Intrigu vērpjamais ratiņš

Atpūta
2015. gada 17. jūnijs 09:40

Intrigas ir ne tikai meksikāņu seriālu sastāvdaļa, tās var iesēties un dzīt saknes arī darba kolektīvos; glābt no intrigām var tikai profesionāls vadītājs un korporatīvā kultūrā balstīta disciplīna, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Teju vai katrā darba vietā ir kāds, kuram tīk paklačoties un patenkot, kā rezultātā bieži vien rodas baumas, no kurām līdz intrigām ir tikai viens solis. Ja baumas ir informācijas apmaiņa neformālos uzņēmuma komunikācijas kanālos par tēmām, kas skar uzņēmuma darbību jebkurā tās aspektā, tad intrigas ir darbinieku apzināta vai neapzināta citu kolēģu aprunāšana, kurām ne vienmēr ir skaidri izprotami mērķi un iemesli. Vispopulārākie intrigantu mērķi ir konkurenta uz noteiktu amatu diskreditācija vai varas iegūšana.

Visvairāk bankās

Intrigas nav jēdziens, kas tiktu lietots akadēmiskajā literatūrā. Latvijas Organizāciju psihologu biedrības valdes priekšsēdētājs Reinis Lazda atzīst, ka darba vietā var identificēt vairākus komponentus – slēptus konfliktus, trūkumus starppersonu komunikācijā, mobingu un kontrproduktīvu uzvedību. Viņš uzskata, ka ar intrigām galvenokārt saistītas personas ar augstāku vēlmi izraisīt un iesaistīties konfliktos, personas ar vājām vai viduvējām starppersonu komunikācijas prasmēm, kā arī personas ar augstāku tieksmi pārkāpt likumu un ētikas normas. Jo nesakārtotāka vide, kurā nav skaidri noteikti spēles noteikumi un nav orientācijas uz darba rezultāta sasniegšanu, uz augstu tā kvalitāti, jo lielāka ir varbūtība, ka izpaudīsies darbinieku vājās puses. R. Lazda norāda, ka nozares, kurās pastāv lielāks intrigu rašanās risks, ir bankas vai citas finanšu sektora organizācijas, jo darbu tajās izvēlas uz karjeru orientēti cilvēki, īpaši, ja tajās nav rūpīgi pārdomāti un kontrolēti novērtēšanas kritēriji. Kā piemēru viņš min vidēja lieluma vietējās bankas, juridiskos birojus un valsts pārvaldes institūcijas – galvenokārt to neskaidro novērtēšanas kritēriju un hierarhiskās struktūras dēļ. «Galvenie iemesli, kāpēc kādā no uzņēmumiem ar dažādām konfliktsituācijām varētu sastapties vairāk, ir saistāma ar augstāku sasniegumu motivāciju un novērtēšanas kritērijiem, kas nav saistīti ar darba rezultātiem, bet drīzāk ir atkarīgi no attiecībām ar vadītāju,» uzskata speciālists. Tātad, no vienas puses, ir augstāka vēlme, aktivitāte, impulss, bet, no otras puses – neskaidrības un konfliktus veicinoša vide. Tur, kur abi šie faktori satiksies, risks būs visaugstākais.

Visu rakstu Intrigu vērpjamais ratiņš lasiet 17. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra