt jaunu ekonomiku, kas pilnā mērā rēķinās ar dabas nozīmi, kā arī investē dabas kapitāla uzturēšanā un atjaunošanā, lai mūsu ekonomiskā darbība arī būtu ilgtspējīga," uzņemot padomes dalībniekus pirmajā tikšanās reizē teica Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Daudznozaru uzņēmuma Reaton durvju ražotnē Rīgā sākta ugunsizturīgo koka durvju metāla kārbā ražošana. Produkta izstrādē ieguldīti ap 50 tūkstošiem eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums norāda, ka ir vienīgais Baltijā, kas piedāvā Eiropas standartiem atbilstošas ugunsizturīgas durvis, un, papildinot vairāk nekā 200 durvju modeļu klāstu ar šo produkciju, tas ļaus durvju ražotnei kāpināt eksportu vairāk nekā uz pusi.

Ugunsizturīgo durvju izstrādes tehnoloģiskais process bija garš un sarežģīts, atklāj Reaton Durvju ražošanas departamenta direktors Artūrs Ozoliņš : «Sākotnēji uzņēmumā radīts inovatīvs produkts ne tikai Latvijas kontekstā, bet visā reģionā – koka durvis metāla kārbā, kuru priekšrocība salīdzinājumā ar durvīm koka kārbā ir nesalīdzināmi lielāka izturība pret, piemēram, mitruma ietekmi vai mehāniskiem bojājumiem, kas rodas lielas noslodzes sabiedriskos objektos: slimnīcās, skolās, biroja ēkās, sporta zālēs, ražošanas telpās, viesnīcās u.c. Šādas durvis ir viegli kopt un atjaunot, veicot tikai kosmētiskus defektu novēršanas pasākumus. Metāla kārba nodrošina arī nesalīdzināmi labākas higiēnas prasības, kas ir svarīgas, piemēram, medicīnas iestādēs vai profesionālās virtuvēs».

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Drīzumā Rīgas centrā, Baznīcas ielā durvis vērs «Dr.Tereško tējas» pirmā drogērija «Pļavas aptieka».

Tajā tiks tirgoti ārsta fitoterapeita Artūra Tereško pēc augu farmakoloģijas un austrumu medicīnas pamatprincipiem sagatavotie augu maisījumi un uztura bagātinātāji.

Drogērijas piedāvājumā būs vairāk nekā simts ārstniecības augi, no kuriem var izveidot maisījumu, kas paredzēts katram individuāli, ņemot vērā konkrētos cilvēka veselības traucējumus.

«Esmu ļoti gandarīts un priecīgs, ka meita Ilze ar vīru Māri nonākuši pie idejas par augu drogu aptiekas atvēršanu, jo tāds nepiepildīts sapnis vienmēr ir bijis arī man. Ilze Ģērmane ir ārste un kopš bērnības, vācot augus, tos žāvējot, gatavojot, ir līdz smalkākajām niansēm iepazinusi tēju gatavošanas mākslu, tāpēc esmu drošs par meitas un znota vadītā veikala sekmīgu darbošanos,» saka z/s Doktus vadītājs un «Dr.Tereško tējas» zīmola izveidotājs A. Tereško.

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) saņēmis deviņas jaunas MAN TGS 33.420 6x4 ceļa tīrīšanas tehnikas, informē uzņēmumā.

«Kravas automobiļi ir multifunkcionāli - trīspusēji pašizgāzēji ar 13 kubikmetru lielu kravas kastes tilpumu, un tie tiks izmantoti dažādu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai, lai nodrošinātu satiksmes drošību un autoceļu caurbraucamību. Ziemas sezonā šiem kravas automobiļiem uzstāda ziemas aprīkojumu – priekšējo lāpstu, sānu lāpstu sniega tīrīšanai un sāls-smilts kaisītāju autoceļa seguma apstrādei ar pretslīdes materiāliem. Savukārt vasarā tos izmanto bedru remonta darbos un dažādu kravu pārvadāšanai. Jaunos kravas automobiļus jau pielieto LAU Rēzeknes, Liepājas, Alūksnes, Jelgavas, Talsu, Valmieras un Rīgas struktūrvienībās,» skaidro LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Latvijas uzņēmēju interese par Ķīnu aug, eksperti iesaka izmēģināt spēkus mazākās – otrā un trešā līmeņa – pilsētās

«No Latvijas puses interese par Ķīnas tirgu vienmēr ir bijusi augsta, tā īpaši pastiprinājusies pēc Krievijas sankcijām pret ES ražotājiem. Latvijas uzņēmējiem pamatā ir vispārīgas zināšanas par Ķīnu – kopumā esam informēti, ka tirgus ir liels, ka Ķīna ļoti daudz ko ražo. Pastāv vairāki stereotipi, piemēram, «Ķīnā viss ir lēts» vai arī «Ķīnā ir iespējams pārdot jebko par jebkuru cenu, ja tikai tas satur bioloģisko marķējumu». No savas pieredzes varu teikt, ka tā nemaz nav,» stāsta Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā trešdien, 18. oktobrī Rīgā uz AB dambja tika atklāts valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts, kas ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus, informē Rīgas domē.

Monumentālais Latvijas karoga masts tapis kā veltījums valsts simtgadei no biedrības Latvijas karogs. Turpmāk masta apsaimniekošanas un uzturēšanas darbus nodrošinās Rīgas pašvaldība.

«Biedrības Latvijas karogs vārdā vēlos izteikt milzīgu atzinību un cieņu visiem projekta īstenošanā iesaistītajiem – iedzīvotājiem, kuri ar savu aktivitāti un aizrautību pierādīja, ka šī ideja ir svarīga mums visiem, mecenātiem, bez kuriem monumentāla Latvijas karoga masta izbūve Rīgā nebūtu bijusi iespējama un Rīgas domei par pretimnākšanu un vēlmi sadarboties šajā nozīmīgajā projektā,» teica biedrības Latvijas karogs valdes priekšsēdētājs Rihards Kols.

Latvijas karogs ir ilgtermiņa projekts, kurā līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā ir iecerēts izvietot monumentālus valsts karogus gan Rīgā, gan Latvijas novados. Monumentālie Latvijas karogi jau ir izbūvēti Ogrē, Smiltenē, Valkā un Limbažos. To uzstādīšana vēl tiek plānota Siguldā, Alūksnē, Liepājā un Valmierā. Novados karoga mastu izbūve tiek realizēta gan par ziedotāju, gan pašvaldību līdzekļiem. Rīgā projekts ir realizēts par privātiem ziedojumiem.

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

Daudznozaru uzņēmuma Reaton durvju ražotnē Rīgā sākta ugunsizturīgo koka durvju metāla kārbā ražošana.

Tas ļaus durvju ražotnei kāpināt eksportu vairāk nekā uz pusi.

Kopumā šī produkta izstrādē ieguldīti ap 50 tūkstošiem eiro, informē Reaton Durvju ražošanas departamenta direktors Artūrs Ozoliņš.

Nepieciešamību Reaton sākt ražot arī ugunsizturīgās durvis veicinājuši daži lieli projektu iepirkumi, piemēram, Stradiņa slimnīcas projekts un ARS klīnikas izveide, kas apliecinājusi, ka ir liels pieprasījums pēc šādām durvīm un to nevar nodrošināt neviens no Baltijas ražotājiem, vien tikai daži Rietumeiropas ražotāji, kuru produkcija ir dārga.

Šis bijis tehnoloģiski sarežģītākais projekts uzņēmuma vēsturē.

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas dienās, piedāvājot dizaina mēbeles un interjera priekšmetus ar stāstu.

«Tirdzniecībā biju jau strādājusi, jo man ir savs grāmatvedību apkalpojošais uzņēmums. Un, kad sākotnējie Likvy LV īpašnieki, atgādājot preci uz Latviju, meklēja grāmatvedi, mēs sapazināmies. Aizbraucot uz preču glabāšanas vietu, biju pārsteigta, ka tik milzīga noliktava bija pārpildīta ar dažādām mēbelēm. Ticēju tam, ka precei ir potenciāls. Sākotnēji bija paredzēts, ka tā tiks izpārdota un ar to arī viss beigsies, taču cilvēkiem iepatikās prece un noliktavas darbības princips. Tā Likvy LV Latvijā ir kopš 2017. gada augusta,» stāsta Egita Tuče, Likvy LV valdes locekle. Taču tikai tagad uzņēmumam ir izveidojusies komanda, apgrozījums strauji pieaug un parādās arvien vairāk jaunu klientu.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Nosaukti valstī augstākā nozares apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva 2018 - Pamatakmens saņēmēji, informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Būvindustrijas lielo balvu «Pamatakmeni» kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» saņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Būvkonstrukciju katedras asociētais profesors «emeritus» Guntis Andersons, pensionēts inženieris Uldis Krūskops, SIA «Norma - S» valdes loceklis Andrejs Loze, SIA «Markvarta ģeotehniskais birojs» ģeotehniskās izpētes un ģeotehniskās uzraudzības būvniecībā galvenais ģeotehniķis Valdis Markvarts, pensionēts arhitekts Teodors Nigulis un AS «Yaico», «Aeroc» un «Bauroc» valdes un padomes priekšsēdētājs Igaunijā un Latvijā Jāzeps Paplavskis.

Savukārt būvindustrijas lielo balvu «Pamatakmeni» un gada laureātu titulus kategorijā «Gada inženieris/arhitekts» saņēma: «Gada jaunais inženieris» - AS «UPB» būvinženieris Matīss Sakne, «Gada jaunais arhitekts» -«Mailītis Arhitekti» arhitektu biroja arhitekts, uzņēmuma vadītājs, dibinātājs Austris Mailītis, «Gada inženieris»- LLU Arhitektūras un būvniecības katedras vieslektors, SIA «Vimbas MF» valdes loceklis Mārtiņš Fībigs, «Gada inženieris» - AS «UPB» stikloto risinājumu projektēšanas inženieris Guntars Roga, «Gada inženiere» - SIA «Rere būve» projektu vadītāja Natālija Peņugalova, «Gada būvuzraugs» - SIA «CMB» valdes loceklis, sertificēts ēku un inženiertīklu būvuzraugs Māris Briška.

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.