Festivālu Jaunais vilnis neuzskata par tiešas peļņas avotu; uzņēmēji pesimistiski, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šī gada jūlijā Dzintaru koncertzālē. Tajā pašā laikā organizatori lūguši rezervēt laiku pasākumu norisei Dzintaru koncertzālē nākamajā gadā. Jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu.

«Jauno vilni nekad neesam uzskatījuši kā peļņas avotu pašvaldības uzņēmumam Dzintaru koncertzāle. Pašvaldība nosedz zāles izmaksas vairākiem festivāliem, tai skaitā Jaunajam vilnim, Summertime. Jauno vilni vairāk uztveram kā pasākumu, kurā kūrotpilsētā satiekas rietumi un austrumi. To nevar izmērīt dažos desmitos tūkstošu eiro,» uzsver Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš atzīst, ka festivāla nozīme vairāk ir reklāmā, ko pašvaldība nevar nopirkt, kā arī naudā, ko nopelna pilsētas viesnīcas, restorāni un citi uzņēmumi.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) liedzis Latvijā ieceļot trīs plaši pazīstamiem Krievijas dziedātājiem - Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Allai Perfilovai, kura pazīstama ar skatuves vārdu Valērija, informēja Ārlietu ministrijā. Kobzons Latvijas «melnajā sarakstā» nonācis jau otro reizi.

Gazmanovs, kurš ir biežs viesis Latvijā, un kura tuvinieki dzīvo Rīgā un Jūrmalā, jau iepriekš ir nonācis Ārlietu ministrijas redzeslokā. Mūziķis Krievijas konstitūcijas divdesmitgades svinībās dziesmā Ražots Padomju Savienībā aizrautīgi slavinājis padomju impēriju. «Ukraina un Krima, Baltkrievija un Moldova - tā ir mana valsts. Sahalīna, Kamčatka, Urālu kalni - tā ir mana valsts, Krasnodaras novads, Sibīrija un Pievolga, Kazahstāna un Kaukāzs un Baltija arī,» - šādi «savas valsts» ģeogrāfiju Gazmanovs izklāstījis dziesmā, kuras piedziedājumā skan vārdi «Esmu dzimis Padomju Savienībā, ražots es esmu PSRS». Tolaik arī Lietuvas Seima deputāts bijušais Ārlietu ministrs Audroņs Ažubalis aicinājis neļaut Gazmanovam iebraukt valstī.

Nekustamo īpašumu attīstītājs GALIO Group kopā ar būvkompāniju Merks, SEB Global Services un arhitektu biroju SIA Vilnis Mičulis iemūrēja simbolisku laika kapsulu jaunā un ilgtspējīgā biznesa centra Gustavs tapšanas būvlaukumā.

Plānots, ka 1100 SEB Global Services darbinieki pārcelsies uz biznesa centru Gustavs jau 2023. gada sākumā.

Biznesa centrs Gustavs ir pirmais „GALIO Group” projekts Rīgā, un pirmā ēka būs SEB grupas biznesa pakalpojumu centram Rīgā īpaši pielāgots birojs. Biznesa centra Gustavs kompleksu veidos trīs ilgtspējīgas ēkas ar galvenajām zonām, piemēram, atpūtas un pasākumu telpām, lai nodrošinātu komfortu gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem.

Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā 

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā,...

Projekts atrodas uzņēmējdarbības kvartālā – VEF teritorijā – Gustava Zemgala gatvē 73 –, kas ir pieejama gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu, savienojot pilsētas centrālo daļu un citus nozīmīgus Rīgas rajonus.

"VEF apkārtne ir viena no tām teritorijām Rīgā, kas attīstās visprogresīvāk, un mēs esam priecīgi būt par daļu no tās, attīstot pavisam jaunas biznesa telpas Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Ēkām ir jākalpo cilvēkiem, jāsargā vide un jārada harmoniska pilsēta – tas ir GALIO Group darbības pamats un vēstījums, ko nododam nākamajām paaudzēm. Vienlaikus mums šis ir īpašs brīdis, jo biznesa centrs GUSTAVS ir GALIO Group debijas projekts Latvijā. Pielietojot zināšanas no īstenotiem biroju kompleksu projektiem Lietuvā, mūsu mērķis ir nodrošināt izcilas un ilgtspējīgas biznesa telpas lieliskām komandām Rīgā," saka Kaspars Beitiņš, GALIO Development valdes loceklis Latvijā.

"Ar kapsulas iemūrēšanu ir sācies biznesa centra “GUSTAVS” pirmās ēkas būvniecības sākums. Esam gandarīti papildināt Rīgas pilsētvidi ar mūsdienīgu un atbilstošu darba vidi jaunajiem profesionāļiem. Šis ir īpaši nozīmīgs projekts arī mums kā kompānijai, jo pirmo reizi būvēsim objektu atbilstoši augstākajām BREEAM Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā. Kapsulā ievietojām tradicionāli austu grāmatzīmi ar spēka, veiksmes un zinību simboliku, lai jaunā biznesa centra nākotne būtu panākumiem tīta," teic Andris Bišmeistars, SIA "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

"Jaunais birojs būs jaunas nodaļas sākums mūsu organizācijai Rīgā, pulcējot visus kolēģus zem viena jumta un pārejot uz jaunu sadarbības un koprades vidi. Mēs ticam, ka arī pēc pandēmijas birojam būs svarīga loma kā vietai, kur satikties un mācīties vienam no otra, kā arī dalīties mūsu uzņēmuma kultūrā. „GUSTAVS” vērtējam kā ilgtermiņa ieguldījumu, kas kļūs par spēcīgu pamatu „SEB Global Services” darbībai Rīgā turpmākajos gados. Mūsu mērķis ir ar mūsu darbinieku un partneru palīdzību izveidot vienu no modernākajiem un iedvesmojošākajiem birojiem Rīgā," papildina Aļesja Kirčenko, SEB Global Services vadītājas vietniece Rīgā.

"Projektētais biroju ēku kvartāls būs būtisks pienesums Rīgai un Rīgas pilsētvidei kopumā. Projektā ir iekļauti vairāki, pēc būtības – pirmreizēji – risinājumi, kuri demonstrē īpaši augstu izpratni un atbildību pret pilsētvidi – ar to apzīmējot ne tikai pilsētas telpisko struktūru, bet t.sk. arī socioloģiskus parametrus. Mērogs, kādā projektēti tādi risinājumi kā bezauto virszeme, izmantotais "shared street" princips, arhitektoniskie risinājumi ar koplietošanas zonām gan ārtelpā, gan iekštelpā, plašās un dažādās labiekārtojuma zonas visām sociālajām grupām, ir unikāls, tādēļ īpaša pateicība kvartāla attīstītājiem par šādu risinājumu akceptēšanu," komentē Fricis Vilnis, SIA “Vilnis Mičulis” arhitekts.

Biznesa centrs Gustavs projektēts kā sešstāvu biroju ēkas ar divlīmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, jumta terasēm, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektromobiļu uzlādes iespējām, velosipēdu novietni un ģērbtuvēm. Šobrīd projekts tiek izstrādāts atbilstoši BREEAM Excellent starptautiskajam ilgtspējīgu ēku standartam.

Nosaukums izvēlēts par godu otrajam Latvijas Valsts prezidentam (1927–1930) Gustavam Zemgalam. Šovasar Latvijā tika atzīmēta Latvijas otrā Valsts prezidenta 150. gadadiena.

Biznesa centra Gustavs arhitekti un projektu autori ir SIA Vilnis Mičulis. Būvuzraudzību nodrošina SIA Būvuzraugi LV.

Jūrmalas ēdināšanas iestādēm ziemas sezonā neklājas viegli, tomēr grilbārs Lighthouse no vasaras kafejnīcas ir izaudzis par restorānu, kas strādā visu gadu.

Uzņēmējs, grilbāra Lighthouse vadītājs Raitis Bērziņš uzskata, ka restorāniem vajag pašiem organizēt dažādas aktivitātes, nevis gaidīt, kad to darīs pašvaldība. Jau otro gadu pēc kārtas Ķemeru mežā tika organizēts grilbāra Lighthouse iniciēts pikniks, kas veicināja to, lai restorāni izbrauktu no savas ierastās vides un cilvēki brīvā dabā varētu nobaudīt dažādus ēdienus.

Jaunības kļūdas

R. Bērziņš ir studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, taču mācības pametis, kad bijis jāpieņem lēmums, ko darīt – studēt vai pievērsties uzņēmējdarbībai? Tagad viņš nožēlo, ka nav spējis apvienot darbu ar mācībām, un nākamajā gadā plāno atsākt studijas LLU. «Gribu pierādīt sev, ka varu pabeigt augstskolu, ka esmu pietiekami zinošs. Kas zin‘, varbūt arī papīrs kādreiz noderēs,» teic uzņēmējs. Jūrmalā un konkrēti Jomas ielā R. Bērziņš nonācis apstākļu sakritības rezultātā. «Mums piedāvāja šo vietu, jo iepriekšējā kafejnīca telpas atstāja tieši pirms sezonas. Tolaik bijām jauni un zaļi, entuziasma pilni puiši. Ja tagad būtu jāsāk no nulles, iespējams, darītu citādi,» pirmos soļus biznesā atceras R. Bērziņš. Galvenā kļūda, kas izdarīta pirms 13 gadiem, kad sākta uzņēmējdarbība, bijusi preču zīmes nepiereģistrēšana.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šā gada jūlijā Dzintaru koncertzālē, bet konkursa Jaunais Vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu, aģentūrai BNS ziņoja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

«Protams, žēl, ka divi ilggadējie pasākumi, kas tradicionāli norisinājās Jūrmalā vasarā, šeit vairs nenotiks, bet acīmredzot pasākumu rīkotājiem tas bija vienīgais risinājums laikā, kad Krievija atrodas ļoti sarežģītā sociālekonomiskajā un politiskajā situācijā. Domāju, visiem ir skaidrs, ka tas ir lielās politikas jautājums,» rīkotāju paziņojumu komentēja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Savukārt Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis norāda, ka tuvākā mēneša laikā Dzintaru koncertzāle pabeigs šī gada repertuāra izstrād. «Šis gads būs īpašs ar to, ka pavasara beigās tiks pabeigta mazās jeb slēgtās zāles rekonstrukcija un Dzintaru koncertzāle kultūras pasākumus piedāvās arī rudens un ziemas periodā,» sacīja Ķirsis.

Latvijas ekonomika pašlaik rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas, tādēļ svarīga ir sabiedrības vakcinēšanās, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Ja skatāmies uz pašreizējo brīdi, ir redzams, ka Latvijas ekonomika rāpjas no bedres ārā. Noskaņojums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pusē kopš aprīļa ir būtiski uzlabojies. Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros,” sacīja centrālās bankas vadītājs.

Savukārt nākotne ir ļoti atkarīga no Covid-19 izplatības. Cik liels un sāpīgs būs nākošais pandēmijas vilnis prognozēt gan ir ļoti grūti, tomēr, ja vīrusa izplatība būs plaša un tādēļ būs nepieciešami papildus ierobežojumi, tas ekonomiku pavilks uz leju. Turklāt ar Covid-19 saistīti riski saglabājas gan Latvijas ekonomikā, gan globāli.

Pamatīgu diskusiju vētru sacēlis Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis, kas aizvadītās nedēļas nogalē viesojās Latvijā. Kaut gan amatpersonas vizīte skaitījās privāts brauciens, ministrs sestdien sasauca negaidītu preses konferenci, kurā cita starpā paziņoja arī, ka starptautisko jauno izpildītāju konkursu Jaunais vilnis varētu pārcelt uz Krieviju, raksta laikraksts Diena.

Kā iespējamo iemeslu šādai rīcībai V. Medinskis minēja faktu, ka Latvijas Ārlietu ministrija melnajā sarakstā iekļāvusi trīs Krievijas estrādes māksliniekus. Ministrs uzsvēra, ka lēmums par Jaunā viļņa pārcelšanu jau esot tuvu, jo Krievijas mākslinieki šādas pļaukas necietīs.

Ja arī Krievijas valdības līmenī kaut kas par to tiek spriests, līdz Jūrmalas domei informācija nonākusi vēl nav. Domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) Dienai atklāj, ka ar konkursa organizētājiem ir noslēgts divu gadu sadarbības līgums, kas būs spēkā arī nākamgad. «Jūrmala vēl nav saņēmusi Jaunā viļņa atteikumu vai informāciju par organizatoru vēlmi lauzt sadarbības līgumu. Patiesībā ir noticis gluži pretējais - mēs esam saņēmuši oficiālu pieteikumu no organizatoriem konkrētu datumu rezervēšanai Dzintaru koncertzālē nākamajā vasarā,» stāsta G. Truksnis.

Pēc divpadsmit gadiem uz Jaunā viļņa šovasar Jūrmalas viesnīcām un restorāniem ir jāpārorientē savs bizness, fokusējoties uz pavisam citu mērķauditoriju. Jūrmala ir kļuvusi pieejamāka Latvijas iedzīvotājiem, kā arī Baltijas valstu un Skandināvijas tūristiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jomas iela, būdama galvenā Jūrmalas artērija, Krievijas tūristu skaita sarukumu izjūt visasāk. Vairāki restorāni ir aizvērušies, to viesnīcu numuriņi, kurās iepriekšējās vasarās apmetās Krievijas estrādes zvaigznes, šobrīd stāv tukši. Arī laika apstākļi nelutina nedz atpūtniekus, nedz pakalpojumu sniedzējus. Tālredzīgākie uzņēmēji jau savlaicīgi ir izstrādājuši un ieviesuši jaunas biznesa un mārketinga koncepcijas, citi gaužas par apgrozījuma samazināšanos un gremdējas nostaļģiskās atmiņās par izšķērdīgajiem festivāla Jaunais Vilnis dalībniekiem un viesiem.

Dzeramnaudas skopas

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Konkursa Jaunais vilnis zaudējumu kūrortpilsēta neizjūt; pašvaldība un uzņēmēji pārmetuši kažoku uz Baltiju un Skandināviju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš no Jūrmalas «skatuves» pazudis festivāls Jaunais vilnis, uzņēmēji nav krituši izmisumā, bizness turpinās. Kopumā var secināt, ka satraukumam nebija pamata, jo uzņēmēji strādājuši pie jaunu tirgu apgūšanas. «Šīs vasaras periodā mūsu viesnīcai noslogojums pat pieauga par aptuveni 10%, un varu teikt, ka aizvadīta laba sezona,» DB norāda Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāja Kristīne Štāla-Bula. Viņa skaidro, ka tūristu skaits no Krievijas samazinājies aptuveni par 30%, bet tajā pašā laikā tūrisma plūsma palielinājusies no ziemeļvalstu tirgiem – Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas.

Jūrmalas dome lēmusi piešķirt 150 tūkst. eiro SIA Paraton Entertainment festivāla Wizard Trophy rīkošanai

Paredzēts, ka festivālā, kas notiks Jūrmalā no 31. jūlija līdz 2. augustam, uzstāsies labākie iluzionisti no Lielbritānijas, ASV, Vācijas, Austrijas, Spānijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Beļģijas, Francijas, Izraēlas, Korejas, Japānas, Armēnijas un citām valstīm. Festivāla programma ietver arī ielu karnevālu dienas laikā un nakts ballītes. 2. augustā paredzēts noslēguma koncerts, kurā visi festivāla dalībnieki demonstrēs sava repertuāra jaunākos priekšnesumus. Vakara noslēgumā notiks svinīgā galvenās balvas – Wizard Trophy zelta kuba – pasniegšanas ceremonija, kuru pasniegs tādi nopelniem bagāti ilūzijas maģistri kā Uri Gellers, Čārlijs Frejs, Kevins Džeims, Valters Rolfo un citi.

Līdz ar Krievijas viesu plūsmas nobremzēšanos, situācija tūrisma un viesmīlības biznesā Jūrmalā ir mainījusies, taču tā nav dramatiska, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nekas neapstājas tāpēc vien, ka Jaunā viļņa te nav. Viļņi nāk un iet, nav šis vilnis, būs cits. Ir jāpārorientējas uz citiem tirgiem, vairāk jāstrādā, lai gan jau pāris pēdējos gadus aktivitāte nebija vērsta tikai uz Krieviju. Vienmēr esam strādājuši ar vairākiem reģioniem. Jau vēsturiski ir pierādījies, ka nedrīkst tikai uz vienu tirgu koncentrēties – tas var izrādīties ļoti sāpīgi. Turklāt Krievija vienmēr ir bijis ļoti nestabils tirgus,» DB saka Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāja Kristīne Štāla-Bula.

