Rezidence, galerija, akadēmijas filiāle ar darbnīcām un dizaina inkubatoru – puse no šīs vīzijas Kuldīgā jau dzīvo, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāk nekā 100 mākslinieku, ap 200 studentu un 12 tūkstoši apmeklētāju – tāda ir Kuldīgas Mākslinieku rezidences divu gadu darbības statistika. Šobrīd aktīvi strādā mākslinieku viesnīca jeb Kalnciema kvartāla Kuldīgas rezidence un mākslas galerija Pils ielā. Drīzumā pircējus meklēs Kuldīgā tapuši dizaina apavi, bet 2018.gadā studentus aicinās Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle un radošo industriju klasteris, kas pulsēs pilsētas amatnieku, Kurzemes mākslinieku un radošu jauniešu savstarpējā sinerģijā. Veiksmes atslēga ir trīs ļoti ieinteresēti dalībnieki – Kuldīgas pašvaldība, biedrība, kas īsteno Mākslinieku rezidences radošās idejas, un Latvijas Mākslas akadēmija.

Negrib būt lēti

«Ja mēs paskatāmies, kā tiek automatizētas mūsu ikdienas darbības, ka par vēsturi jau kļūst trīsdimensiju printeri, kas izprintē krūzīti, ka Āfrikā ir printeri, kuri ar milzīgu ķepu izprintē gatavu māju nabadzīgajiem iedzīvotājiem, tad jāpiekrīt tam, ka ap 2050. gadu 90% cilvēku tiks nodarbināti radošuma vārdā, nevis veiks kaut kādas mehāniskas darbības,» savu pārliecību pauž biedrības Kuldīgas Mākslinieku rezidence vadītāja Ilze Supe. Nākotnes kapitāls, viņasprāt, ir radošā izdoma – vai tā būtu kleita, krūzīte vai automašīna. Nebūs vairs svarīgi, kas šo ideju īstenos – tehniskās iekārtas vai cilvēki ar amatniecisku roku veiklību, jo vērtīgākā būs pati iecere. Daudzviet pasaulē šīs nākotnes vīzijas vārdā liela loma izglītībā ir dizaina darbnīcām, mākslas laboratorijām. Tās ir nelielas rūpnīciņas, kur students ieiet ar ideju, bet ārā nāk ar gatavu prototipu. Piemēram, Zviedrijā, Umeas universitātē, industriālā dizaina studenti var izgatavot pat automašīnas prototipu. Latvijā šādas nišas mākslas izglītībā ļoti pietrūkst, un to atzīst arī Mākslas akadēmijā, kur fiziski nav vietas jauna studiju virziena attīstīšanai. Līdz ar to Kuldīgas iniciatīva guvusi dzirdīgas ausis Rīgā. Pērn Mākslinieku rezidence un Latvijas Mākslas akadēmija, uzaicinot arī uzņēmējus, rīkoja diskusiju par to, kā sasaistīt augstāko mākslas izglītību un kokrūpniecības nozares attīstību Latvijā. Diskusijas mērķis bija uzklausīt ekspertus par iespējām Latvijā radoši strādāt ar koku kā materiālu pievienotās vērtības palielināšanai, kokrūpniecības izaugsmei, un kā šīs iespējas integrēt augstākajā mākslas izglītībā. Diskusija iezīmēja vairākas kokrūpniecības nozares problēmas Latvijā. Piemēram, zemais (ap 16%) kokrūpniecības nozares radošās dimensijas īpatsvars Latvijas meža nozares eksportā liecina, ka meža resursi lielākoties tiek eksportēti uz ārvalstīm kā pirmapstrādes produkti ar zemu pievienoto vērtību. Savukārt importā vairāk nekā puse ir dziļas pārstrādes produkti. Vienlaikus tika apzinātas problēmas, kas saistās ar izpratni par radošo industriju – vai tā ir radošuma pārvēršana naudā, vai naudas – radošumā?

Visu rakstu Kuldīgas romantiskā forma pildās ar saturu lasiet 6. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra