Līdz 2026. gadam no Atveseļošanas fonda investīcijām paredzēta veloinfrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā vairāk nekā 60 km garumā, informē Satiksmes ministrijā.

Šogad plānots uzsākt velosipēdu ceļa Centrs – Ziepniekkalns būvniecību 5,6 km garumā. Finansējuma lielāko daļu – 1,52 miljonus eiro paredzēts nodrošināt valsts aizdevuma veidā, savukārt atlikušo – no Rīgas pašvaldības.

Kopumā plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga– Carnikava, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava, Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.

“Tās ir ievērojamas investīcijas, kādas nekad iepriekš veloceļu izbūvei nav bijušas,” saka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns. “Diemžēl visvairāk mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju, velobraucēju, tagad arī ar skrejriteņiem – cieš ceļu satiksmes negadījumos apdzīvotās vietās. Pērn visvairāk ceļu satiksmes negadījumu ar velosipēdiem notikuši Rīgā (45%), kam seko Latvijas pārējās pilsētas (31%). Piemērota velotransporta infrastruktūra pilsētās ir izveidota fragmentāri, līdz ar to tiek izmantota šādai satiksmei neparedzēta un nedroša infrastruktūra – intensīvas satiksmes ielu nomales vai ietves, kur velosipēdam vai elektroskrejritenim nevajadzētu atrasties.”

Pēc ziemas pārtraukuma 21. aprīlī plānots atsākt būvdarbus uz Jūrmalas šosejas (A10) posmā no gājēju tilta pie Rīgas robežas līdz pieejām Jūrmalas caurlaižu punktam (13,41.-19,25. km), informē VAS "LatvijasValsts ceļi".

21. aprīlī divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils–Babīte) satiksmei tiks slēgta nobrauktuve no Rīgas apvedceļa virzienā uz Jūrmalu, bet trešdien 22. aprīlī satiksmei tiks slēgta arī nobrauktuve no Jūrmalas šosejas virzienā no Rīgas uz Babīti/Imantu. Līdz ar to Babītes iedzīvotāji izbraukšanai un iebraukšanai Babītē nevarēs izmantot Liepu aleju un Celtnieku ielu, būs jāizmanto Rožu iela.

Satiksmes organizācijai tiks izveidotas pa vienai apgriešanās vietai uz Jūrmalas šosejas pie Rīgas robežas un uz Rīgas apvedceļa pie Piņķiem.

Plānots, ka jūnijā uz Jūrmalas šosejas tiks slēgta viena brauktuve, satiksmi abos virzienos organizējot pa otru brauktuvi.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss, informē Rīgas dome.

Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa "Rīga - Babīte - Piņķi" izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Metu iesniegšanas termiņš ir 2024.gada 21.februāris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks skaidro: "Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā."

Babītē šodien sadedzis pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» autobuss.

Negadījums noticis ap plkst.14 uz autoceļa Babīte-Salaspils, pie pagrieziena uz Vārnukrogu. Kādu laiku uz autoceļa Babīte-Salaspils pilnībā bloķēta satiksme virzienā uz Jūrmalu, taču patlaban tā ir atjaunota, informēja Valsts policijā.

«Rīgas satiksmes» pārstāve Baiba Bartaševiča pastāstīja, ka īsi pēc plkst.14 13.maršruta autobusa šoferis pamanīja no autobusa motora nodalījuma sadūmojumu un ziņoja par to dispečerim, kurš izsauca ugunsdzēsējus.

Līdz glābēju ierašanās brīdim autobuss gandrīz pilnībā sadedzis. Cietušo negadījumā nav.

Negadījuma iemeslu uzņēmums izmeklēšot, taču patlaban nelaimes cēloņi nav zināmi. Konkrētais transportlīdzeklis bija ekspluatācijā aptuveni desmit gadus.

Rīgas dome velomaršrutu izveidei uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu plāno piesaistīt 21,2 miljonus eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem iesniegtā informācija liecina, ka Rīga plāno veidot veloinfrastruktūru virzienā Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava".

Kopējās projekta izmaksas ir 25,6 miljoni eiro, no tām Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējums ir 21,2 miljoni eiro, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 4,5 miljoni eiro.

Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions, Mārupes, Ādažu, Ķekavas un Ropažu novada pašvaldības.

Īstenojot projektu no galvaspilsētas uz Ulbroku tiks uzbūvēti aptuveni 5,4 kilometri veloceļa, uz Ķekavu - aptuveni 4,1 kilometrs, uz Piņķiem - 7,1 kilometrs.

Projektā no Rīgas pašvaldības puses tiks attīstīti tikai pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie posmi.

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Rīgas pašvaldība plāno aizņemties 25,6 miljonus eiro no Valsts kases veloinfrastruktūras izveidei virzienos Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka un Rīga-Ķekava, 21.septembrī lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Aizņēmuma atmaksas termiņš plānots līdz 20 gadiem, bet aizņēmuma pamatsummas atliktais maksājums - līdz trim gadiem.

Rīgā un Pierīgā top vienota veloceļu infrastruktūra 52 kilometru garumā, informē Satiksmes ministrijā (SM). 2023.gada rudenī sākas Atveseļošanas fonda finansētu projektu īstenošana vienota veloceļu maršrutu izveidei piecos prioritārajos koridoros Rīgā un Pierīgā.

Šobrīd SM kā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas īstenotāja saskaņo pašvaldību iesniegtos projektus, lai tās varētu slēgt līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un tuvākajā laikā sāktu projektu realizēšanu.

Veloceļu infrastruktūras attīstībai paredzēts Atveseļošanas fonda finansējums 34,5 miljonu eiro apmērā.

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai - Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums.

Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi - grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. - turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura izmaksas varētu būt apmēram 200 miljonus eiro, liecina valdībā zināšanai pieņemtais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par apvienoto tiltu pār Daugavu".

Atbilstoši dzelzceļa projektam "Rail Baltica" šajā vietā pār Daugavu plānots "Rail Baltica" pamattrases šķērsojums. SM uzsver, ka apvienotā tilta pār Daugavu būvniecība nodrošinās valsts Rīgas apvedceļa posma A4 Baltezers-Saulkalne pārbūvi un Rīgas apvedceļa posma A5 Salaspils-Babīte pilnvērtīgu savienojumu, kā arī sniegs pozitīvu pienesumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" multimodalitātei un dos ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei kopumā.

Ziņojumā skaidrots, ka tāpat izskatīta iespēja būvēt arī divus atsevišķus tiltus - vienu dzelzceļam un vienu autotransportam -, tomēr, ja tiktu būvēti divi atsevišķi tilti, to aptuvenās kopējās izmaksas būtu 240 miljonus eiro, no kurām aptuvenās dzelzceļa tilta izmaksas veidotu 110 miljonus eiro, bet autoceļa tilta izmaksas - 130 miljonus eiro. Veicot apvienotā tilta būvniecību, izmaksas veidotu aptuveni 199 milj. eiro, no kurām aptuvenās autoceļu daļas izmaksas sastādītu 89 milj. eiro. Apvienotā tilta būvniecības līdzfinansēšanai plānots piesaistīt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu.

Latvijā joprojām saglabājas pieprasījums pēc zemes iegādes privātmāju būvniecībai. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk kā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem, kas paredzēti apbūvei, no kuriem aptuveni puse Pierīgā, liecina Luminor bankas dati.

Saskaņā ar reģistrētajiem datiem pēdējo trīs gadu laikā visvairāk darījumi notikuši Mārupes un Ķekavas novados.

Neraugoties uz to, ka aizvadītajā gadā gan visā Latvijā, gan Pierīgā tika novērots darījumu skaita kritums, kā liecina dati, saglabājas pieprasījums pēc privātmāju apbūvei paredzētiem zemes gabaliem.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Pierīga un Rīgas teritorija, kur vienlaikus ir arī augstākās zemes cenas – Rīgas teritorijā zemi privātmājas būvniecībai var iegādāties vidēji par 80 000 eiro, kamēr Pierīgā - 50 000 eiro. Tajā pašā laikā Jūrmalas teritorijā zemes cena sasniedz vidēji 140 000 eiro. Pierīgas teritorijā starp populārākajām vietām ir Mārupe, Ķekava, Babīte un Salaspils. Savukārt plašākais piedāvājums zemes gabalu iegādei šobrīd ir Babītē, kam seko Mārupe, Ķekava un Garkalne.

Šogad VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) uzsākusi darbu pie četriem jauniem valsts ceļu attīstības projektiem. Savukārt Ķekavas apvedceļa projekts, par kura realizāciju pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa šovasar parakstīts līgums, tuvojas būvdarbu stadijai.

"Jau šī gada beigās plānots uzsākt būvdarbus topošā Ķekavas apvedceļa trasē. Vienlaikus LVC strādā pie vēl četriem tikpat nozīmīgiem projektiem, kuri iezīmē ambiciozās valsts ceļu tīkla infrastruktūras attīstības vīzijas iedzīvināšanu. Patlaban projektiem tiek izstrādāti minimālie būvprojekti un veikti ietekmes uz vidi novērtējumi (IVN). Ja paralēli projektēšanai un novērtējumiem savlaicīgi tiks rasts finansējums būvdarbiem, tad, sākot ar 2025.gadu, Pierīgā būs jārēķinās ar vērienīgiem ceļu būvdarbiem dažu gadu garumā," saka LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Ir uzsākta būvprojekta minimālā sastāvā un IVN izstrāde Rīgas apvedceļa (A4) (Baltezers-Saulkalne) pārbūvei par ātrgaitas autoceļu. Plānots, ka apvedceļa pārbūve tiks uzsākta 2025.gadā.

Šodien notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme par Rīgas apvedceļa A5 Salaspils-Babīte pārbūvi par ātrgaitas autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi".

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks plkst.17 attālināti tiešsaistes videokonferencē.

Ar Vides pārraudzības valsts biroja 2020.gada 12.decembra lēmumu ir piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) posma no 11,6. kilometra (Ķekavas apvedceļš) līdz 38,2 kilometram (A10) pārbūvei par ātrgaitas autoceļu.

Projektā esošo divjoslu Rīgas apvedceļu (A5) plānots pārbūvēt par ātrgaitas autoceļu ar divām brauktuvēm jeb četrām braukšanas joslām. Tiek izskatītas divas pārbūves alternatīvas, kuras atšķiras detaļās, jo pārbūvējamā ceļa pamattrase nemainīsies.

Daļu esošo pieslēgumu autoceļam A5 plānots likvidēt. Krustojumi ar šķērsojošajiem autoceļiem plānoti kā divlīmeņu ceļu mezgli, un tiks pilnībā novērsti vienlīmeņa pieslēgumi ar kreisajiem pagriezieniem.

Otrdienas vakarā Babītē izcēlies plašs ugunsgrēks kādā ražotnē, aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

VUGD informē, ka plkst.20.11 ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Sila ielu Babītē, Mārupes novadā, kur dega divstāvu ražošanas ēkas korpuss. Ugunsdzēsējiem no liesmām izdevās nosargāt daļu no ēkas. Notikuma vietā dega divstāvu ražošanas ēkas korpuss 800 kvadrātmetru un blakus esošā produkcija 200 kvadrātmetru platībā.

Ēkā atradās koki, kas degot radīja augstu temperatūru. Dzēšanas koordinēšanai notikuma vietā tika izveidots operatīvais štābs, kurā darbojās iesaistīto dienestu, pašvaldības iestāžu un objekta pārstāvji.

Dzēšanas darbos piedalījās 28 ugunsdzēsēji ar sešām autocisternām, divām autokāpnēm un konteinervedēju liela apjoma ūdens pievešanai.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7,9-25 kilometros) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Topošā apvedceļa trasē norit zemes darbi, materiālu pievešana un citi sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Ķekavas apvedceļa, tai skaitā pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās-privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Mārupes novada Babītes pagastā sākts pārbūvēt Rīgas apvedceļu (A5) posmā no Rīgas robežas līdz pārvadam pār Jūrmalas šoseju (A10), informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

2,6 kilometru garajā posmā pārbūvēs abas brauktuves.

Pašlaik notiek sagatavošanās darbi, un posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 un 70 kilometri stundā. Sākoties būvdarbiem, satiksmi abos virzienos organizēs pa vienu brauktuvi.

Pārbūves ietvaros paredzēts abās brauktuvēs mainīt ceļa segas konstrukciju un ieklāt asfaltbetonu trijās kārtās. Pārbūvētās ceļa segas kalpošanas laiks būs 20 gadu. Tāpat atjaunos pārvadu pār dzelzceļu. Divlīmeņu satiksmes mezglā ar Jūrmalas šoseju izbūvēs uzbērumu un nobraukšanas joslu no autoceļa A5 virzienā uz Jūrmalu.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, veicot pārbūvi, tiks slēgts autoceļu A5, Babītes stacija-Vārnukrogs (V10) un Mēness ielas krustojums, līdz ar to no autoceļa A5 uz V10 un Mēness ielu būs iespējams tikai labais pagrieziens. Lai nodrošinātu iespēju nogriezties vajadzīgajā virzienā, 200 metru attālumā no šī krustojuma uz autoceļa A5 izbūvēs apgriešanās vietu.

Stāvparkiem, kur novietot automašīnas, lai pārsēstos sabiedriskajā transportā, nav jāatrodas Rīgā, bet gan pie tās robežām, intervijā teica par satiksmes infrastruktūru galvaspilsētā atbildīgais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).

Viņš skaidroja, ka ir dažādi mobilitātes punkti, sākot no Centrālās dzelzceļa stacijas, kas ir reģionālas un nacionālas nozīmes, un beidzot ar parastu pieturu, kur var pārsēsties citā transportlīdzeklī.

Tos var iedalīt divās daļās - vieni ir stāvparki, kuros var nolikt automašīnu, pārkāpt sabiedriskajā transportā, bet otri ir mobilitātes punkti, kas ir plānoti Rīgā, kur var pārsēsties no vilciena uz Rīgas sabiedrisko transportu.

"Rīgas mobilitātes problēma šobrīd ir tāda, ka ir labs pasažieru vilciena tīkls un ir labs "Rīgas satiksmes" maršrutu tīkla pārklājums. Taču šie tīkli nesatiekas un dzīvo katrs savu dzīvi," skaidroja Ķirsis.

Izkāpjot kādā dzelzceļa stacijā, piemēram, Čiekurkalnā, vispār nevarot saprast, vai esi Rīgā vai kaut kur citur. Tādēļ šie tīkli esot jāsaslēdz kopā. To var izdarīt ar mobilitātes jeb pārsēšanās punktu starpniecību.

Rīgas pašvaldība ir parakstījusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu, kas paredz veloceļu projektēšanu un izbūvi no galvaspilsētas uz Pinķiem, Ulbroku un Ķekavu, informē Rīgas dome.

Projekta mērķis ir attīstīt veloceļu infrastruktūras tīklu Rīgas administratīvajā teritorijā, veicinot starppilsētu savienojamību, nodrošinot sinerģiju ar jau izbūvēto un nākotnē plānoto veloceļu infrastruktūru, un integrējot veloceļu infrastruktūru vienotā satiksmes sistēmā ar maģistrālo veloceļu infrastruktūru. Tas paaugstinās iedzīvotāju mobilitāti un uzlabos vides kvalitāti. Lai sasniegtu mērķi, plānots izbūvēt velo infrastruktūru 16,6 km garumā trīs maģistrālajos velo maršrutos:

Veloceļu infrastruktūras attīstība ir nozīmīgs instruments motorizētās mobilitātes īpatsvara samazināšanai, veicinot “zaļās” mobilitātes pieejamību, kā videi draudzīgu pārvietošanās alternatīvu. Lai arī pastāv augsts pieprasījums pēc kvalitatīvas veloceļu infrastruktūras, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai veicinātu Rīgas metropoles areāla savienojamību un radītu priekšnosacījumu vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai, šobrīd Rīgas metropoles areālā trūkst vienota velosatiksmes tīkla, veloinfrastruktūra ir attīstīta fragmentāri. Tāpēc ir nepieciešams veidot vienotu un nepārtrauktu maģistrālas nozīmes veloinfrastruktūru, kas mazinātu arī velo negadījumu skaitu.

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs AS “Virši-A” (“Virši”) paplašina degvielas staciju tīklu ar divām jaunām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām – Rīgā un Aucē.

Ir veikts būtisks ieguldījums “Virši” attīstībā, lai mērķtiecīgi turpinātu uzņēmuma ģeogrāfiskā pārklājuma palielināšanu Latvijas teritorijā. Pagājušajā nedēļā tika vērtas durvis uzpildes stacijām Rīgā, Katrīnas Dambī, kā arī Aucē. Turklāt stacija Katrīnas Dambī jau tuvākajā laikā būs astotais CNG uzpildes punkts Latvijā un jau ceturtais Rīgā un Pierīgā.

Virši Daugavpilī būvēs pilna servisa uzpildes staciju 

Degvielas mazumtirgotājs AS "Virši-A" ("Virši") ar AS "Daugavpils satiksme" uz pieciem gadiem...

“Turpinām sasniegt izvirzītos mērķus saistībā ar “Virši” tīkla paplašināšanu Latvijā un alternatīvo enerģijas veidu segmentu attīstību. Pēdējo gadu laikā vidēji atveram 3-5 jaunas stacijas katru gadu. Mēs plānojam šādu pašu dinamiku saglabāt vismaz šādā līmenī arī nākamajos gados, lai sasniegtu mūsu stratēģisko mērķi – 2024. gadā “Virši” degvielas uzpildes stacijām skaita ziņā jābūt ap 80 stacijām. Katru gadu plānojam palielināt arī saspiestās dabasgāzes (CNG) punktu pieejamību Latvijā - mēs saskatām nākotnes perspektīvu šajā alternatīvajā degvielas veidā, jo, izmantojot CNG infrastruktūru tuvāko divu gadu periodā plānojam nodrošināt klientiem arī Latvijā ražotu biometānu kā videi draudzīgāko alternatīvo degvielas veidu smagā transporta segmentā,” uzņēmuma stratēģiskos virzienus skaidro “Virši” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Uzsāk Viršu akciju tirdzniecību biržā 

11. novembrī uzsākta pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotāja AS “Virši-A”...

Šobrīd “Virši” tīklā ir 65 uzpildes stacijas, starp kurām ir 7 saspiestās dabasgāzes punkti - Krustpilī, Rīgā (Lubānas ielā), Babītē, Rēzeknē, Olainē, Brocēnos un Liepājā.

"Virši-A" apgrozījums šogad sešos mēnešos bija 96,836 miljoni eiro, kas ir par 20,2% vairāk nekā pagājušajā gadā šajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 60,6% - līdz 2,624 miljoniem eiro.

"Virši-A" koncernā ietilpst mātessabiedrība "Virši-A", SIA "Viršu nekustamie īpašumi", SIA "Virši loģistika" un SIA "Virši Renergy".

Šonakt uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms 9,5 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātās civiltiesiskās apdrošināšana (OCTA), tehniskā apskate (TA) un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš piešķirts finansējums un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir veikusi iepirkumu. Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.

Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.

Pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" kļuvis pieejams arī Latgales iedzīvotājiem.

"Barbora.lv" atver pirkumu saņemšanas punktus Daugavpilī, Balvos, Jēkabpilī, Līvānos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē un Dagdā, nodrošinot pārtikas iegādi internetā arī Latvijas reģionu iedzīvotājiem.

Piedāvāt attālinātas preču pasūtīšanas pakalpojumus reģionos "Barbora.lv" plānojusi jau ilgāku laiku, un pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar koronavīrusu un izsludināto ārkārtas situāciju valstī ir pasteidzinājuši šo idejas īstenošanu.

Attīstību reģionos "Barbora.lv" veic ciešā sadarbībā ar mazumtirdzniecības tīklu "Maxima".

Latgalē produktu saņemšanas punkti atrodas – Daugavpilī – Strādnieku ielā 103 ("Maxima X" veikalā), Balvos – Bērzpils ielā 15 ("Maxima X" veikalā), Jēkabpilī – Brīvības ielā 108 ("Maxima XX" veikalā), Līvānos – Domes ielā 4 ("Maxima XX" veikalā), Ludzā – Latgales ielā 61 ("Maxima X" veikalā), Preiļos ­– Rēzeknes ielā 4A ("Maxima X" veikalā), Rēzeknē – Atbrīvošanas alejā 141 ("Maxima XX" veikalā), Dagdā – Daugavpils ielā 8A ("Maxima X" veikalā).

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

SIA Glass & Wood Latvijas būvniecības biznesā ieņem stabilu un ekskluzīvu tirgus spēlētāja vietu. Uzņēmums ne tikai projektē ēkas, bet arī tās ražo un būvē

«Progresējot ekonomiskai izaugsmei, mēs novērojam, ka pie mums nāk gados jauni cilvēki, kuri vēlas modernisma tipa ēku ar vieglām konstrukcijām un ar izteiktām līnijām. Šobrīd un nākotnē arvien spilgtāk iezīmēsies minimālisms,» uz novērotajām tendencēm norāda Glass & Wood īpašnieks Jānis Garančs.

Vienas pieturas uzņēmums

Uzņēmums SIA Glass & Wood Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau kopš 2003. gada. «Biznesa ideja radās brīdī, kad vēlējos izveidot savas ģimenes māju. Man svarīgi, lai mājoklis ir būvēts no ekoloģiskiem būv-materiāliem un tam ir augsta kvalitāte. Pētot tirgus situāciju, secināju, ka tirgū šī bija brīva niša, tāpēc es nolēmu pats izveidot produktu, kas ir ekskluzīvs, ar pievienoto vērtību,» pastāstīja uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Jānis Garančs.

COVID-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15.marta līdz 14.aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29%, bet kravas transporta - 14%.

Attiecībā pret 2019.gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91% ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja-Lietuvas robeža un 48% intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē.

Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92% un 85%. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89%, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei - 32%.

Jau ziņots, ka uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole. Par 46% vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45% uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.