Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Neesot pazīmju, ka globālā ekonomika bremzējas – drīzāk ir otrādi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan šā gada pirmajos rudens mēnešos tirgus dalībnieki satraucās par pasaules ekonomikas izaugsmes jautājumiem, šobrīd šādas bažas lielā mērā jau, šķiet, ir vēsture. Daudzu lielāko akciju tirgus raksturojošo indeksu vērtības ir sasniegušas jaunus rekordus vai ir tuvu tiem. «Neskatoties uz dažu problēmu pastiprināšanos vasaras beigās, nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos globālā mērogā – gluži pretēji. Pasaules lielākās ekonomikas ASV trešā ceturkšņa izaugsmes dati pārsniedza tirgus prognozes par 0,5 procentpunktiem, arī Ķīnas izaugsme bija labāka par gaidīto. Lai gan situācija eirozonas valstīs un Japānā rada bažas, dati par noskaņojumu uzņēmumos joprojām liek gaidīt straujāku ekonomikas izaugsmi nākamajos mēnešos. Tieši uzņēmumu finanšu rezultātu ziņā trešais ceturksnis visā pasaulē ir izrādījies labāks, nekā prognozēts. Visos uzņēmējdarbības sektoros, izņemot enerģētikas sektoru, bija novērojama izaugsme gan peļņas, gan apgrozījuma ziņā. Spēcīgie rezultāti ir palielinājuši tirgus uzticēšanos uzņēmumu un pasaules ekonomikas prognozēm un ir palīdzējuši akciju cenām atkopties no oktobra zemākajiem līmeņiem. Paātrinoties globālās ekonomikas izaugsmei, ir sagaidāms arī uzņēmumu ienākumu pieaugums. Nākamā gada ienākumu prognozes pavisam noteikti tiks koriģētas, kā jau tas parasti notiek, tuvojoties gada noslēgumam. Tomēr pašlaik šķiet, ka arī 2015. gads būs samērā labvēlīgs uzņēmumu peļņas ziņā,» optimistisks ir Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Vidzemes Augstskolas absolvents, Wunder Latvia vadītājs Ernests Gabrāns, kura uzņēmumam patlaban filiāles ir ne tikai Valmierā, bet arī Rīgā un Rēzeknē, iecerējis pierādīt, ka pasaule negriežas tikai ap galvaspilsētu un, sanākot kopā, Valmieras un visas Vidzemes IT uzņēmumi ir pašpietiekami, spēj radīt jaunas lietas, attīstīt sevi un apmainīties ar zināšanām.

Nolūkā vairot ideju un zināšanu apmaiņu Wunder Latvia kopā ar sadarbības partneriem oktobrī rīkos konferenci ar mērķi veidot kopienu. «IT uzņēmumu blīvums Valmierā, salīdzinot ar Rīgu, ir mazāks, bet tas nenozīmē, ka nevaram izveidot kopienu. Patlaban katrs savā aliņā darbojamies, un jāapmainās ar pieredzes stāstiem. Man ir ideja sadarbībā ar Valmieras Attīstības aģentūru te izveidot arī kustību Valmiera TechGirls. Šāda kustība ir jau izveidota Rīgā, bet arī reģionos ir potenciāls ko tādu attīstīt,» pārliecināts E. Gabrāns.

Viņa vadītā uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms aptuveni desmit gadiem, un tas veido biznesa orientētas IT sistēmas. Lielāko daļu jeb 85% no apgrozījuma veido eksports uz Vāciju, Angliju un Somiju. «Vācijā lielākie mūsu klienti ir Burda medijs, dzērienu ražotājs Jägermeister un Vācijas autobūves uzņēmumu grupa Daimler AG. Arī Latvijā mums ir bijuši ambiciozi projekti, piemēram, izveidojām iekštīklu Latvijas dzelzceļam,» stāsta E. Gabrāns, kurš atklāj, ka vairāk nekā 50% Wunder Latvia darbinieku ir Vidzemes Augstskolas absolventi. Filiāļu izveide citās Latvijas pilsētās saistīta ar darbinieku kapacitātes trūkumu Valmierā.

Jau 7. gadu uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina uzņēmumus un to darbiniekus satikties sportiski izklaidējošā pasākumā un kopā pavadīt azartisku nedēļas nogali.

Tāpēc ierastās uzņēmēju sporta spēles šogad pārtapušas uzņēmēju sporta un izklaides festivālā «Bizfests».

«Aicinām uzņēmējus aktīvi pieteikties nu jau par festivālu kļuvušajām sporta spēlēm, lai kopā priecātos, sacenstos un tiktos klātienē. Šāda veida pasākumi ir vieta un laiks, kad neformālā gaisotnē iepazīties un sadarboties, tādējādi parādot savu uzņēmumu no citas puses, demonstrējot komandas sparu un trenējot komandas saliedētību kopumā. Esmu patiesi lepns, ka no neliela pasākuma sporta spēles pāraugušas festivālā,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone skaidro: «Pasniedzot Uzņēmēju kausu 6.sporta spēlēs, sapratām, ka esam gatavi piedāvāt uzņēmējiem jaunu sporta un izklaides konceptu, kurā papildus sportiskām aktivitātēm būtu vairāk radošu dzīvesstila pasākumu. Jaunajā festivāla formātā interesantas izklaides un aktīvas atpūtas nodarbes varēs atrast ikviens apmeklētājs. Tāpēc atgādinām, ka uz pasākumu aicinām gan uzņēmumu darbiniekus, gan viņu ģimenes.»

Decembra pirmajā pusē biržā ļoti veiksmīgi debitējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb". Šī debija, šķiet, pārspējusi jebkādas pašas optimistiskās cerības, un uzņēmuma akcijas vērtība šāvusies debesīs.

Proti, pirmajā tirdzniecības dienā "Airbnb" akcijas cena ASV Nasdaq biržā palēcās par 112,8% - no 68 ASV dolāriem līdz 144,7 ASV dolāriem. Turklāt uz mirkli "Airbnb" akcijas cena pārkāpa pāri arī 160 ASV dolāru atzīmei, lai gan pēc tam tā no šādām astronomiskām pozīcijām atkāpās.

Katrā ziņā šāda "Airbnb" debija biržā kārtējo reizi apliecina šobrīd, šķiet, visai eiforisko finanšu tirgus stāvokli. Neskatoties uz pandēmiju un to, ka akcijas nebūt nav lētas, tirgus dalībnieki tās turpina iegādāties par arvien augstāku un augstāku cenu. To, kad pienāks kāds finanšu tirgus "savienošanās" punkts ar zemi, rādīs laiks. Vēsture liecina, ka pat neprātīgi cenu burbuļi var būt krietni ilgāka realitāte nekā sākotnēji tas varētu likties.

Izgudrojums Bezkrēsla krēsls (Chairless Chair) ir tieši tāds, kā tas izklausās - pārnēsājama uzparikte, kas nemaz nelīdzinās krēslam, bet ļauj uz tās sēdēt jebkurā vietā un laikā, vēsta ārvalstu mediji.

Ierīces radītājs ir Vācijas startup uzņēmums noonee AG. Tās svars ir vien 3,5 kilogrami un tā pielāgojas dažādiem izmēriem.

Bezkrēsla krēsla izgudrotājs Keits Gunura informē, ka ierīces galvenā mērķauditorija ir ražošanas uzņēmumu darbinieki, kuriem ilgstoši jāstāv kājās un dažkārt jāieņem nedabiskas pozīcijas, lai izgatavotu produktu. Bezkrēsla krēslu ir iespējams uzvilkt un kopā ar to netraucēti pārvietoties.

Ierīce piesaistījusi arī autoražotāju uzmanību. Bezkrēsla krēslu izmēģinājuši Audi, Seat, Škoda, Daimler, BMW un Renault. Interesi esot izrādījuši arī ķirurgi un fizioterapeiti.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Startup uzņēmums, kas sajūsmina pasaulē atzītus investorus

Šogad maratona dalībnieki savus starta numurus un laika čipus varēs saņemt EXPO, kas norisināsies Rīgas centrā – Radisson Blu Conference & SPA Hotel telpās, Elizabetes ielā 55.

Tet Rīgas maratona EXPO ir vieta, kur pirms starta ne tikai saņemt savu numuru un laika kontroles čipu, bet arī iespēja gūt nepieciešamo enerģiju, satikt un iedvesmoties no citiem dalībniekiem un elites skrējējiem, iegūt jaunāko informāciju un norādījumus no organizatoriem, kā arī izbaudīt maratona partneru īpašos piedāvājumus un pārsteigumus.

Tet Rīgas maratona EXPO darba laiks 17. un 18. maijā no plkst. 10.00-20.00.

Pēc vairāku gadu pauzes Rīgā atgriežas arī tradicionālā pirms-maratona makaronu ballīte, lai uzkrātu enerģiju un pozitīvas emocijas pirms lielā starta. Restorāna Esplanāde šefpavāri parūpēsies par spēcinošām makaronu maltītēm un ne tikai! Biļetes iespējams iegādāties portālā bezrindas.lv.

Kopš šā gada sākuma ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība pieaugusi jau par 10%. Tas nozīmē, ka četru ar pusi mēnešu laikā investoriem akcijas sagādājušas vairāk nekā vesela gada cienīgu atdevi.

Tas ir, ja ņem vērā to, ka akciju cenas vēsturiski vidēji gadā pieaugušas aptuveni par 8% (ja vērtē šī ASV indeksa vidējo izmaiņu).

Sevišķi izcils akcijām padevies šā mēneša sākums, kad pasaules ietekmīgākā šī tirgus (ASV) gadījumā jauns cenu rekords krīt gandrīz līdz ar katru jaunu dienu. Kopš marta beigām vien S&P 500 indeksa vērtība pieaugusi par 3,5%.

Stimuli un izaugsmes gaidas

Kopumā tirgos ballīte turpinās uz milzīgo pasaules varenāko valdību un centrālo banku bezprecedenta ekonomikas un monetāro stimulu fona. "Marta vidū ASV Kongress beidzot apstiprināja kārtējo valsts izdevumu palielinājumu, šoreiz 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. Tāpat kā iepriekš, arī jaunākajā fiskālo pasākumu programmā ir paredzēts stimulēt ekonomiku, piešķirot katram iedzīvotājam čeku par summu līdz 1400 ASV dolāriem. Šie čeki palīdz stimulēt ekonomiku divējādi – ar lielākiem iedzīvotāju tēriņiem un iespēju cilvēkiem izmantot daļu no saņemtajiem atbalsta maksājumiem papildu uzkrājumu veidošanai, piemēram, iegādāties finanšu aktīvus (pārsvarā akcijas). Jauno pasākumu apstiprināšana tika gaidīta jau janvārī un bija viens no iemesliem akciju tirgus kāpumam kopš gada sākuma. Līdz ar to var apgalvot, ka šie jaunumi martā daļēji jau bija atspoguļoti akciju cenās. Tāpēc, lai nepieļautu optimisma apsīkumu, ASV prezidenta Džo Baidena administrācija izteica mājienus par nākamo atbalsta programmu gandrīz uzreiz pēc jaunākā fiskālo stimulu likumprojekta pieņemšanas. Tik tiešām, marta beigās tika paziņots par papildu finansējumu infrastruktūras attīstībai divu triljonu ASV dolāru apmērā. Pagaidām akciju tirgu reakcija uz šo paziņojumu ir pozitīva, jo jaunais plāns noteikti nāks par labu ekonomikai un palīdzēs atsevišķiem uzņēmumiem uzlabot savus finanšu rezultātus. Tomēr pēc rūpīgākas analīzes jāsecina, ka šoreiz tirgus dalībniekiem būtu ieteicams piebremzēt savu sajūsmu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējām stimulu programmām, šī tiks īstenota nevis tūlīt, bet gan 8 līdz 10 gadu laikā. Turklāt tā gandrīz pilnā mērā tiks finansēta no uzņēmumu ienākuma nodokļu palielinājuma. Līdz ar to daži uzņēmumi var saņemt papildu pasūtījumus saistībā ar infrastruktūras attīstību, taču vairumam uzņēmumu peļņa saruks, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi," kopējo situāciju ASV ekonomikas stimulu frontē ieskicē Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Trauku nomas tirgus arvien pieaug, jo lielu pasākumu rīkošanā šis ārpakalpojums tiek izmantots bieži

Ja restorāniem lielu pasākumu apkalpošanai nepietiek ar saviem traukiem, tos nomā no uzņēmumiem, kas piedāvā šādu pakalpojumu. «Noma ir ļoti pieprasīts pakalpojums,» norāda Ilze Poikāne, Gemosa nomas vadītāja. Arī Arkolat HoReCa nodaļas vadītājs Dzintars Liepiņš atzīst, ka pieprasījums pēc trauku nomas ir labs.

«Mēs to esam piedāvājuši teju kopš uzņēmuma dibināšanas, bet pirms diviem gadiem izpētījām tirgus situāciju un nopietnāk pievērsāmies nomai. Rezultātā katru gadu nomas biznesa apgrozījums pieaug par 30%,» saka Dz. Liepiņš. Viņš norāda, ka šajā biznesa segmentā uzņēmuma lielākie konkurenti ir Gemoss un Astro. Vēl ir vairāki mazāki uzņēmumi, kā arī tādas nomas, kas nomā traukus no Arkolat.

2. septembrī Liepājas Vecajā vikingā plānota pēdējā ballīte, un nākamajā dienā pēc ballītes restorāns tiks slēgts, paziņojis restorāna saimnieks Peders Rathlefs.

Dāņu izcelsmes uzņēmējs skaidro, ka viņš šovasar zaudējis dzīvesbiedri, tādēļ nevar turpināt šo biznesa virzienu, vēsta reģionālais portāls ReKurZeme.lv. Uzņēmēja plānos ietilpst naktsklubs Vecā vikinga telpās, kas darbosies 2. stāvā.

P. Rathlefs norādīja, ka nezina, kas turpmāk būs restorāna vietā. Tas pieder ēdināšanas uzņēmumam Hesburger un, iespējams, ka uzņēmums to iznomās citiem vai darbosies pats.

Dāņu uzņēmējs restorānu Vecais vikings bijušajās Latvijas 1. Rokkafejnīcas telpās atvēra 2015.gadā.

«Esmu par restorānu daudzumu ierobežošanu Rīgā. Tas nav tāpēc, ka man gribētos, lai to ir mazāk - šeit ir stāsts par to, ka ir ļoti daudzi, kas mēģina atvērt restorānus un sabojā tirgu,» uzskata restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, daļa atver restorānu, neizprotot procesus līdz galam. «Viņi rada sajūtu, ka ēdināšanas biznesā viss ir skaisti un visi dzīvo cepuri kuldami. Patiesībā tas ir ļoti smalks, sarežģīts un smags bizness, jo ir daudz un dažādi faktori, kas to ietekmē. Tur nav jāizdomā jauns divritenis. Francija, Spānija, Itālija – tie ir piemēri, kas nosaka, ka uz iedzīvotāju daudzumu attiecīgā kvartālā ir arī noteikts restorānu daudzums. Šeit nav runa par to, ka jāslēdz esošie. Drīzāk, vai atļaut atvērt jaunus un kam,» uzskata M.Kreilis.

Uzņēmējam pieder arī kafejnīca, bārs «Andalūzijas suns», kā arī bārs «Herbārijs».

Viņš novērojis, ka draugu lokā bieži vien kāds saka: «Man mājās sanāk ļoti labs kebabs, atvēršu kafejnīcu un visi ēdīs.» Uz ko M.Kreilis atbild: «Uztaisām draugiem vasaras ballītē, kurā piedāvājam šos kebabus un tad paskatāmies, ko viņi saka par to.» Uzņēmējs iesaka laiku pa laikam pamēģināt šādā veidā un nevērt uzreiz vaļā restorānu.

Pandēmijas apstākļi izrādījušies ideāli, lai pasaulē uzņēmumi steigtos uz biržu un piesaistītu naudu.

Tā vismaz liecina dati par šogad notikušajiem sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (Initial public offering jeb IPO).

Proti, kopš šā gada sākuma pasaulē reģistrēti jau 875 IPO, kuros piesaistīti līdzekļi vismaz viena miljona ASV dolāru apmērā, ziņo Dealogic. Kopā šajos IPO piesaistīti 230 miljardi ASV dolāru.

Tādējādi gan šādu darījumu skaita, gan piesaistītas naudas apmērā ziņā dažu mēnešu ietvaros fiksēti jauni vēsturiskie rekordi.

Iepriekšējais rekords IPO skaita ziņā (592) pasaulē tiks fiksēts 2000. gadā pirms interneta akciju burbuļa plīšanas. Tad arī šajā pašā gada periodā ar IPO palīdzību tika piesaistīti 80 miljardi ASV dolāru (iepriekšējais rekords gada pirmajai daļai), kur šis rādītājs nu vienkārši nobāl pašreizējo apmēru priekšā. Šogad līdz šim ar IPO palīdzību piesaistītās naudas apmērs jau tagad pārspējot pilna gada rādītājus 21 no 26 iepriekšējiem gadiem, raksta Financial Times.

Paralēli darbam Rīgas pašvaldībā Mārtiņš Pakalniņš brīvdienās attīsta savu burbuļu biznesu

«Pirmais eksperimentālais ziepju šķidrums, lai pēc tam no tā varētu uzpūst milzu burbuļus, tapa pirms kādiem pieciem gadiem, kad šādu aktivitāti biju iecerējis noorganizēt meitas dzimšanas dienas ballītē. Burbuļi izdevās samērā labi, un arī bildes no pasākuma bija brīnišķīgas,» atminas Mārtiņš. Fotogrāfijas no tā viņš ievietoja savā sociālā tīkla profilā, kuras raisīja citu cilvēku apbrīnu. Vēlāk kāda paziņa palūdza Mārtiņu izveidot tādu pašu atrakciju arī viņas atvases jubilejā. Pēc tās burbuļus savām ballītēm pieprasīja arī draugi un draugu draugi, un nepagāja ilgs laiks, kad Mārtiņam sāka zvanīt arī sveši cilvēki. «Nebijā tā, ka sēdēju un domāju, kādu biznesu līdzās algotam darbam sākt. Ideja radās no pieprasījuma,» viņš atzīst.

Rīgas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē par domes jauno priekšsēdētāju ievēlēja «Gods kalpot Rīgai» deputātu Daini Turlo.

Neviens cits kandidāts mēra krēslam virzīts netika. «Par» Turlā kandidatūru balsoja 32 valdošās koalīcijas deputāti, bet 23 klātesošie opozīcijas deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Līdz šim Turlais pašvaldībā ieņēma Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītāja amatu.

Kopumā Turlā iztaujāšana ilga sešas stundas, bet kopā ar pārtraukumiem un debašu sadaļu par mēra ievēlēšanu tika diskutēts vairāk nekā deviņas stundas. Debašu sadaļā opozicionāri pauda viedokli, ka mēra nomaiņa situāciju pašvaldībā neuzlabos. Viņi ir pārliecināti, ka esot sācies koalīcijas noriets.

Opozīcijas deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka līdz ar mēra maiņu «domei tiek pārkrāsots žogs». «Vecā korupcijas seja iet prom un mainās jauna fasāde, bet nekas jau nemainīsies,» teica Lapiņš, paužot viedokli, ka Turlais nespēs apturēt korupcijas sērgu pašvaldībā.

Ja gadu miju plānots sagaidīt nevis mājās pie kamīna, bet saviesīgā pasākumā, DB ierosmei piedāvā nelielu izlasi

Domās ar Klūniju vai Mulenrūžā

Saules akmenī ar skatu uz Daugavu, no kura pavērsies arī ekskluzīvs skats uz svētku uguņošanu, sapulcēsies Martini ballītes piekritēji. Džordžu Klūniju gan nesatiksiet, bet par 250 eiro no vienas personas izklaides programma tiek solīta vērienīga. Par svētku vakariņām parūpēsies restorāns Hot’e. Pasākuma dress code – vakartērps.

Viesnīca Baltic Beach Hotel zālē Jūra-Jūrmala jauno gadu mudina sagaidīt improvizētā Latīņu kvartālā. Cilvēkam par šo pastaigu būs jāšķiras no 160 eiro.

Savukārt viesnīcas restorānā Caviar Club romantiskas mūzikas skaņas aizvedīšot pārsteigumiem bagātā pastaigā pa naksnīgo Parīzi. Nakts ugunis, valdzinošas kabarē dejotājas… Svinīgā uguņošana jūras krastā. Franču virtuves gardumi. Šī izvēle izmaksās 330 eiro.

Vēlme pēc anonimitātes sniegtā godīguma rosinājusi Niku Halavinu izveidot mobilo lietotni AntiChat, ko jau lejupielādējuši vairāk nekā desmit miljoni cilvēku visā pasaulē, augustā vien viņi nosūtījuši un saņēmuši 4,4 miljardus ziņu

Līdz šim kopumā aplikācijas lietotāji nosūtījuši un saņēmuši aptuveni 50 miljardus ziņu. AntiChat lieto cilvēki 145 valstīs. 30% ir no ASV, 25% - no Rietumeiropas, 13% - no Āzijas, 11% - no Austrumeiropas, 7% - no Latīņamerikas, 14% – no citām vietām pasaulē. Aplikācija ir pieejama 28 valodās, tostarp latviešu. Iepriekš radījis un vadījis lielus uzņēmumus, N. Halavins šobrīd vairs nemērķē nopelnīt milzu naudu, bet gan vēlas palīdzēt cilvēkiem. «Tas, ko dod sabiedrībai, ir svarīgāk par naudu, ko nopelni,» viņš uzsver. Vairāk par mūsdienu paralēlo sociālo mediju realitāti un savu ceļu uz lielāku atklātību uzņēmējs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata mūziķis un Kuldīgas uzņēmējs Artis Rozītis. Viņaprāt, ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana arī drusku deformēta - viņš visu laiku gaida salūtus, vingrojošus delfīnus jebkurā pasākumā, turklāt – par velti. Bet tagad viss palicis uz pašu rīkotāju pleciem.

A.Rozītis, kurš agrāk aktīvi muzicēja grupā RAP, bet tagad spēlē ballītes apvienības Montana sastāvā. Viņam pieder viens no vecākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Kurzemē – bārs Stender’s – un nu arī picēriju tīkls un iznomājami apartamenti.

Fragments no intervijas

Kas jūsu uzņēmumam ļāvis izdzīvot jau 20 gadu? Tas, ka maināties līdzi laikam, papildināt savu produktu portfeli?

Būtībā ēdināšanas biznesa veiksme, izdošanās tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes. Astoņdesmit līdz deviņdesmit procenti ir viss pārējais, ar ko jātiek galā. Cik cilvēku ieliek savu darbu, lai tas šķīvis, ko klients pasūtījis, nonāktu uz galda!

Dažādi dati pasaulē turpina apstiprināt to, ka atrodamies ļoti strauja mājokļu cenu pieauguma stadijā.

Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojusi, ka tikai trijās valstīs no 40, par kurām apkopoti šādi dati, šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu cena sarukusi. Tas ir vismazāk kopš 2000. gada jeb brīža, kad vispār šādi dati sākti apkopot.

Kopā pasaules turīgo valstu OECD grupā šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā fiksēts mājokļu cenu pieaugums par 9,4%, kas ir visvairāk 30 gados. Financial Times turklāt piebilst, ka daudzu valstu nacionālie mērījumi liecina, ka straujš mājokļu cenu pieaugums būs turpinājies arī otrajā ceturksnī. Piemēram, ASV mājokļu cenas aprīlī esot augušas straujākajos tempos 30 gados.

Tāpat straujš to pieaugums fiksēts Apvienotajā Karalistē, Dienvidkorejā, Jaunzēlandē, Kanādā, Turcijā utt. DB arī agrāk ziņojis, ka pandēmija radījusi gluži vai perfektus apstākļus cenu pieaugumam. Bezprecedenta apmēros savas ekonomikas un finanšu tirgus stimulējušas valdības un centrālās bankas, kas nozīmējis, ka Rietumvalstīs cilvēku uzkrājumi, tēriņu iespējām esot ierobežotām, šajos izaicinošajos laikos pat pieaug. Tāpat labu fonu šādam cenu pieaugumam uztur zemās procentlikmes un tas, ka pandēmijā aktuālā strādāšana no mājām daudziem likusi padomāt par plašākām dzīvojamām telpām.

Rīgas maratons šogad notiks divas dienas - 16. un 17.maijā, informē maratona rīkotāji. Šogad maratons nesīs Lattelecom vārdu un skrējiens galvaspilsētā notiks jau 25.reizi.

Lattelecom Rīgas maratons iekļauts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē oficiālajā kultūras programmā. Tas joprojām ir vienīgais Ziemeļeiropas maratons ar Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) Bronzas kvalitātes zīmi.

16. maijā krastmalā iecerēta iesildīšanās iespēja bērniem Rimi bērnu maratonā, kas šogad notiks jau trešo reizi. Savukārt ārvalstu dalībniekiem būs iespēja pirmo reizi piedalīties Nāciju parādē jeb simboliskā gājienā cauri Vecrīgai. Sestdienas programmu noslēgs jubilejas gada maratona svinīga atklāšana un t.s. makaronu ballīte jeb maratoniem raksturīgā pasta party turpat krastmalā.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela pabeidzis auditu un gatavs starta piegādēm starptautiskajam veikalu tīklam Lidl

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele DB stāsta, kāds bijis ceļš līdz Lidl un kliedē vairākus mītus.

Fragments no intervijas:

Kāda ir Karavelas pieredze ceļā uz Lidl veikalu plauktiem?

Būtu jāsaprot, kas Rietumos ir zemo cenu veikali. Polijā tas ir Biedronka, kas šo koncepciju noskatījās no Lidl, un Aldi. Šie ir giganti, citiem nav sanācis tik labi. Interesantākais ir tas, kāpēc tie aug un cilvēki turp labprāt dodas. Tecso un citiem lielajiem tirgotājiem Anglijā apgrozījums samazinājās, bet Lidl un Aldi tas auga par 25 %.

Kas tad ir Lidl vai šo zemo cenu veikalu fenomens? Te jāsaka, ka esam eksperti – esam kļuvuši par partneriem Aldi Vācijā, kur kādu laiku strādājam, tikko esam izgājuši auditu Lidl, un divi līgumi ir sagatavošanas stadijā. Strādājam pie etiķetēm, dizaina, cenas apstiprinātas, un būs piegādes. Tāpēc varu pamatoti uzskatīt, ka Karavela ir eksperts. Jāsaprot, kas ir šī tīkla veiksmes pamatā, kā tas rīkojas jaunajos tirgos, kuros piegādātājus izvēlas nedaudz savādāk, kamēr tiek sasniegta zināma kapacitāte. Pirmkārt, to varētu nosaukt par veikalu pie mājas vai ikdienas iepirkumu veikalu. Veikala plauktos tur ir tikai TOP preces, ko cilvēkiem vajag patērēt ikdienā. Taču, ja man būs jātaisa ballīte, es neiešu uz Lidl vai Aldi, jo man vajag plašāku sortimentu. Kompānija to izkalkulē ļoti vienkārši, pirms ienākšanas tirgū profesionāli datu pētītājiem noskaidrojot, kas šajā reģionā vai valstī ir TOP produkti, ko cilvēki ikdienā patērē. Tādējādi tā pati sākotnēji neeksperimentē ar sortimentu. Otrs – mazumtirgotājs noskaidro, kas konkrētā preču grupā ir labākais produkts. Ja tas, nosacīti, ir biezpiena sieriņš kārumiņš tas paņems šo produktu, to izpētīs un iedos potenciālajiem piegādātājiem, sakot, ka nepieciešams tieši tādas pašas kvalitātes produkts, un plauktā atradīsies pilnīgi identisks produkts, bet ar veikala dizainu. Jāsaprot, ka viņi vispār nestrādā ar tradicionālajām preču zīmēm. Tā ir galvenā atšķirība, ka šādu tirgotāju veikalos ir tikai to pašu preču zīmes. Cilvēks to zīmolu nepazīst, bet visi saka, ka cenas ir pieņemamas.

Konditoreja ir neatņemama svētku sastāvdaļa! Saldi našķi iet pie sirds kā lieliem, tā maziem gardumu baudītājiem. Kādi konditorejas izstrādājumi iederēsies uz galda dažādās dzīves situācijās un kā zināt, kur atrodama pati labākā beķereja? Par to lasi un uzzini vairāk šajā rakstā!

Konditoreja – kad tai ir vieta uz galda?

Dzīvē ir visdažādākās situācijas, kad vairāku veidu konditorejas izstrādājumi ir nepieciešamība, ko likt uz galda. Ja ir atrastas piemērotas uzkodas un našķi, ar ko cienāt viesus vai ko vienkārši baudīt nesteidzīgā pēcpusdienā, tad diena ir izdevusies! Kādiem konditorejas izstrādājumiem vislabāk dot priekšroku šajās dzīves situācijās? Turpinājumā lasi ieteikumus svētku cienastam un ikdienas pauzēm, kā arī uzzini par vietni, kur atrast kāroto!

Nasdaq Composite indeksa vērtība lauž dot–com burbuļa rekordu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo gadu laikā daudzi pasaules vadošie akciju tirgus indikatori ir spējuši aizsniegties līdz jaunām vēsturiskajām virsotnēm. Tiesa gan, šim laimīgajam pulciņam ilgstoši nespēja pievienoties ar tehnoloģiju sektora kompāniju akcijām bagātīgākais ASV Nasdaq Composite indekss, kura vērtība nevarēja pilntiesīgi atgūties pēc interneta kompāniju akciju cenu sabrukuma 2000. gadā. Tiesa gan, pagājušās nedēļas beigās Nasdaq indekss savu lāstu lauza – tā vērtība, tirdzniecības sesijai slēdzoties, pārsniedza 2000. gadā sasniegtās augstienes un iecementēja vietu virs 5050 punktu atzīmes.

Jāatgādina, ka 2000. gadā notika viens no slavenākajiem akciju tirgus sabrukumiem mūsdienu finanšu vēsturē. Tirgus dalībnieki pirms šī notikuma vairākus gadus gluži vai neprātīgi par ļoti augstu cenu pirka dažādu interneta kompāniju akcijas, lai gan daudzi šie uzņēmumi bija mazi un bieži vien nespēja strādāt ar peļņu, kas galu galā noveda pie to bankrota. Kādā brīdī ballīte akciju tirgū beidzās un 31 mēneša laikā no 2000. gada marta Nasdaq Composite vērtība saruka aptuveni par 80% (salīdzinājumam – sešus gadus pirms dot-com burbuļa plīšanas ASV S&P 500 Information Technology indeksa vērtība pieauga par 970%). Lai izrāptos no šīs bedres, NASDAQ indeksam vajadzēja vairāk nekā 12 gadu. Kā līderi var izcelt slaveno viedtālruņu ražotāju Apple, kuras akciju cena šajā periodā pieaugusi vairāk nekā 130 reizes. Savukārt, piemēram, Google akcijas vērtība pieaugusi 13 reizes.

Sen Frankfurtes autoizstāde nav bijusi tik bagāta ar jauniem un nozīmīgiem sērijveida modeļiem, kā arī videi draudzīgiem konceptiem.

Par spīti tam, ka atsevišķi autoražotāji, piemēram, Nissan, Volvo, Fiat, Peugeot u.c. dažādu apsvērumu dēļ bija izlēmuši nepiedalīties, pārējie varēja izvērsties pēc pilnas programmas. Kā teikt – tie, kas palika mājās - paši vainīgi, jo ballīte Vācijas finanšu galvaspilsētā šoreiz bija krāšņa un ar ļoti piesātinātu programmu. Pašsaprotami, ka vācieši savās mājās varēja izmantot plašas ekspozīcijas platības, pieberot tās ne tikai ar pašiem svaigākajiem modeļiem. Šogad Frankfurtes izstādē bija divi izteiktie virzieni: videi draudzīgo prototipu uzbrukums, bet no otras puses jauni un nedzirdēti vārdi populārajā pseidokrosoveru un krosoveru segmentā. VW T- Roc, Seat Arona, Škoda Karoq, Opel Grandland X, KIA Stonic, Hyundai Kona, Citroen C3 Aircross - šie visi jaunie censoņi ir gatavi līdz šā gada beigām ierasties Eiropas, tostarp Latvijas autotirgotāju salonos.

No love or hate dizaina vāģa otrās paaudzes Nissan Juke ir transformējies par modernu, harmoniska izskata racionālu krosoveru

Pirms teju desmit gadiem Nissan Juke bija mazo krosoveru ēras aizsācējs. Neraugoties uz savu kukaiņu pasaulei līdzīgo eksterjera dizainu, kliedzošais izskats daudzos gadījumos deva vēlamo efektu. Pats par sevi saprotams, ka, izpelnoties pircēju uzmanību, strauji auga arī konkurentu skaits, kas arī vēlējās piedalīties «ballītē» un iesaistīties cīņā par pircēju naudas makiem. Šodien ikviena sevi cienoša autoražotāja modeļu aptverē obligāti ir jābūt mazās klases krosoveram. Nav brīnums, ka segmentā, ko savulaik aizsāka Nissan Juke, šodien var uzskaitīt vairāk nekā 20 konkurentus. To skaits joprojām turpina augt, jo šī automobiļu kategorija nav zaudējusi savu aktualitāti, drīzāk otrādi – tā turpina augt, un analītiķi prognozē, ka šis segments līdz 2023. gadam no kopējā Eiropas jauno auto tirgus pīrāga «nokodīs» vismaz 30%.