Pēc viņas teiktā, viesnīcas noslogojums šosezon nebūs sliktāks par pagājušo gadu. Piemēram, jūlijā, augustā tā jau ir par 70% aizpildīta, turklāt rezervācijas vēl turpinās. Atšķirība ir tajā, ka viesnīca piepildās lēnāk, rezervācijas nāk vienmērīgāk – iepriekš aģentūras uz festivāla Jaunais vilnis laiku ņēma numurus blokiem. Tagad tie vairs netiek rezervēti, bet tas nav saistīts tikai ar Jaunā viļņa neesamību, bet gan ar kopējo situāciju Krievijā. Šīs kaimiņvalsts tūristi tāpat turpina braukt uz Jūrmalu, vairāk ir pamanāmi skandināvi, arī viesu no Igaunijas viesnīcā netrūkst. Jautāta raksturot viesnīcas viesus, K. Štāla-Bula uzskaita: tie ir cilvēki ar vidējiem ienākumiem, atpūsties brauc ar visu ģimeni, apmetas vidēji uz nedēļu, daži pat uz divām, ir ekonomiskāki, tērē mazāk, seko līdzi tam, cik pakalpojums maksā.

Tieši pēdējos gados atkal aktuālas kļuvušas runas par mākslīgo intelektu, un šajā lauciņā ir arvien vairāk veiksmīgu piemēru, jo beidzot datoru veiktspēja pietuvojusies tam, lai sistēmas veiksmīgi apmācītu

Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmumam Tilde mākslīgā intelekta jomā ir labi panākumi, kas novērtēti arī pasaules līmenī. Uzņēmuma vadītājs Andrejs Vasiļjevs intervijā Dienas Biznesam atklāj, ka Latvijai ir visas iespējas izmantot mākslīgā intelekta vilni un lielo interesi pasaulē, lai radītu nākamā līmeņa inovācijas.

Cik mākslīgs ir mākslīgais intelekts?

Pilnīgi mākslīgs, taču cilvēka radīts. Ja man prasa, kas ir mākslīgais intelekts, varu iedalīt trīs virzienus. Viens ir spēja iegūt jaunas zināšanas, izdarīt secinājumus, veidot zināšanu modeļus un tos pielietot, balstoties uz datiem. Piemēram, tagad ir mākslīgā intelekta algoritms, kas spēj pēc fotogrāfijas pateikt, kas tajā ir attēlots. Analizējot lielu datu apjomu, šajā gadījumā attēlus, ko cilvēks ir aprakstījis, uz to bāzes tiek izveidoti jauni zināšanu modeļi, lai, saņemot jaunu attēlu, varētu pateikt, kas tur redzams. Tilde šo paņēmienu pielieto mašīntulkošanā – mēs veidojam mašīntulkošanas sistēmas, kas no cilvēku tulkojumiem iemācās, kā jātulko. Mākslīgā intelekta metodes ļauj to iemācīties daudz gudrāk, nekā ar vecajām metodēm. Ja ir daudz cilvēku tulkojumu, neironu tīkli, kas ir viens no dominējošiem veidiem mākslīgā intelekta tehnoloģijās, spēj izveidot gudrus tulkošanas modeļus, kas zina, kā jātulko teksts, un līdzinās savās spējās tam, ko var iztulkot cilvēks.

Nekustamā īpašumu attīstītājs “Galio Group” kopā ar sadarbības partneriem – būvkompāniju “Merks”, “SEB Global Services” biznesa pakalpojumu centru un arhitektu biroju “Vilnis Mičulis”, atzīmējuši spāru svētkus topošajam Gustavs Biznesa centram VEF teritorijā, Rīgā.

Plānots, ka biznesa centra būvniecība tiks pabeigta jau 2023. gada pavasarī.

Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā 

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā,...

Jaunais biznesa centrs ir pirmā ēka "Gustava biznesa centrs" projektā, kuru kopumā veidos trīs ilgtspējīgas ēkas.

Biznesa centra projekts paredz izveidot sešstāvu biroju ēku ar divu līmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, jumta terasēm, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektrisko automašīnu uzlādes iespējām, dušas telpām un ģērbtuvēm.

Ēka projektēta un tiek būvēta atbilstoši augstākajām BREEAM New Construction Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā un tajā izmitināsies SEB Grupas pakalpojumu centra darbinieki. Plānots, ka SEB Global Services nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetru platības, lai nodrošinātu vietu vairāk nekā 1000 darbiniekiem.

“Šobrīd esam izgājuši būvniecības finiša taisnē, lai jau nākamā gada sākumā dinamisko VEF apkaimi papildinātu jauns mūsdienīgs biznesa komplekss – Gustavs Biznesa centrs. Saskaņā ar projekta konceptu, lielu uzmanību pievēršam estētiskas, labiekārtotas un motivējošas publiskās telpas izveidei, kas būs piemērota kā intensīvam darbam, tā arī kultūras notikumiem un atpūtai,” ar redzējumu dalās Kaspars Beitiņš, “GALIO Development” valdes loceklis Latvijā.

“Visu mūsu vairāk nekā 1000 darbinieku vārdā varu sacīt, ka esam priecīgi par to, ka mūsu jaunās biroju ēkas būvniecība strauji virzās uz priekšu. Mēs ar nepacietību gaidām nākamo gadu, kad no trīs dažādām ēkām varēsim pārcelties uz Gustavu un kopā strādāt zem viena jumta. Jaunā ēka kļūs par platformu, kas ļaus turpināt mūsu organizācijas izaugsmi, vienlaikus veltot lielu uzmanību mūsu darbinieku labbūtībai,” stāsta Aļesja Kirčenko, “SEB Global Services” vadītājas vietniece Rīgā.

“Esam sasnieguši biznesa centra “Gustavs” augstāko punktu un varam aplūkot ēkas pilno apmēru. Patreiz aktīvi strādājam pie stiklotās virsgaismas izbūves darbiem, kā arī līdz oktobra beigām ir plānots pabeigt fasādes stiklojuma darbus, kas ļaus pilnībā noslēgt ēkas karkasu,” saka Andris Bišmeistars, SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors. Ēkas būvniecībā tiek izmantoti dabai draudzīgi materiāli un pievērsta īpaša uzmanība energoefektīviem risinājumiem, kā, piemēram, saules paneļu izvietošana uz biznesa centra jumta.

Gustavs Biznesa centra arhitekti un projektu autori ir SIA „Vilnis Mičulis”. Būvuzraudzību nodrošina SIA „Būvuzraugi LV”.

Nosaukums izvēlēts par godu otrajam Latvijas Valsts prezidentam (1927–1930) Gustavam Zemgalam. Šovasar Latvijā tika atzīmēta Latvijas otrā Valsts prezidenta 150. gadadiena.

Ar būvkompāniju Merks noslēgtā būvniecības līguma vērtība ir aptuveni 22 miljoni eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis).

“Galio Group” ir Lietuvā dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar ilgtspējīgu nekustamā īpašuma attīstību. Uzņēmumam Rīgā pieder vairāki zemes gabali – Brīvības ielā, Daugavgrīvas ielā un Gustava Zemgala gatvē.

Grozījumiem Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb ridesharing pakalpojumus, varētu būt nopietns lobijs, pieļāva Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

Viņš norādīja, ka attiecīgajam likumprojektam autori galvenokārt ir paši Uber un Taxify un nav korekta šāda likumprojekta virzība, pēc būtības apejot par nozari atbildīgo Satiksmes ministriju.

Tāpat viņš uzsvēra, ka LPPA neviens nepiedāvāja piedalīties likumprojekta izstrādē vai sniegt atzinumu. Asociācija ir skeptiska par piedāvāto regulējumu, skaidrojot, ka arī pašreizējā situācija ir pietiekama, lai varētu attīstīties Uber un Taxify.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka jaunais regulējums ir drauds sabiedriskajam transportam, jo nelegālie pārvadātāji varētu izmantot likuma izmaiņas, attiecinot jauno regulējumu uz sevi.

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Rīgas mēra amatu turpmāk ieņems partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) politiķis Vilnis Ķirsis.

Viņš šajā amatā ceturtdien ievēlēts ar 33 domes jaunās koalīcijas deputātu balsīm. Tikmēr pret viņa kandidatūru nobalsoja 17 deputāti.

Pēc ievēlēšanas amatā Ķirsis pateicās gan tiem, kuri viņu atbalstījuši, gan oponentiem par kritiku, jo tā ļaušot "noturēties pie zemes". Jaunais mērs deputātiem vieglas dienas nesolīja, taču aicināja ikvienu, kurš vēlas, pielikt savu roku, lai veicinātu Rīgas izaugsmi.

Ņemot vērā, ka dienas gaitā debatēs bieži tika runāts par laulībām aiz mīlestības vai aprēķina, Ķirsis atminējās savas mirušās mātes padomu, ka veiksmīgām laulībām pamatā ir savstarpēja cieņa un galvenais ir sarunāties.

"Mums var būt atšķirīgi viedokļi, taču cienīsim viens otru un sarunāsimies," aicināja Ķirsis.

Rīgā, Teikas rajonā atklāta SEB Global Services biznesa pakalpojumu centra Rīgā jaunā biroja ēka GUSTAVS, kurā zem viena jumta strādā aptuveni 1200 uzņēmuma darbinieku.

Jaunais biznesa centrs ir pirmā ēka "Gustava biznesa centrs" projektā, kuru kopumā veidos trīs ilgtspējīgas ēkas.

Jaunā biroja plašās un daudzfunkcionālās iespējas radītas ar uzsvaru uz darbinieku labbūtību. GUSTAVS ir aktivitātēs bāzēts birojs ar atvērtu plānojumu un daudzveidīgām darba vidēm. Tas nozīmē, ka darbinieki nav piesaistīti kādai konkrētai vietai, bet var izvēlēties veicamajam uzdevumam piemērotāko vidi. Piemēram, ja veicams darbs, kas prasa koncentrēšanos, pieejama klusā zona. Savukārt tikšanos ar kolēģiem visērtāk rīkot sadarbības zonā.

Jaunajā ēkā nav iekārtoti atsevišķi kabineti vadītājiem – tie ikdienā strādā kopā ar savām komandām.

Atklāts jaunizbūvētais veloceļš "Imanta - Daugavgrīva", informē Rīgas dome.

Veloceļa būvniecību uzsāka 2021.gada decembrī un noslēdzās šī gada septembrī. Ar kopējo garumu 12,1 km, "Imanta - Daugavgrīva" ir garākais nepārtrauktais veloceļš Rīgā.

Projekta ietvaros ir izbūvētas sabiedriskā transporta pieturvietas, ierīkotas atpūtas vietas, uzstādīt soliņi un velostatīvi. Katrā posmā visa veloceļa garumā ir uzstādīti stendi, kuros atzīmēts tā maršruts, atpūtas vietas un cita būtiska informācija par veloceļu.

"Savienojot sešas Rīgas apkaimes no Imantas līdz Daugavgrīvai, jaunais veloceļš no pilsētas burzmas ved uz pludmali, kas, manuprāt, ir viena no Rīgas unikālām iezīmēm - attālums no aktīvas pilsētas dzīves līdz atpūtai pie jūras arvien ir paveicams īsā laikā. Un tagad tas ir ērti izdarāms, braucot arī ar velosipēdu," veloceļa atklāšanā sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

«Izmaiņas tirdzniecības centru apmeklētāju iepirkšanās paradumos Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmē nav vērojamas. Iespējams, ir izmaiņas, izvēloties to vai citu ražotāju, kas skaidrojams ar aktīvajām sociālajām kampaņām ar mērķi veicināt vietējo ražotāju produkcijas izvēli. Tomēr tas neatspoguļojas apgrozījuma vai apmeklējuma rādītājos.

Šiem notikumiem nav strauja efekta uz pircēju paradumu maiņu,» laikrakstam Dienas Bizness norāda Linstow Center Management (Galactico tirdzniecības centru attīstītājs un apsaimniekotājs) tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. Jāatgādina, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iniciējusi kampaņu Pērc vietējo, lai veicinātu vietējā produkta noietu.

E. Majevskai piekrīt arī tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce. Ņemot vērā Spices atrašanās vietu pa ceļam uz lidostu un Jūrmalu, to pirkumu veikšanai izmanto arī ārvalstnieki. Kā norāda I. Lāce, arī NVS iedzīvotāju aktivitāti nav ietekmējušas ģeopolitiskās problēmas. Pienesumu apgrozījumam viņi sniedz vasarā, īpaši festivāla Jaunais vilnis laikā. Iespaidīgākās summas tax free pircēji tērējuši apģērbiem un sporta precēm, elektronikai un juvelierizstrādājumiem.

ASV akciju cenas ceturtdien nedaudz pieauga, bet Eiropas akciju cenas ievērojami kritās un naftas cena īslaicīgi pakāpās virs 100 ASV dolāriem par barelu pēc tam, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās par apmēram 4%, investoriem izpārdodot akcijas, savukārt zelts kā drošs investīciju patvērums padārdzinājās līdz vairāk nekā 1923 dolāriem par unci.

"Krievijas jaunais agresijas vilnis pret Ukrainu aptumšoja globālo ekonomiku, jo augstāka naftas cena draud saasināt inflācijas riskus," sacīja "Western Union Business Solutions" analītiķis Džo Manimbo.

"Krīzes gaisotne Austrumeiropā var pamudināt centrālās bankas atgriezties [ekonomikas] atbalsta režīmā, ja akciju cenas turpinās kristies."

Reaģējot uz Krievijas ofensīvu Ukrainā, "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 105 dolārus par barelu pirmoreiz kopš 2014.gada. Alumīnija un kviešu cenas pieauga līdz rekordaugstiem līmeņiem.

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

SIA deBusul Music līdz ar mūziķa Intara Busuļa popularitātes pieaugumu audzē arī apgrozījuma muskuļus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums deBusul Music 2009. gadā dibināts ar mērķi realizēt projektus, kas saistīti ar Intara Busuļa un kolektīva radošo darbību, kas sevī ietver mūzikas izdošanu, koncertu organizēšanu, korporatīvo pasākumu apkalpošanu. Tas ir spējis kāpināt apgrozījumu no 165 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 465 tūkst. eiro 2016. gadā; straujā izaugsme ļāvusi kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un SIA Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «2017. finanšu gadā sasniedzām 800 tūkst. eiro. apgrozījumu. 2017. gadā neko kardināli atšķirīgu nedarījām kā iepriekšējos gados. Tiesa, mēs tiešām ļoti daudz strādājam lieliskā komandā, mums ir arī daudz ilgtermiņa sadarbības partneru un atbalstītāju,» stāsta SIA deBusul Music valdes priekšsēdētāja Una Taal-Medvide.

Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus, un uzņēmums "Latvenergo" prognozē, ka tuvākajos mēnešos iespējami bankrotus, piektdien vēsta portāls "lsm.lv".

Arī "Latvenergo" vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā.

Kā norāda portāls, elektroenerģija biržas "Nordpool" Latvijas segmentā sadārdzinājusies rekordlielā apmērā - jau vairāk nekā trīskārt gada laikā, turklāt pieaugums turpinās un sadārdzināšanās skārusi ne tikai gala lietotājus.

Pirmais no tirgus pagājušajā nedēļā aizgāja uzņēmums "Senergo", kura akcionāri ir eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi, un kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem - valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt - līdz 7,2 miljoniem eiro. "Lsm.lv" atgādina, ka pirms nedēļas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" jau sākuši likvidācijas procesu.

Pastāv uzskats, ka pēc pandēmijas patērētāji ir noilgojušies pēc reālās dzīves pieredzes, tāpēc tas ir īstais laiks, lai izveidotu "uznirstošo" jeb pop-up veikalu.

Turklāt pašlaik visā pasaulē ir pieejamas brīvas telpas. Saskaņā ar Appear Here pētījumu ASV, Apvienotajā Karalistē un Francijā no 2020. gada jūnija līdz augustam pieejamās tirdzniecības platības palielinājušas par 125%. Un līdzīgas tendences ir novērojamas arī citās valstīs, tai skaitā Latvijā.

Daudzi klienti ir noguruši no lieliem tirdzniecības centriem, kur galvenā priekšrocība ir liels viena veida veikalu skaits, kas patērētājam var kļūt garlaicīgi. Tāpēc daudzi pazīstamu zīmolu uzņēmumi pārskata līdzšinējās stratēģijas.

Pirmie pop-up veikali Eiropā un ASV radās jau 2000. gadu sākumā, bet tikai tagad tie gūst lielāku popularitāti. Pilsētas centrā, autostāvvietās vai vienkārši ielas vidū spoguļa kuba vai pārvadājuma konteinera veidā parādās neparasta vieta, kurā atrodas un tiek pārdota vadošo kosmētikas, apģērbu vai apavu ražotāju zīmolu produkcija. Šāda veida pop-up veikals pirmo reizi parādījās ASV, kad Losandželosas veikals Vacant nolēma uz laiku atvērt papildu tirdzniecības vietu, lai ātri pārdotu nepieciešamo preču daudzumu. Pēc izpārdošanas, kas ilga vairākas stundas, veikals tika slēgts. Šī ideja vadībai iepatikās tik ļoti, ka tika nolemts ar Vacant produkciju ceļot pa visu valsti, atverot pop-up veikalus dažādās pilsētās. Pēc tam Prada, Stella Mccartney, Louis Vuitton, Chanel, Yves Saint Laurent, Red Bull un daudzi citi atvēra savus pop-up veikalus.