Gulbenietis Gatis Rožlapa strādā latviešu uzņēmumā Kotdivuārā, remontējot tehniku, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Zelta drudža pārņemti, pirms vairākiem gadiem uz Āfriku, Kotdivuāru un Ganu, devās laimes meklētāji no visas pasaules, tostarp arī latvieši. Kā veicās, kā neveicās, bet kādu laiku viņi tur šādi darbojās. Taču drīz vien turp aizvestā tehnika sāka lūzt, bet starp vietējiem nav tādu speciālistu, kas to varētu salabot. Tā latviešiem dzima ideja, ka viņi var piedāvāt tehnikas remonta un apkopes pakalpojumus, kas ir izrādījies daudz ienesīgāks bizness nekā zelta rakšanas process, stāsta medijs. Šovasar strādāt uz Kotdivuāras pilsētu Abidžanu bija devies arī gulbenietis Gatis Rožlapa, kurš jau vairāk nekā 20 gadus strādā par automehāniķi.

«Piedāvājumu doties strādāt uz Kotdivuāru saņēmu jau pirms diviem gadiem, šogad jūlijā beidzot pieņēmu lēmumu doties turp. Puiši, kas izteica šo piedāvājumu, tur dzīvo un strādā jau vairākus gadus, un uzņēmumā strādā tiešām tikai latviešu puiši, vienīgi sekretāres ir divas vietējās melnādainās sievietes. Mēs nodarbojamies ar dīzeļinžektoru iesmidzinātāju remontu dažādai smagajai tehnikai – ekskavatoriem, smagajām automašīnām, arī industriālajai tehnikai, kas darbojas ostā,» stāsta G.Rožlapa. «Degvielas kvalitāte tur ir ļoti zema, tāpēc viss arī diezgan ātri sabojājas. Aizbraucot uz turieni, es sajutos kā tāds opis, jo tur strādāja jauni latviešu puiši - 25 līdz 30 gadus veci. Sākumā es uz viņiem raudzījos tā mazliet skeptiski, bet, kad sapratu, cik viņi ir spējīgi, atskārtu, ka es šajā jomā zinu vēl ļoti maz. Tie visi ir puiši no dažādām Latvijas pilsētām, bet visi beiguši tehniskās koledžas, augstskolas, gudri puiši, kas grib nopelnīt naudu un tiešām reāli arī var izdarīt to specifisko darbu.»

«Turpat līdzās ir civilizētā pasaule, un turpat līdzās paveras pavisam cits skats – nabadzīgāko rajoni. Ja neņemtu vērā takšus, tehnika pie viņiem ir krietni labāka nekā pie mums, mašīnas ir  jaunākas un labākas. Kopumā var teikt, ka tā ir bagāta zeme, taču tiem, kas tur negrib neko darīt, diemžēl tur arī nekā nav. Tiesa, nav jau gan arī par ko satraukties – ārā ir plus 50 pa dienu, plus 30 pa nakti, malka nav jāgādā, silto ūdeni viņi uzkarsē rezervuāros, augļi krīt no kokiem. Tiesa, noziedzība un korupcija tur arī diemžēl zeļ un plaukst,» stāsta latvietis.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dzirkstele.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra