Agnese Zeltiņa dzimusi un augusi Neretā, pēdējos piecus gadus pavadījusi Lielbritānijas pilsētā Korbijā (Corby), šovasar atgriezusies Latvijā pavisam, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

«2010. gada jūlijā Lielbritānijā apmetāmies Korbijā pie vīra brāļa, kurš tur jau kādu laiku dzīvoja. Pirmajās nedēļās izpētījām valsti, apbūra dabasskati, cilvēku laipnība, pārsteidza sirsnība. Pēc trīs nedēļām, diskutējot un runājot par idejām, nolēmām, ka tomēr rezervēto mājupceļa biļeti augusta beigās atcelsim. Draugs sakārtoja uzņēmuma lietas Latvijā, un mēs bijām gatavi jaunam izaicinājumam - T kreklu apdrukai un dizaina pakalpojumiem. Bija skaidrs, lai realizētu ideju, jāstrādā, jo nopelnītā nauda jāiegulda jaunajā biznesā,» stāsta A. Zeltiņa.

«Sāku strādāt salvešu rūpnīcā, darbu atradu caur aģentūru. Darbs bija fiziski grūts, jāstrādā pat līdz 12 stundām, tas bija darbs pie konveijera. Tur nostrādāju līdz pat pēdējai dienai, pirms atgriezāmies Latvijā. Pēc viena nostrādātā gada kompānija mani pieņēma pamatdarbā pilnai slodzei. Bija dienas, kad pārņēma sajūta, ka fiziski vairs nevaru pacelt rokas vai paspert soli. Bet idejas un mērķa dēļ cilvēks var paciest daudz. Šī doma man palīdzēja ikreiz, kad kļuva grūti,» atklāj sieviete.

«Darbdiena atkarībā no virsstundām sākās pulksten 6 vai 8 un ilga līdz pulksten 17. Dzīvojām mazā ciematā un līdz darbam ar mašīnu bija jābrauc desmit minūšu. Darba pienākumi katru dienu mainījās atkarībā no tā, pie kādas līnijas jāstrādā, bet pamatā viens un tas pats — salvešu paciņu pakošana, kvalitātes pārbaudīšana un dažādu veidu salvešu griešana. Grūtākais, ka visas garās stundas bija jāpavada, stāvot  kājās, smagās kastes vai paletes pārvest vai pacelt palīdzēja puiši,» Staburagam stāsta A. Zeltiņa. 

Jautāta par savu biznesu, viņa skaidro: «Pavisam neilgi pēc aizbraukšanas bijām jau iekrājuši apdrukas iekārtām un paralēli darbam rūpnīcā pamazām nokomplektējām visu vajadzīgo tehniku, drīz pēc tam sākām T kreklu apdruku. Savā mājā vienu istabu pārveidojām par darb­istabu, vīrs veidoja dizainu, es veicu apdruku.

Sākām ar kolēģiem, klientu loks auga, jo piedāvājām gandrīz divas reizes zemāku cenu par apdruku nekā britu T bodītēs. Tā pieci gadi paskrēja pamatdarbā un mazajā ģimenes uzņēmumā.

Bijām nodzīvojuši gadu, kad vīra brālis izveidoja bezpeļņas organizāciju Bērzes Strazdi, kas joprojām rīko labākās latviešu ballītes Lielbritānijā, paralēli šī organizācija iesaistās dažādos labdarības pasākumos. Līdz ar tās izveidošanu arī mums bija krietni vairāk darba, jo veidojām Bērzes Strazdu logo, banerus, T kreklus, pasākumu afišas, arī mājaslapu.»

«Kad Pēteris mani Lielbritānijā bildināja, sapratām, ka tā ir ceļazīme uz mājām. Kopīgi bijām vienojušies — kamēr nav stabilas ģimenes, kamēr esam pilni azarta un gatavi piedalīties lielās dzīves avantūrās, tikmēr varam būt lielajā pasaulē, bet, kad radās doma par kāzām un ģimeni, bija skaidrs, ka jāveido sava mazā pasaule Latvijā.»

Plašāk - laikrakstā Staburags.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra