Jaunākais izdevums

Kārlis Jakadels, projekta Koks kastē, idejas autors, savas dzīves laikā jau iestādījis ne vienu vien ozolu. Jo tieši tāda ir viņa radītā projekta ideja - ozols kā dāvana draugam, ģimenes loceklim vai priekšniekam, turklāt ar iespēju to reģistrēt interaktīvā virtuālā kartē, vēsta laikraksts Diena.

«Pēc izglītības esmu radioinženieris, bet pēc nodarbošanās datorgrafiķis un dizainers ar 15 gadu darba pieredzi lielākajos Latvijas poligrāfijas uzņēmumos. Pirms aptuveni četriem gadiem vēlējāmies saviem klientiem uz Līgosvētkiem uzdāvināt mazus ozolus, bet, veicot izpēti, secināju, ka šādu piedāvājumu tikpat kā nav, jo ozola zīļu laiks ir septembris un līdz jūnijam tās dabīgi nesaglabājas. Šobrīd jau vairākus gadus esmu testējis zīļu dīgtspēju, ievācis informāciju par zīļu uzglabāšanu gada garumā, lai, savācot zīles rudenī, nodrošinātu produkta pieejamību visu cauru ziemu un nākamo vasaru, līdz pat rudenim,» laikrakstam stāstījis K. Jakadels.

«Abi ar dēlu pāris zīļu maisus salasām paši, bet lielākoties tās pērku no cilvēkiem. Laukos zīles patiesībā ir ļoti reti sastopamas, jo tās garšo dažādiem dzīvniekiem. Jāņem vērā, ka zīles iespējams savākt tikai rudenī, pēc tam tās vairs nebūs pieejamas līdz nākamajam rudenim. Ikdienā zīles tiek uzglabātas speciālos apstākļos, lai tās neizkalstu, nesapelētu, nesāktu dīgt pirms laika un saglabātu savu dīgtspēju līdz brīdim, kad tiks iestādītas. No zīles, to pareizi iestādot un kopjot, ir iespējams iegūt ozolu, kas augs vēl vismaz 500 gadu,» skaidrojis Koks kastē autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Arhitektoniskie risinājumi Rail Baltica stacijai lidostā Rīga

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagatavoti trīs arhitektoniskā risinājuma varianti Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā Rīga, kas tapuši, ņemot vērā lidostas termināla paplašināšanas 6. kārtas un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecības ieceres, informē Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

«Projektējamā stacija ir pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, kā arī pirmā projekta Rail Baltica stacija. Risinājumi tiek veidoti tā, lai pēc būvniecības pabeigšanas tiktu uzlabota publiskā piekļūšana, izbūvējot vairākus jaunus pievades ceļus un estakādes, nodrošinot ērtāku piekļūšanu ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni gan virzienā no lidostas uz pilsētu, gan no pilsētas uz lidostu.Redzam, ka projektētāji, pilnsabiedrība PROSIV (Itālija, Slovākija, Latvija), izveidojuši risinājumus, kas atbilst nākotnes vajadzībām funkcionalitātes un energoefektivitātes ziņā, kā arī ir integrējami esošajā vidē,» uzskata Andris Linužs, EDzL valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Koks ne vien mēbelēm, bet arī aksesuāriem

Anda Asere, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā aksesuāros izmanto dārgakmeņus, tajos var pielietot arī koku – kā dekoru ar savu stāstu un vēsturi

Volfwood piedāvā sieviešu un vīriešu aksesuārus no koka un ar rokaspulksteņu mehānismiem. «Sākās viss ar to, ka manam vīram Oskaram patika vilkt kreklus ar aproču pogām un viņš pats sāka sev izgatavot aproču pogas, jo neredzēja veikalos tādas, kādas vēlētos nēsāt,» stāsta Kristīne Volfa, aksesuāru zīmola Volfwood līdzautore. Viņas vīrs Oskars Volfs aptvēra, ka izgatavot koka aproču pogas nav nemaz tik sarežģīti. Sākumā tās uztaisīja sev, tad uzdāvināja draugiem, kuri mudināja, ka jānodarbojas ar to nopietnāk. Sākumā visi viņa darinātie aksesuāri bijuši no koka, tostarp aproču pogas, auskari, matu sprādzes, gredzeni. Savukārt šobrīd populārāka ir kāda cita zīmola veidota aksesuāru līnija – rotas ar rokaspulksteņu mehānismiem. Pirms kāda laika Oskara rokās nonāca vesela kaste ar veciem pulksteņiem. Mest tos atkritumos viņam bija žēl – Oskars sāka pulksteņus jaukt ārā un no mehānisma uztaisīja aproču pogas. «Patika, kā izskatās,» viņš saka. Kad pašu krājumi bija beigušies, Oskars apstaigāja visus zināmos pulksteņmeistarus un no viņiem iepirka mehānismus. Pamazām sortimentu papildināja arī sieviešu auskari un kaklarotas. Tagad šīs rotas ar pulksteņu mehānismiem pērk vairāk nekā aksesuārus no koka. «Pulksteņa mehānisms piesaista cilvēku uzmanību, turklāt vēl tā ir lietu otrreizēja izmantošana. Sabojātus pulksteņus nekā citādi nevar izmantot, kā vien izmest atkritumos vai līdzīgi, kā mēs tos tagad izmantojam rotās,» saka Oskars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Eksporta ceļus brūvējot

Ilze Žaime, 02.10.2019

Nurme Alus dibinātājs un līdzīpašnieks Mareks Ezerkalns un Nurme Bar vadītāja Linda Ezerkalna

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Komentāri

Pievienot komentāru